Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Atvārsnītes, Autofāgija, Šūna, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Baktēriju morfoloģija, Citoplazma, Dzeltenais ķermenis, Endoplazma, Eritrocīti, Fibroblasts, Glikoproteīns, Gludā muskulatūra, Goldži komplekss, Gutācija, Hloroplasts, Insulīns, Kolagēns, Kuņģis, Lizosoma, Monocīti, Osteoblasti, Piena dziedzeris, Ribosoma, Sēklas pūslītis, Sēklinieks, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Virsnieres.
Atvārsnītes
elektronu mikroskopa attēlā. Atvārsnītes šķērsgriezums. hlorofila dēļ atvārsnītes ir zaļas, kamēr karotīns ir iekrāsojis epidermas šūnas sarkanas. Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Atvārsnītes · Redzēt vairāk »
Autofāgija
Autofāgija (no, auto — 'pats' un φαγεῖν, phagein — 'ēst') ir katabolisks process, kurā šūna noārda tai nevajadzīgās un bojātās struktūras.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Autofāgija · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Dzeltenais ķermenis
Sievietes olnīca ar pilnīgi attīstījušos dzelteno ķermeni Dzeltenais ķermenis (corpus luteum) ir īslaicīga endokrīna struktūra sieviešu dzimuma zīdītājiem.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Dzeltenais ķermenis · Redzēt vairāk »
Endoplazma
Amēba. Granulētā endoplazma un ektoplazma (bez granulām) ir vizuāli atšķiramas Endoplazma jeb plazmodijs ir daudzu vienšūņu organismu citoplazmas centrālā jeb iekšējā daļa.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Endoplazma · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Fibroblasts
embrija fibroblasti mikroskopā Fibroblasts ir šūna, kas sintezē ārpusšūnu matricu, kolagēnu, audu pamatu jeb stromu, kā arī šīm šūnām ir būtiska nozīme brūču dzīšanas procesos.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Fibroblasts · Redzēt vairāk »
Glikoproteīns
Glikoproteīni ir olbaltumvielas, kas satur oligosaharīdu ķēdes (glikānus), kas kovalenti piesaistīti aminoskābju sānu ķēdēm.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Glikoproteīns · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »
Gutācija
Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Gutācija · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Insulīns · Redzēt vairāk »
Kolagēns
Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Kolagēns · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Lizosoma
Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Lizosoma · Redzēt vairāk »
Monocīti
Monocīti ir viens no leikocītu jeb balto asins šūnu veidiem.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Monocīti · Redzēt vairāk »
Osteoblasti
Osteoblasti ir šūnas ar vienu kodolu, kas sintezē kaulaudus.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Osteoblasti · Redzēt vairāk »
Piena dziedzeris
Piena dziedzeris ir sieviešu dzimuma zīdītāju orgāns, kas veido pienu, ar ko barot jaundzimušos.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Piena dziedzeris · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Sēklas pūslītis
Sēklas pūslītis ir vīriešu pāra orgāns, kas atrodas aiz urīnpūšļa.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Sēklas pūslītis · Redzēt vairāk »
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Sēklinieks · Redzēt vairāk »
Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Virsnieres
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu.
Jaunums!!: Endoplazmatiskais tīkls un Virsnieres · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Citoplazmatiskais tīkls, Endoplazmatiskais retikulums.
