Ātrāk nekā pārlūku!
81 attiecības: Afgāņu kurts, Šņaucamā tabaka, Ģemze, Īsspalvainais ūdrs, Āzijas leopardkaķis, Baltpurna degunlācītis, Bīgls, Beks Vezerss, Bengālijas kaķis, Brazīlijas dižūdrs, Cūkas, Cūku dzimta, Celakantveidīgās, Cilvēka uzbūves tipi, Džeks Uzšķērdējs, Deguna kauls, Degunradži, Delufen, Eiropeīdā rase, Etiķskābe, Galva, Garastes upesūdrs, Gāzes tankkuģis, Geiša, Hoānas, Iedomība, Iesnas, Inhalanti, Kalāns, Kiangs, Kopāls, Kosumelas degunlācītis, Laiela sindroms, Latvijas brūnā, Latvijas zilā, Leduslācis, Lemesis (kauls), Lielā ceļteka, Liesas slimības, Mērkaķu dzimta, Melnais degunradzis, Molīna cūkšņukura skunkss, Nazāls līdzskanis, Oksolīns, Onihodveidīgās, Orāls līdzskanis, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pīrsings, Pērtiķi, Peldētāju nieze, ..., Pieres kauls, Plakanā mezgliņēde, Plīvurpūce, Porolepjveidīgās, Pungi, Retroflekss nazāls līdzskanis, Rinoplastika, Roņi, Runa, Saaukstēšanās, Sausdeguna pērtiķi, Seja, Sejas izteiksme (medicīna), Septoplastika, Seskāpši, Skaņa, Skābais lietus, Skrimslis, Slapjdeguna pērtiķi, Sumatras ūdrs, Triceratopss, Tristihopterīdi, Vaigi, Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks, Veimārietis, Vibrocil, Viela, Vombats, Vomeronazālais orgāns, Zirga krāsa, Zivis. Izvērst indekss (31 vairāk) »
Afgāņu kurts
Afgāņu kurts ir sena afgāņu medību suņu šķirne kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10 grupas, 1 sekcijas zem numura 228.
Jaunums!!: Deguns un Afgāņu kurts · Redzēt vairāk »
Šņaucamā tabaka
Dažādas šņaucamo tabaku kārbas Šņaucamā tabaka jeb žargonā snuffs (no — 'šņauciens, ostīšana') ir pulverveida tabaka, kuru parasti šņauc caur degunu.
Jaunums!!: Deguns un Šņaucamā tabaka · Redzēt vairāk »
Ģemze
Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.
Jaunums!!: Deguns un Ģemze · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Deguns un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas leopardkaķis
Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.
Jaunums!!: Deguns un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »
Baltpurna degunlācītis
Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Deguns un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »
Bīgls
Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā.
Jaunums!!: Deguns un Bīgls · Redzēt vairāk »
Beks Vezerss
Beks Vezerss (dzimis 1946. gada decembrī) ir amerikāņu patologs no Teksasas.
Jaunums!!: Deguns un Beks Vezerss · Redzēt vairāk »
Bengālijas kaķis
Bengālijas kaķis jeb bengālietis ir reta un unikāla mājas kaķu hibrīdšķirne, kas izveidota 20. gadsimta beigās un radīta mērķtiecīgas selekcijas ceļā, krustojot savvaļas Āzijas leopardkaķi (Prionailurus bengalensis) ar mājas kaķiem (Felis silvestris catus).
Jaunums!!: Deguns un Bengālijas kaķis · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Deguns un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Jaunums!!: Deguns un Cūkas · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Deguns un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Deguns un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Jaunums!!: Deguns un Cilvēka uzbūves tipi · Redzēt vairāk »
Džeks Uzšķērdējs
Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls Džeks Uzšķērdējs ir zināmākais vārds neatklātajam sērijveida slepkavam, kurš 1888.
Jaunums!!: Deguns un Džeks Uzšķērdējs · Redzēt vairāk »
Deguna kauls
Deguna kauls (os nasale) ir pāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, kas veido deguna virsējo daļu.
Jaunums!!: Deguns un Deguna kauls · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Deguns un Degunradži · Redzēt vairāk »
Delufen
Delufen iepakojums un pudelīte Delufen ir Austrijā ražotas bezrecepšu homeopātiskas zāles, kas ir deguna aerosols pret rinītu, iesnām, siena drudzi, faringīta un Eistahija kanāla (kanāls, kurš savieno vidusausi ar rīkles galu) iekaisuma ārstēšanai.
Jaunums!!: Deguns un Delufen · Redzēt vairāk »
Eiropeīdā rase
Eiropeīdā jeb Eirāzijas rase saskaņā ar agrāk vispārpieņemto, bet mūsdienās novecojušo rasu teoriju ir viena no trim lielajām cilvēku rasēm.
Jaunums!!: Deguns un Eiropeīdā rase · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Deguns un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Deguns un Galva · Redzēt vairāk »
Garastes upesūdrs
Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Deguns un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »
Gāzes tankkuģis
Gāzes tankkuģis ir kuģis, kurš projektēts, lai pārvadātu sašķidrināto naftas gāzi, sašķidrināto dabasgāzi vai sašķidrinātas ķīmiskās gāzes bez iepakojuma.
Jaunums!!: Deguns un Gāzes tankkuģis · Redzēt vairāk »
Geiša
Maiko Kioto Geiša tradicionāli ir japāņu sieviete-izklaidētāja un laika kavētāja, kura ir skolota tradicionālajās japāņu mākslās, tostarp mūzikā, dziedāšanā un dejošanā, kā arī prot vadīt tējas ceremoniju un pieprot samisena spēli.
Jaunums!!: Deguns un Geiša · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Deguns un Hoānas · Redzēt vairāk »
Iedomība
Iedomība, augstprātība jeb uzpūtība ir rakstura īpašība.
Jaunums!!: Deguns un Iedomība · Redzēt vairāk »
Iesnas
Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Jaunums!!: Deguns un Iesnas · Redzēt vairāk »
Inhalanti
Inhalanti ir plašs substanču loks, kuru gaistošie tvaiki tiek uzņemti caur degunu un traheju.
Jaunums!!: Deguns un Inhalanti · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Deguns un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kiangs
Kiangs (Equus kiang) ir zirgu dzimtas (Equidae) viena no ēzeļu sugām.
Jaunums!!: Deguns un Kiangs · Redzēt vairāk »
Kopāls
Kopāls no Madagaskaras Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Deguns un Kopāls · Redzēt vairāk »
Kosumelas degunlācītis
Kosumelas degunlacītis (Nasua nelsoni) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Deguns un Kosumelas degunlācītis · Redzēt vairāk »
Laiela sindroms
Toksiskā epidermālā nekrolīze Laiela sindroms jeb toksiskā epidermālā nekrolīze ir akūta, smaga autoimūna iekaisīga alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību.
Jaunums!!: Deguns un Laiela sindroms · Redzēt vairāk »
Latvijas brūnā
Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.
Jaunums!!: Deguns un Latvijas brūnā · Redzēt vairāk »
Latvijas zilā
Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ.
Jaunums!!: Deguns un Latvijas zilā · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Deguns un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lemesis (kauls)
Lemesis (Vomer) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, kas savienojas ar sietiņkaula perpendikulāro plātnīti, veidojot deguna starpsienu.
Jaunums!!: Deguns un Lemesis (kauls) · Redzēt vairāk »
Lielā ceļteka
Lielā ceļteka jeb lielā ceļmalīte ir daudzgadīgs ceļteku dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Deguns un Lielā ceļteka · Redzēt vairāk »
Liesas slimības
Liesas slimības ir dažādi iedzimti vai iegūti liesas darbības traucējumi, slimības vai anomālijas.
Jaunums!!: Deguns un Liesas slimības · Redzēt vairāk »
Mērkaķu dzimta
Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).
Jaunums!!: Deguns un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Deguns un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Deguns un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Deguns un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Oksolīns
Krievijā ražots oksolīna iepakojums un ziedes tūbiņa "Oksolīns" ir bezrecepšu zāles — deguna ziede vīrusu rinīta (iesnu) ārstēšanai, kā arī gripas profilaksei.
Jaunums!!: Deguns un Oksolīns · Redzēt vairāk »
Onihodveidīgās
Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.
Jaunums!!: Deguns un Onihodveidīgās · Redzēt vairāk »
Orāls līdzskanis
Orāls līdzskanis ir līdzskanis, ko izrunā, gaisu no plaušām izlaižot caur muti, pretēji nazālajiem līdzskaņiem, kur gaisa plūsma tiek novirzīta caur degunu.
Jaunums!!: Deguns un Orāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Deguns un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Deguns un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Pērtiķi
Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.
Jaunums!!: Deguns un Pērtiķi · Redzēt vairāk »
Peldētāju nieze
Peldētāju nieze, arī cerkarioze, cerkariālais dermatīts un šistosomu dermatīts, ir īslaicīga alerģiska reakcija, kas rodas cilvēku ādā, kuri ir inficējušies ar mikroskopiskām ūdenī esošām šistosomām, vienu no plakantārpu dzimtām.
Jaunums!!: Deguns un Peldētāju nieze · Redzēt vairāk »
Pieres kauls
Pieres kauls (os frontale) ir nepāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa smadzeņu daļas kauls.
Jaunums!!: Deguns un Pieres kauls · Redzēt vairāk »
Plakanā mezgliņēde
Plakanā mezgliņēde uz kājām. Plakanā mezgliņēde ir idiopātiskā dermatoze, kura skar ādu un/vai gļotādas.
Jaunums!!: Deguns un Plakanā mezgliņēde · Redzēt vairāk »
Plīvurpūce
Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.
Jaunums!!: Deguns un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Deguns un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Pungi
Pungi spēlētājs Pungi (— ‘aste’) ir pūšamais instruments, ko spēlē čūsku dīdītāji Indijā un Pakistānā.
Jaunums!!: Deguns un Pungi · Redzēt vairāk »
Retroflekss nazāls līdzskanis
Retroflekss nazāls līdzskanis ir daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Deguns un Retroflekss nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Rinoplastika
Rinoplastikas operācija Rinoplastika ir iedzimtu vai iegūtu deguna deformāciju korekcija, kā arī pilnīga trūkstoša deguna atjaunošana.
Jaunums!!: Deguns un Rinoplastika · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Deguns un Roņi · Redzēt vairāk »
Runa
magnētiskās rezonanses tomogrāfiju Runa ir saziņas veids, ko veido valodas vārdi un frāzes.
Jaunums!!: Deguns un Runa · Redzēt vairāk »
Saaukstēšanās
Saaukstēšanās, arī akūts nazofaringīts, ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī.
Jaunums!!: Deguns un Saaukstēšanās · Redzēt vairāk »
Sausdeguna pērtiķi
Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).
Jaunums!!: Deguns un Sausdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Seja
Leonardo da Vinči gleznā "Mona Liza" attēlotās sievietes seja. Seja ir daļa no cilvēka galvas priekšpuses.
Jaunums!!: Deguns un Seja · Redzēt vairāk »
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Jaunums!!: Deguns un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »
Septoplastika
Noņemtās deguna starpsienas daļas septoplastikas laikā Septoplastika (no latīņu septum un grieķu πλαστική — plastisks) ir ķirurģiska plastiska operācija, kuras mērķis ir koriģēt šķību deguna starpsienu.
Jaunums!!: Deguns un Septoplastika · Redzēt vairāk »
Seskāpši
Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Deguns un Seskāpši · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Deguns un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skābais lietus
No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
Jaunums!!: Deguns un Skābais lietus · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Deguns un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Jaunums!!: Deguns un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Sumatras ūdrs
Sumatras ūdrs (Lutra sumatrana) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Deguns un Sumatras ūdrs · Redzēt vairāk »
Triceratopss
Triceratopsi jeb trīsradži ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja krīta perioda beigās pirms 68-65 miljoniem gadu Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Deguns un Triceratopss · Redzēt vairāk »
Tristihopterīdi
Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Deguns un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »
Vaigi
Meitene ar lieliem vaigiem Vaigi ir sejas daļa katrā pusē degunam līdz ausīm.
Jaunums!!: Deguns un Vaigi · Redzēt vairāk »
Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks
Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Deguns un Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Veimārietis
Veimārietis ir sena vācu medību suņu šķirne, kas selekcionēta Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta aizgādībā 19. gadsimtā.
Jaunums!!: Deguns un Veimārietis · Redzēt vairāk »
Vibrocil
Vibrocil iepakojums un pilienu trauciņš Vibrocil ir Lietuvā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto ilgstoši aizlikta un tekoša deguna simptomu atvieglināšanai un palīdz atbrīvot aizliktu degunu.
Jaunums!!: Deguns un Vibrocil · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Deguns un Viela · Redzēt vairāk »
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Jaunums!!: Deguns un Vombats · Redzēt vairāk »
Vomeronazālais orgāns
embrija šķērsgriezumā Vomeronazālais jeb Jakobsona orgāns ir īpašs degunā pie lemeša kaula (vomer) izvietots veidojums, kas uzskatāms par ožas sistēmas papildinājumu.
Jaunums!!: Deguns un Vomeronazālais orgāns · Redzēt vairāk »
Zirga krāsa
No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.
Jaunums!!: Deguns un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Deguns un Zivis · Redzēt vairāk »
