Satura rādītājs
65 attiecības: Adrasteja (pavadonis), Aitne (pavadonis), Amalteja (pavadonis), Aptumsuma cikls, Arhe (pavadonis), Astroloģija, Autonoja (pavadonis), Čūsknesis, Cerera, Debess ekvators, Debess sfēra, Deimoss (pavadonis), Diena, Euante (pavadonis), Eukelade (pavadonis), Euporija (pavadonis), Euridome (pavadonis), Fenrirs (pavadonis), Foboss (pavadonis), Haldene (pavadonis), Halimēde (pavadonis), Hati (pavadonis), Hēgemone (pavadonis), Hermipe (pavadonis), Herse (pavadonis), Jūrniecības astronomija, Jo (pavadonis), Kalē (pavadonis), Kallihora (pavadonis), Kalliroja (pavadonis), Klasiskais Koipera joslas objekts, Kvavars, Lāomedeja (pavadonis), Līsiteja (pavadonis), Mēness, Megakleite (pavadonis), Mnēme (pavadonis), Nēso (pavadonis), NEAR Shoemaker, Nereīda (pavadonis), Orbītas slīpums, Ortosija (pavadonis), Pāsifaja (pavadonis), Pāsiteja (pavadonis), Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Prāksidike (pavadonis), Psamate (pavadonis), S/2003 J 2, S/2003 J 4, ... Izvērst indekss (15 vairāk) »
Adrasteja (pavadonis)
Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.
Skatīt Ekliptika un Adrasteja (pavadonis)
Aitne (pavadonis)
Aitne, arī Jupiters XXXI ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Aitne (pavadonis)
Amalteja (pavadonis)
Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Amalteja (pavadonis)
Aptumsuma cikls
saross, aptuveni 18 gadi. Aptumsumi var notikt atkārtoti, tos atdala noteikti laika intervāli.
Skatīt Ekliptika un Aptumsuma cikls
Arhe (pavadonis)
Arhe, arī Jupiters XLIII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Arhe (pavadonis)
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Skatīt Ekliptika un Astroloģija
Autonoja (pavadonis)
Autonoja, arī Jupiters XXVIII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Autonoja (pavadonis)
Čūsknesis
Čūsknesis ir salīdzinoši liels zvaigznājs.
Skatīt Ekliptika un Čūsknesis
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Skatīt Ekliptika un Cerera
Debess ekvators
300px Debess ekvators ir debess sfēras lielais riņķis, kura plakne ir perpendikulāra pasaules asij un sakrīt ar Zemes ekvatora plakni.
Skatīt Ekliptika un Debess ekvators
Debess sfēra
Zeme un tās debess sfēra Debess sfēra astronomijā un navigācijā ir iedomāta sfēra ar patvaļīgi izvēlētu rādiusu, kuras centrā atrodas nosacītais novērotājs.
Skatīt Ekliptika un Debess sfēra
Deimoss (pavadonis)
Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.
Skatīt Ekliptika un Deimoss (pavadonis)
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Ekliptika un Diena
Euante (pavadonis)
Euante, arī Jupiters XXXIII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Euante (pavadonis)
Eukelade (pavadonis)
Eukelade, arī Jupiters XLVII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Eukelade (pavadonis)
Euporija (pavadonis)
Euporija, arī Jupiters XXXIV ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Euporija (pavadonis)
Euridome (pavadonis)
Euridome, arī Jupiters XXXII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Euridome (pavadonis)
Fenrirs (pavadonis)
Fenrirs jeb Saturns XLI (pagaidu apzīmējums S/2004 S 16) ir Saturna dabīgais pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Fenrirs (pavadonis)
Foboss (pavadonis)
Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.
Skatīt Ekliptika un Foboss (pavadonis)
Haldene (pavadonis)
Haldene, arī Jupiters XXI ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Haldene (pavadonis)
Halimēde (pavadonis)
Halimēde, arī Neptūns IX, ir Neptūna pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Halimēde (pavadonis)
Hati (pavadonis)
Hati jeb Saturns XLIII ir Saturna dabīgais pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Hati (pavadonis)
Hēgemone (pavadonis)
Hēgemone jeb Jupiters XXXIX ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Hēgemone (pavadonis)
Hermipe (pavadonis)
Hermipe, arī Jupiters XXX ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Hermipe (pavadonis)
Herse (pavadonis)
Herse, arī Jupiters L ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Herse (pavadonis)
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Skatīt Ekliptika un Jūrniecības astronomija
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Skatīt Ekliptika un Jo (pavadonis)
Kalē (pavadonis)
Kalē, arī Jupiters XXXVII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Kalē (pavadonis)
Kallihora (pavadonis)
Kallihora jeb Jupiters XLIV ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Kallihora (pavadonis)
Kalliroja (pavadonis)
Kalliroja, arī Jupiters XVII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Kalliroja (pavadonis)
Klasiskais Koipera joslas objekts
Klasiskais Koipera joslas objekts, arī kjubivano ir Koipera joslas objekts, kura orbīta atrodas aiz Neptūna un, kuram nav orbitālā rezonanse ar Neptūnu.
Skatīt Ekliptika un Klasiskais Koipera joslas objekts
Kvavars
Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.
Skatīt Ekliptika un Kvavars
Lāomedeja (pavadonis)
Lāomedeja, arī Neptūns XII, ir Neptūna pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Lāomedeja (pavadonis)
Līsiteja (pavadonis)
Līsiteja jeb Jupiters X ir Jupitera pavadonis..
Skatīt Ekliptika un Līsiteja (pavadonis)
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Ekliptika un Mēness
Megakleite (pavadonis)
Megakleite, arī Jupiters XIX ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Megakleite (pavadonis)
Mnēme (pavadonis)
Mnēme, arī Jupiters XL ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Mnēme (pavadonis)
Nēso (pavadonis)
Nēso, arī Neptūns XIII, ir Neptūna pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Nēso (pavadonis)
NEAR Shoemaker
NEAR Shoemaker (no) bija NASA starpplanētu zonde Zemei tuvā asteroīda 433 Eross izpētei.
Skatīt Ekliptika un NEAR Shoemaker
Nereīda (pavadonis)
Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).
Skatīt Ekliptika un Nereīda (pavadonis)
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Skatīt Ekliptika un Orbītas slīpums
Ortosija (pavadonis)
Ortosija, arī Jupiters XXXV ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Ortosija (pavadonis)
Pāsifaja (pavadonis)
Pāsifaja, arī Jupiters VIII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Pāsifaja (pavadonis)
Pāsiteja (pavadonis)
Pāsiteja, arī Jupiters XXXVIII ir Jupitera pavadonis, ko Skota Šeparda (Scott S. Sheppard) vadībā atklāja Havaju Universitātes zinātnieku komanda.
Skatīt Ekliptika un Pāsiteja (pavadonis)
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Skatīt Ekliptika un Plutons (pundurplanēta)
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Skatīt Ekliptika un Polārais loks
Prāksidike (pavadonis)
Prāksidike, arī Jupiters XXVII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Prāksidike (pavadonis)
Psamate (pavadonis)
Psamate, arī Neptūns X, ir Neptūna pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Psamate (pavadonis)
S/2003 J 2
S/2003 J 2 ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un S/2003 J 2
S/2003 J 4
S/2003 J 4 ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un S/2003 J 4
Sao (pavadonis)
Sao, arī Neptūns XI, ir Neptūna pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Sao (pavadonis)
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Ekliptika un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Ekliptika un Saules sistēma
Sinope
Sinope, arī Jupiters IX ir neliels Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Sinope
Sponde (pavadonis)
Sponde, arī Jupiters XXXVI ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Sponde (pavadonis)
Suisei
Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde.
Skatīt Ekliptika un Suisei
Tāigete (pavadonis)
Tāigete, arī Jupiters XX ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Tāigete (pavadonis)
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Skatīt Ekliptika un Tēbe (pavadonis)
Telksinoja (pavadonis)
Telksinoja, arī Jupiters XLII ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Ekliptika un Telksinoja (pavadonis)
Transneptūna objekts
Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.
Skatīt Ekliptika un Transneptūna objekts
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Skatīt Ekliptika un Tritons (pavadonis)
Uzlecošā mezgla garums
Orbītas elementi Uzlecošā mezgla garums ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.
Skatīt Ekliptika un Uzlecošā mezgla garums
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Ekliptika un Ziemeļu puslode
Zodiakālā gaisma
Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
Skatīt Ekliptika un Zodiakālā gaisma
Zodiaks
ekliptiku (sarkano līniju), un noteiktā brīdī Saule atrodas konkrētā zvaigznājā Zodiaks (zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu.
Skatīt Ekliptika un Zodiaks