Ātrāk nekā pārlūku!
202 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Alpu rase, Anastasija Daugule, Andronovas kultūra, Anna I, Apakšmute, Askolds (kņazs), Astrahaņas hani, Austrumeiropas līdzenums, Austrumukraina, Šklova, Ļepjeļa, Ļesnas kauja, Žlobina, Čavusi, Čerņihivas apgabals, Čerņihivas kņazi, Čerkasi, Čerkasu apgabals, Ņikopole, Ādams Lēvenhaupts, Ārpāds, Babruiska, Balakļija, Baltacu plaudis, Baltais sapals, Balti, Baltkrievi, Baltkrievija, Barbarosa (plāns), Barbe, Baturina, Bihava (Baltkrievija), Bjarezina, Bohoduhiva, Bronzas laikmets, Buga, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Centrālukraina, Civilizācija, Daugava, Dņepras balti, Dņepras limāns, Dņipro, Dņipropetrovskas apgabals, Desna, Dienvidukraina, Doņecas skrausts, Dona, Druca, ..., Dubrovna, Edigejs, Eirāzijas bebrs, FK Dnipro, Gdaņskas iela, Grigorijs Potjomkins, Haičura, Hērodots, Henrihs Graftio, Hersona, Hersonas apgabala okupācija, Hersonas apgabals, Hersonas guberņa, Hetmanāts, Hluhiva, Hola Pristaņa, Holosijivas nacionālais dabas parks, Horišņi Plavņi, Horodišče (pilsēta), Huļajpole, Inhuleca, Ivana bērnība, Ivans Jakubovskis, Ivans Krūmiņš, Jaroslavs Vladimirovičs, Jaunkrievija, Jānis Fogelis, Jētalande, Jevgeņijs Patons, Jurijs Golovatijs, Kaņiva, Kaņivas dabas rezervāts, Kahovkas ūdenskrātuve, Kahovkas HES, Kamjanka, Kamjanka-Dņiprovska, Kamjanske, Kasimovas hani, Kauja par Dņepru, Kauja pie Kalkas upes, Kauja pie Vorsklas, Kazaņas haniste, Kazaki, Kijiva, Kijivas apgabals, Kijivas ūdenskrātuve, Kijivas kņaziste, Kinburna strēle, Kinska, Kirovohradas apgabals, Kremenčuka, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Krievijas vēsture, Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte, Krievu—turku karš (1676—1681), Krimas haniste, Krimas uluss, Kriviči, Kučuk-Kainardžas līgums, Kurši, Labā krasta Ukraina, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Ludzas vēsture, Mamajs, Mājas strazds, Mežonīgais Lauks, Melnā jūra, Merefa, Mihailo-Larine, Mikolajivas apgabals, Mogiļeva, Mokri Jali, Neolīta revolūcija, Nogaji, Normānisma teorija, Nova Kahovka, Novomoskovska (Ukraina), Oleški, Orša, Oršas kauja (glezna), Orihiva, Oskars Rūts, Ostgoti, Ostlande, Panteras pozīcija, Pasaules garākās upes, Patona Elektrometināšanas institūts, Piedņepras augstiene, Piedņepras zemiene, Pieezere, Poļani, Poļesjes zemiene, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Poltavas apgabals, Poltavas kauja, Pripete, Psela, Rahačova, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Ržiščiva, Rečica, Ribņica, Samara (Dņepras pieteka), Sams, Sarmati, Sevastopoles aplenkums (1941—1942), Slavutiča, Slāvi, Sloņima, Smoļenska, Soža, Sumu apgabals, Svitlovodska, Talačina, Tēvzemes mantojums, Trešais reihs, Trostjaneca, Turovas kņaziste, Ukraina, Ukrainas reihskomisariāts, Ukrainas vēsture, Ukrainas vēsturiskās zemes, Ukrajinka, Valdaja augstiene, Varjagi, Vītauts Dižais, Višhoroda, Vikingu laiki, Visla, Vitebskas apgabals, Vladimirs Toporovs, Zaporižja, Zaporižjas apgabals, Zaporižjas atomelektrostacija, Zaporižjas rajons, Zaporižjas Seča, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Ziemeļkrimas kanāls, Ziemeļu krusta kari, 1026. gads, 1772. gads Latvijā, 1961. gads, 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums, 268-E. Ērgļu policijas bataljons, 882. gads. Izvērst indekss (152 vairāk) »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Dņepra un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Alpu rase
Tadžiku vīrietis, kas saskaņā ar Henrija Kīena ''(Henry Keane)'' darbu ''Man, Past and Present'' piederīgs pie Alpu rases Alpu rase ir viena no eiropeīdās rases lokālajām rasēm, tās ziemeļu un dienvidu atzara pārejas forma.
Jaunums!!: Dņepra un Alpu rase · Redzēt vairāk »
Anastasija Daugule
Anastasija Daugule (ukraiņu: Анастасія Даугуле; dzimusi 1986. gada 18. novembrī Rīgā) ir latviešu izcelsmes Ukrainas televīzijas raidījumu vadītāja un žurnāliste.
Jaunums!!: Dņepra un Anastasija Daugule · Redzēt vairāk »
Andronovas kultūra
Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.
Jaunums!!: Dņepra un Andronovas kultūra · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Dņepra un Anna I · Redzēt vairāk »
Apakšmute
Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.
Jaunums!!: Dņepra un Apakšmute · Redzēt vairāk »
Askolds (kņazs)
Askolds (senskandināvu: Haskuldr, Höskuldr) bija pusleģendārs Kijivas kņazs, kas valdīja kopā ar Diru.
Jaunums!!: Dņepra un Askolds (kņazs) · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Dņepra un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Jaunums!!: Dņepra un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »
Austrumukraina
Oranžā - reizēm iekļauti Austrumukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, kas ietver Harkivas, Doneckas un Luhanskas apgabalu.
Jaunums!!: Dņepra un Austrumukraina · Redzēt vairāk »
Šklova
Šklova ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļos, Šklovas rajona centrs pie Dņepras.
Jaunums!!: Dņepra un Šklova · Redzēt vairāk »
Ļepjeļa
Ļepjeļa jeb Ļepeļa ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ļepjeļas rajona centrs pie Daugavas pietekas Ullas iztekas no Ļepjeļas ezera.
Jaunums!!: Dņepra un Ļepjeļa · Redzēt vairāk »
Ļesnas kauja
Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.
Jaunums!!: Dņepra un Ļesnas kauja · Redzēt vairāk »
Žlobina
Žlobina ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Žlobinas rajona centrs pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Žlobina · Redzēt vairāk »
Čavusi
Čavusi jeb Čausi ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Čavusu rajona centrs pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Čavusi · Redzēt vairāk »
Čerņihivas apgabals
Čerņihivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Dņepra un Čerņihivas apgabals · Redzēt vairāk »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Dņepra un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »
Čerkasi
Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Čerkasi · Redzēt vairāk »
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Dņepra un Čerkasu apgabals · Redzēt vairāk »
Ņikopole
Ņikopole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Ņikopole · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Dņepra un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Ārpāds
Ārpāds (dzimis ap 845. gadu, miris ap 907. gadu) bija ungāru lielkņazs.
Jaunums!!: Dņepra un Ārpāds · Redzēt vairāk »
Babruiska
Babruiska, arī Bobruiska, ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā, pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas).
Jaunums!!: Dņepra un Babruiska · Redzēt vairāk »
Balakļija
Balakļija ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Izjumas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Balakļija · Redzēt vairāk »
Baltacu plaudis
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.
Jaunums!!: Dņepra un Baltacu plaudis · Redzēt vairāk »
Baltais sapals
Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.
Jaunums!!: Dņepra un Baltais sapals · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Dņepra un Balti · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dņepra un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Dņepra un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Dņepra un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »
Barbe
Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.
Jaunums!!: Dņepra un Barbe · Redzēt vairāk »
Baturina
Baturina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Baturina · Redzēt vairāk »
Bihava (Baltkrievija)
Bihava jeb Bihova ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Bihavas rajona centrs pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Bihava (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Bjarezina
Bjarezina jeb Berezina ir upe Baltkrievijā, Dņepras pieteka.
Jaunums!!: Dņepra un Bjarezina · Redzēt vairāk »
Bohoduhiva
Bohoduhiva ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabalā, Bohoduhivas rajona centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Bohoduhiva · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Dņepra un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Jaunums!!: Dņepra un Buga · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Dņepra un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Centrālukraina
Centrālukraina. Sarkanā krāsā iezīmēti tradicionāli Centrālukrainai pieskaitāmie apgabali, dzeltenā — tai reizēm pieskaitāmie. Centrālukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Vinnicas, Dņepropetrovskas, Kirovogradas, Poltavas un Čerkasu apgabali.
Jaunums!!: Dņepra un Centrālukraina · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Dņepra un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Dņepra un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Dņepra un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Dņepras limāns
Dņepras limāns ir atvērts iesāļš saldūdens līcis Melnās jūras ziemeļdaļā pie Dņepras ietekas jūrā.
Jaunums!!: Dņepra un Dņepras limāns · Redzēt vairāk »
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Dņipro · Redzēt vairāk »
Dņipropetrovskas apgabals
Dņipropetrovskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Dņepra un Dņipropetrovskas apgabals · Redzēt vairāk »
Desna
Desna ir upe Krievijā un Ukrainā, Dņepras kreisā krasta pieteka.
Jaunums!!: Dņepra un Desna · Redzēt vairāk »
Dienvidukraina
bieži Dienvidukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.
Jaunums!!: Dņepra un Dienvidukraina · Redzēt vairāk »
Doņecas skrausts
Skrausta krīta kalni Severskijdoņecas krastā pie Svjatohirskas Doņecas skrausts ir augstiene Ukrainas austrumos (Doneckas, Harkivas un Luhanskas apgabalos) un Krievijas Rostovas apgabalā, daļa no Doņecas augstienes.
Jaunums!!: Dņepra un Doņecas skrausts · Redzēt vairāk »
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Jaunums!!: Dņepra un Dona · Redzēt vairāk »
Druca
Druca jeb Druta ir 295 kilometrus gara upe Dņepras labā krasta pieteka Baltkrievijā.
Jaunums!!: Dņepra un Druca · Redzēt vairāk »
Dubrovna
Dubrovna ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Dubrovnas rajona centrs pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Dubrovna · Redzēt vairāk »
Edigejs
Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395.
Jaunums!!: Dņepra un Edigejs · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Dņepra un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
FK Dnipro
FK Dnipro ir bijušais Ukrainas futbola klubs no Dņipro.
Jaunums!!: Dņepra un FK Dnipro · Redzēt vairāk »
Gdaņskas iela
Gdaņskas iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.
Jaunums!!: Dņepra un Gdaņskas iela · Redzēt vairāk »
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Jaunums!!: Dņepra un Grigorijs Potjomkins · Redzēt vairāk »
Haičura
Haičura vai Haičula (Гайчул) ir upe Ukrainas austrumu daļā, Dņepras baseinā, Vovčas kreisā krasta pieteka Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos.
Jaunums!!: Dņepra un Haičura · Redzēt vairāk »
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Jaunums!!: Dņepra un Hērodots · Redzēt vairāk »
Henrihs Graftio
Henrihs Graftio (1869—1949) bija Daugavpilī (toreizējā Dinaburgā) dzimis Krievijas impērijas, vēlāk PSRS elektroinženieris.
Jaunums!!: Dņepra un Henrihs Graftio · Redzēt vairāk »
Hersona
Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Hersona · Redzēt vairāk »
Hersonas apgabala okupācija
Hersonas apgabala Krievijas okupācija ir Ukrainas Hersonas apgabala okupācija Krievijas iebrukuma laikā, kas sākās 2022. gada 24. februārī.
Jaunums!!: Dņepra un Hersonas apgabala okupācija · Redzēt vairāk »
Hersonas apgabals
Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.
Jaunums!!: Dņepra un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »
Hersonas guberņa
Guberņas ģerbonis Guberņas karte 1821. gadā Guberņas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897. gadā Hersonas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa starp Dņepras un Dņestras upēm, kas pastāvēja no 1803.
Jaunums!!: Dņepra un Hersonas guberņa · Redzēt vairāk »
Hetmanāts
Hetmanāts, oficiāli Zaporižjas Armija (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782. gadam).
Jaunums!!: Dņepra un Hetmanāts · Redzēt vairāk »
Hluhiva
Hluhiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Šostkas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Hluhiva · Redzēt vairāk »
Hola Pristaņa
Hola Pristaņa ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Skadovskas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Hola Pristaņa · Redzēt vairāk »
Holosijivas nacionālais dabas parks
Holosijivas nacionālais dabas parks ir aizsargājama teritorija Ukrainas galvaspilsētā.
Jaunums!!: Dņepra un Holosijivas nacionālais dabas parks · Redzēt vairāk »
Horišņi Plavņi
Horišņi Plavņi ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala Kremenčukas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Horišņi Plavņi · Redzēt vairāk »
Horodišče (pilsēta)
Horodišče ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Čerkasu apgabala Horodiščes rajona centrs pie Dņepras labā krasta pietekas Viļšankas.
Jaunums!!: Dņepra un Horodišče (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Huļajpole
Huļajpole ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Polohu rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Huļajpole · Redzēt vairāk »
Inhuleca
Inhuleca ir 549 kilometrus gara Dņepras labā krasta pieteka Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Dņepra un Inhuleca · Redzēt vairāk »
Ivana bērnība
"Ivana bērnība" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1962.
Jaunums!!: Dņepra un Ivana bērnība · Redzēt vairāk »
Ivans Jakubovskis
Ivans Jakubovskis (dzimis, miris) bija baltkrievu izcelsmes PSRS maršals.
Jaunums!!: Dņepra un Ivans Jakubovskis · Redzēt vairāk »
Ivans Krūmiņš
Ivans Krūmiņš (1915-2003) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks.
Jaunums!!: Dņepra un Ivans Krūmiņš · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Dņepra un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jaunkrievija
Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Dņepra un Jaunkrievija · Redzēt vairāk »
Jānis Fogelis
Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.
Jaunums!!: Dņepra un Jānis Fogelis · Redzēt vairāk »
Jētalande
Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Dņepra un Jētalande · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Patons
Jevgeņijs (Jevhens) Patons (dzimis, miris) bija Ukrainas un PSRS inženieris, tehnisko zinātņu doktors, strādājis metināšanas, tiltu būves un būvmehānikas jomā.
Jaunums!!: Dņepra un Jevgeņijs Patons · Redzēt vairāk »
Jurijs Golovatijs
Jurijs Golovatijs (dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes Sarkanās armijas vecākais leitnants — mīnmetēju baterijas komandieris.
Jaunums!!: Dņepra un Jurijs Golovatijs · Redzēt vairāk »
Kaņiva
Kaņiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Kaņiva · Redzēt vairāk »
Kaņivas dabas rezervāts
Kaņivas dabas rezervāts ir aizsargājams dabas rezervāts Ukrainā, kas aptver daļu no Dņepras upes labā krasta un divas palienes salas pašā upē.
Jaunums!!: Dņepra un Kaņivas dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Kahovkas ūdenskrātuve
Kahovkas ūdenskrātuve ir Kahovkas HES ūdenskrātuve Dņepras upes lejtecē.
Jaunums!!: Dņepra un Kahovkas ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Kahovkas HES
Kahovkas Petro Neporožņija hidroelektrostacija ir Ukrainas hidroelektrostacija Dņepras upes lejtecē pie Nova Kahovkas pilsētas.
Jaunums!!: Dņepra un Kahovkas HES · Redzēt vairāk »
Kamjanka
Kamjanka ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Čerkasu apgabala dienvidos, Čerkasu rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Kamjanka · Redzēt vairāk »
Kamjanka-Dņiprovska
Kamjanka-Dņiprovska ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Vasiļivkas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Kamjanka-Dņiprovska · Redzēt vairāk »
Kamjanske
Kamjanske ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Kamjanske · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Dņepra un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Kauja par Dņepru
Padomju karavīri šķērso Dņepras upi uz improvizētiem plostiem. Kauja par Dņepru jeb Dņepras stratēģiskā ofensīva bija militāra kampaņa, kas norisinājās Otrā pasaules kara Austrumu frontē starp Padomju Savienības un Vācijas bruņotajām pusēm.
Jaunums!!: Dņepra un Kauja par Dņepru · Redzēt vairāk »
Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Kauja pie Kalkas upes · Redzēt vairāk »
Kauja pie Vorsklas
Kauja pie Vorsklas notika 1399.
Jaunums!!: Dņepra un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Dņepra un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Dņepra un Kazaki · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas apgabals
Kijivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos Dņepras krastos.
Jaunums!!: Dņepra un Kijivas apgabals · Redzēt vairāk »
Kijivas ūdenskrātuve
Kijivas ūdenskrātuve ir ūdenskrātuve Dņepras upes vidustecē, augstākā no sešu Dņepras ūdenskrātuvju kaskādes.
Jaunums!!: Dņepra un Kijivas ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Dņepra un Kijivas kņaziste · Redzēt vairāk »
Kinburna strēle
Kinburna strēle ir gara šaura smilšu strēle Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā.
Jaunums!!: Dņepra un Kinburna strēle · Redzēt vairāk »
Kinska
Kinska (— ‘Zirgu ’) ir upe Ukrainas dienvidos, Dņepras kreisā krasta pieteka Zaporižjas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Kinska · Redzēt vairāk »
Kirovohradas apgabals
Kirovohradas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.
Jaunums!!: Dņepra un Kirovohradas apgabals · Redzēt vairāk »
Kremenčuka
Kremenčuka ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Poltavas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Kremenčuka · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Jaunums!!: Dņepra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Dņepra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Dņepra un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Dņepra un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Dņepra un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte
Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas dienvidu daļu.
Jaunums!!: Dņepra un Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1676—1681)
Krievu-turku karš (1676—1681) bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem Ukrainā.
Jaunums!!: Dņepra un Krievu—turku karš (1676—1681) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Dņepra un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Krimas uluss
Krimas uluss bija Zelta Ordas uluss Krimas pussalā, kas pastāvēja no 13.
Jaunums!!: Dņepra un Krimas uluss · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Dņepra un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Jaunums!!: Dņepra un Kučuk-Kainardžas līgums · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Dņepra un Kurši · Redzēt vairāk »
Labā krasta Ukraina
Labā krasta Ukrainas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē Dienvidu labā krasta Ukraina (gaiši zaļa) kā Osmaņu impērijas vasalis Labā krasta Ukraina (ukraiņu: Правобережна Україна, krievu: Правобережная Украина, poļu: Prawobrzeżna Ukraina) ir vēsturisks novads mūsdienu Ukrainas teritorijā, Dņepras labajā (rietumu) krastā, kura teritorijā ietilpst mūsdienu Vinnicas, Žitomiras, Kirovohradas apgabali, kā arī Kijivas un Čerkasu apgabalu rietumu daļas.
Jaunums!!: Dņepra un Labā krasta Ukraina · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Dņepra un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Dņepra un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Ludzas vēsture
Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Dņepra un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Jaunums!!: Dņepra un Mamajs · Redzēt vairāk »
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Jaunums!!: Dņepra un Mājas strazds · Redzēt vairāk »
Mežonīgais Lauks
Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Gijoma de Boplāna kartē Mežonīgais Lauks ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai Pontas stepes daļai ziemeļos no Melnās un Azovas jūras.
Jaunums!!: Dņepra un Mežonīgais Lauks · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Dņepra un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Merefa
Merefa ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Merefa · Redzēt vairāk »
Mihailo-Larine
Mihailo-Larine ir ciems Ukrainā, Mikolajivas apgabala Mikolajivas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Mihailo-Larine · Redzēt vairāk »
Mikolajivas apgabals
Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Dņepra un Mikolajivas apgabals · Redzēt vairāk »
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Mogiļeva · Redzēt vairāk »
Mokri Jali
Mokri Jali ir upe Ukrainas austrumu daļā, Dņepras baseinā, Vovčas kreisā krasta pieteka Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Mokri Jali · Redzēt vairāk »
Neolīta revolūcija
Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.
Jaunums!!: Dņepra un Neolīta revolūcija · Redzēt vairāk »
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Jaunums!!: Dņepra un Nogaji · Redzēt vairāk »
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Jaunums!!: Dņepra un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »
Nova Kahovka
Nova Kahovka ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, Kahovkas rajona centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Nova Kahovka · Redzēt vairāk »
Novomoskovska (Ukraina)
Novomoskovska ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Novomoskovska (Ukraina) · Redzēt vairāk »
Oleški
Oleški ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Hersonas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Oleški · Redzēt vairāk »
Orša
Orša ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Oršas rajona centrs pie Oršicas upes ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: Dņepra un Orša · Redzēt vairāk »
Oršas kauja (glezna)
Oršas kauja ir glezna, kas attēlo Oršas kauju, kas tika izcīnīta 1514.
Jaunums!!: Dņepra un Oršas kauja (glezna) · Redzēt vairāk »
Orihiva
Orihiva ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Polohu rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Orihiva · Redzēt vairāk »
Oskars Rūts
Oskars Rūts (1916—1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Dņepra un Oskars Rūts · Redzēt vairāk »
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Jaunums!!: Dņepra un Ostgoti · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Dņepra un Ostlande · Redzēt vairāk »
Panteras pozīcija
Panteras pozīcija un Votana pozīcija (robotā sarkanā līnija) ar frontes līniju (sarkanā nepārtrauktā) 1943. gada otrajā pusē (kauja par Dņepru) Votana pozīcijas pārraušana 1943./1944. gada ziemā ("Dņepras-Karpatu operācija") Panteras pozīcijas pārraušana 1944. gada vasarā (operācija "Bagrations") Panteras pozīcija jeb Panteras līnija (Panther-Linie), dēvēta arī par "Austrumu valni" (Ostwall), bija daļa no 500 kilometrus garās Vērmahta aizsardzības līnijas, kas stiepās no Somu līča līdz Melnajai jūrai.
Jaunums!!: Dņepra un Panteras pozīcija · Redzēt vairāk »
Pasaules garākās upes
Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.
Jaunums!!: Dņepra un Pasaules garākās upes · Redzēt vairāk »
Patona Elektrometināšanas institūts
Institūta galvenais administratīvais korpuss J. O. Patona vārdā nosauktais Elektrometināšanas institūts (Інститут електрозварювання ім. Є.О. Патона Національної академії наук України) ir Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātniski pētnieciskais institūts.
Jaunums!!: Dņepra un Patona Elektrometināšanas institūts · Redzēt vairāk »
Piedņepras augstiene
Piedņepras augstiene ir augstiene Ukrainas centrālajā daļā starp Dņepras un Dienvidbugas vidustecēm.
Jaunums!!: Dņepra un Piedņepras augstiene · Redzēt vairāk »
Piedņepras zemiene
Piedņepras zemiene ir terasēts līdzenums Austrumeiropas līdzenuma dienviddaļā Dņepras kreisajā krastā.
Jaunums!!: Dņepra un Piedņepras zemiene · Redzēt vairāk »
Pieezere
Vidusbaltkrievija (Цэнтральная Беларусь) Paezere uz Baltkrievijas pastmarkas Pieezere, arī Piedzvina ir Baltkrievijas vēsturisks un etnogrāfisks reģions.
Jaunums!!: Dņepra un Pieezere · Redzēt vairāk »
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Jaunums!!: Dņepra un Poļani · Redzēt vairāk »
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Jaunums!!: Dņepra un Poļesjes zemiene · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Jaunums!!: Dņepra un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Dņepra un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Dņepra un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Poltavas apgabals
Poltavas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā Dņepras kreisajā krastā.
Jaunums!!: Dņepra un Poltavas apgabals · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Dņepra un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Jaunums!!: Dņepra un Pripete · Redzēt vairāk »
Psela
Psela ir 717 kilometrus gara upe Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Dņepra un Psela · Redzēt vairāk »
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: Dņepra un Rahačova · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Dņepra un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Ržiščiva
Ržiščiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Ržiščiva · Redzēt vairāk »
Rečica
Rečica ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrs pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Dņepra un Rečica · Redzēt vairāk »
Ribņica
Ribņica (moldāvu/rumāņu – Rîbniţa, krievu – Рыбница) ir pilsēta Moldovas austrumos, Dņepras upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Dņepra un Ribņica · Redzēt vairāk »
Samara (Dņepras pieteka)
Samara ir upe Ukrainas centrālajā daļā, Dņepras kreisā krasta pieteka Dņipropetrovskas, Harkivas un Doneckas apgabalos.
Jaunums!!: Dņepra un Samara (Dņepras pieteka) · Redzēt vairāk »
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Jaunums!!: Dņepra un Sams · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Dņepra un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.
Jaunums!!: Dņepra un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) · Redzēt vairāk »
Slavutiča
Slavutiča ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Jaunums!!: Dņepra un Slavutiča · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Dņepra un Slāvi · Redzēt vairāk »
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Jaunums!!: Dņepra un Sloņima · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Soža
Soža ir 648 kilometrus gara Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijā, Baltkrievijā un, nelielu posmu lejtecē, Baltkrievijas un Ukrainas robežupe.
Jaunums!!: Dņepra un Soža · Redzēt vairāk »
Sumu apgabals
Sumu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos.
Jaunums!!: Dņepra un Sumu apgabals · Redzēt vairāk »
Svitlovodska
Svitlovodska ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala Oleksandrijas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Svitlovodska · Redzēt vairāk »
Talačina
Talačina jeb Toločina ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Talačinas rajona centrs pie Dņepras pietekas Drucas.
Jaunums!!: Dņepra un Talačina · Redzēt vairāk »
Tēvzemes mantojums
Tēvzemes mantojums (TM, agrāk Tautas mantojums, Tēvzemes savienība, Tēvzemes nacionālo spēku savienība un Daugava — Latvijai) ir 2000.
Jaunums!!: Dņepra un Tēvzemes mantojums · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Dņepra un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Trostjaneca
Trostjaneca ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Ohtirkas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Trostjaneca · Redzēt vairāk »
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Jaunums!!: Dņepra un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Dņepra un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Dņepra un Ukrainas reihskomisariāts · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Dņepra un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsturiskās zemes
Ukrainas vēsturiskās zemes mūsdienu robežās Kijivas Krievzeme Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais dalījums Krievijas Impērijas izplešanās Ukrainā Ukrainas vēsturiskās zemes veidojušās gadsimtu gaitā.
Jaunums!!: Dņepra un Ukrainas vēsturiskās zemes · Redzēt vairāk »
Ukrajinka
Ukrajinka ir pilsēta Ukrainas ziemeļos Kijivas apgabala Obuhivas rajonā.
Jaunums!!: Dņepra un Ukrajinka · Redzēt vairāk »
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Dņepra un Valdaja augstiene · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Dņepra un Varjagi · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Dņepra un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Višhoroda
Višhoroda ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala Višhorodas rajona centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Višhoroda · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Dņepra un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Dņepra un Visla · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Dņepra un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Vladimirs Toporovs
Vladimirs Toporovs (dzimis, miris) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.
Jaunums!!: Dņepra un Vladimirs Toporovs · Redzēt vairāk »
Zaporižja
Zaporižja ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala un Zaporižjas rajona centrs.
Jaunums!!: Dņepra un Zaporižja · Redzēt vairāk »
Zaporižjas apgabals
Zaporižjas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidaustrumos starp Dņepru un Azovas jūru.
Jaunums!!: Dņepra un Zaporižjas apgabals · Redzēt vairāk »
Zaporižjas atomelektrostacija
Zaporižjas atomelektrostacija atrodas Ukrainas dienvidaustrumos un tā ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē.
Jaunums!!: Dņepra un Zaporižjas atomelektrostacija · Redzēt vairāk »
Zaporižjas rajons
Zaporižjes rajons ir Ukrainas Zaporižjes apgabala administratīvā vienība.
Jaunums!!: Dņepra un Zaporižjas rajons · Redzēt vairāk »
Zaporižjas Seča
alt.
Jaunums!!: Dņepra un Zaporižjas Seča · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Dņepra un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Dņepra un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ziemeļkrimas kanāls
Kanāls 2010. gada pavasarī Lenines rajonā Ziemeļkrimas kanāls, PSRS laikā Ukrainas ļeņiniskās komjaunatnes vārdā nosauktais Ziemeļkrimas kanālsСеверо-Крымский канал // Большая советская энциклопедия: / гл.
Jaunums!!: Dņepra un Ziemeļkrimas kanāls · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Dņepra un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
1026. gads
1026.
Jaunums!!: Dņepra un 1026. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1772.
Jaunums!!: Dņepra un 1772. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Dņepra un 1961. gads · Redzēt vairāk »
2023. gada Ukrainas pretuzbrukums
2023.
Jaunums!!: Dņepra un 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums · Redzēt vairāk »
268-E. Ērgļu policijas bataljons
268-E. Ērgļu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Dņepra un 268-E. Ērgļu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
882. gads
882.
Jaunums!!: Dņepra un 882. gads · Redzēt vairāk »
