Ātrāk nekā pārlūku!
79 attiecības: Alfa magnētiskais spektrometrs, Anihilācija, Antidaļiņa, Antiviela, Atommasas vienība, Ūdeņradis, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Vilsons, Čerenkova—Vavilova starojums, Bezmatu teorēma, Bozoni, Daļiņu detektors, Daba, Devītā planēta, Digitālā filozofija, Elektriskā lādiņa nezūdamības likums, Elektrodinamika, Elektrons, Elektronvolts, Elementārdaļiņu fizika, Fermioni, Fizika, Fotons, Fransuā Anglērs, Fundamentālā mijiedarbība, Gravitācija, Heizenberga nenoteiktības princips, Hideki Jukava, Higsa bozons, Iļja Franks, Igors Tamms, Jans Džeņnins, Jūdžīns Vīgners, Jons, Kalabi—Jau varietāte, Kazimira efekts, Koncentrācija, Kosmiskais starojums, Kvarki, Leptoni, Li Džendao, Lielais sprādziens, Makss Planks, Marijs Gells-Manns, Matērija, Mī, Melnais caurums, Mions, Molekulāri kinētiskā teorija, Neitrīno, ..., Nesējdaļiņas, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Optika, Optikas vēsture, Paši dievi, Pāvels Čerenkovs, Pī (burts), Pīters Higss, Planka konstante, Pretkūļu paātrinātājs, Psihokinēze, Refleksija, Relativitātes teorija, Rentgenstari, Saliktās daļiņas, Spins, Starojums, Stīvens Hokings, Stīvens Veinbergs, Subatomāra daļiņa, Tau daļiņa, Teleportācija, Tuneļefekts, Vakuums, Vājā mijiedarbība, Visums, Zīverts, Zvaigzne, 2012. gads. Izvērst indekss (29 vairāk) »
Alfa magnētiskais spektrometrs
300px Alfa magnētiskais spektrometrs ir daļiņu fizikas eksperimentu modulis, kurš uzstādīts Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Alfa magnētiskais spektrometrs · Redzēt vairāk »
Anihilācija
Pozitrona, kurš radies β+ sabrukšanā (sk. bēta sabrukšana), anihilācija par 2 gamma kvantiem, sastopoties ar elektronu Anihilācija (— '"nav nekā" radīšana') ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Anihilācija · Redzēt vairāk »
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »
Antiviela
Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Antiviela · Redzēt vairāk »
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Čārlzs Vilsons
Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Čārlzs Vilsons · Redzēt vairāk »
Čerenkova—Vavilova starojums
ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Čerenkova—Vavilova starojums · Redzēt vairāk »
Bezmatu teorēma
Bezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Bezmatu teorēma · Redzēt vairāk »
Bozoni
Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Bozoni · Redzēt vairāk »
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Daba · Redzēt vairāk »
Devītā planēta
elipsē). Devītā planēta jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Devītā planēta · Redzēt vairāk »
Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Digitālā filozofija · Redzēt vairāk »
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums: no apkārtējiem ķermeņiem izolētas sistēmas kopējais elektriskais lādiņš laikā nemainās (to nevar patvaļīgi radīt vai iznīcināt).
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektriskā lādiņa nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektrodinamika · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »
Fermioni
Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fermioni · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fizika · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fotons · Redzēt vairāk »
Fransuā Anglērs
Fransuā Anglērs (dzimis) ir beļģu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fransuā Anglērs · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »
Hideki Jukava
Hideki Jukava (dzimis, miris) bija japāņu fiziķis teorētiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts no Japānas.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Hideki Jukava · Redzēt vairāk »
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Higsa bozons · Redzēt vairāk »
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Iļja Franks · Redzēt vairāk »
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Igors Tamms · Redzēt vairāk »
Jans Džeņnins
Jans Džeņnins, amerikanizētais variants - Čeņnins (Frenks) Jangs (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧 (piņjiņā: Yáng Zhènníng), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Jans Džeņnins · Redzēt vairāk »
Jūdžīns Vīgners
Jūdžīns Pols Vīgners jeb Jenē Pāls Vigners (dzimis, miris) bija Austroungārijā dzimis Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, pēc tautības — ebrejs.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Jūdžīns Vīgners · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Jons · Redzēt vairāk »
Kalabi—Jau varietāte
Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Kalabi—Jau varietāte · Redzēt vairāk »
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Kvarki · Redzēt vairāk »
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Leptoni · Redzēt vairāk »
Li Džendao
Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), dzimis) ir ķīniešu/ASV fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Li Džendao · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Makss Planks · Redzēt vairāk »
Marijs Gells-Manns
Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Marijs Gells-Manns · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Matērija · Redzēt vairāk »
Mī
Grieķu alfabēta 12. burts - mī Mī (Μ, μ) - grieķu alfabēta 12.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Mī · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Mions · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Neitrīno · Redzēt vairāk »
Nesējdaļiņas
Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Optika · Redzēt vairāk »
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Optikas vēsture · Redzēt vairāk »
Paši dievi
"Paši dievi" ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Paši dievi · Redzēt vairāk »
Pāvels Čerenkovs
Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Pāvels Čerenkovs · Redzēt vairāk »
Pī (burts)
Grieķu alfabēta 16. burts - pī Pī (Π, π) - grieķu alfabēta 16.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Pī (burts) · Redzēt vairāk »
Pīters Higss
Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Pīters Higss · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Pretkūļu paātrinātājs
Pretkūļu paātrinātājs jeb kolaiders (no collide — ‘sadurties’) ir lādētu daļiņu paātrinātāja veids, kurā saduras viena otrai pretī nākošas daļiņu plūsmas (parastajā paātrinātājā iegūtā daļiņu plūsma saduras ar nekustīgu mērķi).
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Psihokinēze
Viltus telekinēzes demonstrējums Francijā, 1875. gads. Psihokinēze (no, psychē — 'prāts' un, kinēsis — 'kustība'), pazīstama arī kā telekinēze (tēle — 'attālums', 'tālumā' un, kinēsis — 'kustība'), ir hipotētiska spēja bez fizikālas savstarpējās iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt (kustināt un pacelt gaisā) fizikālus ķermeņus.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Psihokinēze · Redzēt vairāk »
Refleksija
Refleksija (no — 'vēršanās atpakaļ') ir daudznozīmju jēdziens.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Refleksija · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Saliktās daļiņas
Saliktās daļiņas ir daudzveidīgas subatomārās daļiņas, pie kurām pieder gan hadroni, kas sastāv no kvarkiem, gan arī atomu kodoli.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Saliktās daļiņas · Redzēt vairāk »
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Spins · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Starojums · Redzēt vairāk »
Stīvens Hokings
Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »
Stīvens Veinbergs
Stīvens Veinbergs (1933—2021) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Stīvens Veinbergs · Redzēt vairāk »
Subatomāra daļiņa
Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Subatomāra daļiņa · Redzēt vairāk »
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Teleportācija · Redzēt vairāk »
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Tuneļefekts · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Visums · Redzēt vairāk »
Zīverts
Zīverts (saīsinājums Sv) ir jonizējošā starojuma efektīvās un ekvivalentās dozas SI sistēmas mērvienība.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Zīverts · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Elementārdaļiņa un 2012. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Daļiņa, Daļiņas, Elementārdaļiņas.
