Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ekliptika

Indekss Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

65 attiecības: Adrasteja (pavadonis), Aitne (pavadonis), Amalteja (pavadonis), Aptumsuma cikls, Arhe (pavadonis), Astroloģija, Autonoja (pavadonis), Čūsknesis, Cerera, Debess ekvators, Debess sfēra, Deimoss (pavadonis), Diena, Euante (pavadonis), Eukelade (pavadonis), Euporija (pavadonis), Euridome (pavadonis), Fenrirs (pavadonis), Foboss (pavadonis), Haldene (pavadonis), Halimēde (pavadonis), Hati (pavadonis), Hēgemone (pavadonis), Hermipe (pavadonis), Herse (pavadonis), Jūrniecības astronomija, Jo (pavadonis), Kalē (pavadonis), Kallihora (pavadonis), Kalliroja (pavadonis), Klasiskais Koipera joslas objekts, Kvavars, Lāomedeja (pavadonis), Līsiteja (pavadonis), Mēness, Megakleite (pavadonis), Mnēme (pavadonis), Nēso (pavadonis), NEAR Shoemaker, Nereīda (pavadonis), Orbītas slīpums, Ortosija (pavadonis), Pāsifaja (pavadonis), Pāsiteja (pavadonis), Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Prāksidike (pavadonis), Psamate (pavadonis), S/2003 J 2, S/2003 J 4, ..., Sao (pavadonis), Saule, Saules sistēma, Sinope, Sponde (pavadonis), Suisei, Tāigete (pavadonis), Tēbe (pavadonis), Telksinoja (pavadonis), Transneptūna objekts, Tritons (pavadonis), Uzlecošā mezgla garums, Ziemeļu puslode, Zodiakālā gaisma, Zodiaks. Izvērst indekss (15 vairāk) »

Adrasteja (pavadonis)

Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.

Jaunums!!: Ekliptika un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aitne (pavadonis)

Aitne, arī Jupiters XXXI ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Aitne (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Amalteja (pavadonis)

Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aptumsuma cikls

saross, aptuveni 18 gadi. Aptumsumi var notikt atkārtoti, tos atdala noteikti laika intervāli.

Jaunums!!: Ekliptika un Aptumsuma cikls · Redzēt vairāk »

Arhe (pavadonis)

Arhe, arī Jupiters XLIII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Arhe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Ekliptika un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Autonoja (pavadonis)

Autonoja, arī Jupiters XXVIII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Autonoja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Čūsknesis

Čūsknesis ir salīdzinoši liels zvaigznājs.

Jaunums!!: Ekliptika un Čūsknesis · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Ekliptika un Cerera · Redzēt vairāk »

Debess ekvators

300px Debess ekvators ir debess sfēras lielais riņķis, kura plakne ir perpendikulāra pasaules asij un sakrīt ar Zemes ekvatora plakni.

Jaunums!!: Ekliptika un Debess ekvators · Redzēt vairāk »

Debess sfēra

Zeme un tās debess sfēra Debess sfēra astronomijā un navigācijā ir iedomāta sfēra ar patvaļīgi izvēlētu rādiusu, kuras centrā atrodas nosacītais novērotājs.

Jaunums!!: Ekliptika un Debess sfēra · Redzēt vairāk »

Deimoss (pavadonis)

Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.

Jaunums!!: Ekliptika un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Ekliptika un Diena · Redzēt vairāk »

Euante (pavadonis)

Euante, arī Jupiters XXXIII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Euante (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Eukelade (pavadonis)

Eukelade, arī Jupiters XLVII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Eukelade (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Euporija (pavadonis)

Euporija, arī Jupiters XXXIV ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Euporija (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Euridome (pavadonis)

Euridome, arī Jupiters XXXII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Euridome (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Fenrirs (pavadonis)

Fenrirs jeb Saturns XLI (pagaidu apzīmējums S/2004 S 16) ir Saturna dabīgais pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Fenrirs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Foboss (pavadonis)

Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.

Jaunums!!: Ekliptika un Foboss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Haldene (pavadonis)

Haldene, arī Jupiters XXI ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Haldene (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Halimēde (pavadonis)

Halimēde, arī Neptūns IX, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Halimēde (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Hati (pavadonis)

Hati jeb Saturns XLIII ir Saturna dabīgais pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Hati (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Hēgemone (pavadonis)

Hēgemone jeb Jupiters XXXIX ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Hēgemone (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Hermipe (pavadonis)

Hermipe, arī Jupiters XXX ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Hermipe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Herse (pavadonis)

Herse, arī Jupiters L ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Herse (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jūrniecības astronomija

Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.

Jaunums!!: Ekliptika un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Ekliptika un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalē (pavadonis)

Kalē, arī Jupiters XXXVII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Kalē (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kallihora (pavadonis)

Kallihora jeb Jupiters XLIV ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Kallihora (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalliroja (pavadonis)

Kalliroja, arī Jupiters XVII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Kalliroja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Klasiskais Koipera joslas objekts

Klasiskais Koipera joslas objekts, arī kjubivano ir Koipera joslas objekts, kura orbīta atrodas aiz Neptūna un, kuram nav orbitālā rezonanse ar Neptūnu.

Jaunums!!: Ekliptika un Klasiskais Koipera joslas objekts · Redzēt vairāk »

Kvavars

Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.

Jaunums!!: Ekliptika un Kvavars · Redzēt vairāk »

Lāomedeja (pavadonis)

Lāomedeja, arī Neptūns XII, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Lāomedeja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Līsiteja (pavadonis)

Līsiteja jeb Jupiters X ir Jupitera pavadonis..

Jaunums!!: Ekliptika un Līsiteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Ekliptika un Mēness · Redzēt vairāk »

Megakleite (pavadonis)

Megakleite, arī Jupiters XIX ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Megakleite (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mnēme (pavadonis)

Mnēme, arī Jupiters XL ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Mnēme (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Nēso (pavadonis)

Nēso, arī Neptūns XIII, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Nēso (pavadonis) · Redzēt vairāk »

NEAR Shoemaker

NEAR Shoemaker (no) bija NASA starpplanētu zonde Zemei tuvā asteroīda 433 Eross izpētei.

Jaunums!!: Ekliptika un NEAR Shoemaker · Redzēt vairāk »

Nereīda (pavadonis)

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Jaunums!!: Ekliptika un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Orbītas slīpums

A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.

Jaunums!!: Ekliptika un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »

Ortosija (pavadonis)

Ortosija, arī Jupiters XXXV ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Ortosija (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Pāsifaja (pavadonis)

Pāsifaja, arī Jupiters VIII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Pāsifaja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Pāsiteja (pavadonis)

Pāsiteja, arī Jupiters XXXVIII ir Jupitera pavadonis, ko Skota Šeparda (Scott S. Sheppard) vadībā atklāja Havaju Universitātes zinātnieku komanda.

Jaunums!!: Ekliptika un Pāsiteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Ekliptika un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Ekliptika un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Prāksidike (pavadonis)

Prāksidike, arī Jupiters XXVII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Prāksidike (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Psamate (pavadonis)

Psamate, arī Neptūns X, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Psamate (pavadonis) · Redzēt vairāk »

S/2003 J 2

S/2003 J 2 ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un S/2003 J 2 · Redzēt vairāk »

S/2003 J 4

S/2003 J 4 ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un S/2003 J 4 · Redzēt vairāk »

Sao (pavadonis)

Sao, arī Neptūns XI, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Sao (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Ekliptika un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Ekliptika un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sinope

Sinope, arī Jupiters IX ir neliels Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Sinope · Redzēt vairāk »

Sponde (pavadonis)

Sponde, arī Jupiters XXXVI ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Sponde (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Suisei

Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Ekliptika un Suisei · Redzēt vairāk »

Tāigete (pavadonis)

Tāigete, arī Jupiters XX ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Tāigete (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tēbe (pavadonis)

Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.

Jaunums!!: Ekliptika un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Telksinoja (pavadonis)

Telksinoja, arī Jupiters XLII ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Ekliptika un Telksinoja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Ekliptika un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Ekliptika un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Uzlecošā mezgla garums

Orbītas elementi Uzlecošā mezgla garums ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.

Jaunums!!: Ekliptika un Uzlecošā mezgla garums · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Ekliptika un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Zodiakālā gaisma

Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.

Jaunums!!: Ekliptika un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »

Zodiaks

ekliptiku (sarkano līniju), un noteiktā brīdī Saule atrodas konkrētā zvaigznājā Zodiaks (zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu.

Jaunums!!: Ekliptika un Zodiaks · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »