Satura rādītājs
34 attiecības: Acetilēns, AEgIS eksperiments, Alfa daļiņa, Alumīnija nitrīds, Atommasas vienība, Barioni, Cēzijs, Deitrons, Elektrons, Elementārdaļiņa, Fermi Gamma-ray Space Telescope, Fosforescence, Hēlijs, Hēlijs-3, Higsa bozons, International Cometary Explorer, Izejdarbs, Jods-131, Jonizācijas potenciāls, KEV, Kilovatstunda, Kodolenerģija, Kodolu dalīšanās, Kvants, Leptoni, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Neitrīno, NuSTAR, Pozitronu emisijas tomogrāfija, Protons, Sanja Damjanoviča, Standartmodelis, Tritijs, Uhuru.
Acetilēns
Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.
Skatīt Elektronvolts un Acetilēns
AEgIS eksperiments
AEgIS (Antimatērijas Eksperiments: gravitācija, Interferometrija, Spektroskopija), AD-6, ir viens no CERN Antiprotonu palēninātāja eksperimentiem.
Skatīt Elektronvolts un AEgIS eksperiments
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Skatīt Elektronvolts un Alfa daļiņa
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Skatīt Elektronvolts un Alumīnija nitrīds
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Skatīt Elektronvolts un Atommasas vienība
Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Skatīt Elektronvolts un Barioni
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Skatīt Elektronvolts un Cēzijs
Deitrons
Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.
Skatīt Elektronvolts un Deitrons
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Elektronvolts un Elektrons
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Elektronvolts un Elementārdaļiņa
Fermi Gamma-ray Space Telescope
Fermi Gamma-ray Space Telescope (sākotnējais nosaukums Gamma-ray Large Area Space Telescope jeb GLAST) ir NASA gamma staru orbitālā observatorija.
Skatīt Elektronvolts un Fermi Gamma-ray Space Telescope
Fosforescence
Fosforescējoša putna figūra Fosforescence ir viens no fotoluminiscences veidiem, līdzīgs fluorescencei.
Skatīt Elektronvolts un Fosforescence
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Elektronvolts un Hēlijs
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Skatīt Elektronvolts un Hēlijs-3
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Skatīt Elektronvolts un Higsa bozons
International Cometary Explorer
International Cometary Explorer (ICE) jeb International Sun/Earth Explorer 3 (ISEE-3), zināms arī kā Explorer 59 ir ASV kosmiskais aparāts starpplanētu vides pētniecībai.
Skatīt Elektronvolts un International Cometary Explorer
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Skatīt Elektronvolts un Izejdarbs
Jods-131
Joda-131 radioaktīvās sabrukšanas shēma Jods-131 ir pazīstamākais no joda radioaktīvajiem izotopiem.
Skatīt Elektronvolts un Jods-131
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Skatīt Elektronvolts un Jonizācijas potenciāls
KEV
KEV var būt.
Skatīt Elektronvolts un KEV
Kilovatstunda
Kilovatstunda (kW⋅h, arī kWh vai kW h) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kuru galvenokārt izmanto elektroenerģētikā.
Skatīt Elektronvolts un Kilovatstunda
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Skatīt Elektronvolts un Kodolenerģija
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Skatīt Elektronvolts un Kodolu dalīšanās
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Skatīt Elektronvolts un Kvants
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Elektronvolts un Leptoni
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Skatīt Elektronvolts un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Elektronvolts un Neitrīno
NuSTAR
NuSTAR jeb Nuclear Spectroscopic Telescope Array (no angļu valodas — Kodolu spektroskopiskais teleskopa masīvs) ir ASV rentgenstaru orbitālā observatorija.
Skatīt Elektronvolts un NuSTAR
Pozitronu emisijas tomogrāfija
Cilvēka smadzeņu šķērsgriezuma PET attēls Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode, kas pieder pie tomogrāfiskajām metodēm (metodēm, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus).
Skatīt Elektronvolts un Pozitronu emisijas tomogrāfija
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Elektronvolts un Protons
Sanja Damjanoviča
Sanja Damjanoviča (serbu:Sanja Damjanović / Сања Дамјановић; dzimusi) ir Melnkalnes fiziķe, kas darbojusies elementārdaļiņu fizikas jomā.
Skatīt Elektronvolts un Sanja Damjanoviča
Standartmodelis
Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.
Skatīt Elektronvolts un Standartmodelis
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Skatīt Elektronvolts un Tritijs
Uhuru
Uhuru (X-ray Explorer Satellite, Explorer 42, SAS-A, SAS-1) bija ASV NASA programmas Small Astronomy Satellite orbitālā observatorija.
Skatīt Elektronvolts un Uhuru
Zināms kā EV, Elektronvolta molārais ekvivalents, GeV, MeV, TeV.