Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Anna I, Daugavas kauja, Ebreju vēsture Latvijā, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Jēkabs Ketlers, Jelgavas novads (2009—2021), Jelgavas pils, Jelgavas vēsture, Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Ketlers, Ketleru dzimta, Kuldīgas pils, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Mūrmuižas kauja, Palangas pagasts, Rīgas aplenkums (1700), Saksijas Morics, Sventāja, Turki Vācijā, Vilhelms Šteineks, 1698. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 1700. gads Latvijā, 1701. gads Latvijā, 1702. gads Latvijā, 1703. gads Latvijā, 1704. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1737. gads, 4. maijs.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Anna I · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads (2009—2021)
Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jelgavas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Ketlers
Ketlers var būt.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Ketlers · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Palangas pagasts
Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Palangas pagasts · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Sventāja · Redzēt vairāk »
Turki Vācijā
Berlīnē.osmaņu laika mošejas (1863).Vācijā. Iterzenē.Turki Vācijā (arī Vācijas turki) ir turku tautības iedzīvotāji, kas dzīvo Vācijā un veido lielāko mazākumtautības grupu valstī.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Turki Vācijā · Redzēt vairāk »
Vilhelms Šteineks
Vilhelms Šteineks (1681–1735) bija Tukuma draudzes luterāņu mācītājs un literāts.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Vilhelms Šteineks · Redzēt vairāk »
1698. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1698.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1698. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1699. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1699.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1699. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1700. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1700.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1700. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1701. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1701.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1701. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1702. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1702.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1702. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1703. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1703.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1703. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1704. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1704.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1704. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1705. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1705.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1705. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1706. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1706.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1706. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1707. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1707.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1707. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1708. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1708.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1708. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1737. gads · Redzēt vairāk »
4. maijs
4.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 4. maijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ferdinand Kettler, Hercogs Ferdinands.
