Satura rādītājs
43 attiecības: Anna I, Daugavas kauja, Ebreju vēsture Latvijā, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Jēkabs Ketlers, Jelgavas novads (2009—2021), Jelgavas pils, Jelgavas vēsture, Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Ketlers, Ketleru dzimta, Kuldīgas pils, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Mūrmuižas kauja, Palangas pagasts, Rīgas aplenkums (1700), Saksijas Morics, Sventāja, Turki Vācijā, Vilhelms Šteineks, 1698. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 1700. gads Latvijā, 1701. gads Latvijā, 1702. gads Latvijā, 1703. gads Latvijā, 1704. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1737. gads, 4. maijs.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Ferdinands Ketlers un Anna I
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Daugavas kauja
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Ebreju vēsture Latvijā
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Ferdinands Ketlers un Ernsts Johans Bīrons
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Skatīt Ferdinands Ketlers un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Jēkabs Ketlers
Jelgavas novads (2009—2021)
Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Jelgavas novads (2009—2021)
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Ferdinands Ketlers un Jelgavas pils
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Jelgavas vēsture
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Ketlers
Ketlers var būt.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Ketlers
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Ketleru dzimta
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Kuldīgas pils
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Luīze Šarlote no Brandenburgas
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Mūrmuižas kauja
Palangas pagasts
Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Palangas pagasts
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Rīgas aplenkums (1700)
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Saksijas Morics
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Sventāja
Turki Vācijā
Berlīnē.osmaņu laika mošejas (1863).Vācijā. Iterzenē.Turki Vācijā (arī Vācijas turki) ir turku tautības iedzīvotāji, kas dzīvo Vācijā un veido lielāko mazākumtautības grupu valstī.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Turki Vācijā
Vilhelms Šteineks
Vilhelms Šteineks (1681–1735) bija Tukuma draudzes luterāņu mācītājs un literāts.
Skatīt Ferdinands Ketlers un Vilhelms Šteineks
1698. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1698.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1698. gads Latvijā
1699. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1699.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1699. gads Latvijā
1700. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1700.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1700. gads Latvijā
1701. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1701.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1701. gads Latvijā
1702. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1702.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1702. gads Latvijā
1703. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1703.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1703. gads Latvijā
1704. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1704.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1704. gads Latvijā
1705. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1705.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1705. gads Latvijā
1706. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1706.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1706. gads Latvijā
1707. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1707.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1707. gads Latvijā
1708. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1708.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1708. gads Latvijā
1737. gads
1737.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 1737. gads
4. maijs
4.
Skatīt Ferdinands Ketlers un 4. maijs
Zināms kā Ferdinand Kettler, Hercogs Ferdinands.