Ātrāk nekā pārlūku!
112 attiecības: Adatainais dzeloņgurķis, Adeles pingvīns, Afroeirāzija, Amerikas āpsis, Amerikas melnais lācis, Ancilus ezers, Arbūzs, Argentīnas Veselības ministrijas ēka, Austrumi, Austrumu milzu vāveres, Ģeogrāfiskā karte, Ādažu pagasts, Āfrika, Āfrikas svītrainā zebiekste, Ārijas Elksnes iela, Baltausu gaura, Bekholmena, Bogdāni (Krustpils pagasts), Brisele, Cūkāpši, Cekulainais jūras krauklis, Centrālamerika, Daglā vārna, Debespuse, Debesu templis, Degu, Dižknābja vārna, Dienvidpols, Dienvidu polārais loks, Dienvidu puslode, Dienvidu tropu loks, Divvākčauļi, Dzeņi (Krustpils pagasts), Eirāzijas āpši, Emu, Eratostens, Floridas alu lācis, Garastes jakāns, Garkaklis, Glāznieksala, Hendersona sala, Indijas okeāns, Jaguārs, Jakānu dzimta, Jūrasūdrs, Jūrniecības astronomija, Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija, Kadjakas lācis, Kanādas Arktiskais arhipelāgs, Kazubrenči, ..., Kākaulis, Klimats, Koala, Kompasa roze, Kompass, Kotiks, Krabjēdājroņu cilts, Krievija, Krustpils vēsturiskais centrs, Ladonija, Latvijas ģeogrāfija, Lautas grāfiste, Lauvroņu apakšdzimta, Lielais ķīris, Lielais grizons, Litorīnas jūra, Lopdārzi, Meža cūka, Melanoma, Meridiāns, Milzu īssejas lācis, Miras pils, Parastā vīgrieze, Pasaules lielākās salas, Pasāts, Pelēkā vārna, Piešspārnu zoss, Pliocēns, Pusdienlaiks, Radžu ūdenskrātuve, Rietumi, Roņi, S (nozīmju atdalīšana), Sanderlenda, Sankaļi (Krustpils pagasts), Sermulis, Sibīrijas kolonoks, Spuņģēni, Stellera pūkpīle, Strūves ģeodēziskais loks, Sumatra, Svītrainā zebiekste, Svītrainie seski, Tabula Rogeriana, Tīla galerija, Trusis, Vaita, Vārnu dzimta, Vāsas muzejs, Vecais Ķaupis, Vecais Ķaupis (kapsēta), Veseļi, Vištītis, Viti Levu, Zaļais sīlis, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļi, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu polārais loks, Zilais sīlis, Zivju cauna, Zvidzāni. Izvērst indekss (62 vairāk) »
Adatainais dzeloņgurķis
Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Dienvidi un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Dienvidi un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Afroeirāzija
Afroirāzijas kontūra Afroeirāzija, retāk arī Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku kā vienu kontinentu.
Jaunums!!: Dienvidi un Afroeirāzija · Redzēt vairāk »
Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).
Jaunums!!: Dienvidi un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Dienvidi un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Jaunums!!: Dienvidi un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »
Arbūzs
Villainais arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs.
Jaunums!!: Dienvidi un Arbūzs · Redzēt vairāk »
Argentīnas Veselības ministrijas ēka
Evas Peronas attēlu Argentīnas Veselības ministrijas ēka, sākotnēji — Sabiedrisko darbu ministrijas ēka, atrodas Monserratas rajonā Buenosairesā, Argentīnā.
Jaunums!!: Dienvidi un Argentīnas Veselības ministrijas ēka · Redzēt vairāk »
Austrumi
Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Dienvidi un Austrumi · Redzēt vairāk »
Austrumu milzu vāveres
Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae).
Jaunums!!: Dienvidi un Austrumu milzu vāveres · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskā karte
Pasaules fizioģeogrāfiskā karte Ģeogrāfiskā karte ir Zemes, arī citu debess ķermeņu, virsas samazināts vizuāls attēlojums viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti.
Jaunums!!: Dienvidi un Ģeogrāfiskā karte · Redzēt vairāk »
Ādažu pagasts
Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Dienvidi un Ādažu pagasts · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Dienvidi un Āfrika · Redzēt vairāk »
Āfrikas svītrainā zebiekste
Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).
Jaunums!!: Dienvidi un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »
Ārijas Elksnes iela
Ārijas Elksnes iela. Ārijas Elksnes iela ir viena no ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas labajā krastā, vēsturiskajā Krustpilī, pilsētas ziemeļrietumu malā.
Jaunums!!: Dienvidi un Ārijas Elksnes iela · Redzēt vairāk »
Baltausu gaura
Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Dienvidi un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »
Bekholmena
Salas karte ar vēsturiskajiem tūrisma objektiem. Gustava V doks. Bekholmena ir Stokholmas sala un Jūrgordenas — Stokholmas pilsētas daļas sastāvā esoša platība, kas atrodas blakus Jūrgordenas salai, dienvidos no Jūrgordstādenas.
Jaunums!!: Dienvidi un Bekholmena · Redzēt vairāk »
Bogdāni (Krustpils pagasts)
Bogdāni ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidu malā, Daugavas labajā krastā, pie Jēkabpils pilsētas robežas, abpus Rīgas—Daugavpils šosejai (A6).
Jaunums!!: Dienvidi un Bogdāni (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Brisele
Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Dienvidi un Brisele · Redzēt vairāk »
Cūkāpši
Cūkāpši (Arctonyx) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dienvidi un Cūkāpši · Redzēt vairāk »
Cekulainais jūras krauklis
Cekulainais jūras krauklis jeb Eiropas jūras krauklis, jeb zaļais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.
Jaunums!!: Dienvidi un Cekulainais jūras krauklis · Redzēt vairāk »
Centrālamerika
Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.
Jaunums!!: Dienvidi un Centrālamerika · Redzēt vairāk »
Daglā vārna
Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.
Jaunums!!: Dienvidi un Daglā vārna · Redzēt vairāk »
Debespuse
Kompasa roze Debespuses ir kopējs apzīmējums ziemeļu, dienvidu, austrumu un rietumu virzieniem.
Jaunums!!: Dienvidi un Debespuse · Redzēt vairāk »
Debesu templis
Debesu templis Debesu templis jeb Tjeņtaņs ir budistu templis Pekinā, Ķīnā.
Jaunums!!: Dienvidi un Debesu templis · Redzēt vairāk »
Degu
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.
Jaunums!!: Dienvidi un Degu · Redzēt vairāk »
Dižknābja vārna
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Dienvidi un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Jaunums!!: Dienvidi un Dienvidpols · Redzēt vairāk »
Dienvidu polārais loks
Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Dienvidi un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Dienvidi un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dienvidu tropu loks
Dienvidu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes atzīmēta ar sarkanu līniju Dienvidu tropu loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmētas uz Pasaules kartes.
Jaunums!!: Dienvidi un Dienvidu tropu loks · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Dienvidi un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dzeņi (Krustpils pagasts)
Dzeņi ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, ciema dienvidu gals atrodas Daugavas labajā krastā, bet ziemeļu — robežojas ar Spuņģēniem.
Jaunums!!: Dienvidi un Dzeņi (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Eirāzijas āpši
Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dienvidi un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »
Emu
Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).
Jaunums!!: Dienvidi un Emu · Redzēt vairāk »
Eratostens
Eratostens (dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.
Jaunums!!: Dienvidi un Eratostens · Redzēt vairāk »
Floridas alu lācis
Floridas alu lācis ir izmiris lāču dzimtas (Ursidae) pleistocēna zīdītājs.
Jaunums!!: Dienvidi un Floridas alu lācis · Redzēt vairāk »
Garastes jakāns
Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.
Jaunums!!: Dienvidi un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »
Garkaklis
Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Dienvidi un Garkaklis · Redzēt vairāk »
Glāznieksala
Glāznieksala (arī Glāznieku sala) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļos, uz dienvidiem no Glāzniekiem.
Jaunums!!: Dienvidi un Glāznieksala · Redzēt vairāk »
Hendersona sala
Hendersona sala (pazīstama arī kā Elizabetes sala) ir neapdzīvots koraļļu atols Klusā okeāna dienvidos.
Jaunums!!: Dienvidi un Hendersona sala · Redzēt vairāk »
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Jaunums!!: Dienvidi un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Dienvidi un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Jakānu dzimta
Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.
Jaunums!!: Dienvidi un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »
Jūrasūdrs
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Dienvidi un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Jaunums!!: Dienvidi un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija bija viena no Jēkabpils privātajām skolām.
Jaunums!!: Dienvidi un Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Dienvidi un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »
Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Kanādas Arktiskais arhipelāgs ir arhipelāgs Kanādas ziemeļos.
Jaunums!!: Dienvidi un Kanādas Arktiskais arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Kazubrenči
Kazubrenči (agrāk Kozubrenči) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidu daļā, Jēkabpils—Antužu ceļa labajā pusē.
Jaunums!!: Dienvidi un Kazubrenči · Redzēt vairāk »
Kākaulis
Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Dienvidi un Kākaulis · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Dienvidi un Klimats · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Dienvidi un Koala · Redzēt vairāk »
Kompasa roze
Kompasa roze Kompasa roze jeb vēju roze ir kompasā iebūvēts disks ar skalu no 0° līdz 360°, kā arī ar atzīmētiem debespušu saīsinājumiem.
Jaunums!!: Dienvidi un Kompasa roze · Redzēt vairāk »
Kompass
Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no — 'cirkulis' un compassare — 'mērīt soļiem') ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.
Jaunums!!: Dienvidi un Kompass · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Dienvidi un Kotiks · Redzēt vairāk »
Krabjēdājroņu cilts
Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.
Jaunums!!: Dienvidi un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Dienvidi un Krievija · Redzēt vairāk »
Krustpils vēsturiskais centrs
Krustpils pils. Rīgas iela. 2010. g. Rīgas iela 2010. g. Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm. Bijušais ugunsdzēsēju depo. 2010. g. Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.
Jaunums!!: Dienvidi un Krustpils vēsturiskais centrs · Redzēt vairāk »
Ladonija
Ladonija ir mikronācija, kas pasludināja savu neatkarību 1996.
Jaunums!!: Dienvidi un Ladonija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Dienvidi un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Lautas grāfiste
Lautas grāfiste ir grāfiste Īrijā, Lensteras provincē.
Jaunums!!: Dienvidi un Lautas grāfiste · Redzēt vairāk »
Lauvroņu apakšdzimta
Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Dienvidi un Lauvroņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lielais ķīris
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Dienvidi un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »
Lielais grizons
Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).
Jaunums!!: Dienvidi un Lielais grizons · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Dienvidi un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Lopdārzi
Lopdārzi (arī Lopudārzi, Kaķit-Lapudārzi) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidu daļā, Jelgavas—Krustpils dzelzceļa kreisajā malā.
Jaunums!!: Dienvidi un Lopdārzi · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Dienvidi un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Melanoma
Melanoma (— 'melns') ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no pigmenta šūnām — melanocītiem.
Jaunums!!: Dienvidi un Melanoma · Redzēt vairāk »
Meridiāns
Meridiāns ir iedomāta līnija ģeogrāfijā, kas ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.
Jaunums!!: Dienvidi un Meridiāns · Redzēt vairāk »
Milzu īssejas lācis
Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos.
Jaunums!!: Dienvidi un Milzu īssejas lācis · Redzēt vairāk »
Miras pils
Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: Dienvidi un Miras pils · Redzēt vairāk »
Parastā vīgrieze
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir bieži sastopams, rožu dzimtas ārstniecības augs.
Jaunums!!: Dienvidi un Parastā vīgrieze · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākās salas
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².
Jaunums!!: Dienvidi un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »
Pasāts
Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.
Jaunums!!: Dienvidi un Pasāts · Redzēt vairāk »
Pelēkā vārna
Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Dienvidi un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »
Piešspārnu zoss
Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger. Piešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Dienvidi un Piešspārnu zoss · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Dienvidi un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Pusdienlaiks
Birmingemā, kas rāda dienas vidu Pusdienlaiks, arī dienas vidus vai pusdiena, ir diennakts daļa, kad Saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
Jaunums!!: Dienvidi un Pusdienlaiks · Redzēt vairāk »
Radžu ūdenskrātuve
Radžu ūdenskrātuve ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpe 158 ha platībā, kas atrodas Jēkabpils pilsētas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Dienvidi un Radžu ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Rietumi
Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Dienvidi un Rietumi · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Dienvidi un Roņi · Redzēt vairāk »
S (nozīmju atdalīšana)
S ir latīņu alfabēta deviņpadsmitais burts, kas var nozīmēt arī:;s.
Jaunums!!: Dienvidi un S (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Sanderlenda
Sanderlenda ir industriāla pilsēta ar ostu Tainā un Vīrā, Anglijas Ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras krastā.
Jaunums!!: Dienvidi un Sanderlenda · Redzēt vairāk »
Sankaļi (Krustpils pagasts)
Sankaļi ir mazciems Krustpils pagasta dienvidaustrumu daļā, Jēkabpils—Vilkukroga—Antužu ceļa labajā pusē, pie iebraucamā ceļa bijušajā Krustpils kara lidlaukā.
Jaunums!!: Dienvidi un Sankaļi (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dienvidi un Sermulis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas kolonoks
Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dienvidi un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »
Spuņģēni
Spuņģēni (arī Spuņgāni, kļūdaini — Spungēni) ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Krustpils pagastā, pagasta administratīvais un kultūras centrs.
Jaunums!!: Dienvidi un Spuņģēni · Redzēt vairāk »
Stellera pūkpīle
Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Dienvidi un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Jaunums!!: Dienvidi un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »
Sumatra
Sumatra lielākā Indonēzijas sala, sestā lielākā sala pasaulē.
Jaunums!!: Dienvidi un Sumatra · Redzēt vairāk »
Svītrainā zebiekste
Svītrainā zebiekste (Mustela strigidorsa) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dienvidi un Svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »
Svītrainie seski
Svītrainie seski (Ictonyx) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Dienvidi un Svītrainie seski · Redzēt vairāk »
Tabula Rogeriana
''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.
Jaunums!!: Dienvidi un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »
Tīla galerija
Tīla galerija no jūras puses. Tīla galerija no ieejas puses. Tīla galerija ir mākslas muzejs, kura kolekcija ietver Zviedrijas un Ziemeļvalstu mākslu periodā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.
Jaunums!!: Dienvidi un Tīla galerija · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Dienvidi un Trusis · Redzēt vairāk »
Vaita
Vaita ir Anglijas grāfiste un vienlaicīgi arī sala pie Lamanša.
Jaunums!!: Dienvidi un Vaita · Redzēt vairāk »
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Jaunums!!: Dienvidi un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »
Vāsas muzejs
Skats uz Vāsas muzeju. Skats uz muzeju no jūras. Galērvarvetas makets. Ieeja muzejā. Kuģa sānu skats ar lielgabalu lūkām. Vāsas muzejs ir jūras tipa muzejs, kurā tiek izrādīts karaliskais karakuģis "Vāsa", tā fizelāža un citi eksponāti, kas rada priekšstatu par dzīvi uz 17. gadsimta kuģa klāja.
Jaunums!!: Dienvidi un Vāsas muzejs · Redzēt vairāk »
Vecais Ķaupis
Vecais Ķaupis ir kultūrvēsturisks objekts un bijusī sarīkojumu vieta, kas atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zvidzānos.
Jaunums!!: Dienvidi un Vecais Ķaupis · Redzēt vairāk »
Vecais Ķaupis (kapsēta)
Vecais Ķaupis (arī Vecais Ķaups) ir viduslaiku kapsēta, kas atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zvidzānos.
Jaunums!!: Dienvidi un Vecais Ķaupis (kapsēta) · Redzēt vairāk »
Veseļi
Veseļi ir Jēkabpils mikrorajons un pilsētas daļa tās ziemeļaustrumos Madonas ielas galā, netālu no pilsētas robežas ar Krustpils pagastu.
Jaunums!!: Dienvidi un Veseļi · Redzēt vairāk »
Vištītis
Vištītis (agrāk) ir ezers uz Lietuvas un Krievijas robežas.
Jaunums!!: Dienvidi un Vištītis · Redzēt vairāk »
Viti Levu
Viti Levu ir lielākā sala Fidži.
Jaunums!!: Dienvidi un Viti Levu · Redzēt vairāk »
Zaļais sīlis
Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).
Jaunums!!: Dienvidi un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Dienvidi un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Dienvidi un Ziemeļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļlidvāvere
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).
Jaunums!!: Dienvidi un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »
Ziemeļu polārais loks
Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Dienvidi un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »
Zilais sīlis
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Dienvidi un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Dienvidi un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zvidzāni
Zvidzāni (arī Zvidzēni) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidos, abpus Rīgas-Daugavpils autoceļam pirms Jēkabpils pilsētas robežas, no Rīgas—Krustpils dzelzceļa līdz Daugavas krastam.
Jaunums!!: Dienvidi un Zvidzāni · Redzēt vairāk »
