Komunikācija

350 attiecības: Abhāzija, Adžārija, Agripīne Džaparidze, Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva), Aleksandra Izmailoviča, Aleksandrs Bloks, Aleksandrs Iļjins-Ženevskis, Aleksandrs Jegorovs, Aleksandrs Kerenskis, Aleksandrs Kolčaks, Aleksejs Brusilovs, Aleksejs Kručonihs, Aleksejs Nikolajevičs, Aleksejs Tolstojs (1883—1945), Alfrēds Birznieks, Andrejs Dižbite, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Andrejs Upīts, Andrievs Niedra, Anrī Albērs Nisels, Ansis Daumanis, Antons Austriņš, Antons Deņikins, Antss Pīps, Arnolds Maidels, Arturs Alberings, Arturs Kroders, Arvīds Pelše, Arvīds Zeibots, Arveds Švābe, Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Augusts Raņķis (grāmatizdevējs), Aurēlijs Zēbergs, Austrums, Autonomā Igaunijas guberņa, Ļevs Kameņevs, Ļevs Trockis, Čehoslovāku leģioni, Ādams Butuls, Ādams Krieviņš, Ādolfs Joffe, Ādolfs Klīve, Ādolfs Taimi, Baltā kustība, Baltkrievijas milicija, Baltkrievijas Tautas Republika, Baltkrievijas vēsture, Boriss Savinkovs, ..., Bulgārijas Karaliste, Dāvids Golts, Dāvids Rudzītis, Demokrātiskais bloks, Donas karaspēka apgabals, Ebreju vēsture Latvijā, Eduards Pēteris Pauls, Eduards Strautnieks, Eduskunta, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Elizabete Krustiņsone, Engelharti, Ernests Blanks, Ernests Eferts-Klusais, Ernests Nagobads, Ernests Zerafims, Fanija Kaplāne, Felikss Dzeržinskis, Fjodors Pavlovs, Francijas Trešā republika, Frīdrihs Briedis, Frīdrihs Linde, Fricis Kociņš, Fricis Roziņš, Gagauzijas karogs, Georgijs Ļvovs, Grieķijas Karaliste, Grigorijs Sokoļņikovs, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Guberņa, Gustavs Ķempelis, Gustavs Francis, Gustavs Klucis, Gustavs Zemgals, Haims Grodzinskis, Hermanis Asars, Horezmas Tautas Padomju Republika, Ieva Paldiņa, Igaunija, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas guberņa, Igaunijas Laucinieku savienība, Igaunijas vēsture, Igaunijas Zemes padome, Indriķis Zvejnieks, Iskolats, Ivans Jupatovs, Ivars Smilga, Jakovs Sverdlovs, Jaunturku revolūcija, Jānis Aleksandrs Freijs, Jānis Alfrēds Kukurs, Jānis Ampermanis, Jānis Apeters, Jānis Žīgurs (brigādes komandieris), Jānis Čakste, Jānis Bērziņš (militārpersona), Jānis Brigaders, Jānis Brušvits, Jānis Daumanis, Jānis Fabriciuss, Jānis Fogelis, Jānis Goldmanis, Jānis Grišāns, Jānis Jansons-Brauns, Jānis Krauklis, Jānis Kroders, Jānis Lapiņš, Jānis Laube, Jānis Lācis (virsnieks), Jānis Lencmanis, Jānis Masters, Jānis Palcmanis, Jānis Pieče, Jānis Rudzutaks, Jānis Seskis, Jānis Straubergs, Jānis Vārsbergs, Jāns Anvelts, Jāns Tēmants, Jāns Tenisons, Jūlijs Daniševskis, Jūlijs Jansons, Jūnija ofensīva, Jēkabs Osis, Jēkabs Peterss, Jehvi, Jemeļjans Jaroslavskis, Jiri Jāksons, Jiri Vilmss, Johaness Mertsons, Josifs Staļins, Jozefs Dovbors-Musņickis, Juhans Kuks, Juho Kusti Pāsikivi, Juka Rahja, Jukums Vācietis, Juris Mežiņš, Kanstancins Jezavitavs, Kara revolucionārās komitejas, Karēlija, Karls Gustavs Mannerheims, Kārlis Ādamsons, Kārlis Cināts, Kārlis Gailis (1888—1960), Kārlis Kasparsons, Kārlis Kurševics, Kārlis Landers, Kārlis Pētersons (revolucionārs), Kārlis Pečaks, Kārlis Radeks, Kārlis Strazdiņš, Kārlis Ulmanis, Kārlis Ziediņš, Kiesti Kallio, Klāra Kalniņa, Kliments Didorovs, Kliments Vorošilovs, Konstantīns Koniks, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas Republika, Krievijas revolūcijas hronoloģija, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Krievijas Turkestāna, Krievijas vēsture, Kristaps Eliass, Kristaps Salniņš, Ksavers Marnics, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Latgales Zemes padome, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu Demokrātiskā partija, Latviešu Nacionāldemokrātu partija, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latviešu Tautas partija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība, Latvijas karogs, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Latvijas vēsture, Lavrs Korņilovs, Lazars Zalkinds, Leo Ērnrūts, Leonīds Andrejevs, Lietuvas karaliste (1918), Linards Laicens, LSDSP vēsture, Lucjans Žeļigovskis, Maksis Dumpis, Maksis Eglītis, Maksis Lazersons, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marģers Skujenieks, Marija Spiridonova, Mazsalacas vidusskola, Mākonis biksēs, Mērija Saule-Sleine, Meņševiki, Melnā sotņa, Miķelis Valters, Mihailo Hruševskis, Mihails Aleksandrovičs, Mihails Aleksejevs, Mihails Jermolajevs, Mihails Kaļiņins, Mikola Rjabovils, Milda Bulle, Milicija (policija), Murmanska, Nāves sala, Nestors Mahno, Nikodems Rancāns, Nikolajs Drejers, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Judeņičs, Nikolajs Kalniņš, Nikolajs Nikolajevičs, Nometinājuma josla, Oktobra revolūcija, Oskars Kalpaks, Oskars Stīga, Oto Augusts Strandmans, Oto Kārkliņš, Otrā atmoda, Ovaness Bagramjans, Padomju represijas Baltkrievijā, Pauls Dauge, Pauls Rorbahs, Pavlo Skoropadskis, Pāvels Miļukovs, Pērnava, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pēteris Avens, Pēteris Birkerts, Pēteris Murītis, Pēteris Stučka, Pēteris Zālīte, Pēteris Zutis (1897—1977), Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirmā pasaules kara hronoloģija, Pjotrs Krasnovs, Polijas Karaliste (1916—1918), PSRS Zinātņu akadēmija, Puškina, Rūdolfs Austriņš, Rūdolfs Endrups, Rūdolfs Lindiņš, Rūdolfs Siverss, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas operācija, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rīgas un visas Latvijas metropolīts, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzeknes ebreji, Revolūcija, Roberts Dukurs, Roberts Eidemanis, Roberts Eihe, Roberts Virens, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916), Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sīmanis Berģis, Sekens Seifullins, Semjons Nahimsons, Sergejs Staprāns, Simons Dubnovs, Sociālisms, Sociālistu revolucionāru partija, Somijas lielhercogiste, Somijas pilsoņu karš, Somijas senāts, Somijas vēsture, Somu jēgeri, Starptautiskā sieviešu diena, Stepans Kirilovs, Teodors Līventāls, Tjumeņas apgabals, Tokoi senāts, Tomāšs Gariks Masariks, Ukraiņu—padomju karš, Ukraina, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas neatkarības karš, Ukrainas vēsture, Valērijs Mežlauks, Valga, Valkas vēsture, Vācbaltu demokrātu partija, Viļņas konference (1917), Viļums Skubiņš, Viborga, Vidzemes Landrātu kolēģija, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilhelms Knoriņš, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Vilis Šūmanis, Vilis Holcmanis, Vilis Siliņš, Vincs Mickevičs-Kapsuks, Vladimirs Ļeņins, Vladimirs Nabokovs (politiķis), Voldemārs Bastjānis, Voldemārs Maldonis, Voldemārs Ozols, Voldemārs Salnais, Voldemārs Stirne, Zaļā Ukraina, Ziemas pils, Zigfrīds Anna Meierovics, 12. armija (Krievijas Impērija), 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 12. marts, 15. marts, 17. marts, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gads, 1917. gads Latvijā, 23. februāris, 5. armija (Krievijas Impērija), 8. marts. Izvērst indekss (300 vairāk) » « Shrink indekss

Abhāzija

Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Abhāzija · Redzēt vairāk »

Adžārija

Adžārijas Autonomā Republika (Acharis Avtonomiuri Respublika) ir autonoma republika Gruzijas dienvidrietumos Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Adžārija · Redzēt vairāk »

Agripīne Džaparidze

Carinikavas grāfiene Agripīne Agripīne Džaparidze, 1855–1926) bija pirmā titulārā Carnekavas grāfiene.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Agripīne Džaparidze · Redzēt vairāk »

Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)

Imperatore Aleksandra Fjodorovna (dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina, mirusi) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II sieva.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva) · Redzēt vairāk »

Aleksandra Izmailoviča

Aleksandra Izmailoviča (dzimusi 1878. gadā, mirusi) bija Krievijas revolucionāre, esere no 1901.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandra Izmailoviča · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bloks

Aleksandrs Bloks (dzimis Pēterburgā, miris Petrogradā) bija viens no izcilākajiem dzejniekiem krievu literatūras vēsturē, nereti uzskatīts par otru lielāko krievu dzejnieku līdzās Aleksandram Puškinam.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandrs Bloks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis (Sanktpēterburga — Novaja Ladoga) bija Krievijas šahists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandrs Iļjins-Ženevskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Jegorovs

Aleksandrs Jegorovs (dzimis, miris) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandrs Jegorovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kerenskis

Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandrs Kerenskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »

Aleksejs Brusilovs

Aleksejs Brusilovs (dzimis, miris) bija krievu kavalērijas ģenerālis, visplašāk pazīstams ar savu darbību Pirmā pasaules kara kaujās, ko vēlāk nosauca par Brusilova pārrāvumu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksejs Brusilovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Kručonihs

Aleksejs Kručonihs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, futūrists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksejs Kručonihs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Nikolajevičs

Troņmantnieks un lielkņazs Aleksejs Nikolajevičs (Romanovs), dzimis, miris) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas jaunākais bērns un vienīgais dēls. Aleksejam bija četras vecākas māsas Olga, Tatjana, Marija un Anastasija Romanovas. Aleksejam bija iedzimta hemofīlija, viņa smagais veselības stāvoklis būtiski ietekmēja ģimenes lēmumus Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Romanovu ģimene tika apcietināta un augustā izsūtīta uz Toboļsku, vēlāk pārsūtīti uz Jekaterinburgu. 1918. gada 17. jūlijā boļševiki nogalināja viņu un viņa ģimeni.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksejs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Tolstojs (1883—1945)

Aleksejs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aleksejs Tolstojs (1883—1945) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Birznieks

Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Alfrēds Birznieks · Redzēt vairāk »

Andrejs Dižbite

Andrejs Dižbite (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks, čekists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Andrejs Dižbite · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Priedkalns

Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Anrī Albērs Nisels

Anrī Albērs Nisels (1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Anrī Albērs Nisels · Redzēt vairāk »

Ansis Daumanis

Ansis Daumanis (1885—1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ansis Daumanis · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Deņikins

Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Antons Deņikins · Redzēt vairāk »

Antss Pīps

Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Antss Pīps · Redzēt vairāk »

Arnolds Maidels

Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »

Arturs Alberings

Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arturs Alberings · Redzēt vairāk »

Arturs Kroders

Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »

Arvīds Zeibots

Arvīds Zeibots (1894—1934) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arvīds Zeibots · Redzēt vairāk »

Arveds Švābe

Arveds Švābe (—) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arveds Švābe · Redzēt vairāk »

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »

Augusts Deglavs

Augusts Deglavs (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Augusts Deglavs · Redzēt vairāk »

Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)

Augusts Jēkabs Raņķis (1875—1937) bija latviešu grāmatizdevējs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Augusts Raņķis (grāmatizdevējs) · Redzēt vairāk »

Aurēlijs Zēbergs

Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs. Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Aurēlijs Zēbergs · Redzēt vairāk »

Austrums

Austrums var būt.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Austrums · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Ļevs Kameņevs

Ļevs Kameņevs (dzimis, miris) bija krievu/ebreju izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ļevs Kameņevs · Redzēt vairāk »

Ļevs Trockis

Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ļevs Trockis · Redzēt vairāk »

Čehoslovāku leģioni

Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Čehoslovāku leģioni · Redzēt vairāk »

Ādams Butuls

Ādams Butuls. Ādams Butuls (1860—1938) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ādams Butuls · Redzēt vairāk »

Ādams Krieviņš

Ādams Krieviņš (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ādams Krieviņš · Redzēt vairāk »

Ādolfs Joffe

Ādolfs Joffe (1883-1927) bija karaīmu izcelsmes Krievijas revolucionārs un padomju diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ādolfs Joffe · Redzēt vairāk »

Ādolfs Klīve

Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ādolfs Klīve · Redzēt vairāk »

Ādolfs Taimi

Ādolfs Taimi (līdz 1907. gadam Ādolfs Vastens; dzimis, miris 1955. gadā) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ādolfs Taimi · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas milicija

Baltkrievijas Republikas milicija ir Baltkrievijas tiesībsargājošā iestāde, kas atbild par regulāru policijas darbu valstī.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Baltkrievijas milicija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Tautas Republika

Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Baltkrievijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas vēsture

Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Baltkrievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Boriss Savinkovs

Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »

Bulgārijas Karaliste

Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Dāvids Golts

via.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »

Dāvids Rudzītis

Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Dāvids Rudzītis · Redzēt vairāk »

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »

Donas karaspēka apgabals

Donas karaspēka apgabals bija Krievijas Impērijas administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas kazaki kā īpaša etnosociāla grupa.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Donas karaspēka apgabals · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Eduards Pēteris Pauls

Eduards Pēteris Pauls (1880 — pēc 1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris (1916).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Eduards Pēteris Pauls · Redzēt vairāk »

Eduards Strautnieks

Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Eduards Strautnieks · Redzēt vairāk »

Eduskunta

Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Eduskunta · Redzēt vairāk »

Edvards Treimanis-Zvārgulis

Edvards Treimanis–Zvārgulis (īstajā vārdā Edvards Treimanis; 1866—1950) bija latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Edvards Treimanis-Zvārgulis · Redzēt vairāk »

Elizabete Krustiņsone

Elizabete, Marta, Emīlija Krustiņsones (1907). Elizabete (Elza) Krustiņsone (1890—1978) bija latviešu komuniste, ķīmiķe.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Elizabete Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Engelharti · Redzēt vairāk »

Ernests Blanks

Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »

Ernests Eferts-Klusais

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ernests Eferts-Klusais · Redzēt vairāk »

Ernests Nagobads

Ernests Nagobads (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, Rīgas 2. ģimnāzijas direktors, Eslingenas latviešu ģimnāzijas direktors.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ernests Nagobads · Redzēt vairāk »

Ernests Zerafims

Ernests Zerafims (rāmī) grupas foto ap Pirmā pasaules kara laiku Ernests Zerafims (1862—1945) jeb Ernests Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ernests Zerafims · Redzēt vairāk »

Fanija Kaplāne

Fanija Kaplāne, īstajā vārdā Feiga Roitblate ( —) bija anarhiste un vēlāk esere, visvairāk zināma ar to, ka mēģināja nošaut Viskrievijas sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas vadītāju un Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Fanija Kaplāne · Redzēt vairāk »

Felikss Dzeržinskis

Felikss Dzeržinskis (saukts arī par Dzelzs Feliksu (Желе́зный Фе́ликс); dzimis, miris) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Felikss Dzeržinskis · Redzēt vairāk »

Fjodors Pavlovs

Fjodors Pavlovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Fjodors Pavlovs · Redzēt vairāk »

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Francijas Trešā republika · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Linde

Frīdrihs Linde (1892–1961) bija latviešu jurists un diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Frīdrihs Linde · Redzēt vairāk »

Fricis Kociņš

Fricis Kociņš (1895—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Fricis Kociņš · Redzēt vairāk »

Fricis Roziņš

Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Fricis Roziņš · Redzēt vairāk »

Gagauzijas karogs

Gagauzijas karogs kopš 1995.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gagauzijas karogs · Redzēt vairāk »

Georgijs Ļvovs

Georgijs Ļvovs (krievu: Георгий Евгеньевич Львов, dzimis 1861. gada 2. novembrī Drēzdenē, miris 1925. gada 7. martā netālu no Parīzes, tagad Buloņa-Bijankūra) bija krievu valstsvīrs un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Georgijs Ļvovs · Redzēt vairāk »

Grieķijas Karaliste

Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Grigorijs Sokoļņikovs

Grigorijs Sokoļņikovs, īstais vārds — Giršs Briļļiants (krievu: Григорий Яковлевич Сокольников, Гирш Яковлевич Бриллиант) bija padomju valsts darbinieks, visvairāk darbojies ekonomikas jomā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Grigorijs Sokoļņikovs · Redzēt vairāk »

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »

Gruzijas Demokrātiskā Republika

Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Guberņa

Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Guberņa · Redzēt vairāk »

Gustavs Ķempelis

Gustavs Ķempelis (1874—1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gustavs Ķempelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Francis

Gustavs Francis (1864—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, vēlāk 8.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gustavs Francis · Redzēt vairāk »

Gustavs Klucis

Gustavs Klucis (dzimis, miris) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gustavs Klucis · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Haims Grodzinskis

Haims Grodzinskis, arī Jefims Grodzinskis (dzimis 1871. gada 24. martā; miris 1934. gada 15. aprīlī) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts, Rēzeknes pilsētas domes pirmais priekšsēdētājs, Rēzeknes Ebreju ģimnāzijas pirmais pārzinis un dibinātājs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Haims Grodzinskis · Redzēt vairāk »

Hermanis Asars

Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Hermanis Asars · Redzēt vairāk »

Horezmas Tautas Padomju Republika

Horezmas Tautas Padomju Republika (HTPR) bija valstisks veidojums, ko 1920.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Horezmas Tautas Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Ieva Paldiņa

Ieva Paldiņa-Rūse (— nav zināms) bija Latvijas politiķe (PSKP, LKP).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ieva Paldiņa · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas Atmodas laiks

Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Igaunijas Laucinieku savienība

Igaunijas Laucinieku savienība (EMRL jeb EML; saukta arī par Maaliit — "Zemes savienība") bija 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunijas Laucinieku savienība · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igaunijas Zemes padome

Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »

Indriķis Zvejnieks

Indriķis Zvejnieks (dzimis, miris) bija latviešu revolucionārs un Padomju Krievijas 1.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Indriķis Zvejnieks · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Iskolats · Redzēt vairāk »

Ivans Jupatovs

Ivans Jupatovs (dzimis, miris 1944. gadā) bija Latvijas krievu izcelsmes profesors un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ivans Jupatovs · Redzēt vairāk »

Ivars Smilga

Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »

Jakovs Sverdlovs

Jakovs Sverdlovs 1918. gadā Jakovs Sverdlovs (1885—1919) bija ebreju izcelsmes Padomju Krievijas politiķis, Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildkomitejas (CIK) priekšsēdētājs (1917—1919) un Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Sekretariāta priekšsēdētājs (1918—1919).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jakovs Sverdlovs · Redzēt vairāk »

Jaunturku revolūcija

Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jaunturku revolūcija · Redzēt vairāk »

Jānis Aleksandrs Freijs

Jānis Aleksandrs Freijs (1863—1950) bija latviešu baptistu draudžu sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Aleksandrs Freijs · Redzēt vairāk »

Jānis Alfrēds Kukurs

Jānis Alfrēds Kukurs (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs, literāts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Alfrēds Kukurs · Redzēt vairāk »

Jānis Ampermanis

Jānis Ampermanis (1889—1942) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Ampermanis · Redzēt vairāk »

Jānis Apeters

Jānis Apeters (1890—1938) bija latviešu izcelsmes padomju čekists, represīvo organizāciju darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Apeters · Redzēt vairāk »

Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)

Jānis Žīgurs (1895—1938) bija latviešu izcelsmes Krievijas un Padomju Savienības militārais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Žīgurs (brigādes komandieris) · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (militārpersona)

Jānis Bērziņš (dzimis Pēteris Ķuzis; 1889—1938), bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Bērziņš (militārpersona) · Redzēt vairāk »

Jānis Brigaders

Jānis Brigaders (dzimis, miris) bija latviešu izdevējs un aktieris.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Brigaders · Redzēt vairāk »

Jānis Brušvits

Jānis Kārlis Brušvits (1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Brušvits · Redzēt vairāk »

Jānis Daumanis

Jānis Daumanis (1884—1936), vēlāk Juris Gavens bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Daumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Fabriciuss

Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »

Jānis Fogelis

Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Fogelis · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Grišāns

Jānis Grišāns (dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagastā; miris 1945. gada 27. septembrī Vjatlagā) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Grišāns · Redzēt vairāk »

Jānis Jansons-Brauns

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Jansons-Brauns · Redzēt vairāk »

Jānis Krauklis

Jānis Krauklis (1895—1938) bija latviešu izcelsmes padomju iekšlietu iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Krauklis · Redzēt vairāk »

Jānis Kroders

Jānis Kroders (1860—1938) bija latviešu skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, 1905. gada revolūcijas dalībnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Kroders · Redzēt vairāk »

Jānis Lapiņš

Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Lapiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Laube

Jānis Laube (1889—1938) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un militārais darbinieks un čekists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Laube · Redzēt vairāk »

Jānis Lācis (virsnieks)

Jānis Lācis (1897—1937) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Lācis (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Lencmanis

Jānis Lencmanis, segvārds Ķencis (1881—1939), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs un Iekšlietu tautas komisārs (1919).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Lencmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Masters

Jānis Masters, pieņemtais vārds Jānis Straujāns (dzimis 1884. gada 19. maijā, miris 1938. gada 20. martā), segvārds Andrejs, bija latviešu sociāldemokrāts, profesionāls revolucionārs un žurnālists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Masters · Redzēt vairāk »

Jānis Palcmanis

Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Pieče

Jānis Pieče (Peče) (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Pieče · Redzēt vairāk »

Jānis Rudzutaks

Jānis Rudzutaks (1887—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Rudzutaks · Redzēt vairāk »

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »

Jānis Straubergs

Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »

Jānis Vārsbergs

Jānis Vārsbergs (1879-1961) bija latviešu agronoms, speciālists augkopībā, pļavu un ganību kopšanā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jānis Vārsbergs · Redzēt vairāk »

Jāns Anvelts

Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners. Jāns Anvelts (1884–1937) bija jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jāns Anvelts · Redzēt vairāk »

Jāns Tēmants

Jāns Tēmants (1872–1941?) bija igauņu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jāns Tēmants · Redzēt vairāk »

Jāns Tenisons

Jāns Tenisons (1868–1941?), arī Jānis Tenisons, bija igauņu jurists, politiķis un izdevējs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jāns Tenisons · Redzēt vairāk »

Jūlijs Daniševskis

Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884—1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jūlijs Daniševskis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jansons

Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jūlijs Jansons · Redzēt vairāk »

Jūnija ofensīva

Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jūnija ofensīva · Redzēt vairāk »

Jēkabs Osis

Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Peterss

Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski. Jēkabs Peterss (1886—1938) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jēkabs Peterss · Redzēt vairāk »

Jehvi

Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jehvi · Redzēt vairāk »

Jemeļjans Jaroslavskis

Jemeļjans Jaroslavskis (krievu: Емельян Ярославский), dzimis Minejs Gubeļmans (Миней Израилевич Губельман), bija Krievijas revolucionārs, padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedriskais darbinieks, viens no Padomju Savienības antireliģiozās politikas vadītājiem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jemeļjans Jaroslavskis · Redzēt vairāk »

Jiri Jāksons

Jiri Jāksons ( —), arī Juris Jāksons, bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas tieslietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1923-1924) un Igaunijas bankas vadītājs (1926-1940).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jiri Jāksons · Redzēt vairāk »

Jiri Vilmss

1918. gada 19. februārī dibinātās Igaunijas Glābšanas komitejas locekļi. Jiri Vilmss (1889—1918) bija igauņu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jiri Vilmss · Redzēt vairāk »

Johaness Mertsons

Johaness Mertsons Valkas pilsētas galvas tērpā (1903) Johanness Mertsons (1868— 1935) bija igauņu aptiekārs un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Johaness Mertsons · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Jozefs Dovbors-Musņickis

Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jozefs Dovbors-Musņickis · Redzēt vairāk »

Juhans Kuks

Juhans Kuks (1885—1942), arī Johans Kuks, bija igauņu ekonomists, politiķis un uzņēmējs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Juhans Kuks · Redzēt vairāk »

Juho Kusti Pāsikivi

Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi; līdz 1887. gadam Johans Gustavs Hellstēns; dzimis, miris) bija Somijas septītais prezidents.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Juho Kusti Pāsikivi · Redzēt vairāk »

Juka Rahja

Juka Rahja (dzimis 1887. gada 19. jūlijā, miris 1920. gada 31. augustā) bija somu revolucionārs, Somijas komunistiskās partijas aktīvists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Juka Rahja · Redzēt vairāk »

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »

Juris Mežiņš

Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Juris Mežiņš · Redzēt vairāk »

Kanstancins Jezavitavs

Kanstancins Jezavitavs jeb Konstantīns Jezovitovs (1893—1946), arī Kastuss Jezavitavs bija Latvijas baltkrievu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, publicists un izdevējs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kanstancins Jezavitavs · Redzēt vairāk »

Kara revolucionārās komitejas

Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »

Karēlija

Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Karēlija · Redzēt vairāk »

Karls Gustavs Mannerheims

Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »

Kārlis Ādamsons

Kārlis Oskars Ādamsons (1884—1958) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Ādamsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Cināts

Kārlis Cināts (1866—1919/1920) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Rezerves latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris, vēlāk Rezerves latviešu strēlnieku pulka 1.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Cināts · Redzēt vairāk »

Kārlis Gailis (1888—1960)

Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kurševics

Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Kurševics · Redzēt vairāk »

Kārlis Landers

Kārlis Landers (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes vēsturnieks un žurnālists, padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Landers · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (revolucionārs)

Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Pētersons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Pečaks

Kārlis Pečaks (1882–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks (1918), LSPR Komisāru padomes rūpniecības komisāra vietnieks (1919).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Pečaks · Redzēt vairāk »

Kārlis Radeks

Kārlis Radeks (dzimis kā Karols Zobelzons, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes poļu/vācu/padomju komunistiskās kustības darbinieks, žurnālists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Radeks · Redzēt vairāk »

Kārlis Strazdiņš

Kārlis Strazdiņš (1890—1964) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts darbinieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Strazdiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Ziediņš

Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kārlis Ziediņš · Redzēt vairāk »

Kiesti Kallio

Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kiesti Kallio · Redzēt vairāk »

Klāra Kalniņa

Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Klāra Kalniņa · Redzēt vairāk »

Kliments Didorovs

Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »

Kliments Vorošilovs

Kliments Vorošilovs, saukts arī par Klimu Vorošilovu (Клим Ворошилов, dzimis, miris), bija padomju militārais darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kliments Vorošilovs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Koniks

1918. gada 19. februārī dibinātās Igaunijas Glābšanas komitejas locekļi. Konstantīns Koniks (1873—1936) bija igauņu ārsts un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Konstantīns Koniks · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas Valsts Dome

Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas revolūcijas hronoloģija

Krievijas revolūcijas hronoloģija apkopo svarīgākos 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas revolūcijas hronoloģija · Redzēt vairāk »

Krievijas Tautu Lielais Austrums

Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »

Krievijas Turkestāna

Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Kristaps Eliass

Kristaps Eliass (—) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kristaps Eliass · Redzēt vairāk »

Kristaps Salniņš

Kristaps Salniņš (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kristaps Salniņš · Redzēt vairāk »

Ksavers Marnics

Kārlis Ksavers fon Marnics (dzimis, miris, iespējams) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ksavers Marnics · Redzēt vairāk »

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »

Latgales Zemes padome

Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »

Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja

J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »

Latviešu Demokrātiskā partija

Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Latviešu Nacionāldemokrātu partija

Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu Nacionāldemokrātu partija · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916). Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja bija latviešu strēlnieku organizācijas komiteja Pirmā pasaules kara laikā, kas darbojās Latviešu izglītības biedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 Rīgā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja · Redzēt vairāk »

Latviešu Tautas partija

Latviešu Tautas partijas dibinātājs Frīdrihs Veinbergs. Latviešu Tautas partija bija labēji konservatīva politiskā partija, kas ar pārtraukumu pastāvēja laikā no 1905.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latviešu Tautas partija · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība

Tomskas apgabalu KPFSR (1972). Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS), sākotnēji Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS), bija 1919.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais teātris

Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »

Latvijas neatkarības idejas

Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas neatkarības idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna) Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Lavrs Korņilovs

Lavrs Korņilovs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis, ceļotājs un diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Lavrs Korņilovs · Redzēt vairāk »

Lazars Zalkinds

Lazars Zalkinds (dzimis, miris) bija Krievijas un PSRS šaha problēmists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Lazars Zalkinds · Redzēt vairāk »

Leo Ērnrūts

Leo Reinholds Ērnrūts (Leo Reinhold Ehrnrooth, dzimis, miris) bija Somijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Leo Ērnrūts · Redzēt vairāk »

Leonīds Andrejevs

Leonīds Andrejevs (dzimis, miris) bija sudraba laikmeta krievu rakstnieks, tiek uzskatīts par ekspresionisma pamatlicēju krievu literatūrā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Leonīds Andrejevs · Redzēt vairāk »

Lietuvas karaliste (1918)

Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Lietuvas karaliste (1918) · Redzēt vairāk »

Linards Laicens

Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Linards Laicens · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Lucjans Žeļigovskis

Lucjans Žeļigovskis (1865—1947) bija Polijas armijas ģenerālis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Lucjans Žeļigovskis · Redzēt vairāk »

Maksis Dumpis

Maksis Dumpis (1893—1938) bija latviešu strēlnieku apakšvirsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks, diplomāts, ģeofiziķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Maksis Dumpis · Redzēt vairāk »

Maksis Eglītis

Maksis Eglītis (1892—1974) bija latviešu agronoms un fitopatologs, Dr.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Maksis Eglītis · Redzēt vairāk »

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »

Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem

1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Marija Spiridonova

Marija Spiridonova (dzimusi, mirusi) bija Krievijas Sociālrevolucionāru partijas jeb eseru vadītāja.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Marija Spiridonova · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mazsalacas vidusskola · Redzēt vairāk »

Mākonis biksēs

Mākonis biksēs ir padomju dzejnieka Vladimira Majakovska poēma, kas sarakstīta laika posmā no 1914.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mākonis biksēs · Redzēt vairāk »

Mērija Saule-Sleine

Mērija Saule-Sleine (Birkerte) (dzimusi 1895. gada 15. novembrī Rīgā, mirusi 1982. gada 25. novembrī) bija latviešu literatūrzinātniece, folkloriste un skolotāja.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mērija Saule-Sleine · Redzēt vairāk »

Meņševiki

Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Meņševiki · Redzēt vairāk »

Melnā sotņa

Melnā sotņa (krievu: Чёрная сотня, melnsimtnieki) ir kopējs apzīmējums galēji labējo organizāciju pārstāvjiem Krievijas Impērijā no 1905.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Melnā sotņa · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Mihailo Hruševskis

Mihailo Hruševskis (dzimis Helmā, miris Kislovodskā) bija ukraiņu valstsvīrs, politiskais aktīvists, vēsturnieks, viens no ievērojamākajiem ukraiņu nacionālās atdzimšanas līderiem 20.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mihailo Hruševskis · Redzēt vairāk »

Mihails Aleksandrovičs

Lielkņazs Mihails Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija Krievijas imperatora Aleksandra III jaunākais dēls un pēdējā Krievijas cara Nikolaja II brālis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mihails Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »

Mihails Aleksejevs

Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mihails Aleksejevs · Redzēt vairāk »

Mihails Jermolajevs

Mihails Jermolajevs (1881—1919) bija vecticībnieku sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mihails Jermolajevs · Redzēt vairāk »

Mihails Kaļiņins

Mihails Kaļiņins (dzimis, miris) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mihails Kaļiņins · Redzēt vairāk »

Mikola Rjabovils

Mikola Rjabovils Mikola Rjabovils (1883—1919) bija Kubaņas Tautas Republikas politiķis, Kubaņas Likumdošanas Radas priekšsēdētājs (1917—1919).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Mikola Rjabovils · Redzēt vairāk »

Milda Bulle

Milda Bulle (dzimusi Grundmane; 1892—1938) bija latviešu skolotāja un komuniste, vēlāk Sarkanās armijas komisāre, Irānas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretāre, Kominternes darbiniece.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Milda Bulle · Redzēt vairāk »

Milicija (policija)

Padomju milicijas auto Milicija bija policijas nosaukums Padomju Krievijā un Padomju Savienībā (līdz 1991. gadam) un vairākās Austrumu bloka valstīs (1945–1992), kā arī Dienvidslāvijā (1945–1992).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Milicija (policija) · Redzēt vairāk »

Murmanska

Murmanska, no 1916.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Murmanska · Redzēt vairāk »

Nāves sala

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nāves sala · Redzēt vairāk »

Nestors Mahno

Nestors Mahno (dzimis, miris) bija ukraiņu anarhokomunists, kurš no 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nestors Mahno · Redzēt vairāk »

Nikodems Rancāns

Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Drejers

''Krasin (Svjatogor)'', kapteiņi: Jēkabs Legzdiņš un Nikolajs Drejers. Nikolajs Drejers (1888. gadā Dundagā — 1919. gadā Arhangeļskā) - bija Dundagā dzimis krievu jūrasbraucējs, kuģa "Svjatogor" (Святогор) kapteinis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nikolajs Drejers · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Judeņičs

Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nikolajs Judeņičs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Nikolajevičs

Lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs saukts Jaunākais (dzimis, miris) bija cara Nikolaja I mazdēls, Krievijas karaspēka virspavēlnieks Pirmā pasaules kara sākumposmā (līdz 1915. gada 23. augustam).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nikolajs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »

Nometinājuma josla

Nometinājuma josla (1791-1917) Nometinājuma josla bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Nometinājuma josla · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Oskars Stīga

Oskars Stīga jeb Oskars Stiga (1894—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Oskars Stīga · Redzēt vairāk »

Oto Augusts Strandmans

Oto Augusts Strandmans (1875—1941), arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Oto Augusts Strandmans · Redzēt vairāk »

Oto Kārkliņš

Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Oto Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Otrā atmoda

Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »

Ovaness Bagramjans

Ovaness (Ivans) Bagramjans (dzimis, miris) bija Azerbaidžānā dzimis armēņu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ovaness Bagramjans · Redzēt vairāk »

Padomju represijas Baltkrievijā

Baltkrievijas PSR ģerbonis Padomju represijas Baltkrievijā bija politiski motivētas represijas Baltkrievijas PSR pret Baltkrievijas iedzīvotājiem, kas tika vajāti, apsūdzot aizdomās par kontrrevolucionāru darbību, piederību kulakiem, personu īpašuma nacionalizēšanas kavēšanu vai par jebkādas citas par pretvalstisku atzītas darbības veikšanu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Padomju represijas Baltkrievijā · Redzēt vairāk »

Pauls Dauge

Pauls Dauge (1869—1946) bija latviešu zobārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pauls Dauge · Redzēt vairāk »

Pauls Rorbahs

Pauls Rorbahs 1931. gadā. Pauls Rorbahs (1869-1956) bija vācbaltiešu cilmes publicists, politiķis, vēsturnieks un ceļotājs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pauls Rorbahs · Redzēt vairāk »

Pavlo Skoropadskis

Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pavlo Skoropadskis · Redzēt vairāk »

Pāvels Miļukovs

Pāvels Miļukovs Krievijas Valsts domē (1915) Pāvels Miļukovs (krievu: Павел Николаевич Милюков, dzimis 15. janvarī 1859. gadā Maskavā Krievijas Impērijā, miris 31. martā 1943. gadā Francijā) bija krievu liberāls politiķis, vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pāvels Miļukovs · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Pēteris Avens

Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »

Pēteris Birkerts

Pēteris Birkerts (1881—1956) bija latviešu literatūrzinātnieks un folklorists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēteris Birkerts · Redzēt vairāk »

Pēteris Murītis

Pēteris Murītis (1891—1924) bija latviešu agronoms un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēteris Murītis · Redzēt vairāk »

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »

Pēteris Zālīte

Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »

Pēteris Zutis (1897—1977)

Pēteris Zutis (1897—1977) bija latviešu strēlnieks, čekists, padomju politiskais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pēteris Zutis (1897—1977) · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara hronoloģija

Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pirmā pasaules kara hronoloģija · Redzēt vairāk »

Pjotrs Krasnovs

Pjotrs Krasnovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Pjotrs Krasnovs · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1916—1918)

Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Polijas Karaliste (1916—1918) · Redzēt vairāk »

PSRS Zinātņu akadēmija

PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un PSRS Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Puškina

Puškina, līdz 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Puškina · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Austriņš

Rūdolfs Austriņš (1891—1937) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rūdolfs Austriņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Endrups

Rūdolfs Endrups, segvārds Krauze, (1887–1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rūdolfs Endrups · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Lindiņš

Rūdolfs Lindiņš (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Siverss

Rūdolfs Siverss (—) bija padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rūdolfs Siverss · Redzēt vairāk »

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »

Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons. Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rīgas un visas Latvijas metropolīts · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes ebreji

Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Rēzeknes ebreji · Redzēt vairāk »

Revolūcija

Revolūcija politikā ir būtiska, parasti strauja un vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa, reizēm organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Revolūcija · Redzēt vairāk »

Roberts Dukurs

Roberts Dukurs (—) bija Latvijas politiķis, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts un Latvijas darba ministrs no 1921.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Roberts Dukurs · Redzēt vairāk »

Roberts Eidemanis

Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības ģenerālis (komkors) un literāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Roberts Eidemanis · Redzēt vairāk »

Roberts Eihe

Kārlis Roberts Eihe (1890—1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Roberts Eihe · Redzēt vairāk »

Roberts Virens

Roberts Reinholds fon Virens (vācu: Robert Reinhold von Wirén, krievu: Роберт Николаевич Вирен, 1857–1917) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas jūras kara flotes admirālis, kurš bija viens no galvenajiem Krievijas-Japānas kara komandieriem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Roberts Virens · Redzēt vairāk »

Romāns fon Ungerns-Šternbergs

Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs vai Roberts fon Ungerns-Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Romāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija

Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »

Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916)

Sacelšanās Krievijas Turkestānā sākās pēc tam, kad 1916.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916) · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburgas Valsts universitāte

Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »

Sīmanis Berģis

Sīmanis Berģis (1887-1938) bija latviešu revolucionārs, padomju darbinieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sīmanis Berģis · Redzēt vairāk »

Sekens Seifullins

Sekens Seifullins (dzimis, miris) bija mūsdienu kazahu literatūras pamatlicējs, dzejnieks, rakstnieks un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sekens Seifullins · Redzēt vairāk »

Semjons Nahimsons

Semjons Nahimsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes revolucionārs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Semjons Nahimsons · Redzēt vairāk »

Sergejs Staprāns

Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sergejs Staprāns · Redzēt vairāk »

Simons Dubnovs

Simons (arī Šimons un Semjons) Dubnovs (dzimis, miris) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Simons Dubnovs · Redzēt vairāk »

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sociālisms · Redzēt vairāk »

Sociālistu revolucionāru partija

Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Somijas senāts

Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Somijas senāts · Redzēt vairāk »

Somijas vēsture

1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »

Somu jēgeri

27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Somu jēgeri · Redzēt vairāk »

Starptautiskā sieviešu diena

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes un cīņas par sieviešu tiesībām diena, ko svin kopš 1911.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Starptautiskā sieviešu diena · Redzēt vairāk »

Stepans Kirilovs

Stepans Kirilovs (—) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Stepans Kirilovs · Redzēt vairāk »

Teodors Līventāls

Teodors Līventāls. Teodors Līventāls (1882—1956) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Teodors Līventāls · Redzēt vairāk »

Tjumeņas apgabals

Tjumeņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Tjumeņas apgabals · Redzēt vairāk »

Tokoi senāts

Ģenerālgubernators Mihails Stahovičs un Senāta priekšsēdētājs Oskari Tokoi atgriežas Senāta laukumā 1917. gada 11. aprīlī Tokoi senāts bija Somijas lielhercogistes Senāts (valdība), kas darbojās no 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Tokoi senāts · Redzēt vairāk »

Tomāšs Gariks Masariks

Tomāšs Gariks Masariks (dzimis, miris) bija čehu filozofs un sociologs, kā arī Austroungārijas un Čehoslovākijas politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Tomāšs Gariks Masariks · Redzēt vairāk »

Ukraiņu—padomju karš

Ukraiņu—padomju karš bija bruņots konflikts starp Padomju Krieviju un Ukrainas Tautas Republiku (UTR) no 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ukraiņu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ukrainas Centrālā Rada

Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ukrainas Centrālā Rada · Redzēt vairāk »

Ukrainas neatkarības karš

Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ukrainas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Ukrainas vēsture

Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »

Valērijs Mežlauks

Valērijs Mežlauks (1893—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Valērijs Mežlauks · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Valga · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Vācbaltu demokrātu partija

Vācbaltu demokrātu partija (saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vācbaltu demokrātu partija · Redzēt vairāk »

Viļņas konference (1917)

Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Viļņas konference (1917) · Redzēt vairāk »

Viļums Skubiņš

Viļums (Vilis) Skubiņš, arī Vasīlijs Skubiņš (1876—1951) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības priekšnieks (1906), Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas Priekuļos dibinātājs un vadītājs (1911—1918).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Viļums Skubiņš · Redzēt vairāk »

Viborga

Viborga (no), līdz 1944.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Viborga · Redzēt vairāk »

Vidzemes Landrātu kolēģija

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja Landrātu kolēģija. Vidzemes Landrātu kolēģijas nodokļu zīme (1912). Vidzemes Landrātu kolēģija bija Zviedru Vidzemes, vēlāk Rīgas guberņas, Rīgas vietniecības un Vidzemes guberņas priekšstāvības un pašpārvaldes institūcija.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vidzemes Landrātu kolēģija · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vilhelms Knoriņš

Vilhelms Knoriņš, arī Vilis Knoriņš (1890—1938), bija latviešu skolotājs, pēc Pirmā pasaules kara viens no Baltkrievijas komunistiskās partijas dibinātajiem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vilhelms Knoriņš · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Vilis Šūmanis

Vilis Roberts Šūmanis (1887—1948) bija latviešu diplomāts, kas kopš 1924.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vilis Šūmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Siliņš

Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vilis Siliņš · Redzēt vairāk »

Vincs Mickevičs-Kapsuks

Vincs Mickevičs-Kapsuks (dzimis, miris) bija lietuviešu boļševiku līderis, Lietuvas-Baltkrievijas PSR līderis 1919.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vincs Mickevičs-Kapsuks · Redzēt vairāk »

Vladimirs Ļeņins

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »

Vladimirs Nabokovs (politiķis)

Vladimirs Nabokovs (dzimis, miris) bija krievu jurists, publicists un politiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Vladimirs Nabokovs (politiķis) · Redzēt vairāk »

Voldemārs Bastjānis

Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Ernests Voldemārs Bašēns, miris) bija latviešu politiķis, no 1922.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Voldemārs Bastjānis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Maldonis

Voldemārs Maldonis (dzimis, miris) latviešu luterāņu mācītājs, akadēmisks darbinieks, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Voldemārs Maldonis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »

Voldemārs Salnais

Voldemārs Salnais (arī Salnājs;  —) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Voldemārs Salnais · Redzēt vairāk »

Voldemārs Stirne

Voldemārs (Vladimirs) Stirne (1897—1937) bija latviešu padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Voldemārs Stirne · Redzēt vairāk »

Zaļā Ukraina

Zaļā Ukraina, arī Zeļenijkļins vai Zakitaiščina ir Krievijas Impērijas un Krievijas Tālo Austrumu dienvidu teritorijas vēsturiskais nosaukums (Amūras apgabals, Piejūras novads, Habarovskas novads, daļēji Sahalīnas apgabals un Saha Republika), kas dažkārt joprojām tiek izmantots Krievijas ukraiņu asociāciju dokumentos (piemēram, "Zaļā Kļina ukraiņi").

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Zaļā Ukraina · Redzēt vairāk »

Ziemas pils

Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Ziemas pils · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

12. armija (Krievijas Impērija)

12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja

Ziemeļu frontes 12.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »

12. marts

12.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 12. marts · Redzēt vairāk »

15. marts

15.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 15. marts · Redzēt vairāk »

17. marts

17.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 17. marts · Redzēt vairāk »

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

23. februāris

23.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 23. februāris · Redzēt vairāk »

5. armija (Krievijas Impērija)

Daugavpilī 1917. gada 17. maijā Krievijas Impērijas 5.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 5. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

8. marts

8.

Jaunums!!: Februāra revolūcija un 8. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Februāra revolūcija Krievijā.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā