Ātrāk nekā pārlūku!
296 attiecības: Acrophoca longirostris, Adeles pingvīns, Airkāji, Akantārijas, Akrokantozaurs, Albatrosi, Allozaurs, Alpu vārna, Amerikas placentāļi, Antilopes gnu, Antilopju apakšdzimta, Apakšdevons, Aphodiinae, Apogi, Apsilocephalidae, Apvienotā somaiņu infraklase, Araukārijas, Arheociāti, Arukilas svīta, Astainie abinieki, Asterolepis essica, Asterolepis ornata, Atmežošana, Ausroņi, Australopiteku virsģints, Austrumu milzu vāveres, Ģeoloģija, Ģeoloģiskais stāvs, Ūdensvistiņas, Īsspalvainie ūdri, Īstās karpas, Īstie putni, Īstie sprogkāji, Ķūķu klintis, Žagares svīta, Žagatu ģints, Žūšanas plaisas, Živetas stāvs, Žubīšu dzimta, Čaula, Čūskas, Ērgļu klintis, Ābeļi (dabas liegums), Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks, Āfrikas placentāļi, Āzijas cilvēkpērtiķi, Āzijas lauva, Āzijas ziloņi, Baložu dzimta, ..., Baskunčaks, Bergmaņa lācis, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, Biezpēdaiņi, Bioloģija, Bisakanti, Bonobo, Bothriolepis ciecere, Briežu dzimta, Cauruļzobji, Cūku dzimta, Cefalokarīdas, Cehšteins, Cilvēki, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Daudzspurzivjveidīgās, Daugavpils cietoksnis, Dārgakmens, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Dēles, Degu ģints, Desmitkājvēži, Dienvidamerikas īssejas lāči, Dinozauri, Diprotodonti, Dipterīni, Dipteri, Divdaivu ginks, Divvākčauļi, Dodo, Dolinas lācis, Dolomīts, Dumbrcāļi, Dzīvība, Dzēlējodu virsdzimta, Ehiūri, Eibrahiuru sekcija, Eirāzijas ūdri, Eiropas alu lauva, Eiropas alu lācis, Enaliarktīdi, Entoprokti, Eocēns, Etrusku lācis, Euarhonti, Evolūcija, Fauna, Fācija, Feodārijas, Foraminīferas, Fransisko Moreno, Galapagu bruņurupucis, Gūdu klintis, Gepards, Goferu virsdzimta, Graptolīti, Grauzējveidīgie, Grūbes dolomīta atsegums, Hameleoni, Hiolīti, Holotips, Igaunijas Dabas muzejs, Iguanodons, Jašma, Japānas āpsis, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Jaunzēlandes papagaiļi, Jūras ērgļi, Jūras eži, Jūras lilijas, Jūras zīdītāji, Jūrascūciņveidīgie, Jūrasgovju dzimta, Jūraszirdziņi, Jonišķu svīta, Kašalotu virsdzimta, Kaķveidīgie, Kakapo, Kalāns, Kalifornijas jūras pīle, Kamieļi, Karaliskais grifs, Karls Antons Larsens, Kaulpūsles, Kērkpatrika kalns, Kea, Klinšu balodis, Kloākaiņi, Koala, Koalu dzimta, Kožodiņu dzimta, Kolembolas, Komodo varāns, Konodonti, Kopāls, Krabji, Kristians Panders, Kuskusu virsdzimta, Latvijas pamatieži, Lauva, Lavanila, Lāči, Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja, Lūrmaņu atsegumi, Leduslācis, Lemuri, Lielais skudrlācis, Lielā baltā haizivs, Lielā panda, Luijs Agasi, Maldu zona, Mamuti, Maskarēnu pūces, Maurīcijas milzu scinks, Maurīcijas pūce, Mazais lācis, Mazā gaura, Mazo pandu dzimta, Mājas vista, Mūku roņi, Mūru svīta, Mērkaķu dzimta, Mežapupuķu dzimta, Meina, Mesavouno, Monako Okeanogrāfijas muzejs, Monotalamejas, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Nūsuakas pussala, Necke, Neognati, Nikolajs Delle, Nikolajs Stenons, Ofiūras, Orangutani, Paleogēns, Panteras, Parastais jenots, Parastā apse, Pavāru atsegums, Pūčveidīgie, Pūķis, Pīļknābju apakškārta, Peļu dzimta, Perma-triasa izmiršana, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Pireneju zilspārnu žagata, Pirmprimātu placentāļi, Placentāļi, Plankumainā hiēna, Plānčauļi, Plātņvaļi, Plēsīgie somaiņi, Pleckāji, Pleocimāti, Polārie vaļi, Policistīnas, Pravieša Elijas kalns, Primāti, Proterozojs, Prusaki, Prusakveidīgie, Putnēdājzirnekļi, Radinakanti, Randātu klintis un Tilderu krauja, Raunis, Saiga, Salamandru apakškārta, Sarkanā panda, Sausdeguna pērtiķi, Savina lācis, Sāhelantrops, Sūneņi, Sīrijas kamielis, Senspārņi, Sipunkuli, Sirēnas (zīdītāji), Slaidkāju dzimta, Slēptkakla bruņurupuči, Snuķaiņi, Somaiņi, Spārnžauņi, Speleogrifvēži, Spinozaurs, Sporaugi, Stellera jūrasgovs, Stepju gazeles, Stirnu apakšdzimta, Storveidīgās, Strausi, Strūniji, Suņlāču dzimta, Svalbāra, Svīrveidīgie, Sventokšiskas kalni, Tarsiji, Tīģeris, Tītari, Tērvetes svīta, Tekstulariīdas, Terciārs, Tetisa okeāns, Tropidophora carinata, Tuksneša kārpcūka, Ultrazaurs, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidāfrikas Republikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Vaļi un nīlzirgi, Valodu saime, Valters Roberts Gross, Vanagu iezis, Varānu virsdzimta, Varžu virskārta, Vārnas, Vēži, Vēžskorpioni, Vēršantilopju apakšdzimta, Vēršu apakšdzimta, Vētrasputni, Vētrasputnu dzimta, Velosireptors, Vetulikolijas, Vienšūņi, Vienkupra kamielis, Vilksomaiņi, Zaķveidīgie, Zelmārs Lancmanis, Zeme, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu placentāļi, Ziloņu dzimta, Zivjērglis, Zivju cauna, Zivjudzenīšveidīgie, Zobenastes, Zobi, Zobvaļi, Zoss, Zundu dūmakainais leopards, Zvīņastveidīgie. Izvērst indekss (246 vairāk) »
Acrophoca longirostris
Acrophoca longirostris ir izmiris roņu dzimtas dzīvnieks, kura fosilijas tika atrastas Peru un Čīlē.
Jaunums!!: Fosilijas un Acrophoca longirostris · Redzēt vairāk »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Fosilijas un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Fosilijas un Airkāji · Redzēt vairāk »
Akantārijas
Akantāriju formas. Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta jeb celestīna.
Jaunums!!: Fosilijas un Akantārijas · Redzēt vairāk »
Akrokantozaurs
Akrokantozauri (tulkojumā garā mugurkaula ķirzaka) ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vidējā krīta perioda laikā (pirms aptuveni no 125 līdz 100 miljoniem gadu) dzīvoja tagadējas Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Fosilijas un Akrokantozaurs · Redzēt vairāk »
Albatrosi
Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Albatrosi · Redzēt vairāk »
Allozaurs
Allozauri (Allosaurus) ir teropodu apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Allozaurs · Redzēt vairāk »
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Fosilijas un Alpu vārna · Redzēt vairāk »
Amerikas placentāļi
Amerikas placentāļi (Xenarthra) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Fosilijas un Amerikas placentāļi · Redzēt vairāk »
Antilopes gnu
Antilopes gnu jeb vienkārši gnu (Connochaetes) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršantilopju apakšdzimtai (Alcelaphinae).
Jaunums!!: Fosilijas un Antilopes gnu · Redzēt vairāk »
Antilopju apakšdzimta
Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Fosilijas un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Fosilijas un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Aphodiinae
Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Aphodiinae · Redzēt vairāk »
Apogi
Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Apogi · Redzēt vairāk »
Apsilocephalidae
Apsilocephalidae ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea).
Jaunums!!: Fosilijas un Apsilocephalidae · Redzēt vairāk »
Apvienotā somaiņu infraklase
Apvienotā somaiņu infraklase (Metatheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Fosilijas un Apvienotā somaiņu infraklase · Redzēt vairāk »
Araukārijas
Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.
Jaunums!!: Fosilijas un Araukārijas · Redzēt vairāk »
Arheociāti
Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Arheociāti · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Fosilijas un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Fosilijas un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Asterolepis essica
Asterolepis essica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā.
Jaunums!!: Fosilijas un Asterolepis essica · Redzēt vairāk »
Asterolepis ornata
Asterolepis ornata ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā un skaitās Asterolepis ģints tipveida suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Asterolepis ornata · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Fosilijas un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Ausroņi · Redzēt vairāk »
Australopiteku virsģints
Australopiteku virsģints (Australopithecina) ir viena no divām hominīnu cilts (Hominini) virsģintīm, kura pamatā apvieno 2 ģintis (australopitekus (Australopithecus) un parantropus (Paranthropus)), turklāt parantropus reizēm klasificē kā australopiteku apakšģinti.
Jaunums!!: Fosilijas un Australopiteku virsģints · Redzēt vairāk »
Austrumu milzu vāveres
Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae).
Jaunums!!: Fosilijas un Austrumu milzu vāveres · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Fosilijas un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais stāvs
Ģeoloģiskais stāvs ir vispārējās ģeoloģiskās stratigrāfiskās skalas vienība, kas iekļaujas ģeoloģiskajā nodalījumā.
Jaunums!!: Fosilijas un Ģeoloģiskais stāvs · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņas
Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.
Jaunums!!: Fosilijas un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »
Īsspalvainie ūdri
Īsspalvainie ūdri (Lutrogale) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Fosilijas un Īsspalvainie ūdri · Redzēt vairāk »
Īstās karpas
Īstās karpas (Cyprininae) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimta, kura apvieno karpas un karūsas.
Jaunums!!: Fosilijas un Īstās karpas · Redzēt vairāk »
Īstie putni
Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.
Jaunums!!: Fosilijas un Īstie putni · Redzēt vairāk »
Īstie sprogkāji
Īstie sprogkāji ir sprogkāju infraklases virskārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Īstie sprogkāji · Redzēt vairāk »
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Jaunums!!: Fosilijas un Ķūķu klintis · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Fosilijas un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Žagatu ģints
Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Žagatu ģints · Redzēt vairāk »
Žūšanas plaisas
Žūšanas plaisas Žūšanas plaisas ir plaisas, kas rodas izžūstot un sablīvējoties ar ūdeni piesūcinātām mālainām vai kaļķainām dūņām, kā rezultātā uz dūņu virsmas veidojas neregulāri poligonāli apgabali.
Jaunums!!: Fosilijas un Žūšanas plaisas · Redzēt vairāk »
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Fosilijas un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »
Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Fosilijas un Čaula · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Čūskas · Redzēt vairāk »
Ērgļu klintis
Ērgļu klintis 2018. gadā Ērgļu klintis 2014. gadā Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Fosilijas un Ērgļu klintis · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Fosilijas un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Fosilijas un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīnu apakšdzimta (Homininae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Ponginae).
Jaunums!!: Fosilijas un Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Āfrikas placentāļi
Āfrikas placentāļi (Afrotheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Fosilijas un Āfrikas placentāļi · Redzēt vairāk »
Āzijas cilvēkpērtiķi
Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).
Jaunums!!: Fosilijas un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »
Āzijas lauva
Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.
Jaunums!!: Fosilijas un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »
Āzijas ziloņi
Āzijas ziloņi (Elephas) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga - Āzijas zilonis (Elephas maximus) un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Āzijas ziloņi · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Fosilijas un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Baskunčaks
Baskunčaks ir liels sālsezers Krievijas teritorijā, Astrahaņas apgabalā, netālu no Kazahstānas robežas.
Jaunums!!: Fosilijas un Baskunčaks · Redzēt vairāk »
Bergmaņa lācis
Bergmaņa lācis (Ursus arctos piscator) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Fosilijas un Bergmaņa lācis · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Fosilijas un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Biezpēdaiņi
Biezpēdaiņi jeb biezpēdaiņu apakškārta (Tylopoda) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām, kas apvieno lamas, kamieļus un alpakas.
Jaunums!!: Fosilijas un Biezpēdaiņi · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Fosilijas un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bisakanti
Bisakanti (Byssacanthus) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Baltijas vidusdevona nogulumiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Bisakanti · Redzēt vairāk »
Bonobo
Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Bonobo · Redzēt vairāk »
Bothriolepis ciecere
Bothriolepis ciecere ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā famenas laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ketleru svītas nogulumos Cieceres upes krastos pie Pavāriem, kā arī Ventas krastos pie Ketleriem.
Jaunums!!: Fosilijas un Bothriolepis ciecere · Redzēt vairāk »
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »
Cauruļzobji
Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta.
Jaunums!!: Fosilijas un Cauruļzobji · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Cefalokarīdas
Cefalokarīdas (Cephalocarida) ir sīku un primitīvu jūras vēžveidīgo klase, kurai pašlaik ir zināmas 12 sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Cefalokarīdas · Redzēt vairāk »
Cehšteins
Perma laikmeta Cehšteina jūras aizņemtā teritorija. Cehšteins (— 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi.
Jaunums!!: Fosilijas un Cehšteins · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Fosilijas un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Fosilijas un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Fosilijas un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Jaunums!!: Fosilijas un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Fosilijas un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Fosilijas un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Fosilijas un Dēles · Redzēt vairāk »
Degu ģints
Degu ģints (Octodon) ir degu dzimtas (Octodontidae) grauzēju kārtas (Rodentia) viena no ģintīm.
Jaunums!!: Fosilijas un Degu ģints · Redzēt vairāk »
Desmitkājvēži
Desmitkājvēži, desmitkāji (Decapoda) ir īsto augstāko vēžu (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Desmitkājvēži · Redzēt vairāk »
Dienvidamerikas īssejas lāči
Dienvidamerikas īssejas lāči ir lāču dzimtas (Ursidae) izmirusi, aizvēsturiska skrienošo lāču (Tremarctinae) ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Dienvidamerikas īssejas lāči · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Fosilijas un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Diprotodonti
Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).
Jaunums!!: Fosilijas un Diprotodonti · Redzēt vairāk »
Dipterīni
Dipterīni (Dipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Dipterīni · Redzēt vairāk »
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Dipteri · Redzēt vairāk »
Divdaivu ginks
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Jaunums!!: Fosilijas un Divdaivu ginks · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Fosilijas un Dodo · Redzēt vairāk »
Dolinas lācis
Dolinas lācis (Ursus dolinensis) ir izmirusi lāču dzimtas (Ursidae) aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Dolinas lācis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dumbrcāļi
Dumbrcāļi (Rallus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 14 putnu sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Dumbrcāļi · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Fosilijas un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzēlējodu virsdzimta
Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea) ir viena no divām dzēlējodu infrakārtas (Culicomorpha) virsdzimtām, kas apvieno 4 odveidīgo kukaiņu dzimtas, no kurām Latvijā sastopamas 3 dzimtas:, un.
Jaunums!!: Fosilijas un Dzēlējodu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Fosilijas un Ehiūri · Redzēt vairāk »
Eibrahiuru sekcija
Eibrahiuru sekcija jeb augstākie krabji (Eubrachyura) ir viena no krabju infrakārtas (Brachyura) sekcijām, kura tiek sadalīta divās apakšsekcijās atkarībā no tā, kur atrodas abu dzimumu dzimumorgānu atvērumi.
Jaunums!!: Fosilijas un Eibrahiuru sekcija · Redzēt vairāk »
Eirāzijas ūdri
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »
Entoprokti
Entoprokti (Entoprocta) (— ‘iekš’, — ‘anālā atvere’) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Fosilijas un Entoprokti · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Fosilijas un Eocēns · Redzēt vairāk »
Etrusku lācis
Etrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Etrusku lācis · Redzēt vairāk »
Euarhonti
Euarhonti (Euarchonta) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 4 kārtas un kas kopīgi ar grauzējveidīgajiem (Glires) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).
Jaunums!!: Fosilijas un Euarhonti · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Fosilijas un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Fosilijas un Fauna · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Fosilijas un Fācija · Redzēt vairāk »
Feodārijas
Feodāriju formas. Feodārijas (Phaeodarea,.
Jaunums!!: Fosilijas un Feodārijas · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Fosilijas un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Fransisko Moreno
Fransisko Paskasio Moreno (dzimis, miris) bija Argentīniešu ģeogrāfs, antropologs, topogrāfs un pētnieks.
Jaunums!!: Fosilijas un Fransisko Moreno · Redzēt vairāk »
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Jaunums!!: Fosilijas un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Gūdu klintis
Gūdu klintis 2004. gadā Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Fosilijas un Gūdu klintis · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Fosilijas un Gepards · Redzēt vairāk »
Goferu virsdzimta
Goferu virsdzimta (Geomyoidea) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Goferu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Jaunums!!: Fosilijas un Graptolīti · Redzēt vairāk »
Grauzējveidīgie
Grauzējveidīgie (Glires) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 2 kārtas un kas kopīgi ar euarhontiem (Euarchonta) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).
Jaunums!!: Fosilijas un Grauzējveidīgie · Redzēt vairāk »
Grūbes dolomīta atsegums
Grūbes dolomīta atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Apes novada Apes pagastā.
Jaunums!!: Fosilijas un Grūbes dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Fosilijas un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Hiolīti
Hiolīti (Hyolitha) ir izmirušu organismu grupa, kuru dažādās klasifikācijās vai nu tiek uzskatīta par gliemju klasi, vai arī par patstāvīgu dzīvnieku tipu.
Jaunums!!: Fosilijas un Hiolīti · Redzēt vairāk »
Holotips
Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti Holotips ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam.
Jaunums!!: Fosilijas un Holotips · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Fosilijas un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Iguanodons
Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.
Jaunums!!: Fosilijas un Iguanodons · Redzēt vairāk »
Jašma
Pulēts jašmas olis, ap 2,5 cm garš. Jašma (no persiešu jašp - plankumainais akmens - vārdam var būt senāka izcelsme) ir necaurspīdīga kvarca kriptokristāliska varietāte, kuru dažādi piejaukumi (līdz 20% no satura) iekrāso dažādās krāsās.
Jaunums!!: Fosilijas un Jašma · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).
Jaunums!!: Fosilijas un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Jaunzēlandes papagaiļi
Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).
Jaunums!!: Fosilijas un Jaunzēlandes papagaiļi · Redzēt vairāk »
Jūras ērgļi
Jūras ērgļi, jūras ērgļu ģints (Haliaeetus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).
Jaunums!!: Fosilijas un Jūras ērgļi · Redzēt vairāk »
Jūras eži
Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.
Jaunums!!: Fosilijas un Jūras eži · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Fosilijas un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Fosilijas un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrascūciņveidīgie
Jūrascūciņveidīgie, jūrascūciņveidīgo sīkkārta (Caviomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) sīkkārtām, kas apvieno visas Dienvidamerikas dzeloņcūku infrakārtas (Hystricognathi) sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Jūrascūciņveidīgie · Redzēt vairāk »
Jūrasgovju dzimta
Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).
Jaunums!!: Fosilijas un Jūrasgovju dzimta · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Fosilijas un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Fosilijas un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kašalotu virsdzimta
Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Kašalotu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Kaķveidīgie
Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).
Jaunums!!: Fosilijas un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Fosilijas un Kakapo · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Fosilijas un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalifornijas jūras pīle
Kalifornijas jūras pīle (Chendytes lawi) ir izmirusi, aizvēsturiska pīļu dzimtas (Anatidae) nelidojoša jūras pīle.
Jaunums!!: Fosilijas un Kalifornijas jūras pīle · Redzēt vairāk »
Kamieļi
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Fosilijas un Kamieļi · Redzēt vairāk »
Karaliskais grifs
Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Fosilijas un Karaliskais grifs · Redzēt vairāk »
Karls Antons Larsens
Karls Antons Larsens (dzimis Estre Halsenā, miris Rosa jūrā) bija norvēģu polārpētnieks un kuģotājs.
Jaunums!!: Fosilijas un Karls Antons Larsens · Redzēt vairāk »
Kaulpūsles
Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām.
Jaunums!!: Fosilijas un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »
Kērkpatrika kalns
Kērkpatrika kalns ir kalns Antarktīdā, Transantarktīdas kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Fosilijas un Kērkpatrika kalns · Redzēt vairāk »
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Jaunums!!: Fosilijas un Kea · Redzēt vairāk »
Klinšu balodis
Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.
Jaunums!!: Fosilijas un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Fosilijas un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Fosilijas un Koala · Redzēt vairāk »
Koalu dzimta
Koalu dzimta jeb lāčsomaiņu dzimta (Phascolarctidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša koalu suga un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Koalu dzimta · Redzēt vairāk »
Kožodiņu dzimta
Kožodiņu dzimta (Psychodidae) ir divspārņu dzimta, kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām sugām.
Jaunums!!: Fosilijas un Kožodiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Kolembolas
Kolembolas, lēcastes (Collembola) ir segžokleņu kārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Kolembolas · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Fosilijas un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Fosilijas un Konodonti · Redzēt vairāk »
Kopāls
Kopāls no Madagaskaras Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Fosilijas un Kopāls · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Krabji · Redzēt vairāk »
Kristians Panders
Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.
Jaunums!!: Fosilijas un Kristians Panders · Redzēt vairāk »
Kuskusu virsdzimta
Kuskusu virsdzimta (Phalangeroidea) ir viena no divām posumu apakškārtas (Phalangeriformes) virsdzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (kuplastes posumus, kuskusus un pundurposumus) un divas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Kuskusu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Fosilijas un Lauva · Redzēt vairāk »
Lavanila
Lavanilas Maskarēnu rezervāts ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam.
Jaunums!!: Fosilijas un Lavanila · Redzēt vairāk »
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Jaunums!!: Fosilijas un Lāči · Redzēt vairāk »
Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja
Otrā pasaules kara Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja ir saldūdens kaļķiežu atsegums Kazu gravas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Fosilijas un Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja · Redzēt vairāk »
Lūrmaņu atsegumi
Lūrmaņu atsegumi ir klintis, kas atsedzas Rojas upes abos krastos Talsu novada Lubes pagastā 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie "Lūrmaņu" mājām.
Jaunums!!: Fosilijas un Lūrmaņu atsegumi · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lemuri
Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Lemuri · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Fosilijas un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Lielā baltā haizivs
Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Fosilijas un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Luijs Agasi
Žans Luijs Rodolfs Agasi (dzimis, miris) bija šveiciešu/amerikāņu dabaszinātnieks, viens no glacioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Luijs Agasi · Redzēt vairāk »
Maldu zona
Grāmatas "Deception Point" vāks "Maldu zona" ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna asa sižeta romāns.
Jaunums!!: Fosilijas un Maldu zona · Redzēt vairāk »
Mamuti
''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Mamuti · Redzēt vairāk »
Maskarēnu pūces
Maskarēnu pūces (Mascarenotus) ir izmirusi pūčveidīgo ģints, kuras trīs sugas apdzīvoja Maskarēnu salas Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Fosilijas un Maskarēnu pūces · Redzēt vairāk »
Maurīcijas milzu scinks
Maurīcijas milzu scinks (Leiolopisma mauritiana) ir izmirusi scinku dzimtas ķirzaka, kas bija sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Fosilijas un Maurīcijas milzu scinks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas pūce
Maurīcijas pūce (Mascarenotus sauzieri) ir izmirusi Maskarēna pūču suga, kas apdzīvoja Maurīcijas salu Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Fosilijas un Maurīcijas pūce · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Mazā gaura
Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Fosilijas un Mazā gaura · Redzēt vairāk »
Mazo pandu dzimta
Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Fosilijas un Mazo pandu dzimta · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Fosilijas un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mūku roņi
Mūku roņi, mūku roņu cilts (Monachini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm, kas apvieno vairākas aizvēsturiskās sugas un trīs mūslaiku jūras zīdītāju sugas (viena no tām izmirusi 20. gadsimtā).
Jaunums!!: Fosilijas un Mūku roņi · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Fosilijas un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Mērkaķu dzimta
Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).
Jaunums!!: Fosilijas un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Mežapupuķu dzimta
Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Mežapupuķu dzimta · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Fosilijas un Meina · Redzēt vairāk »
Mesavouno
Mesavouno ir kalns Grieķijā.
Jaunums!!: Fosilijas un Mesavouno · Redzēt vairāk »
Monako Okeanogrāfijas muzejs
Monako Okeanogrāfijas muzejs (Musée océanographique de Monaco) ir okeānu izpētei un to faunai un florai veltīts muzejs, kas atrodas vairāk nekā 100 metrus augstā ēkā Vidusjūras piekrastē Monako.
Jaunums!!: Fosilijas un Monako Okeanogrāfijas muzejs · Redzēt vairāk »
Monotalamejas
Monotalamejas (Monothalamea) ir foraminīferu klase, kas iekļauj sevī foraminīferas ar vienkameras aglutinētu vai organiska materiāla čaulu.
Jaunums!!: Fosilijas un Monotalamejas · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Nīlzirgu dzimta
Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).
Jaunums!!: Fosilijas un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »
Nūsuakas pussala
Nūsuakas pussala ir kalnaina pussala Grenlandes rietumos Bafina jūrā.
Jaunums!!: Fosilijas un Nūsuakas pussala · Redzēt vairāk »
Necke
Ziloņkaula necke attēlo sēdošu zēnu Necke (netsuke) ir japāņu dekoratīvās un lietišķās mākslas darbs, miniatūra skulptūras ar praktiskām funkcijām, kas tika izgatavotas 17. gadsimta Japānā.
Jaunums!!: Fosilijas un Necke · Redzēt vairāk »
Neognati
Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).
Jaunums!!: Fosilijas un Neognati · Redzēt vairāk »
Nikolajs Delle
Nikolajs Delle (1899—1946) bija latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Jaunums!!: Fosilijas un Nikolajs Delle · Redzēt vairāk »
Nikolajs Stenons
Nikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (dzimis, miris) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.
Jaunums!!: Fosilijas un Nikolajs Stenons · Redzēt vairāk »
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Fosilijas un Ofiūras · Redzēt vairāk »
Orangutani
Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.
Jaunums!!: Fosilijas un Orangutani · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Fosilijas un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Panteras
Panteras, panteru ģints (Panthera) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae).
Jaunums!!: Fosilijas un Panteras · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Fosilijas un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Fosilijas un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Pavāru atsegums
Pavāru atsegums ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.
Jaunums!!: Fosilijas un Pavāru atsegums · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Fosilijas un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Pūķis
Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.
Jaunums!!: Fosilijas un Pūķis · Redzēt vairāk »
Pīļknābju apakškārta
Pīļknābju apakškārta (Platypoda) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) apakškārtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Pīļknābju apakškārta · Redzēt vairāk »
Peļu dzimta
Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).
Jaunums!!: Fosilijas un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »
Perma-triasa izmiršana
fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.
Jaunums!!: Fosilijas un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »
Pilnas pārvērtības kukaiņi
Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Pireneju zilspārnu žagata
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Pirmprimātu placentāļi
Pirmprimātu placentāļi, pirmprimātu placentāļu virskārta (Euarchontoglires) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) visrkārtām, kas apvieno 5 kārtas un kuras tiek iedalītas divās lielās grupas: grauzējveidīgajos (Glires) un euarhontos (Euarchonta).
Jaunums!!: Fosilijas un Pirmprimātu placentāļi · Redzēt vairāk »
Placentāļi
Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Fosilijas un Placentāļi · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Fosilijas un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plānčauļi
Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Plānčauļi · Redzēt vairāk »
Plātņvaļi
Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »
Plēsīgie somaiņi
Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Fosilijas un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Pleocimāti
Pleocimāti (Pleocyemata) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) apakškārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Pleocimāti · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Policistīnas
Policistīnu pārstāvis — ''Nassellaria'' Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu.
Jaunums!!: Fosilijas un Policistīnas · Redzēt vairāk »
Pravieša Elijas kalns
Pravieša Elijas kalns ir kalns Grieķijā.
Jaunums!!: Fosilijas un Pravieša Elijas kalns · Redzēt vairāk »
Primāti
Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Primāti · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Fosilijas un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Prusaki · Redzēt vairāk »
Prusakveidīgie
Prusakveidīgie jeb prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno dievlūdzējus, prusakus un termītus.
Jaunums!!: Fosilijas un Prusakveidīgie · Redzēt vairāk »
Putnēdājzirnekļi
Putnēdājzirnekļi (Mygalomorphae — ‘ciršļveidīgie ’) ir zirnekļu apakškārta (vai infrakārta).
Jaunums!!: Fosilijas un Putnēdājzirnekļi · Redzēt vairāk »
Radinakanti
Radinakanti (Rhadinacanthus) ir diplakantīdu akantodu ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Radinakanti · Redzēt vairāk »
Randātu klintis un Tilderu krauja
Randātu klintis un Tilderu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā pie Randatiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Randātu klintis un Tilderu krauja · Redzēt vairāk »
Raunis
Raunis ir viena no Raunas pietekām, kas tek pa Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzi Cēsu novadā.
Jaunums!!: Fosilijas un Raunis · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Fosilijas un Saiga · Redzēt vairāk »
Salamandru apakškārta
Salamandru apakškārta (Salamandroidea) ir astaino abinieku kārtas (Caudata) apakškārta, kas apvieno 90% no mūsdienās dzīvojošajiem astainajiem abiniekiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Salamandru apakškārta · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Fosilijas un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Sausdeguna pērtiķi
Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Sausdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Savina lācis
Savina lācis (Ursus savini) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Savina lācis · Redzēt vairāk »
Sāhelantrops
Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.
Jaunums!!: Fosilijas un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Fosilijas un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sīrijas kamielis
Sīrijas kamielis (Camelus moreli) ir izmirusi kamieļu ģints suga, kas dzīvojusi mūsdienu Sīrijas teritorijā pirms gadiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Sīrijas kamielis · Redzēt vairāk »
Senspārņi
Senspārņi jeb senspārņu infraklase (Paleoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas divas primitīvākās mūsdienās dzīvojošās spārneņu kārtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Senspārņi · Redzēt vairāk »
Sipunkuli
Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.
Jaunums!!: Fosilijas un Sipunkuli · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Fosilijas un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Slaidkāju dzimta
Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Slaidkāju dzimta · Redzēt vairāk »
Slēptkakla bruņurupuči
Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira) ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu.
Jaunums!!: Fosilijas un Slēptkakla bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Snuķaiņi
Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Fosilijas un Snuķaiņi · Redzēt vairāk »
Somaiņi
Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Fosilijas un Somaiņi · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Fosilijas un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Speleogrifvēži
Speleogrifvēži ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Fosilijas un Speleogrifvēži · Redzēt vairāk »
Spinozaurs
Spinozaurs (Spinosaurus) ir teropodu apakškārtas dinozauru ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Spinozaurs · Redzēt vairāk »
Sporaugi
Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.
Jaunums!!: Fosilijas un Sporaugi · Redzēt vairāk »
Stellera jūrasgovs
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.
Jaunums!!: Fosilijas un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Stepju gazeles
Stepju gazeles, stepju gazeļu ģints (Procapra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Stepju gazeles · Redzēt vairāk »
Stirnu apakšdzimta
Stirnu apakšdzimta (Capreolinae) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) apakšdzimtām, kas apvieno stirnas, aļņus, ziemeļbriežus, purva briežus, Andu briežus, pampu briežus, mazamas un pudubriežus.
Jaunums!!: Fosilijas un Stirnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Fosilijas un Storveidīgās · Redzēt vairāk »
Strausi
Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Strausi · Redzēt vairāk »
Strūniji
Strūniji (Strunius) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.
Jaunums!!: Fosilijas un Strūniji · Redzēt vairāk »
Suņlāču dzimta
Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Fosilijas un Suņlāču dzimta · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Fosilijas un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Svīrveidīgie
Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Fosilijas un Svīrveidīgie · Redzēt vairāk »
Sventokšiskas kalni
Sventokšiskas kalni ir kalnu sistēma Polijas centrālajā daļā, Sventokšiskas vojevodistē netālu no Kelces pilsētas.
Jaunums!!: Fosilijas un Sventokšiskas kalni · Redzēt vairāk »
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Jaunums!!: Fosilijas un Tarsiji · Redzēt vairāk »
Tīģeris
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.
Jaunums!!: Fosilijas un Tīģeris · Redzēt vairāk »
Tītari
Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, vienīgā tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae).
Jaunums!!: Fosilijas un Tītari · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Fosilijas un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Tekstulariīdas
Tekstulariīdas (Textulariida) ir foraminīferu kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas čaulas, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem (smilšu graudiņiem, sūkļu spīkulām, vizlas plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, kramaļģēm u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai kaļķa cementu, veidojot organisma ārējo apvalku.
Jaunums!!: Fosilijas un Tekstulariīdas · Redzēt vairāk »
Terciārs
Terciārs jeb terciārais periods ir novecojis Zemes ģeoloģiskās vēstures laika intervāls no krīta-paleogēna izmiršanas (kad izmira dinozauri) līdz pēdējā ledus laikmeta sākumam (ap 1,8 Ma).
Jaunums!!: Fosilijas un Terciārs · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Tropidophora carinata
Tropidophora carinata ir Tropidophora ģints gliemezis.
Jaunums!!: Fosilijas un Tropidophora carinata · Redzēt vairāk »
Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Fosilijas un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »
Ultrazaurs
Ultrazauri ir zauropodu apakšdzimtas ģints.
Jaunums!!: Fosilijas un Ultrazaurs · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē
Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Fosilijas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidāfrikas Republikā
Sarakstā apkopotas tās vietas Dienvidāfrikas Republikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Fosilijas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidāfrikas Republikā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Etiopijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Fosilijas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Fosilijas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Kenijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Fosilijas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Fosilijas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Vaļi un nīlzirgi
Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārta, kas pieder vaļu un atgremotāju kladai (Cetruminantia).
Jaunums!!: Fosilijas un Vaļi un nīlzirgi · Redzēt vairāk »
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Jaunums!!: Fosilijas un Valodu saime · Redzēt vairāk »
Valters Roberts Gross
Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross, 1903—1974) bija vācbaltiešu paleontologs, Berlīnes Humboltu universitātes un Tībingenes Universitātes profesors.
Jaunums!!: Fosilijas un Valters Roberts Gross · Redzēt vairāk »
Vanagu iezis
Zvārtes iezim Vanagu iezis (arī Roču iezis, Egļu krauja) ir aptuveni 250 m plats divpakāpju smilšakmens iezis Amatas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Fosilijas un Vanagu iezis · Redzēt vairāk »
Varānu virsdzimta
Varānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta - taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto.
Jaunums!!: Fosilijas un Varānu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Varžu virskārta
Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.
Jaunums!!: Fosilijas un Varžu virskārta · Redzēt vairāk »
Vārnas
Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm.
Jaunums!!: Fosilijas un Vārnas · Redzēt vairāk »
Vēži
Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Vēži · Redzēt vairāk »
Vēžskorpioni
Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Fosilijas un Vēžskorpioni · Redzēt vairāk »
Vēršantilopju apakšdzimta
Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Fosilijas un Vēršantilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Vēršu apakšdzimta
Vēršu apakšdzimta (Bovinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Fosilijas un Vēršu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Fosilijas un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Jaunums!!: Fosilijas un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Velosireptors
Velosireptori jeb velociraptori (— 'ātrais zaglis') ir teropodu apakškārtas ģints, kuri krīta perioda beigu posmā (pirms aptuveni no 83 līdz 70 miljoniem gadu) dzīvoja Āzijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Fosilijas un Velosireptors · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Fosilijas un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Fosilijas un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Jaunums!!: Fosilijas un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņi
Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Fosilijas un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »
Zaķveidīgie
Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.
Jaunums!!: Fosilijas un Zaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Zelmārs Lancmanis
Zelmārs Lancmanis (1883—1935) bija Latvijas pedagogs, novadpētnieks un ģeologs.
Jaunums!!: Fosilijas un Zelmārs Lancmanis · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Fosilijas un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Fosilijas un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu placentāļi
Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Fosilijas un Ziemeļu placentāļi · Redzēt vairāk »
Ziloņu dzimta
Ziloņu dzimta (Elephantidae) ir snuķaiņu kārtas (Proboscidea) zīdītāju dzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas ģintis — Āfrikas ziloņus (Loxodonta) un Āzijas ziloņus (Elephas), un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Fosilijas un Ziloņu dzimta · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Fosilijas un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Fosilijas un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zivjudzenīšveidīgie
Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.
Jaunums!!: Fosilijas un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »
Zobenastes
Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Fosilijas un Zobenastes · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Fosilijas un Zobi · Redzēt vairāk »
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Jaunums!!: Fosilijas un Zobvaļi · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Fosilijas un Zoss · Redzēt vairāk »
Zundu dūmakainais leopards
Zundu dūmakainais leopards jeb Borneo dūmakainais leopards (Neofelis diardi) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).
Jaunums!!: Fosilijas un Zundu dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »
Zvīņastveidīgie
Zvīņastveidīgie, zvīņastveidīgo apakškārta (Anomaluromorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no apakškārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušu dzimtu.
Jaunums!!: Fosilijas un Zvīņastveidīgie · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fosilija, Fosīlija, Fosīlijas, Pārakmeņojumi, Pārakmeņojums.
