Atvērt Google MapsSatura rādītājs
202 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Alpu rase, Anastasija Daugule, Andronovas kultūra, Anna I, Apakšmute, Askolds (kņazs), Astrahaņas hani, Austrumeiropas līdzenums, Austrumukraina, Šklova, Ļepjeļa, Ļesnas kauja, Žlobina, Čavusi, Čerņihivas apgabals, Čerņihivas kņazi, Čerkasi, Čerkasu apgabals, Ņikopole, Ādams Lēvenhaupts, Ārpāds, Babruiska, Balakļija, Baltacu plaudis, Baltais sapals, Balti, Baltkrievi, Baltkrievija, Barbarosa (plāns), Barbe, Baturina, Bihava (Baltkrievija), Bjarezina, Bohoduhiva, Bronzas laikmets, Buga, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Centrālukraina, Civilizācija, Daugava, Dņepras balti, Dņepras limāns, Dņipro, Dņipropetrovskas apgabals, Desna, Dienvidukraina, Doņecas skrausts, Dona, Druca, ... Izvērst indekss (152 vairāk) »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Skatīt Dņepra un Aleksejs I Romanovs
Alpu rase
Tadžiku vīrietis, kas saskaņā ar Henrija Kīena ''(Henry Keane)'' darbu ''Man, Past and Present'' piederīgs pie Alpu rases Alpu rase ir viena no eiropeīdās rases lokālajām rasēm, tās ziemeļu un dienvidu atzara pārejas forma.
Skatīt Dņepra un Alpu rase
Anastasija Daugule
Anastasija Daugule (ukraiņu: Анастасія Даугуле; dzimusi 1986. gada 18. novembrī Rīgā) ir latviešu izcelsmes Ukrainas televīzijas raidījumu vadītāja un žurnāliste.
Skatīt Dņepra un Anastasija Daugule
Andronovas kultūra
Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.
Skatīt Dņepra un Andronovas kultūra
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Dņepra un Anna I
Apakšmute
Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.
Skatīt Dņepra un Apakšmute
Askolds (kņazs)
Askolds (senskandināvu: Haskuldr, Höskuldr) bija pusleģendārs Kijivas kņazs, kas valdīja kopā ar Diru.
Skatīt Dņepra un Askolds (kņazs)
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Skatīt Dņepra un Astrahaņas hani
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Skatīt Dņepra un Austrumeiropas līdzenums
Austrumukraina
Oranžā - reizēm iekļauti Austrumukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, kas ietver Harkivas, Doneckas un Luhanskas apgabalu.
Skatīt Dņepra un Austrumukraina
Šklova
Šklova ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļos, Šklovas rajona centrs pie Dņepras.
Skatīt Dņepra un Šklova
Ļepjeļa
Ļepjeļa jeb Ļepeļa ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ļepjeļas rajona centrs pie Daugavas pietekas Ullas iztekas no Ļepjeļas ezera.
Skatīt Dņepra un Ļepjeļa
Ļesnas kauja
Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.
Skatīt Dņepra un Ļesnas kauja
Žlobina
Žlobina ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Žlobinas rajona centrs pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Žlobina
Čavusi
Čavusi jeb Čausi ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Čavusu rajona centrs pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Čavusi
Čerņihivas apgabals
Čerņihivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Dņepra un Čerņihivas apgabals
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Dņepra un Čerņihivas kņazi
Čerkasi
Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs.
Skatīt Dņepra un Čerkasi
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Dņepra un Čerkasu apgabals
Ņikopole
Ņikopole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Ņikopole
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Skatīt Dņepra un Ādams Lēvenhaupts
Ārpāds
Ārpāds (dzimis ap 845. gadu, miris ap 907. gadu) bija ungāru lielkņazs.
Skatīt Dņepra un Ārpāds
Babruiska
Babruiska, arī Bobruiska, ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā, pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas).
Skatīt Dņepra un Babruiska
Balakļija
Balakļija ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Izjumas rajonā.
Skatīt Dņepra un Balakļija
Baltacu plaudis
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.
Skatīt Dņepra un Baltacu plaudis
Baltais sapals
Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.
Skatīt Dņepra un Baltais sapals
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Dņepra un Balti
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Dņepra un Baltkrievi
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Dņepra un Baltkrievija
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Dņepra un Barbarosa (plāns)
Barbe
Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.
Skatīt Dņepra un Barbe
Baturina
Baturina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Baturina
Bihava (Baltkrievija)
Bihava jeb Bihova ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Bihavas rajona centrs pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Bihava (Baltkrievija)
Bjarezina
Bjarezina jeb Berezina ir upe Baltkrievijā, Dņepras pieteka.
Skatīt Dņepra un Bjarezina
Bohoduhiva
Bohoduhiva ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabalā, Bohoduhivas rajona centrs.
Skatīt Dņepra un Bohoduhiva
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Dņepra un Bronzas laikmets
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Skatīt Dņepra un Buga
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.
Skatīt Dņepra un Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Centrālukraina
Centrālukraina. Sarkanā krāsā iezīmēti tradicionāli Centrālukrainai pieskaitāmie apgabali, dzeltenā — tai reizēm pieskaitāmie. Centrālukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Vinnicas, Dņepropetrovskas, Kirovogradas, Poltavas un Čerkasu apgabali.
Skatīt Dņepra un Centrālukraina
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Skatīt Dņepra un Civilizācija
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Dņepra un Daugava
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Skatīt Dņepra un Dņepras balti
Dņepras limāns
Dņepras limāns ir atvērts iesāļš saldūdens līcis Melnās jūras ziemeļdaļā pie Dņepras ietekas jūrā.
Skatīt Dņepra un Dņepras limāns
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Dņipro
Dņipropetrovskas apgabals
Dņipropetrovskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Dņepra un Dņipropetrovskas apgabals
Desna
Desna ir upe Krievijā un Ukrainā, Dņepras kreisā krasta pieteka.
Skatīt Dņepra un Desna
Dienvidukraina
bieži Dienvidukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.
Skatīt Dņepra un Dienvidukraina
Doņecas skrausts
Skrausta krīta kalni Severskijdoņecas krastā pie Svjatohirskas Doņecas skrausts ir augstiene Ukrainas austrumos (Doneckas, Harkivas un Luhanskas apgabalos) un Krievijas Rostovas apgabalā, daļa no Doņecas augstienes.
Skatīt Dņepra un Doņecas skrausts
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Dņepra un Dona
Druca
Druca jeb Druta ir 295 kilometrus gara upe Dņepras labā krasta pieteka Baltkrievijā.
Skatīt Dņepra un Druca
Dubrovna
Dubrovna ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Dubrovnas rajona centrs pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Dubrovna
Edigejs
Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395.
Skatīt Dņepra un Edigejs
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Skatīt Dņepra un Eirāzijas bebrs
FK Dnipro
FK Dnipro ir bijušais Ukrainas futbola klubs no Dņipro.
Skatīt Dņepra un FK Dnipro
Gdaņskas iela
Gdaņskas iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.
Skatīt Dņepra un Gdaņskas iela
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Skatīt Dņepra un Grigorijs Potjomkins
Haičura
Haičura vai Haičula (Гайчул) ir upe Ukrainas austrumu daļā, Dņepras baseinā, Vovčas kreisā krasta pieteka Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos.
Skatīt Dņepra un Haičura
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Skatīt Dņepra un Hērodots
Henrihs Graftio
Henrihs Graftio (1869—1949) bija Daugavpilī (toreizējā Dinaburgā) dzimis Krievijas impērijas, vēlāk PSRS elektroinženieris.
Skatīt Dņepra un Henrihs Graftio
Hersona
Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.
Skatīt Dņepra un Hersona
Hersonas apgabala okupācija
Hersonas apgabala Krievijas okupācija ir Ukrainas Hersonas apgabala okupācija Krievijas iebrukuma laikā, kas sākās 2022. gada 24. februārī.
Skatīt Dņepra un Hersonas apgabala okupācija
Hersonas apgabals
Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.
Skatīt Dņepra un Hersonas apgabals
Hersonas guberņa
Guberņas ģerbonis Guberņas karte 1821. gadā Guberņas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897. gadā Hersonas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa starp Dņepras un Dņestras upēm, kas pastāvēja no 1803.
Skatīt Dņepra un Hersonas guberņa
Hetmanāts
Hetmanāts, oficiāli Zaporižjas Armija (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782.
Skatīt Dņepra un Hetmanāts
Hluhiva
Hluhiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Šostkas rajonā.
Skatīt Dņepra un Hluhiva
Hola Pristaņa
Hola Pristaņa ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Skadovskas rajonā.
Skatīt Dņepra un Hola Pristaņa
Holosijivas nacionālais dabas parks
Holosijivas nacionālais dabas parks ir aizsargājama teritorija Ukrainas galvaspilsētā.
Skatīt Dņepra un Holosijivas nacionālais dabas parks
Horišņi Plavņi
Horišņi Plavņi ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala Kremenčukas rajonā.
Skatīt Dņepra un Horišņi Plavņi
Horodišče (pilsēta)
Horodišče ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Čerkasu apgabala Horodiščes rajona centrs pie Dņepras labā krasta pietekas Viļšankas.
Skatīt Dņepra un Horodišče (pilsēta)
Huļajpole
Huļajpole ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Polohu rajonā.
Skatīt Dņepra un Huļajpole
Inhuleca
Inhuleca ir 549 kilometrus gara Dņepras labā krasta pieteka Ukrainas dienvidos.
Skatīt Dņepra un Inhuleca
Ivana bērnība
"Ivana bērnība" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1962.
Skatīt Dņepra un Ivana bērnība
Ivans Jakubovskis
Ivans Jakubovskis (dzimis, miris) bija baltkrievu izcelsmes PSRS maršals.
Skatīt Dņepra un Ivans Jakubovskis
Ivans Krūmiņš
Ivans Krūmiņš (1915-2003) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks.
Skatīt Dņepra un Ivans Krūmiņš
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Skatīt Dņepra un Jaroslavs Vladimirovičs
Jaunkrievija
Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.
Skatīt Dņepra un Jaunkrievija
Jānis Fogelis
Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.
Skatīt Dņepra un Jānis Fogelis
Jētalande
Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.
Skatīt Dņepra un Jētalande
Jevgeņijs Patons
Jevgeņijs (Jevhens) Patons (dzimis, miris) bija Ukrainas un PSRS inženieris, tehnisko zinātņu doktors, strādājis metināšanas, tiltu būves un būvmehānikas jomā.
Skatīt Dņepra un Jevgeņijs Patons
Jurijs Golovatijs
Jurijs Golovatijs (dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes Sarkanās armijas vecākais leitnants — mīnmetēju baterijas komandieris.
Skatīt Dņepra un Jurijs Golovatijs
Kaņiva
Kaņiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā.
Skatīt Dņepra un Kaņiva
Kaņivas dabas rezervāts
Kaņivas dabas rezervāts ir aizsargājams dabas rezervāts Ukrainā, kas aptver daļu no Dņepras upes labā krasta un divas palienes salas pašā upē.
Skatīt Dņepra un Kaņivas dabas rezervāts
Kahovkas ūdenskrātuve
Kahovkas ūdenskrātuve ir Kahovkas HES ūdenskrātuve Dņepras upes lejtecē.
Skatīt Dņepra un Kahovkas ūdenskrātuve
Kahovkas HES
Kahovkas Petro Neporožņija hidroelektrostacija ir Ukrainas hidroelektrostacija Dņepras upes lejtecē pie Nova Kahovkas pilsētas.
Skatīt Dņepra un Kahovkas HES
Kamjanka
Kamjanka ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Čerkasu apgabala dienvidos, Čerkasu rajonā.
Skatīt Dņepra un Kamjanka
Kamjanka-Dņiprovska
Kamjanka-Dņiprovska ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Vasiļivkas rajonā.
Skatīt Dņepra un Kamjanka-Dņiprovska
Kamjanske
Kamjanske ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Kamjanske
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Skatīt Dņepra un Kasimovas hani
Kauja par Dņepru
Padomju karavīri šķērso Dņepras upi uz improvizētiem plostiem. Kauja par Dņepru jeb Dņepras stratēģiskā ofensīva bija militāra kampaņa, kas norisinājās Otrā pasaules kara Austrumu frontē starp Padomju Savienības un Vācijas bruņotajām pusēm.
Skatīt Dņepra un Kauja par Dņepru
Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Vorsklas
Kauja pie Vorsklas notika 1399.
Skatīt Dņepra un Kauja pie Vorsklas
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Skatīt Dņepra un Kazaņas haniste
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Dņepra un Kazaki
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Kijiva
Kijivas apgabals
Kijivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos Dņepras krastos.
Skatīt Dņepra un Kijivas apgabals
Kijivas ūdenskrātuve
Kijivas ūdenskrātuve ir ūdenskrātuve Dņepras upes vidustecē, augstākā no sešu Dņepras ūdenskrātuvju kaskādes.
Skatīt Dņepra un Kijivas ūdenskrātuve
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Skatīt Dņepra un Kijivas kņaziste
Kinburna strēle
Kinburna strēle ir gara šaura smilšu strēle Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā.
Skatīt Dņepra un Kinburna strēle
Kinska
Kinska (— ‘Zirgu ’) ir upe Ukrainas dienvidos, Dņepras kreisā krasta pieteka Zaporižjas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Kinska
Kirovohradas apgabals
Kirovohradas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.
Skatīt Dņepra un Kirovohradas apgabals
Kremenčuka
Kremenčuka ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Poltavas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Kremenčuka
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Skatīt Dņepra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022.
Skatīt Dņepra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Skatīt Dņepra un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Dņepra un Krievijas Impērija
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Dņepra un Krievijas vēsture
Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte
Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas dienvidu daļu.
Skatīt Dņepra un Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte
Krievu—turku karš (1676—1681)
Krievu-turku karš (1676—1681) bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem Ukrainā.
Skatīt Dņepra un Krievu—turku karš (1676—1681)
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Dņepra un Krimas haniste
Krimas uluss
Krimas uluss bija Zelta Ordas uluss Krimas pussalā, kas pastāvēja no 13.
Skatīt Dņepra un Krimas uluss
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Dņepra un Kriviči
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Skatīt Dņepra un Kučuk-Kainardžas līgums
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Dņepra un Kurši
Labā krasta Ukraina
Labā krasta Ukrainas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē Dienvidu labā krasta Ukraina (gaiši zaļa) kā Osmaņu impērijas vasalis Labā krasta Ukraina (ukraiņu: Правобережна Україна, krievu: Правобережная Украина, poļu: Prawobrzeżna Ukraina) ir vēsturisks novads mūsdienu Ukrainas teritorijā, Dņepras labajā (rietumu) krastā, kura teritorijā ietilpst mūsdienu Vinnicas, Žitomiras, Kirovohradas apgabali, kā arī Kijivas un Čerkasu apgabalu rietumu daļas.
Skatīt Dņepra un Labā krasta Ukraina
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Dņepra un Lielais Ziemeļu karš
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Dņepra un Lietuvas lielkņaziste
Ludzas vēsture
Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.
Skatīt Dņepra un Ludzas vēsture
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Skatīt Dņepra un Mamajs
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Skatīt Dņepra un Mājas strazds
Mežonīgais Lauks
Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Gijoma de Boplāna kartē Mežonīgais Lauks ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai Pontas stepes daļai ziemeļos no Melnās un Azovas jūras.
Skatīt Dņepra un Mežonīgais Lauks
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Dņepra un Melnā jūra
Merefa
Merefa ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā.
Skatīt Dņepra un Merefa
Mihailo-Larine
Mihailo-Larine ir ciems Ukrainā, Mikolajivas apgabala Mikolajivas rajonā.
Skatīt Dņepra un Mihailo-Larine
Mikolajivas apgabals
Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.
Skatīt Dņepra un Mikolajivas apgabals
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Skatīt Dņepra un Mogiļeva
Mokri Jali
Mokri Jali ir upe Ukrainas austrumu daļā, Dņepras baseinā, Vovčas kreisā krasta pieteka Doneckas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Mokri Jali
Neolīta revolūcija
Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.
Skatīt Dņepra un Neolīta revolūcija
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Skatīt Dņepra un Nogaji
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Skatīt Dņepra un Normānisma teorija
Nova Kahovka
Nova Kahovka ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, Kahovkas rajona centrs.
Skatīt Dņepra un Nova Kahovka
Novomoskovska (Ukraina)
Novomoskovska ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Novomoskovska (Ukraina)
Oleški
Oleški ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Hersonas rajonā.
Skatīt Dņepra un Oleški
Orša
Orša ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Oršas rajona centrs pie Oršicas upes ietekas Dņeprā.
Skatīt Dņepra un Orša
Oršas kauja (glezna)
Oršas kauja ir glezna, kas attēlo Oršas kauju, kas tika izcīnīta 1514.
Skatīt Dņepra un Oršas kauja (glezna)
Orihiva
Orihiva ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Polohu rajonā.
Skatīt Dņepra un Orihiva
Oskars Rūts
Oskars Rūts (1916—1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Dņepra un Oskars Rūts
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Skatīt Dņepra un Ostgoti
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Dņepra un Ostlande
Panteras pozīcija
Panteras pozīcija un Votana pozīcija (robotā sarkanā līnija) ar frontes līniju (sarkanā nepārtrauktā) 1943. gada otrajā pusē (kauja par Dņepru) Votana pozīcijas pārraušana 1943./1944. gada ziemā ("Dņepras-Karpatu operācija") Panteras pozīcijas pārraušana 1944.
Skatīt Dņepra un Panteras pozīcija
Pasaules garākās upes
Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.
Skatīt Dņepra un Pasaules garākās upes
Patona Elektrometināšanas institūts
Institūta galvenais administratīvais korpuss J. O. Patona vārdā nosauktais Elektrometināšanas institūts (Інститут електрозварювання ім. Є.О. Патона Національної академії наук України) ir Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātniski pētnieciskais institūts.
Skatīt Dņepra un Patona Elektrometināšanas institūts
Piedņepras augstiene
Piedņepras augstiene ir augstiene Ukrainas centrālajā daļā starp Dņepras un Dienvidbugas vidustecēm.
Skatīt Dņepra un Piedņepras augstiene
Piedņepras zemiene
Piedņepras zemiene ir terasēts līdzenums Austrumeiropas līdzenuma dienviddaļā Dņepras kreisajā krastā.
Skatīt Dņepra un Piedņepras zemiene
Pieezere
Vidusbaltkrievija (Цэнтральная Беларусь) Paezere uz Baltkrievijas pastmarkas Pieezere, arī Piedzvina ir Baltkrievijas vēsturisks un etnogrāfisks reģions.
Skatīt Dņepra un Pieezere
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Skatīt Dņepra un Poļani
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Skatīt Dņepra un Poļesjes zemiene
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Skatīt Dņepra un Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Dņepra un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Dņepra un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Poltavas apgabals
Poltavas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā Dņepras kreisajā krastā.
Skatīt Dņepra un Poltavas apgabals
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Skatīt Dņepra un Poltavas kauja
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Skatīt Dņepra un Pripete
Psela
Psela ir 717 kilometrus gara upe Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā.
Skatīt Dņepra un Psela
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Skatīt Dņepra un Rahačova
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Dņepra un Rūdolfs Fēlikss Bauers
Ržiščiva
Ržiščiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Ržiščiva
Rečica
Rečica ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrs pie Dņepras upes.
Skatīt Dņepra un Rečica
Ribņica
Ribņica (moldāvu/rumāņu – Rîbniţa, krievu – Рыбница) ir pilsēta Moldovas austrumos, Dņepras upes kreisajā krastā.
Skatīt Dņepra un Ribņica
Samara (Dņepras pieteka)
Samara ir upe Ukrainas centrālajā daļā, Dņepras kreisā krasta pieteka Dņipropetrovskas, Harkivas un Doneckas apgabalos.
Skatīt Dņepra un Samara (Dņepras pieteka)
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Skatīt Dņepra un Sams
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Skatīt Dņepra un Sarmati
Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.
Skatīt Dņepra un Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Slavutiča
Slavutiča ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Skatīt Dņepra un Slavutiča
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Dņepra un Slāvi
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Skatīt Dņepra un Sloņima
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Dņepra un Smoļenska
Soža
Soža ir 648 kilometrus gara Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijā, Baltkrievijā un, nelielu posmu lejtecē, Baltkrievijas un Ukrainas robežupe.
Skatīt Dņepra un Soža
Sumu apgabals
Sumu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos.
Skatīt Dņepra un Sumu apgabals
Svitlovodska
Svitlovodska ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala Oleksandrijas rajonā.
Skatīt Dņepra un Svitlovodska
Talačina
Talačina jeb Toločina ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Talačinas rajona centrs pie Dņepras pietekas Drucas.
Skatīt Dņepra un Talačina
Tēvzemes mantojums
Tēvzemes mantojums (TM, agrāk Tautas mantojums, Tēvzemes savienība, Tēvzemes nacionālo spēku savienība un Daugava — Latvijai) ir 2000.
Skatīt Dņepra un Tēvzemes mantojums
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Dņepra un Trešais reihs
Trostjaneca
Trostjaneca ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Ohtirkas rajonā.
Skatīt Dņepra un Trostjaneca
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Skatīt Dņepra un Turovas kņaziste
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Dņepra un Ukraina
Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.
Skatīt Dņepra un Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Dņepra un Ukrainas vēsture
Ukrainas vēsturiskās zemes
Ukrainas vēsturiskās zemes mūsdienu robežās Kijivas Krievzeme Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais dalījums Krievijas Impērijas izplešanās Ukrainā Ukrainas vēsturiskās zemes veidojušās gadsimtu gaitā.
Skatīt Dņepra un Ukrainas vēsturiskās zemes
Ukrajinka
Ukrajinka ir pilsēta Ukrainas ziemeļos Kijivas apgabala Obuhivas rajonā.
Skatīt Dņepra un Ukrajinka
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Skatīt Dņepra un Valdaja augstiene
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Skatīt Dņepra un Varjagi
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Dņepra un Vītauts Dižais
Višhoroda
Višhoroda ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala Višhorodas rajona centrs.
Skatīt Dņepra un Višhoroda
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).
Skatīt Dņepra un Vikingu laiki
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Skatīt Dņepra un Visla
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Dņepra un Vitebskas apgabals
Vladimirs Toporovs
Vladimirs Toporovs (dzimis, miris) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.
Skatīt Dņepra un Vladimirs Toporovs
Zaporižja
Zaporižja ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala un Zaporižjas rajona centrs.
Skatīt Dņepra un Zaporižja
Zaporižjas apgabals
Zaporižjas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidaustrumos starp Dņepru un Azovas jūru.
Skatīt Dņepra un Zaporižjas apgabals
Zaporižjas atomelektrostacija
Zaporižjas atomelektrostacija atrodas Ukrainas dienvidaustrumos un tā ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē.
Skatīt Dņepra un Zaporižjas atomelektrostacija
Zaporižjas rajons
Zaporižjes rajons ir Ukrainas Zaporižjes apgabala administratīvā vienība.
Skatīt Dņepra un Zaporižjas rajons
Zaporižjas Seča
alt.
Skatīt Dņepra un Zaporižjas Seča
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Dņepra un Zelta Orda
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Skatīt Dņepra un Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Ziemeļkrimas kanāls
Kanāls 2010. gada pavasarī Lenines rajonā Ziemeļkrimas kanāls, PSRS laikā Ukrainas ļeņiniskās komjaunatnes vārdā nosauktais Ziemeļkrimas kanālsСеверо-Крымский канал // Большая советская энциклопедия: / гл.
Skatīt Dņepra un Ziemeļkrimas kanāls
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Dņepra un Ziemeļu krusta kari
1026. gads
1026.
Skatīt Dņepra un 1026. gads
1772. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1772.
Skatīt Dņepra un 1772. gads Latvijā
1961. gads
1961.
Skatīt Dņepra un 1961. gads
2023. gada Ukrainas pretuzbrukums
2023.
Skatīt Dņepra un 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums
268-E. Ērgļu policijas bataljons
268-E. Ērgļu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Skatīt Dņepra un 268-E. Ērgļu policijas bataljons
882. gads
882.
Skatīt Dņepra un 882. gads
, Dubrovna, Edigejs, Eirāzijas bebrs, FK Dnipro, Gdaņskas iela, Grigorijs Potjomkins, Haičura, Hērodots, Henrihs Graftio, Hersona, Hersonas apgabala okupācija, Hersonas apgabals, Hersonas guberņa, Hetmanāts, Hluhiva, Hola Pristaņa, Holosijivas nacionālais dabas parks, Horišņi Plavņi, Horodišče (pilsēta), Huļajpole, Inhuleca, Ivana bērnība, Ivans Jakubovskis, Ivans Krūmiņš, Jaroslavs Vladimirovičs, Jaunkrievija, Jānis Fogelis, Jētalande, Jevgeņijs Patons, Jurijs Golovatijs, Kaņiva, Kaņivas dabas rezervāts, Kahovkas ūdenskrātuve, Kahovkas HES, Kamjanka, Kamjanka-Dņiprovska, Kamjanske, Kasimovas hani, Kauja par Dņepru, Kauja pie Kalkas upes, Kauja pie Vorsklas, Kazaņas haniste, Kazaki, Kijiva, Kijivas apgabals, Kijivas ūdenskrātuve, Kijivas kņaziste, Kinburna strēle, Kinska, Kirovohradas apgabals, Kremenčuka, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Krievijas vēsture, Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte, Krievu—turku karš (1676—1681), Krimas haniste, Krimas uluss, Kriviči, Kučuk-Kainardžas līgums, Kurši, Labā krasta Ukraina, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Ludzas vēsture, Mamajs, Mājas strazds, Mežonīgais Lauks, Melnā jūra, Merefa, Mihailo-Larine, Mikolajivas apgabals, Mogiļeva, Mokri Jali, Neolīta revolūcija, Nogaji, Normānisma teorija, Nova Kahovka, Novomoskovska (Ukraina), Oleški, Orša, Oršas kauja (glezna), Orihiva, Oskars Rūts, Ostgoti, Ostlande, Panteras pozīcija, Pasaules garākās upes, Patona Elektrometināšanas institūts, Piedņepras augstiene, Piedņepras zemiene, Pieezere, Poļani, Poļesjes zemiene, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Poltavas apgabals, Poltavas kauja, Pripete, Psela, Rahačova, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Ržiščiva, Rečica, Ribņica, Samara (Dņepras pieteka), Sams, Sarmati, Sevastopoles aplenkums (1941—1942), Slavutiča, Slāvi, Sloņima, Smoļenska, Soža, Sumu apgabals, Svitlovodska, Talačina, Tēvzemes mantojums, Trešais reihs, Trostjaneca, Turovas kņaziste, Ukraina, Ukrainas reihskomisariāts, Ukrainas vēsture, Ukrainas vēsturiskās zemes, Ukrajinka, Valdaja augstiene, Varjagi, Vītauts Dižais, Višhoroda, Vikingu laiki, Visla, Vitebskas apgabals, Vladimirs Toporovs, Zaporižja, Zaporižjas apgabals, Zaporižjas atomelektrostacija, Zaporižjas rajons, Zaporižjas Seča, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Ziemeļkrimas kanāls, Ziemeļu krusta kari, 1026. gads, 1772. gads Latvijā, 1961. gads, 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums, 268-E. Ērgļu policijas bataljons, 882. gads.