Satura rādītājs
131 attiecības: Abstrakcija, Adiabātisks process, Aerodinamika, Albedo, Apraksts, Artefakts, Astronomisks objekts, Atmosfēras spiediens, Attēls, Īstenība, Ķermenis, Ķerra, Ņūtona likumi, Ārējie spēki, Bīdes deformācija, Berze, Bezsvara stāvoklis, Cietviela, Daba, Definīcija, Deformācija, Dekonstruktīvisms, Depozīts, Dinamika (mehānika), Dzīvība, Dzirde, Elastības spēks, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā kapacitāte, Elektriskā strāva, Elektrodinamika, Elektrostatiskā indukcija, Enerģija, Figūra, Fizika, Fizikālais svārsts, Fizikālā sistēma, Fiziskais spēks, Fobija, Fundamentālā mijiedarbība, Galerija Centrs, Glezna, Glezniecība, Gravitācija, Gravitācijas lauks, Griezes kustības enerģija, Iekšējā enerģija, Jēdziens, Juvelierizstrādājums, ... Izvērst indekss (81 vairāk) »
Abstrakcija
Abstrakcija (— ‘atvilkšana, nošķiršana’) ir mentāls un loģisks process, kurā doma fiksē kāda priekšmeta vai parādības vispārīgās un būtiskās pazīmes, ignorējot to nebūtiskās pazīmes.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Abstrakcija
Adiabātisks process
Adiabātisks process ir termodinamisks process, kurā ķermenis ne uzņem, ne atdod siltumu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Adiabātisks process
Aerodinamika
Lidmašīnas radīts gaisa virpulis, kuru var saskatīt, ja gaisā tiek izpūsti iekrāsoti dūmi. Aerodinamika (no (aēr) — 'gaiss' un δύναμις (dynamis) — 'spēks') ir aeromehānikas apakšnozare, kura pēta gāzveida vides kustības likumus un šīs vides mehānisko, siltuma un citu mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem (galvenokārt lidaparātiem), kas atrodas kustībā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Aerodinamika
Albedo
Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Albedo
Apraksts
Apraksts ir priekšmeta vai parādības atveidojums nelielā laika sprīdi.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Apraksts
Artefakts
Artefakts ( — ‘mākslīgi izveidots’) ir parādība, process vai priekšmets, kura rašanos nevar izskaidrot ar dabiskiem cēloņiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Artefakts
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Astronomisks objekts
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Atmosfēras spiediens
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Attēls
Īstenība
Īstenība jeb realitāte (no — 'īsts, vielisks') ir filozofijas kategorija, objektīvā esamība, konkrēti izveidojies dabas un sabiedrības vēsturisko parādību kopums.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Īstenība
Ķermenis
Ķermenis var būt.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Ķermenis
Ķerra
Ķerra Ķerra ir ar rokām stumjams vai velkams transportlīdzeklis ar vienu vai diviem riteņiem, kravas kasti un diviem gariem rokturiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Ķerra
Ņūtona likumi
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona kustības likumi ir trīs klasiskās mehānikas likumi (kā ceturto var pieskaitīt vispasaules gravitācijas likumu), kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Ņūtona likumi
Ārējie spēki
Ārējie spēki ir spēki, ar kādiem ārpus sistēmas esošie ķermeņi darbojas uz sistēmas ķermeņiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Ārējie spēki
Bīdes deformācija
Ārējo spēku F ietekmē ķermenis deformējas. Šādu deformāciju sauc par bīdes deformāciju. Bīdes deformācija jeb vienkārši bīde ir viens no deformācijas veidiem, kad ārējo spēku iedarbībā cieta ķermeņa slāņi pārvietojas paralēli attiecībā pret citiem slāņiem, bet nemaina savstarpējos attālumus starp tiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Bīdes deformācija
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Berze
Bezsvara stāvoklis
Bezsvara stāvoklis ir stāvoklis, kurā ķermenim nav svara, t. i.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Bezsvara stāvoklis
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Cietviela
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Daba
Definīcija
Definīcija ( — ‘robeža’) ir jēdziena vai priekšmeta īss raksturojums, kurā ir iekļautas tā būtiskās pazīmes.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Definīcija
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Deformācija
Dekonstruktīvisms
Viens no muzejiem Mančestrā, kuram ir neregulāra forma. Tilts. Dekonstruktīvisms ir postmodernās arhitektūras virziens, kurš aizsākās 1980. gados.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Dekonstruktīvisms
Depozīts
Depozīts parasti ir apslēpts juvelierizstādājumu krājums. Depozīts jeb slēpts dārgumu krājums ir vērtīgu priekšmetu kopums, kurš parasti ir slepus noglabāts zem zemes.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Depozīts
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Dinamika (mehānika)
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Dzīvība
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Dzirde
Elastības spēks
Elastības spēks ir konservatīvs spēks, kas rodas elastīgi deformētā ķermenī un tiecas atjaunot sākotnējo ķermeņa tilpumu un formu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elastības spēks
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elektriskais lauks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elektriskais lādiņš
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elektriskā kapacitāte
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elektriskā strāva
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elektrodinamika
Elektrostatiskā indukcija
Elektrostatiskās indukcijas attēlojums. Līnijas ar bultiņām ir elektriskā lauka intensitātes līnijas, vadītāju iekšienē elektriskā lauka nav Elektrostatiskā indukcija ir parādība fizikā, kad vadītājs uzlādējas cita uzlādēta ķermeņa ietekmē bez saskares ar to.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Elektrostatiskā indukcija
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Enerģija
Figūra
Figūra ( — 'veids') var būt.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Figūra
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Fizika
Fizikālais svārsts
Fizikālais svārsts ir jebkurš galīgu izmēru un patvaļīgas formas fizikāls ķermenis, kas nostiprināts punktā, kas atrodas virs šī ķermeņa masas centra un ap kuru tas var brīvi rotēt.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Fizikālais svārsts
Fizikālā sistēma
Fizikālā sistēma ir pētījumu objekts fizikā, kurā tiek ietverts kāds daudzums savstarpēji mijiedarbīgu elementu (fizikāli ķermeņi vai citas sistēmas), kas nosacīti tiek atdalīti no apkārtējās vides.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Fizikālā sistēma
Fiziskais spēks
Fiziskais spēks ir kādas personas spēja iedarboties uz priekšmetiem, izmantojot savus muskuļus.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Fiziskais spēks
Fobija
Fobija (— ‘bailes’) ir uzmācīga baiļu sajūta no ikdienišķām lietām vai sociālām situācijām.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Fobija
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Fundamentālā mijiedarbība
Galerija Centrs
"Galerija Centrs" ir tirdzniecības centrs Audēju ielā Rīgā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Galerija Centrs
Glezna
eļļas krāsām uz audekla gleznotais darbs "Ziema" Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Glezna
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Glezniecība
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Gravitācija
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Gravitācijas lauks
Griezes kustības enerģija
Griezes kustības enerģija (_r) ir rotējošam ķermenim piemītoša enerģija.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Griezes kustības enerģija
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Iekšējā enerģija
Jēdziens
Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm Jēdziens, arī priekšstats, ir cilvēka apziņā izveidots vispārinājums, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās, būtiskās pazīmes.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Jēdziens
Juvelierizstrādājums
Dzintara dārglietas Juvelierizstrādājums jeb dārglieta ir mazs, dekoratīvs priekšmets, ko izmanto sevis izgreznošanai.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Juvelierizstrādājums
Katastrofa
Katastrofa (no, kas savukārt no (katastrophē) — 'apvērsums') ir liela nelaime, kas negatīvi ietekmē sabiedrību vai apkārtējo vidi.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Katastrofa
Kēniga teorēma (dinamika)
Kēniga teorēma dinamikā ļauj izteikt mehāniskas sistēmas pilno kinētisko (kustības) enerģiju pēc masas centra kustības enerģijas un kustības attiecībā pret šo masas centru enerģijas.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Kēniga teorēma (dinamika)
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Kinētiskā enerģija
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Kinemātika
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Klasiskā mehānika
Konservatīvais spēks
Konservatīvais spēks ir ķermeņu mijiedarbības spēks, kura iedarbībā eksistē arī potenciālā enerģija.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Konservatīvais spēks
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Koordinātu sistēma
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Krava
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Kvantu mehānika
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Laiks
Lieces deformācija
Liecei pakļauta taisnstūra griezuma stieņa fragments Lieces deformācija jeb vienkārši liece ir viens no deformācijas veidiem, kad ārējo spēku iedarbībā cieta ķermeņa vienā šķēlumā notiek stiepe, bet citā šķēlumā — spiede.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Lieces deformācija
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Maikls Faradejs
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Masa
Masas—enerģijas proporcionalitāte
Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Masas—enerģijas proporcionalitāte
Maskēšanās
Tanks nokrāsots tā, lai tas ienaidniekam būtu pēc iespējas grūtāk ieraugāms Austrālijas garkakla bruņurupuča (''Chelodina longicollis'') bruņas ir sava veida kamuflāža. Izskatās tā, it kā tā mugura būtu klāta ar aļģēm, kas ļauj šim bruņurupucim palikt nepamanītam.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Maskēšanās
Materiāls punkts
svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Materiāls punkts
Mēbeles
Ēdamgalds divām personām Mēbeles ir jebkurš priekšmets, ar kuras palīdzību tiek iekārtotas apdzīvojamās telpas, un tām ir praktiska nozīme, piemēram, krēslus izmanto sēdēšanai, galdus — pārtikas novietošanai un ēšanai un tā tālāk.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Mēbeles
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Mērīšana
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Mehānika
Mehāniskā kustība
Mehāniskā kustība ir kāda ķermeņa stāvokļa maiņa telpā attiecībā pret citiem ķermeņiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Mehāniskā kustība
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Melnais caurums
Modelis
Modelis ir kāda reāla objekta, parādības vai procesa vienkāršots analogs, kas izteikts ar zīmju palīdzību.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Modelis
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Molekula
Molekulārfizika
Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Molekulārfizika
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Molekulārie spēki
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Nanotehnoloģija
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Navigācija
Normālspiediena spēks
Normālspiediena spēks ir spēks, ar kādu ķermeni piespiež pie saskarvirsmas un kurš vērsts perpendikulāri šai virsmai.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Normālspiediena spēks
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Okeāna dibens
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Optikas vēsture
Otrais termodinamikas likums
Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Otrais termodinamikas likums
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Parādība
Pasts
Pastkastu veidi. Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Pasts
Pelēks ķermenis
Pelēks ķermenis ir fizikāls ķermenis, kura elektromagnētiskā starojuma absorbcijas spēja ir mazāka nekā melnam ķermenim un kurš vienādi absorbē visu viļņa garumu starojumu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Pelēks ķermenis
Piekrastes navigācija
Seglīnija Somijas arhipelāgā. Piekrastes navigācija ir navigācijas veids, kuru izmanto ierobežotos ūdeņos ar biežu vai pastāvīgu kuģa vietas noteikšanu attiecībā pret tuvumā esošiem ģeogrāfiskiem orientieriem un ūdenstilpes dibena raksturu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Piekrastes navigācija
Poltergeists
Poltergeists (no vācu valodas poltern, nozīmē "dārdēt" vai "taisīt troksni", un geist nozīmē "rēgs", "gars", vai "iemiesojums") nozīmē dēmonisku garu vai rēgu, kas pats spēj pārvietot un ietekmēt objektus, priekšmetus.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Poltergeists
Potenciālā enerģija
Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Potenciālā enerģija
Produkts
Produkts (kas savukārt no — ‘radīts, ražots’), šaurākā nozīmē arī izstrādājums vai ražojums, ir priekšmets, viela, enerģija, informācija utt., ko iegūst fiziskā un/vai garīgā darbā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Produkts
Psihokinēze
Viltus telekinēzes demonstrējums Francijā, 1875. gads. Psihokinēze (no, psychē — 'prāts' un, kinēsis — 'kustība'), pazīstama arī kā telekinēze (tēle — 'attālums', 'tālumā' un, kinēsis — 'kustība'), ir hipotētiska spēja bez fizikālas savstarpējās iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt (kustināt un pacelt gaisā) fizikālus ķermeņus.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Psihokinēze
Rūdolfs Klauziuss
Rūdolfs Klauziuss (Rudolf Clausius, dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Rūdolfs Klauziuss
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Relativitātes teorija
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Rentgenstari
Restaurācijas koeficients
Restaurācijas (restitūcijas, atjaunošanās) koeficients \eta ir attiecība starp divu sadūrušos ķermeņu sākotnējo relatīvo ātrumu un to relatīvo ātrumu pēc sadursmes.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Restaurācijas koeficients
Rotaļlieta
Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Rotaļlieta
Sadursme (klasiskā mehānika)
Sadursme jeb trieciens klasiskajā mehānikā ir ķermeņu īslaicīga mijiedarbība ar šo ķermeņu ātrumu krasu izmaiņu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Sadursme (klasiskā mehānika)
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Sikspārņi
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Siltuma daudzums
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Siltumietilpība
Siltumkustība
Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Siltumkustība
Siltumradis
Siltumradis ir 18.—19.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Siltumradis
Simetrija
Pa kreisi redzams aksiāli simetrisks zīmējums, bet pa labi — asimetrisks zīmējums Simetrija (symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība, kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Simetrija
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Skaņa
Skaistums
Rozes zieds Skaistums jeb daiļums, daile ir estētikas pamatkategorija.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Skaistums
Skinefekts
Strāvas blīvuma sadalījums cilindriska vadītāja šķērsgriezumā. Maiņstrāvai strāvas blīvums virzienā no vadītāja virsmas uz tā garenisko asi samazinās eksponenciāli. ''δ'' — skinslānis. Skinefekts (no angļu skin — 'apvalks') ir parādība, kad, elektrību vadošu ķermeni ievietojot magnētiskajā laukā vai mainot magnētisko lauku, kurā ķermenis atrodas, vai ķermenī plūstot maiņstrāvai, ķermenī inducējas virpuļstrāvas, kā rezultātā strāva ir nevienmērīgi izplatīta vadītājā, tā ka tās blīvums vadītāja virsmas tuvumā ir lielāks nekā vadītāja iekšienē.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Skinefekts
Smaguma spēks
''R'' — planētas rādiuss, a — attālums no planētas griešanās ass līdz planētas virsmai, ''mg'' — smaguma spēks, ''GMm/R2'' — gravitācijas spēks, ''mω2a'' — centrbēdzes spēks Smaguma spēks ir astronomiska objekta, piemēram, Zemes, pievilkšanas spēks uz šī objekta virsmas vai tā tiešā tuvumā, kas vērsts vertikāli uz tā centru.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Smaguma spēks
Spēka impulss
Spēka impulss klasiskajā mehānikā ir vektoriāls fizikāls lielums, kas vienāds ar spēka un tā darbības ilguma reizinājumu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Spēka impulss
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Spēks
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Speciālā relativitātes teorija
Spoguļneirons
Spoguļneironi ir smadzeņu šūnas, kuras kontrolē tādas cilvēkā augsti attīstītas īpašības kā spēju iejusties cita ādā, apgūt zināšanas un izmantot saziņai valodu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Spoguļneirons
Stiepes un spiedes deformācija
Stiepes un spiedes deformācija ir deformācijas veids, kad ārējo spēku iedarbībā mainās ķermeņa izmērs noteiktā virzienā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Stiepes un spiedes deformācija
Stoksa likums
Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Stoksa likums
Svars
Svars fizikā ir gravitācijas, precīzāk, smaguma spēka, izraisīts spēks, ar kuru atbalstīts vai pakārts ķermenis (tas ir, ķermenis, kurš nevar brīvi krist) iedarbojas uz savu balstu vai piekari.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Svars
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Svārstības
Tekstilrūpniecība
Tekstilrūpniecība (no — 'audums') ir vieglās rūpniecības nozare, kurā notiek dažādu materiālu un priekšmetu ražošana no augu valsts šķiedrām, piemēram, no kokvilnas, no dzīvnieku šķiedrām, piemēram, zīds.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Tekstilrūpniecība
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Teleportācija
Telpisks attēls
Lāzeru plazmas veidots telpisks attēls Telpisks attēls ir ķermeņa vizuālās attēlošanas veids, izmantojot grafiskās izpausmes paņēmienu trīsdimensiju telpā (3D telpa).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Telpisks attēls
Termodinamiska sistēma
Djuāra traukā — izolēta sistēma Termodinamiska sistēma ir jebkuru ķermeņu kopa, kuri var apmainīties ar enerģiju.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Termodinamiska sistēma
Tilpuma deformācija
Tilpuma deformācija ir viens no deformācijas veidiem.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Tilpuma deformācija
Tilpuma elastības modulis
Tilpuma elastības modulis K ir rādītājs, kurš raksturo ķermeņa (vielas) spēju pretoties vispusīgai spiedei (tilpuma deformācija).
Skatīt Fizikāls ķermenis un Tilpuma elastības modulis
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Trajektorija
Trieciena spēks
Pāļu dzinējs ar trieciena spēku iedzen pāli grunts segumā. Trieciena spēks ir liela spēka iedarbība uz ķermeni īsā laika sprīdī.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Trieciena spēks
Vērpes deformācija
Taisnstūra griezuma stieņa vērpe Vērpes deformācija jeb vienkārši vērpe ir viens no deformācijas veidiem, kad ārējo spēku iedarbībā cieta ķermeņa slāņi cits attiecībā pret citu pagriežas, saglabājot nemainīgu tikai to punktu stāvokli, kas atrodas uz ķermeņa slāņiem perpendikulāras ass vai nostiprinātā šai asij perpendikulārā slānī.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Vērpes deformācija
Vērpes svārsts
Vērpes svārsts darbībā Vērpes (griezes) svārsts ir svārsts, kurš sastāv no ķermeņa, kurš ir iekārts tādā veidā, ka tā vienīgā iespējamā kustība ir griešanās ap kādu vienu asi.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Vērpes svārsts
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Viļņi
Vieta
Vieta parasti ir kāda ķermeņa atrašanās punkts telpā.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Vieta
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Virsmas spraigums
Ziepju burbulis
Ziepju burbulis Ziepju burbuļi ir ļoti plānas ziepju ūdens kārtiņas, kas veido sfēras ar zaigojošu virsmu.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Ziepju burbulis
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Fizikāls ķermenis un Zivis
3D drukāšana
3D drukāšana ir process, kurā no digitāla faila tiek izveidots reāls, trīsdimensionāls, aptaustāms objekts.
Skatīt Fizikāls ķermenis un 3D drukāšana
3D modelēšana
3D modelēšana (zināma arī kā meshing) ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru.
Skatīt Fizikāls ķermenis un 3D modelēšana
Zināms kā Priekšmets.