Atvērt Google MapsSatura rādītājs
33 attiecības: Alfrēds Rozenbergs, Annas muiža, Babotes pilskalns, Dobele, Dobeles aplenkums (1280), Dobeles atbrīvošanas piemineklis, Dobeles komturi, Dobeles vēsture, Eberhards fon Monheims, Emīlija Brīvkalne, Gosvins fon Hērike, Gotika, Jelgavas apgabals, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas pilis, Livonija, Livonijas ordenis, Mežmuižas luterāņu baznīca, Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali, Ostlande, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā, Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, Zemgaļi, Zemgales galīgā nopostīšana, Zemgales pilskalni, 1620. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1870. gada dziesmu diena Dobelē.
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Skatīt Dobeles pils un Alfrēds Rozenbergs
Annas muiža
Annas muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku ciemā.
Skatīt Dobeles pils un Annas muiža
Babotes pilskalns
Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923). Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas.
Skatīt Dobeles pils un Babotes pilskalns
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Dobeles pils un Dobele
Dobeles aplenkums (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Karagājiens notika uz dienvidiem no Rīgas. komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Skatīt Dobeles pils un Dobeles aplenkums (1280)
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Dobeles atbrīvošanas piemineklis ir piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās 1919. — 1920.
Skatīt Dobeles pils un Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Dobeles komturi
Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.
Skatīt Dobeles pils un Dobeles komturi
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Dobeles pils un Dobeles vēsture
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Skatīt Dobeles pils un Eberhards fon Monheims
Emīlija Brīvkalne
E. Brīvkalnes Tērvetes pilskalnā atraktais uz māla plāksnes iegravētais stabulētāja attēls (1951). Emīlija Brīvkalne (līdz 1940. gadam Emīlija Freiberga, 1909-1984) bija latviešu arheoloģe, Latvijas pilskalnu un zemgaļu materiālās kultūras pētniece.
Skatīt Dobeles pils un Emīlija Brīvkalne
Gosvins fon Hērike
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.
Skatīt Dobeles pils un Gosvins fon Hērike
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Skatīt Dobeles pils un Gotika
Jelgavas apgabals
Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Latvijas ģenerālkomisārs Oto-Heinrihs Drehslers, Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze, reihsministrs Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Jelgavas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) sastāvā.
Skatīt Dobeles pils un Jelgavas apgabals
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Skatīt Dobeles pils un Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Dobeles pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latvijas pilis
Rīgas pils Bauskas pils Cēsu viduslaiku pils Lielstraupes pils Turaidas pils Kokneses pils Šajā uzskaitījumā apkopotas Latvijas viduslaiku pilis.
Skatīt Dobeles pils un Latvijas pilis
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Dobeles pils un Livonija
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Dobeles pils un Livonijas ordenis
Mežmuižas luterāņu baznīca
Mežmuižas jeb Augstkalnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas dievnams, kas atrodas Dobeles novada Augstkalnē, Lietuvas pierobežā.
Skatīt Dobeles pils un Mežmuižas luterāņu baznīca
Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. Mestra Kūno 1289.
Skatīt Dobeles pils un Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Dobeles pils un Ostlande
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Skatīt Dobeles pils un Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Skatīt Dobeles pils un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā.
Skatīt Dobeles pils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā
Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens
Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.
Skatīt Dobeles pils un Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Dobeles pils un Zemgaļi
Zemgales galīgā nopostīšana
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.
Skatīt Dobeles pils un Zemgales galīgā nopostīšana
Zemgales pilskalni
Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Skatīt Dobeles pils un Zemgales pilskalni
1620. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1620.
Skatīt Dobeles pils un 1620. gads Latvijā
1628. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1628.
Skatīt Dobeles pils un 1628. gads Latvijā
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Skatīt Dobeles pils un 1642. gads Latvijā
1658. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1658.
Skatīt Dobeles pils un 1658. gads Latvijā
1870. gada dziesmu diena Dobelē
Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki. 1870.
Skatīt Dobeles pils un 1870. gada dziesmu diena Dobelē
Zināms kā Dobeles pilskalns, Dobeles viduslaiku pils.