Satura rādītājs
61 attiecības: Andrievs Niedra, Aprīļa pučs, Augusts Ernests Misiņš, Baltijas landesvērs, Bateru kauja, Bauskas vēsture, Bermontiāde, Bišofs, Cēsu kaujas, Cēsu rota, Dībiča brīvkorpuss, Ernsts Peders, Evalds fon Kleists, Frīdrihs Vasarietis, Gerhards Rosbahs, Grāfa Kellera korpuss, Heincs Guderians, Igaunijas brīvības cīņas, Inčukalna kauja, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jozefs Bišofs, Juglas kaujas, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kārlis Manteifels-Cēge, Kārlis Veidemanis, Krievijas pilsoņu karš, Kurts Štegmanis fon Pricvalds, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas Republikas Valsts kontrole, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Latvijas vēsture, Lietuvas brīvības cīņas, Niedras valdība, Oskars Kalpaks, Otto Zeltiņš, Pāvels Bermonts, Plēves grupa, Podrags, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas vēsture, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Strazdumuižas pamiers, Uzbrukums Rīgai (1919), Valsts drošības dienests, ... Izvērst indekss (11 vairāk) »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Andrievs Niedra
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Aprīļa pučs
Augusts Ernests Misiņš
Augusts Ernests Misiņš ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Augusts Ernests Misiņš
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Baltijas landesvērs
Bateru kauja
Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Bateru kauja
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Bauskas vēsture
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Bermontiāde
Bišofs
Bišofs (— 'bīskaps'; sieviešu dzimtē Bišofa) ir vācu cilmes uzvārds, kam angļu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Bišops.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Bišofs
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Cēsu kaujas
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Cēsu rota
Dībiča brīvkorpuss
Dībiča brīvkorpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Dībiča brīvkorpuss
Ernsts Peders
Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Ernsts Peders
Evalds fon Kleists
Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Evalds fon Kleists
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Frīdrihs Vasarietis
Gerhards Rosbahs
Torņakalna 1919. gada 11. novembrī Gerhards Rosbahs (1893—1967) bija vācu virsnieks, kas Latvijas brīvības cīņu laikā karoja pret Latvijas armiju.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Gerhards Rosbahs
Grāfa Kellera korpuss
Grāfa Kellera 1.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Grāfa Kellera korpuss
Heincs Guderians
Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Heincs Guderians
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Igaunijas brīvības cīņas
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Inčukalna kauja
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Jelgavas atbrīvošana (1919)
Jozefs Bišofs
Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Jozefs Bišofs
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Juglas kaujas
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kārlis Manteifels-Cēge
Kārlis barons Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks, 14 muižu (Kazdangas u.c.) pēdējais īpašnieks, Kurzemes landtāga deputāts, Aizputes apriņķa maršals un memuāru rakstnieks.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Kārlis Manteifels-Cēge
Kārlis Veidemanis
Kārlis Veidemanis ( —) bija latviešu virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Kārlis Veidemanis
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Krievijas pilsoņu karš
Kurts Štegmanis fon Pricvalds
Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Kurts Štegmanis fon Pricvalds
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Bruņoto vilcienu pulks
Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Latvijas vēsture
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Lietuvas brīvības cīņas
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Niedras valdība
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Oskars Kalpaks
Otto Zeltiņš
Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Otto Zeltiņš
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Pāvels Bermonts
Plēves grupa
Plēves grupa bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks hauptmaņa Kārļa Plēves vadībā, kas piedalījās uzbrukumā Liepājai Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Plēves grupa
Podrags
Podrags ir Rīgas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Podrags
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Rīdigers fon der Golcs
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Rīgas vēsture
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Strazdumuižas pamiers
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Uzbrukums Rīgai (1919)
Valsts drošības dienests
Valsts drošības dienesta logotips Valsts drošības dienests (VDD) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Valsts drošības dienests
Valters Krīgers
Valters Krīgers Ieroču SS uniformā. Valters Krīgers (1890—1945) bija vācu virsnieks un Ieroču SS ģenerālis.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Valters Krīgers
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Uzvaras piemineklis Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās (2014). Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Vācu leģions
Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumarmijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu). Vācu leģions bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Vācu leģions
Virgoļiča korpuss
Pulkveža Virgoļiča brīvprātīgo korpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Virgoļiča korpuss
Vorviks Grīns
Vorviks Grīns (1879—1929), bija ASV jurists un armijas virsnieks, piedalījās Pirmajā pasaules karā (1917—1918).
Skatīt Dzelzsdivīzija un Vorviks Grīns
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Dzelzsdivīzija un Ziemeļlatvijas brigāde
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un 1. latviešu atsevišķais bataljons
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Dzelzsdivīzija un 1919. gads Latvijā
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Skatīt Dzelzsdivīzija un 6. rezerves korpuss (Vācija)
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Dzelzsdivīzija un 8. armija (Vācijas Impērija)
Zināms kā Dzelzs divizija, Dzelzs divīzija, Dzelzsbrigāde, Dzelzsdivizija.