Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Aleksandrova (Piedrujas pagasts), Šarkavščina, Īgelštrēmi, Braslava, Braslavas apriņķis, Brestļitovskas miera līgums, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Ilūkstes apriņķis, Indra (stacija), Kazimirs Duļbinskis, Latvijas—Baltkrievijas robeža, Latvijas—Polijas robeža, Napoleons Orda, Piedruja, Polockas kņazi.
Aleksandrova (Piedrujas pagasts)
Aleksandrova ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagastā.
Jaunums!!: Druja un Aleksandrova (Piedrujas pagasts) · Redzēt vairāk »
Šarkavščina
Šarkavščina ir pilsētciemats Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabalā, Šarkavščinas rajona centrs.
Jaunums!!: Druja un Šarkavščina · Redzēt vairāk »
Īgelštrēmi
Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Druja un Īgelštrēmi · Redzēt vairāk »
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Druja un Braslava · Redzēt vairāk »
Braslavas apriņķis
Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.
Jaunums!!: Druja un Braslavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Druja un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Druja un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Druja un Daugava · Redzēt vairāk »
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Druja un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »
Indra (stacija)
Indra ir dzelzceļa stacija līnijā Daugavpils—Indra, kas atrodas Krāslavas novada Indras pagastā starp pieturas punktu Niedrica un izmaiņas punktu Robežnieki.
Jaunums!!: Druja un Indra (stacija) · Redzēt vairāk »
Kazimirs Duļbinskis
Kazimirs Duļbinskis (dzimis Viļakā, miris Viļakā) bija Romas katoļu baznīcas Gerāras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.
Jaunums!!: Druja un Kazimirs Duļbinskis · Redzēt vairāk »
Latvijas—Baltkrievijas robeža
Silene—Urbāni (2009) Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju.
Jaunums!!: Druja un Latvijas—Baltkrievijas robeža · Redzēt vairāk »
Latvijas—Polijas robeža
Latvijas-Polijas robeža 1935. gada kartē Zemgales stacijas ēka pie Latvijas—Polijas robežas Latvijas-Polijas robeža pie Turmantu stacijas (1930) Parāde Turmantu stacijā (1933) Latvijas—Polijas robeža bija sauszemes robeža starp Latviju un Poliju, kas izveidojās 1920.
Jaunums!!: Druja un Latvijas—Polijas robeža · Redzēt vairāk »
Napoleons Orda
Napoleons Orda (1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks.
Jaunums!!: Druja un Napoleons Orda · Redzēt vairāk »
Piedruja
Piedruja (agrāk arī Daugavieši) ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta centrs, saplūdusi ar blakus esošo Aleksandrovu.
Jaunums!!: Druja un Piedruja · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Druja un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
