Satura rādītājs
47 attiecības: Akts, Atspere, Čuguns, Ņūtona likumi, Barometrs, Bīdes deformācija, Berze, Cietība, Cietviela, Diaphorina citri, Egļu čiekuru tinējs, Elastības robeža, Elastības spēks, Fizikas dzinis, Huka likums, Ikarus-250, Junga modulis, Kaļamība, Kalve, Keramika, Kontinentālā Zemes garoza, Krava, Ledus dziļurbums, Lieces deformācija, Materiālu pretestība, Mērinstruments, Mehāniskais spriegums, Mehāniskās īpašības, Metāli, Molekulārie spēki, Pikniks ceļa malā, Pjezoelektriskais efekts, Plūstamība, Polimēri, Proporcionalitātes robeža, Putas, Sadursme (klasiskā mehānika), Sensors, Spēks, Stiepes un spiedes deformācija, Svārstību un viļņu fizika, Tecēšanas robeža, Tilpuma deformācija, Vērpes deformācija, Virsmas raupjums, Viskoelastība, 3D modelēšana.
Akts
eļļa, 97 x 190 cm, Madride, Prado muzejs. Mikelandželo. "Kails", (1508 — 1512), freska, Sikstinas kapela, Vatikāns. eļļa, Filadelfija, Filadelfijas mākslas muzejs. eļļa. Akts (no, kas savukārt no) ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs darbs, kurā ar cilvēka kailķermeņa attēlojumu izsaka priekšstatu par skaisto, eksistences un jūtu neatkārtojamību.
Skatīt Deformācija un Akts
Atspere
Atsperes thumb Atspere ir izstrādājums, kas izgatavots no elastīgas metāla stieples vai lentes un ko izmanto ierīcēs un mehānismos, kur nepieciešamas elastīgas deformācijas.
Skatīt Deformācija un Atspere
Čuguns
Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.
Skatīt Deformācija un Čuguns
Ņūtona likumi
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona kustības likumi ir trīs klasiskās mehānikas likumi (kā ceturto var pieskaitīt vispasaules gravitācijas likumu), kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem.
Skatīt Deformācija un Ņūtona likumi
Barometrs
Mehāniskais barometrs Barometrs (baros — ‘smagums’,, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
Skatīt Deformācija un Barometrs
Bīdes deformācija
Ārējo spēku F ietekmē ķermenis deformējas. Šādu deformāciju sauc par bīdes deformāciju. Bīdes deformācija jeb vienkārši bīde ir viens no deformācijas veidiem, kad ārējo spēku iedarbībā cieta ķermeņa slāņi pārvietojas paralēli attiecībā pret citiem slāņiem, bet nemaina savstarpējos attālumus starp tiem.
Skatīt Deformācija un Bīdes deformācija
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Skatīt Deformācija un Berze
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Skatīt Deformācija un Cietība
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Skatīt Deformācija un Cietviela
Diaphorina citri
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem citrusaugu kaitēkļiem, jo tā izplata citrusaugu zaļēšanas slimību, kuru izraisa baktērijas Candidatus Liberibacter.
Skatīt Deformācija un Diaphorina citri
Egļu čiekuru tinējs
Egļu čiekuru tinēja imago Egļu čiekuru tinējs (Laspeyresia strobilella L., tāpat arī Cydia strobilella, Grapholita strobilella, Laspeyresia youngana (Kft.) un Pseudotomoides strobilellus) ir tinēju dzimtas kukainis, augēdājs.
Skatīt Deformācija un Egļu čiekuru tinējs
Elastības robeža
3. punkts sprieguma—relatīvās deforormācijas (''σ''—''ε'') diagrammā ir elastības robeža dotajam stienim, kas pakļauts stiepei Materiāla elastības robeža raksturo deformācijas līknes punktu, kurā beidzas materiāla elastīgā deformācija un sākas plastiskā deformācija.
Skatīt Deformācija un Elastības robeža
Elastības spēks
Elastības spēks ir konservatīvs spēks, kas rodas elastīgi deformētā ķermenī un tiecas atjaunot sākotnējo ķermeņa tilpumu un formu.
Skatīt Deformācija un Elastības spēks
Fizikas dzinis
Fizikas dzinis (angļu: Physics engine) ir datoru programmatūra, kas nodrošina aptuvenu simulāciju noteiktu fiziskās sistēmas, piemēram, cieta ķermeņa dinamiku (ieskaitot sadursmes atklāšanu), mīksto ķermeņa dinamiku, un šķidruma dinamiku, izmantošanas darbību jomās datorgrafikā, videospēlēs un filmās.
Skatīt Deformācija un Fizikas dzinis
Huka likums
Huka likums apraksta sakarību starp atsperes (elastīga materiāla) deformāciju un pielikto spēku.
Skatīt Deformācija un Huka likums
Ikarus-250
''Ikarus 250'' Ikarus 250 ir starppilsētu autobuss ar 12 metru garumu un paceltu grīdu, kas tika ražots no 1973.
Skatīt Deformācija un Ikarus-250
Junga modulis
Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai.
Skatīt Deformācija un Junga modulis
Kaļamība
Tabula, kur metālu kaļamība un velmējamība samazinās Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties.
Skatīt Deformācija un Kaļamība
Kalve
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Kalve, kaltuve jeb smēde (no), ir darbnīca, kur notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana.
Skatīt Deformācija un Kalve
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Skatīt Deformācija un Keramika
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Skatīt Deformācija un Kontinentālā Zemes garoza
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Skatīt Deformācija un Krava
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Skatīt Deformācija un Ledus dziļurbums
Lieces deformācija
Liecei pakļauta taisnstūra griezuma stieņa fragments Lieces deformācija jeb vienkārši liece ir viens no deformācijas veidiem, kad ārējo spēku iedarbībā cieta ķermeņa vienā šķēlumā notiek stiepe, bet citā šķēlumā — spiede.
Skatīt Deformācija un Lieces deformācija
Materiālu pretestība
Materiālu pretestība ir zinātne par mašīnu un konstrukciju detaļu stiprību — materiāla pretestību ārējai slodzei.
Skatīt Deformācija un Materiālu pretestība
Mērinstruments
Mērinstruments (mērrīks, mērlīdzeklis) ir rīks, ar kuru veic mērīšanu.
Skatīt Deformācija un Mērinstruments
Mehāniskais spriegums
Klints plaisas, kuras radušās mehāniskā sprieguma iedarbībā. Mehāniskais spriegums ir fizikāls lielums, kurš raksturo ārējo spēku iedarbībā ķermenī radušos iekšējos spēkus.
Skatīt Deformācija un Mehāniskais spriegums
Mehāniskās īpašības
Mehāniskās īpašības apraksta materiāla izturēšanos mehānisku slodžu iedarbībā.
Skatīt Deformācija un Mehāniskās īpašības
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Deformācija un Metāli
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Skatīt Deformācija un Molekulārie spēki
Pikniks ceļa malā
"Pikniks ceļa malā" ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972.
Skatīt Deformācija un Pikniks ceļa malā
Pjezoelektriskais efekts
Pjezoelektriskais efekts (no sengrieķu πιέζω (piézō) — 'saspiest') ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).
Skatīt Deformācija un Pjezoelektriskais efekts
Plūstamība
Plūstamība jeb šļūde ir materiāla spēja lēni un nepārtraukti plastiski deformēties ilgstošas slodzes iedarbībā.
Skatīt Deformācija un Plūstamība
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Skatīt Deformācija un Polimēri
Proporcionalitātes robeža
2. punkts sprieguma—relatīvās deforormācijas (''σ''—''ε'') diagrammā ir proporcionalitātes robeža dotajam stienim, kas pakļauts stiepei Proporcionalitātes robeža ir materiālu pretestības parametrs, līdz kuram sakarība starp mehānisko spriegumu un deformāciju ir proporcionāla, citiem vārdiem, ir spēkā Huka likums.
Skatīt Deformācija un Proporcionalitātes robeža
Putas
290x290px Putas ir dispersā sistēma, kas rodas, veidojoties gāzes ieslēgumiem šķidrumā vai cietā vielā.
Skatīt Deformācija un Putas
Sadursme (klasiskā mehānika)
Sadursme jeb trieciens klasiskajā mehānikā ir ķermeņu īslaicīga mijiedarbība ar šo ķermeņu ātrumu krasu izmaiņu.
Skatīt Deformācija un Sadursme (klasiskā mehānika)
Sensors
Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
Skatīt Deformācija un Sensors
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Deformācija un Spēks
Stiepes un spiedes deformācija
Stiepes un spiedes deformācija ir deformācijas veids, kad ārējo spēku iedarbībā mainās ķermeņa izmērs noteiktā virzienā.
Skatīt Deformācija un Stiepes un spiedes deformācija
Svārstību un viļņu fizika
Svārstību un viļņu fizika ir vispārīgās fizikas sadaļa, kas pēta fizikālās parādības, kuras raksturo fizikālo lielumu cikliska izmaiņa laikā un telpā.
Skatīt Deformācija un Svārstību un viļņu fizika
Tecēšanas robeža
Tecēšanas robeža ir materiālu pretestības parametrs, kurš raksturo mehānisko spriegumu pēc elastības robežas sasniegšanas, pie kura materiāls turpina deformēties, slodzei nepalielinoties.
Skatīt Deformācija un Tecēšanas robeža
Tilpuma deformācija
Tilpuma deformācija ir viens no deformācijas veidiem.
Skatīt Deformācija un Tilpuma deformācija
Vērpes deformācija
Taisnstūra griezuma stieņa vērpe Vērpes deformācija jeb vienkārši vērpe ir viens no deformācijas veidiem, kad ārējo spēku iedarbībā cieta ķermeņa slāņi cits attiecībā pret citu pagriežas, saglabājot nemainīgu tikai to punktu stāvokli, kas atrodas uz ķermeņa slāņiem perpendikulāras ass vai nostiprinātā šai asij perpendikulārā slānī.
Skatīt Deformācija un Vērpes deformācija
Virsmas raupjums
Virsmas raupjums jeb negludums ir cieta materiāla virsmas negludumu — izciļņu un ieplaku — kopa ar relatīvi mazu soli bāzes garumā.
Skatīt Deformācija un Virsmas raupjums
Viskoelastība
Viskoelastība ir materiāla īpašība, kad tam piemīt gan elastīga, gan viskoza ķermeņa daba.
Skatīt Deformācija un Viskoelastība
3D modelēšana
3D modelēšana (zināma arī kā meshing) ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru.
Skatīt Deformācija un 3D modelēšana