Satura rādītājs
79 attiecības: Alfa magnētiskais spektrometrs, Anihilācija, Antidaļiņa, Antiviela, Atommasas vienība, Ūdeņradis, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Vilsons, Čerenkova—Vavilova starojums, Bezmatu teorēma, Bozoni, Daļiņu detektors, Daba, Devītā planēta, Digitālā filozofija, Elektriskā lādiņa nezūdamības likums, Elektrodinamika, Elektrons, Elektronvolts, Elementārdaļiņu fizika, Fermioni, Fizika, Fotons, Fransuā Anglērs, Fundamentālā mijiedarbība, Gravitācija, Heizenberga nenoteiktības princips, Hideki Jukava, Higsa bozons, Iļja Franks, Igors Tamms, Jans Džeņnins, Jūdžīns Vīgners, Jons, Kalabi—Jau varietāte, Kazimira efekts, Koncentrācija, Kosmiskais starojums, Kvarki, Leptoni, Li Džendao, Lielais sprādziens, Makss Planks, Marijs Gells-Manns, Matērija, Mī, Melnais caurums, Mions, Molekulāri kinētiskā teorija, Neitrīno, ... Izvērst indekss (29 vairāk) »
Alfa magnētiskais spektrometrs
300px Alfa magnētiskais spektrometrs ir daļiņu fizikas eksperimentu modulis, kurš uzstādīts Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).
Skatīt Elementārdaļiņa un Alfa magnētiskais spektrometrs
Anihilācija
Pozitrona, kurš radies β+ sabrukšanā (sk. bēta sabrukšana), anihilācija par 2 gamma kvantiem, sastopoties ar elektronu Anihilācija (— '"nav nekā" radīšana') ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās.
Skatīt Elementārdaļiņa un Anihilācija
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Antidaļiņa
Antiviela
Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.
Skatīt Elementārdaļiņa un Antiviela
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Skatīt Elementārdaļiņa un Atommasas vienība
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Skatīt Elementārdaļiņa un Ūdeņradis
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Skatīt Elementārdaļiņa un Īzaks Ņūtons
Čārlzs Vilsons
Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Čārlzs Vilsons
Čerenkova—Vavilova starojums
ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.
Skatīt Elementārdaļiņa un Čerenkova—Vavilova starojums
Bezmatu teorēma
Bezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija.
Skatīt Elementārdaļiņa un Bezmatu teorēma
Bozoni
Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.
Skatīt Elementārdaļiņa un Bozoni
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Skatīt Elementārdaļiņa un Daļiņu detektors
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Elementārdaļiņa un Daba
Devītā planēta
elipsē). Devītā planēta jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.
Skatīt Elementārdaļiņa un Devītā planēta
Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Digitālā filozofija
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums: no apkārtējiem ķermeņiem izolētas sistēmas kopējais elektriskais lādiņš laikā nemainās (to nevar patvaļīgi radīt vai iznīcināt).
Skatīt Elementārdaļiņa un Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Skatīt Elementārdaļiņa un Elektrodinamika
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Elementārdaļiņa un Elektrons
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Skatīt Elementārdaļiņa un Elektronvolts
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Skatīt Elementārdaļiņa un Elementārdaļiņu fizika
Fermioni
Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.
Skatīt Elementārdaļiņa un Fermioni
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Fizika
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Elementārdaļiņa un Fotons
Fransuā Anglērs
Fransuā Anglērs (dzimis) ir beļģu fiziķis teorētiķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Fransuā Anglērs
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Fundamentālā mijiedarbība
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Elementārdaļiņa un Gravitācija
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Heizenberga nenoteiktības princips
Hideki Jukava
Hideki Jukava (dzimis, miris) bija japāņu fiziķis teorētiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts no Japānas.
Skatīt Elementārdaļiņa un Hideki Jukava
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Higsa bozons
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Iļja Franks
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Igors Tamms
Jans Džeņnins
Jans Džeņnins, amerikanizētais variants - Čeņnins (Frenks) Jangs (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧 (piņjiņā: Yáng Zhènníng), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Jans Džeņnins
Jūdžīns Vīgners
Jūdžīns Pols Vīgners jeb Jenē Pāls Vigners (dzimis, miris) bija Austroungārijā dzimis Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, pēc tautības — ebrejs.
Skatīt Elementārdaļiņa un Jūdžīns Vīgners
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Elementārdaļiņa un Jons
Kalabi—Jau varietāte
Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).
Skatīt Elementārdaļiņa un Kalabi—Jau varietāte
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Skatīt Elementārdaļiņa un Kazimira efekts
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Koncentrācija
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Skatīt Elementārdaļiņa un Kosmiskais starojums
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Skatīt Elementārdaļiņa un Kvarki
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Leptoni
Li Džendao
Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), dzimis) ir ķīniešu/ASV fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Li Džendao
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Skatīt Elementārdaļiņa un Lielais sprādziens
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Makss Planks
Marijs Gells-Manns
Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Marijs Gells-Manns
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Skatīt Elementārdaļiņa un Matērija
Mī
Grieķu alfabēta 12. burts - mī Mī (Μ, μ) - grieķu alfabēta 12.
Skatīt Elementārdaļiņa un Mī
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Melnais caurums
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Skatīt Elementārdaļiņa un Mions
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Skatīt Elementārdaļiņa un Molekulāri kinētiskā teorija
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Neitrīno
Nesējdaļiņas
Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.
Skatīt Elementārdaļiņa un Nesējdaļiņas
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Nobela prēmijas laureāti fizikā
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Optika
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Skatīt Elementārdaļiņa un Optikas vēsture
Paši dievi
"Paši dievi" ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.
Skatīt Elementārdaļiņa un Paši dievi
Pāvels Čerenkovs
Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Pāvels Čerenkovs
Pī (burts)
Grieķu alfabēta 16. burts - pī Pī (Π, π) - grieķu alfabēta 16.
Skatīt Elementārdaļiņa un Pī (burts)
Pīters Higss
Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Pīters Higss
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Skatīt Elementārdaļiņa un Planka konstante
Pretkūļu paātrinātājs
Pretkūļu paātrinātājs jeb kolaiders (no collide — ‘sadurties’) ir lādētu daļiņu paātrinātāja veids, kurā saduras viena otrai pretī nākošas daļiņu plūsmas (parastajā paātrinātājā iegūtā daļiņu plūsma saduras ar nekustīgu mērķi).
Skatīt Elementārdaļiņa un Pretkūļu paātrinātājs
Psihokinēze
Viltus telekinēzes demonstrējums Francijā, 1875. gads. Psihokinēze (no, psychē — 'prāts' un, kinēsis — 'kustība'), pazīstama arī kā telekinēze (tēle — 'attālums', 'tālumā' un, kinēsis — 'kustība'), ir hipotētiska spēja bez fizikālas savstarpējās iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt (kustināt un pacelt gaisā) fizikālus ķermeņus.
Skatīt Elementārdaļiņa un Psihokinēze
Refleksija
Refleksija (no — 'vēršanās atpakaļ') ir daudznozīmju jēdziens.
Skatīt Elementārdaļiņa un Refleksija
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Skatīt Elementārdaļiņa un Relativitātes teorija
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Skatīt Elementārdaļiņa un Rentgenstari
Saliktās daļiņas
Saliktās daļiņas ir daudzveidīgas subatomārās daļiņas, pie kurām pieder gan hadroni, kas sastāv no kvarkiem, gan arī atomu kodoli.
Skatīt Elementārdaļiņa un Saliktās daļiņas
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Skatīt Elementārdaļiņa un Spins
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Starojums
Stīvens Hokings
Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Stīvens Hokings
Stīvens Veinbergs
Stīvens Veinbergs (1933—2021) bija ASV fiziķis.
Skatīt Elementārdaļiņa un Stīvens Veinbergs
Subatomāra daļiņa
Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Subatomāra daļiņa
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Skatīt Elementārdaļiņa un Tau daļiņa
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Skatīt Elementārdaļiņa un Teleportācija
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Tuneļefekts
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Skatīt Elementārdaļiņa un Vakuums
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Skatīt Elementārdaļiņa un Vājā mijiedarbība
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Elementārdaļiņa un Visums
Zīverts
Zīverts (saīsinājums Sv) ir jonizējošā starojuma efektīvās un ekvivalentās dozas SI sistēmas mērvienība.
Skatīt Elementārdaļiņa un Zīverts
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Elementārdaļiņa un Zvaigzne
2012. gads
2012.
Skatīt Elementārdaļiņa un 2012. gads
Zināms kā Daļiņa, Daļiņas, Elementārdaļiņas.