Ātrāk nekā pārlūku!
64 attiecības: Alberts Einšteins, Anihilācija, Antidaļiņa, Antiviela, Ar G proteīniem saistītie receptori, Atomfizika, Šrēdingera kaķis, Bozoni, Daļiņu detektors, Daudzu pasauļu interpretācija, Delta daļiņa, Elektriskā saules bura, Elementārdaļiņa, Emisijas miglājs, Fermi Gamma-ray Space Telescope, Fluorescence, Fosforescence, Fotoefekta sarkanā robeža, Fotoelektriskais efekts, Fotoelektronu pavairotājs, Gaismas ātrums, Gaismas diode, Gaismas gads, Gamma stari, Geigera skaitītājs, Gravitācija, Higsa bozons, Impulss, Izejdarbs, Jonizējošais starojums, Kazimira efekts, Kodolu magnētiskā rezonanse, Komptona efekts, Kristalogrāfija, Kvalitātes faktors Q, Kvants, Kvantu tīkls, Kvēlspuldze, Lauks (fizika), Lāzers, Neitrālā strāva, Nesējdaļiņas, Nilss Bors, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Optiskā mikrokavitāte, Pauli princips, Pions, Planka konstante, Raķešdzinējs, Ramana spektroskopija, ..., Rentgendifraktometrija, Saule, Saules vējš, Sīkstruktūras konstante, Sekundārā emisija, Speciālā relativitātes teorija, Spektroskopijas problēmu laboratorija, Standartmodelis, Starpplanētu vide, Staru izsekošana, Staru mešana, Vakuums, Vājā mijiedarbība, Zvaigzne. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Fotons un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Anihilācija
Pozitrona, kurš radies β+ sabrukšanā (sk. bēta sabrukšana), anihilācija par 2 gamma kvantiem, sastopoties ar elektronu Anihilācija (— '"nav nekā" radīšana') ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās.
Jaunums!!: Fotons un Anihilācija · Redzēt vairāk »
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Jaunums!!: Fotons un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »
Antiviela
Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.
Jaunums!!: Fotons un Antiviela · Redzēt vairāk »
Ar G proteīniem saistītie receptori
Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.
Jaunums!!: Fotons un Ar G proteīniem saistītie receptori · Redzēt vairāk »
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Jaunums!!: Fotons un Atomfizika · Redzēt vairāk »
Šrēdingera kaķis
Šrēdingera kaķis: kastē atrodas kaķis, indes ampula un radioaktīva viela. Kad monitors, piemēram, Geigera skaitītājs, konstatē radioaktivitāti, indes ampula tiek sadauzīta, un kaķis iet bojā. Šrēdingera kaķis ir Austrijas fiziķa Ervīna Šrēdingera 1935.
Jaunums!!: Fotons un Šrēdingera kaķis · Redzēt vairāk »
Bozoni
Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.
Jaunums!!: Fotons un Bozoni · Redzēt vairāk »
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Jaunums!!: Fotons un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »
Daudzu pasauļu interpretācija
Šrēdingera kaķis daudzu pasauļu interpretācijā. Kaķis vienlaikus ir dzīvs un miris, taču, kasti atverot, rodas atšķirīgas, viena otru savstarpēji neietekmējošas visuma versijas Daudzu pasauļu interpretācija (DPI) jeb Evereta interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kas zināmā mērā paredz "paralēlo visumu" pastāvēšanu, visos tajos darbojas vieni un tie paši dabas likumi un tiem raksturīgas vienādas fizikālās konstantes, taču tie atrodas dažādos kvantu stāvokļos (quantum state).
Jaunums!!: Fotons un Daudzu pasauļu interpretācija · Redzēt vairāk »
Delta daļiņa
Delta daļiņas, jeb, precīzāk, delta barioni ir ārkārtīgi nestabili relatīvi viegli barioni, kas, tāpat kā nukloni, sastāv tikai no u kvarkiem un d kvarkiem, bet to spins ir 3/2.
Jaunums!!: Fotons un Delta daļiņa · Redzēt vairāk »
Elektriskā saules bura
Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.
Jaunums!!: Fotons un Elektriskā saules bura · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Fotons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Emisijas miglājs
Viens no emisijas miglājiem - Oriona miglājs Emisijas miglājs ir gaišs miglājs, kuru izgaismo jonizētā gāze.
Jaunums!!: Fotons un Emisijas miglājs · Redzēt vairāk »
Fermi Gamma-ray Space Telescope
Fermi Gamma-ray Space Telescope (sākotnējais nosaukums Gamma-ray Large Area Space Telescope jeb GLAST) ir NASA gamma staru orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Fotons un Fermi Gamma-ray Space Telescope · Redzēt vairāk »
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Jaunums!!: Fotons un Fluorescence · Redzēt vairāk »
Fosforescence
Fosforescējoša putna figūra Fosforescence ir viens no fotoluminiscences veidiem, līdzīgs fluorescencei.
Jaunums!!: Fotons un Fosforescence · Redzēt vairāk »
Fotoefekta sarkanā robeža
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts.
Jaunums!!: Fotons un Fotoefekta sarkanā robeža · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Fotons un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotoelektronu pavairotājs
spektrofotometra. Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.
Jaunums!!: Fotons un Fotoelektronu pavairotājs · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Fotons un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Jaunums!!: Fotons un Gaismas diode · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Fotons un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Fotons un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Fotons un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Fotons un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Jaunums!!: Fotons un Higsa bozons · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Fotons un Impulss · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Fotons un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Fotons un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Jaunums!!: Fotons un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Fotons un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »
Komptona efekts
Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.
Jaunums!!: Fotons un Komptona efekts · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Fotons un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kvalitātes faktors Q
Rimstošas svārstības. Zems kvalitātes faktors, aptuveni 5, nozīmē, ka oscilācijas ātri beidzas. Kvalitātes faktors Q (kādreiz saukts arī par rezonatora labumu) tiek lietots fizikā un inženierzinātnēs.
Jaunums!!: Fotons un Kvalitātes faktors Q · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Fotons un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu tīkls
Kvantu tīkls jeb Kvantu internets ir tehnoloģija, kas izmanto kvantu fizikas principus, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu un sakaru drošību.
Jaunums!!: Fotons un Kvantu tīkls · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Fotons un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Jaunums!!: Fotons un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Fotons un Lāzers · Redzēt vairāk »
Neitrālā strāva
Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Vājā neitrālās strāvas mijiedarbība ir viens no veidiem, kā subatomārās daļiņas var savā starpā mijiedarboties ar vājā spēka palīdzību.
Jaunums!!: Fotons un Neitrālā strāva · Redzēt vairāk »
Nesējdaļiņas
Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Fotons un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Fotons un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Fotons un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Optiskā mikrokavitāte
Laikā atkarīga pulsējošās mikrokavitātes simulācija. Optiskā mikrokavitāte jeb mikrorezonators ir īpaša atstarojoša struktūra, kas parasti sastāv no divām atsevišķām optiskajām skaldnēm, vai gaismas viļņa, kas ietīts cirkulārā veidolā, veidojot optisko gredzenu.
Jaunums!!: Fotons un Optiskā mikrokavitāte · Redzēt vairāk »
Pauli princips
kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.
Jaunums!!: Fotons un Pauli princips · Redzēt vairāk »
Pions
Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa (hadrons), kas pieder pie mezoniem.
Jaunums!!: Fotons un Pions · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Fotons un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Raķešdzinējs
Raķešdzinējs — reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
Jaunums!!: Fotons un Raķešdzinējs · Redzēt vairāk »
Ramana spektroskopija
Gaismas izkliedes veidi vielā Ramana spektroskopija ir ķīmiskās analīzes un vielas pētīšanas metode, kurā izmantots Ramana efekts jeb kombinētā gaismas izkliede.
Jaunums!!: Fotons un Ramana spektroskopija · Redzēt vairāk »
Rentgendifraktometrija
Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.
Jaunums!!: Fotons un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Fotons un Saule · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Fotons un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Sīkstruktūras konstante
Sīkstruktūras konstante ir fundamentālā fizikas konstante, kas raksturo elektromagnētiskās mijiedarbības spēku.
Jaunums!!: Fotons un Sīkstruktūras konstante · Redzēt vairāk »
Sekundārā emisija
Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.
Jaunums!!: Fotons un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Fotons un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Spektroskopijas problēmu laboratorija
Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā.
Jaunums!!: Fotons un Spektroskopijas problēmu laboratorija · Redzēt vairāk »
Standartmodelis
Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Fotons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »
Starpplanētu vide
Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.
Jaunums!!: Fotons un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »
Staru izsekošana
renderējums parāda ložu asuma zudumu, apgabala apgaismojuma un difūzas starpatstarošanās (izplūduši citu ložu atspulgi) efektus. Staru izsekošana ir datorgrafikas renderēšanas metode, kas veido attēlus, izsekojot atsevišķu gaismas staru ceļam cauri 3D modeļa ainai līdz konkrētam pikselim iegūtajā attēlā.
Jaunums!!: Fotons un Staru izsekošana · Redzēt vairāk »
Staru mešana
Vienkārša ilustrācija staru mešanā Staru mešana ir staru—virsmas krustojuma testu izmantošana, lai atrisinātu dažādas problēmas datorgrafikā un skaitļošanas ģeometrijā.
Jaunums!!: Fotons un Staru mešana · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Fotons un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Fotons un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Fotons un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
