Atvērt Google MapsSatura rādītājs
16 attiecības: Aleksandrova (Piedrujas pagasts), Šarkavščina, Īgelštrēmi, Braslava, Braslavas apriņķis, Brestļitovskas miera līgums, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Ilūkstes apriņķis, Indra (stacija), Kazimirs Duļbinskis, Latvijas—Baltkrievijas robeža, Latvijas—Polijas robeža, Napoleons Orda, Piedruja, Polockas kņazi.
Aleksandrova (Piedrujas pagasts)
Aleksandrova ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagastā.
Skatīt Druja un Aleksandrova (Piedrujas pagasts)
Šarkavščina
Šarkavščina ir pilsētciemats Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabalā, Šarkavščinas rajona centrs.
Skatīt Druja un Šarkavščina
Īgelštrēmi
Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Skatīt Druja un Īgelštrēmi
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Druja un Braslava
Braslavas apriņķis
Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.
Skatīt Druja un Braslavas apriņķis
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Druja un Brestļitovskas miera līgums
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.
Skatīt Druja un Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Druja un Daugava
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Druja un Ilūkstes apriņķis
Indra (stacija)
Indra ir dzelzceļa stacija līnijā Daugavpils—Indra, kas atrodas Krāslavas novada Indras pagastā starp pieturas punktu Niedrica un izmaiņas punktu Robežnieki.
Skatīt Druja un Indra (stacija)
Kazimirs Duļbinskis
Kazimirs Duļbinskis (dzimis Viļakā, miris Viļakā) bija Romas katoļu baznīcas Gerāras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.
Skatīt Druja un Kazimirs Duļbinskis
Latvijas—Baltkrievijas robeža
Silene—Urbāni (2009) Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju.
Skatīt Druja un Latvijas—Baltkrievijas robeža
Latvijas—Polijas robeža
Latvijas-Polijas robeža 1935. gada kartē Zemgales stacijas ēka pie Latvijas—Polijas robežas Latvijas-Polijas robeža pie Turmantu stacijas (1930) Parāde Turmantu stacijā (1933) Latvijas—Polijas robeža bija sauszemes robeža starp Latviju un Poliju, kas izveidojās 1920.
Skatīt Druja un Latvijas—Polijas robeža
Napoleons Orda
Napoleons Orda (1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks.
Skatīt Druja un Napoleons Orda
Piedruja
Piedruja (agrāk arī Daugavieši) ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta centrs, saplūdusi ar blakus esošo Aleksandrovu.
Skatīt Druja un Piedruja
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Druja un Polockas kņazi
Zināms kā Drūja.