Atvērt Google MapsSatura rādītājs
92 attiecības: Ainaži, Alberts Leo Šlageters, Aleksandrs fon Zīverss, Aleksandrs Plensners, Alfrēds Flečers, Alfrēds Valeika, Anatols Līvens (virsnieks), Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arhibalds fon Keizerlings, Arnolds Kurše, Arnolds Maidels, Augusts Muižulis, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Žanis Bahs, Baltijas landesvērs, Bermontiāde, Cēsis, Cēsu kauja, Cēsu novads (2009—2021), Cēsu pilsmuiža, Cēsu pulka skolnieku rota, Cēsu vēsture, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Eduards Kalniņš (ministrs), Emanuēls Diparkē, Ernests Zerafims, Ernsts Peders, Evalds fon Kleists, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas vēsture, Jāņi, Jānis Jaunzems, Jānis Puriņš (kara ārsts), Juglas kaujas, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kārlis Vanadziņš, Kliments Didorovs, Konstantīns Mateuss, Krišjānis Berķis, Latgales atbrīvošana, Latvija, Latvijas Autotanku brigāde, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas Kara tiesa, Latvijas Pagaidu valdība, ... Izvērst indekss (42 vairāk) »
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Ainaži
Alberts Leo Šlageters
Alberts Leo Šlageters 1918. gadā. Alberts Leo Šlageters (1894—1923) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Alberts Leo Šlageters
Aleksandrs fon Zīverss
Kārļumuižas pils (pirms 1905). Aleksandrs fon Zīverss (1851—1935) bija vācbaltiešu dārznieks, Kārļumuižas īpašnieks un dārzniecības skolas izveidotājs.
Skatīt Cēsu kaujas un Aleksandrs fon Zīverss
Aleksandrs Plensners
Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.
Skatīt Cēsu kaujas un Aleksandrs Plensners
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Skatīt Cēsu kaujas un Alfrēds Flečers
Alfrēds Valeika
Alfrēds Valeika (1889—1941) jeb Valleika bija latviešu lidotājs.
Skatīt Cēsu kaujas un Alfrēds Valeika
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Anatols Līvens (virsnieks)
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Aprīļa pučs
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Apvienotā Baltijas hercogiste
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Skatīt Cēsu kaujas un Arhibalds fon Keizerlings
Arnolds Kurše
Arnolds Kurše (1896—1953) bija latviešu virsnieks, Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks, ģenerālis (1940).
Skatīt Cēsu kaujas un Arnolds Kurše
Arnolds Maidels
Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.
Skatīt Cēsu kaujas un Arnolds Maidels
Augusts Muižulis
Augusts Muižulis (1893—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.
Skatīt Cēsu kaujas un Augusts Muižulis
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.
Skatīt Cēsu kaujas un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Žanis Bahs
Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Skatīt Cēsu kaujas un Žanis Bahs
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Baltijas landesvērs
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Bermontiāde
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsis
Cēsu kauja
Cēsu kauja var būt.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsu kauja
Cēsu novads (2009—2021)
Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsu novads (2009—2021)
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsu pilsmuiža
Cēsu pulka skolnieku rota
Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsu pulka skolnieku rota
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsu vēsture
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Dienvidlatvijas brigāde
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Cēsu kaujas un Dzelzsdivīzija
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Skatīt Cēsu kaujas un Eduards Kalniņš (ministrs)
Emanuēls Diparkē
Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Cēsu kaujas un Emanuēls Diparkē
Ernests Zerafims
Ernests Zerafims (rāmī) grupas foto ap Pirmā pasaules kara laiku Ernests Zerafims (1862—1945) jeb Ernests Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā.
Skatīt Cēsu kaujas un Ernests Zerafims
Ernsts Peders
Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.
Skatīt Cēsu kaujas un Ernsts Peders
Evalds fon Kleists
Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Cēsu kaujas un Evalds fon Kleists
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Cēsu kaujas un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Cēsu kaujas un Igaunijas vēsture
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Skatīt Cēsu kaujas un Jāņi
Jānis Jaunzems
Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.
Skatīt Cēsu kaujas un Jānis Jaunzems
Jānis Puriņš (kara ārsts)
Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Cēsu kaujas un Jānis Puriņš (kara ārsts)
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Juglas kaujas
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Cēsu kaujas un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kārlis Vanadziņš
Kārlis Vanadziņš Cēsu pilsētas galvas amatā (1924). Cēsu pilsētas domes locekļi (1928–1931). Kārlis Gerhards Vanadziņš (1865—1956) bija latviešu strēlnieku ārsts un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1922–1933), Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors (1939-1940).
Skatīt Cēsu kaujas un Kārlis Vanadziņš
Kliments Didorovs
Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Kliments Didorovs
Konstantīns Mateuss
Konstantīns Mateuss (1895—1941) bija Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas pulkvedis.
Skatīt Cēsu kaujas un Konstantīns Mateuss
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Cēsu kaujas un Krišjānis Berķis
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Cēsu kaujas un Latgales atbrīvošana
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvija
Latvijas Autotanku brigāde
Rīgas Esplanādē (Vienības laukumā, 1936). Piemineklis "Bruņumašīna" Pulka ielā Rīgā - Pārdaugavā Autotanku brigāde ietilpa Latvijas Bruņoto spēku Tehniskajā divīzijā.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Autotanku brigāde
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Bruņoto vilcienu pulks
Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks
Latvijas Kara tiesa
Latvijas Kara tiesa bija Latvijas bruņoto spēku militāra tiesa, kas pēc Tautas apsardzības ministra Jāņa Zālīša 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Kara tiesa
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas vēsture
Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)
Latvijas - Igaunijas attiecības sāka veidoties 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)
Līgatnes pārceltuve
Līgatnes pārceltuve Līgatnes pārceltuve ir pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē, vienīgā šāda veida (ar straumes spēku darbināta) pārceltuve Latvijā un Baltijā.
Skatīt Cēsu kaujas un Līgatnes pārceltuve
Leopolds Blaus
Leopolds Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Leopolds Blaus
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Skatīt Cēsu kaujas un Lielvārdes vēsture
Liepas muiža
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.
Skatīt Cēsu kaujas un Liepas muiža
Liepājas aizstāvēšana (1919)
collu (305 mm) angļu flotes lielgabalu (1919). Liepājas garnizona karavīri sagrautajos Kara ostas fortos 1919. gada rudenī. Liepājas aizstāvēšana 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Liepājas aizstāvēšana (1919)
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Lietuvas brīvības cīņas
Limbažu Valsts ģimnāzija
Limbažu novada ģimnāzija ir vispārīgās vidējās izglītības iestāde.
Skatīt Cēsu kaujas un Limbažu Valsts ģimnāzija
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Cēsu kaujas un LSDSP vēsture
Maksis Grīnguts
Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.
Skatīt Cēsu kaujas un Maksis Grīnguts
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Niedras valdība
Oto Augusts Strandmans
Oto Augusts Strandmans (1875—1941), arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.
Skatīt Cēsu kaujas un Oto Augusts Strandmans
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt Cēsu kaujas un Pāvels Bermonts
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Skatīt Cēsu kaujas un Pilsonība Latvijā
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Rīdigers fon der Golcs
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Cēsu kaujas un Rīgas vēsture
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Skatīt Cēsu kaujas un Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Sergejs Staprāns
Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Sergejs Staprāns
Skangaļu muiža
Skangaļu muižas kungu māja (2007). Skangaļu muižas vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas.
Skatīt Cēsu kaujas un Skangaļu muiža
Uzvaras piemineklis Cēsīs
Uzvaras piemineklis Cēsīs ir Latvijas un Igaunijas karaspēka uzvarai Cēsu kaujās Latvijas brīvības cīņu laikā veltīts piemineklis, kas atrodas Vienības laukumā, Cēsīs.
Skatīt Cēsu kaujas un Uzvaras piemineklis Cēsīs
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Uzvaras piemineklis Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās (2014). Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3.
Skatīt Cēsu kaujas un Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Vasīlijs Biskupskis
Vasīlijs Biskupskis (1915) Vasīlijs Biskupskis (1878–1945) bija krievu ģenerālmajors (1915) un politiķis, Rietumkrievijas valdības (За́падно-ру́сское прави́тельство) premjerministrs (1919).
Skatīt Cēsu kaujas un Vasīlijs Biskupskis
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Skatīt Cēsu kaujas un Vilhelms Munters
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Vilis Janums
Vilis Spandegs
Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Cēsu kaujas un Vilis Spandegs
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Skatīt Cēsu kaujas un Voldemārs Ozols
Zāļu diena
Rīgas Centrāltirgū Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Zāļu dienas svinētāji 20. gadsimta sākumā. Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin pēc vasaras saulgriežiem un pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.
Skatīt Cēsu kaujas un Zāļu diena
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Ziemeļlatvijas brigāde
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un 1. Kurzemes kājnieku divīzija
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Cēsu kaujas un 1. latviešu atsevišķais bataljons
13. Tukuma kājnieku pulks
Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku. 13.
Skatīt Cēsu kaujas un 13. Tukuma kājnieku pulks
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Cēsu kaujas un 1919. gads Latvijā
2. Vidzemes kājnieku divīzija
Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un 2. Vidzemes kājnieku divīzija
22. jūnijs
22.
Skatīt Cēsu kaujas un 22. jūnijs
23. jūnijs
23.
Skatīt Cēsu kaujas un 23. jūnijs
3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.
Skatīt Cēsu kaujas un 3. Jelgavas kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt Cēsu kaujas un 4. Valmieras kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.
Skatīt Cēsu kaujas un 5. Cēsu kājnieku pulks
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Skatīt Cēsu kaujas un 6. rezerves korpuss (Vācija)