Ātrāk nekā pārlūku!
108 attiecības: Abrams Gannibals, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes vēsture, Alūksnes Vecā pils, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Alsviķu muiža, Anna Bestuževa-Rjumina, Anna I, Anna Leopoldovna, Auguste Juliāna fon Mendgena, Ķekavas pagasts, Ēriks Matiass fon Nolkens, Ērmaņu muiža, Bibliotēkas kaķis, Biržu muiža (Madona), Bolderājas osta, Brāļu draudze, Brīvmūrnieku uzskaitījums — L, Brēverni, Burhards Kristofs fon Minihs, Burtnieku pils, Cēsu pilsmuiža, Cēsu vēsture, Daugavgrīvas cietoksnis, Džordžs Brauns, Ebreju vēsture Latvijā, Elizabete, Elmpti, Ernsts Gliks, Ernsts Johans Bīrons, Ernsts Reinholds fon Mengdens, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Gaujienas muiža, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Gvarde (Krievija), Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens, Ivans VI Romanovs, Jaundoles pils, Jevdokija Jusupova, Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Johans Hermanis Lestoks, Johans Kristofs Bērenss, Kadriorgas pils, Karaļauči, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kārļumuiža, Kārlis fon Brēverns, ..., Kārlis fon Zīverss (galminieks), Kārlis Frīdrihs Šulcs, Korfi, Kotlete, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—zviedru karš (1741—1743), Kropivnicka, Lielais Ziemeļu karš, Lieljumpravas muiža, Lilienfeldi, Livonijas hercogi, Luīze Dresere, Ludvigs Ernests, Madona, Magdalēna Elizabete fon Hallarte, Magnuss Ferdinands fon Freimanis, Marija Aurora fon Mengdena, Marijas pils, Mālpils muiža, Mārcienas muiža, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mihails Lomonosovs, Muiža, Natālija Lopuhina, Nītaure, Nītaures pils, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Novoserbija, Odzienas muiža, Olaines luterāņu baznīca, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Pāvils I Romanovs, Pēriens, Pēterhofa, Pēteris Bīrons, Pēteris Bestuževs, Pēteris I, Pēteris III, Pēteris Lasī, Pjērs de Leforts, Prūsijas hercogiste, Puškina, Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle, Rīgas vēstures hronoloģija, Romanova, Romanovs, Romanovu dinastija, Septiņgadu karš, Sororitas Tatiana, Staņislavs Poņatovskis, Ukrainas vēsture, Vilhelms fon Fermors, Zīversi, 1709. gads, 1762. gads, 29. decembris, 5. janvāris. Izvērst indekss (58 vairāk) »
Abrams Gannibals
Abrams Gannibals (dzimis 1696. gadā, miris) bija afrikāņu izcelsmes krievu militārais inženieris, ģenerālanšefs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Abrams Gannibals · Redzēt vairāk »
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Alūksnes Jaunā pils · Redzēt vairāk »
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »
Alūksnes Vecā pils
Alūksnes Vecā pils ir klasicisma stila pils Alūksnes ezera krastā, kas celta pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma no 1793.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Alūksnes Vecā pils · Redzēt vairāk »
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »
Alsviķu muiža
Alsviķu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Alsviķu muiža · Redzēt vairāk »
Anna Bestuževa-Rjumina
Grāfiene Anna Gavrilovna Bestuževa-Rjumina (Анна Гавриловна Бестужева-Рюмина), pirmajā laulībā Anna Jagužinskaja, dzimusi Anna Gavrilovna Golovkina, bija ievērojama 18.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Anna Bestuževa-Rjumina · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Anna I · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Auguste Juliāna fon Mendgena
Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Auguste Juliāna fon Mendgena · Redzēt vairāk »
Ķekavas pagasts
Ķekavas pagasts ir lielākā no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ķekavas pagasts · Redzēt vairāk »
Ēriks Matiass fon Nolkens
Ēriks Matiass fon Nolkens (1694—1755) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas diplomāts, barons (1747).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ēriks Matiass fon Nolkens · Redzēt vairāk »
Ērmaņu muiža
Ērmaņu muiža 2018. gadā Ērmaņu muiža 2013. gadā Ērmaņu muiža 1929. gadā Ērmaņu muižas kungu māja jeb Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ērmaņu muiža · Redzēt vairāk »
Bibliotēkas kaķis
armēņu kvartālā Bibliotēkas kaķi ir pieradināti kaķi, kas dzīvo publiskajās bibliotēkās visā pasaulē.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Bibliotēkas kaķis · Redzēt vairāk »
Biržu muiža (Madona)
Madonas stacijas ēkas uz Biržu muižas zemes (ap 1910). Biržu muiža jeb Madonas muiža bija muiža Lazdonas pagasta un Madonas pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Biržu muiža (Madona) · Redzēt vairāk »
Bolderājas osta
Bolderājas osta ir osta Daugavas grīvā un tā tika izveidota 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Bolderājas osta · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — L
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "L".
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Brīvmūrnieku uzskaitījums — L · Redzēt vairāk »
Brēverni
Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Brēverni · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Elizabete
Elizabete var būt.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Elizabete · Redzēt vairāk »
Elmpti
Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Elmpti · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ernsts Reinholds fon Mengdens
Grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts (1779), valsts padomnieks (1786), Carnikavas, Suntažu (Sunzel), Odzienas (Odsen) dzimtskungs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ernsts Reinholds fon Mengdens · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Gaujienas muiža
Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Gaujienas muiža · Redzēt vairāk »
Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs
Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »
Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens
Minhauzena laulības Pernigeles (Liepupes) baznīcā (Agris Liepiņš, 1995). Minhauzena cīņa ar trako suni kažokā (Pols Gustavs Dorē, 1862). Filmas plakāts (1988). Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens (dzimis, miris) bija vācu muižnieks, kuram piedēvē grāmatā "Barona fon Minhauzena brīnišķīgie ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes" (1786) apkopotos melu stāstus.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »
Jevdokija Jusupova
Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Jevdokija Jusupova · Redzēt vairāk »
Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726 - 1793) bija Urgas muižas (Orgishof) īpašnieks, Vidzemes guberņas tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Bērenss
Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »
Kadriorgas pils
Kadriorgas pils ir baroka pils Tallinā, Igaunijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kadriorgas pils · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārļumuiža
Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu Kārļumuižas parks (1798. gada zīmējums). Viesnīca bijušajā muižas ērberģī Kārļumuiža, arī Kārļamuiža ir bijusī muiža, kas atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļos.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kārļumuiža · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Brēverns
Kārlis Hermanis fon Brēverns (1704–1744) bija vācbaltiešu diplomāts Krievijas Impērijas dienestā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kārlis fon Brēverns · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Zīverss (galminieks)
Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu Kārlis fon Zīverss (dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kārlis fon Zīverss (galminieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kārlis Frīdrihs Šulcs · Redzēt vairāk »
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Korfi · Redzēt vairāk »
Kotlete
Kijevas kotletes Kotlete (no côte — 'riba') ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kotlete · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1741—1743)
Daļa no Somijas Karēlijas (dzeltenā krāsā), kas pēc Turku līguma 1743. gadā pārgāja Krievijas pakļautībā Krievu—zviedru karš (1741—1743) jeb Cepuraino karš, bija Zviedrijas un Krievijas impērijas karš Austrijas mantojuma kara (1740—1748) laikā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Krievu—zviedru karš (1741—1743) · Redzēt vairāk »
Kropivnicka
Kropivnicka (līdz 2016. gadam Kirovohrada) ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Kropivnicka · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Lilienfeldi
Lilienfeldu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lilienfeldi ir vācbaltiešu dzimta, kas Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā, vēlāk izplatījusies arī Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Lilienfeldi · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Luīze Dresere
Luīze Dresere, īstajā vārdā Luīze Džozefīne Kerlina (dzimusi, mirusi), bija amerikāņu aktrise.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Luīze Dresere · Redzēt vairāk »
Ludvigs Ernests
Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ludvigs Ernests · Redzēt vairāk »
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Madona · Redzēt vairāk »
Magdalēna Elizabete fon Hallarte
Magdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart) (1683–1750) bija vācbaltiešu muižniece, Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu kustības atbalstītāja.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Magdalēna Elizabete fon Hallarte · Redzēt vairāk »
Magnuss Ferdinands fon Freimanis
Magnuss Ferdinands fon Freimanis (1725—1796) bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālporučiks, Pugačova sacelšanās apspiedējs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Magnuss Ferdinands fon Freimanis · Redzēt vairāk »
Marija Aurora fon Mengdena
Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Marija Aurora fon Mengdena · Redzēt vairāk »
Marijas pils
Marijas pils ir Bartolomeo Rastrelli projektēta 18.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Marijas pils · Redzēt vairāk »
Mālpils muiža
200px Mālpils muižas kungu māja atrodas Siguldas novada, Mālpils pagasta centrā Mālpilī, apmēram 60 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Mālpils muiža · Redzēt vairāk »
Mārcienas muiža
Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Mihails Lomonosovs
Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Muiža · Redzēt vairāk »
Natālija Lopuhina
Lēvenvolde un galmadāma Hesenes-Homburgas hercogiene Anastasija (V. Jakobi gleznas "Jokdari ķeizarienes Annas galmā" fragments, 1872). Natālija Lopuhina, dzimusi Balka (von Balk, dzimusi, mirusi), bija Krievijas impērijas aristokrāte, pazīstama pēc sazvērestības ("Lopuhinas afēras"), ko it kā Holšteina un Francija vērpusi Krievijas galmā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Natālija Lopuhina · Redzēt vairāk »
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Nītaure · Redzēt vairāk »
Nītaures pils
Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Nītaures pils · Redzēt vairāk »
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »
Novoserbija
Novoserbijas karte Novoserbijas atrašanās vieta Novoserbija vai Nova Serbija bija Krievijas impērijas izveidota militāri administratīva teritorija mūsdienu Ukrainas Kirovohradas apgabala teritorijā no 1751.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Novoserbija · Redzēt vairāk »
Odzienas muiža
Odzienas muižas plāna fragments. 1690. gads. (Sast. A. Bilmans. LVVA, 7404. f.,1. apr., 1666. l.) Odzienas pils pēc nodedzināšanas (1906). Odzienas pils tornis (2007). Odzienas muižas pils ir Odzienas muižas kungu māja, viena no zīmīgākajām neogotikas stila celtnēm Latvijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Odzienas muiža · Redzēt vairāk »
Olaines luterāņu baznīca
Olaines luterāņu baznīca 2014. gadā Olaines baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte). Olaines Sv.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Olaines luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēriens
Martins van Mēle ''Nopērtā grāfiene'', 1906. gads Pēriens ir miesas sods, kuru izpilda izdarot vairākus pliķus vai sitienus pa dibenu.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēriens · Redzēt vairāk »
Pēterhofa
Pēterhofa ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēterhofa · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris Bestuževs
Pēteris Bestuževs-Rjumins (pēc 1720). Pēteris Bestuževs, kopš 1701.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēteris Bestuževs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Pjērs de Leforts
Pēteris fon Leforts (1719—1796) bija šveiciešu cilmes Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas virsnieks, vēlāk Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes Romanovas galminieks.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Pjērs de Leforts · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Puškina
Puškina, līdz 1918.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Puškina · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle (arī Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Romanova
Romanova var būt.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Romanova · Redzēt vairāk »
Romanovs
Romanovs ir slāvu uzvārds, kas veidots no vārda "Romans" (Роман).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Romanovs · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Sororitas Tatiana
Sororitas Tatiana ir studenšu korporācija, kas uz draudzības pamatiem apvieno Latvijas augstskolu studentes, kuras audzinātas krievu kultūras tradīcijās.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Sororitas Tatiana · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un Zīversi · Redzēt vairāk »
1709. gads
1709.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un 1709. gads · Redzēt vairāk »
1762. gads
1762.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un 1762. gads · Redzēt vairāk »
29. decembris
29.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un 29. decembris · Redzēt vairāk »
5. janvāris
5.
Jaunums!!: Elizabete Petrovna un 5. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Elizabete I Romanova, Elizabete Petrovna (Krievijas ķeizariene), Elizabete Romanova, Elizabeth of Russia, Petrovna.
