Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fotons

Indekss Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

48 attiecības: Alberts Einšteins, Anihilācija, Antidaļiņa, Antiviela, Ar G proteīniem saistītie receptori, Atomfizika, Bozoni, Daļiņu detektors, Delta daļiņa, Elektriskā saules bura, Elementārdaļiņa, Emisijas miglājs, Fermi Gamma-ray Space Telescope, Fotoelektronu pavairotājs, Gaismas ātrums, Gaismas diode, Gaismas gads, Gamma stari, Geigera skaitītājs, Gravitācija, Higsa bozons, Impulss, Jonizējošais starojums, Kazimira efekts, Kodolu magnētiskā rezonanse, Komptona efekts, Kristalogrāfija, Kvants, Kvēlspuldze, Lāzers, Nīlss Bors, Nesējdaļiņas, Pauli princips, Pions, Planka konstante, Raķešdzinējs, Ramana spektroskopija, Rentgendifraktometrija, Saule, Saules vējš, Sekundārā emisija, Speciālā relativitātes teorija, Standartmodelis, Starpplanētu vide, Staru izsekošana, Staru mešana, Vakuums, Vājā mijiedarbība.

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Fotons un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Anihilācija

Pozitrona, kurš radies β+ sabrukšanā (sk. bēta sabrukšana), anihilācija par 2 gamma kvantiem, sastopoties ar elektronu Anihilācija (— '"nav nekā" radīšana') ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās.

Jaunums!!: Fotons un Anihilācija · Redzēt vairāk »

Antidaļiņa

Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.

Jaunums!!: Fotons un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »

Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

Jaunums!!: Fotons un Antiviela · Redzēt vairāk »

Ar G proteīniem saistītie receptori

Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.

Jaunums!!: Fotons un Ar G proteīniem saistītie receptori · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Fotons un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Bozoni

Bozoni (no indiešu fiziķa Šatendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.

Jaunums!!: Fotons un Bozoni · Redzēt vairāk »

Daļiņu detektors

Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.

Jaunums!!: Fotons un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »

Delta daļiņa

Delta daļiņas, jeb, precīzāk, delta barioni ir ārkārtīgi nestabili relatīvi viegli barioni, kas, tāpat kā nukloni, sastāv tikai no u kvarkiem un d kvarkiem, bet to spins ir 3/2.

Jaunums!!: Fotons un Delta daļiņa · Redzēt vairāk »

Elektriskā saules bura

Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.

Jaunums!!: Fotons un Elektriskā saules bura · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Fotons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Emisijas miglājs

Viens no emisijas miglājiem - Oriona miglājs Emisijas miglājs ir gaišs miglājs, kuru izgaismo jonizētā gāze.

Jaunums!!: Fotons un Emisijas miglājs · Redzēt vairāk »

Fermi Gamma-ray Space Telescope

Fermi Gamma-ray Space Telescope (sākotnējais nosaukums Gamma-ray Large Area Space Telescope jeb GLAST) ir NASA gamma staru orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Fotons un Fermi Gamma-ray Space Telescope · Redzēt vairāk »

Fotoelektronu pavairotājs

spektrofotometra Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.

Jaunums!!: Fotons un Fotoelektronu pavairotājs · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Fotons un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Gaismas diode

3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.

Jaunums!!: Fotons un Gaismas diode · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Fotons un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem, bet ar lielāku caurspiešanas spēju, tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi, tie veidojas radioaktīvajā sabrukšanā.

Jaunums!!: Fotons un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Geigera skaitītājs

Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.

Jaunums!!: Fotons un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fotons un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Higsa bozons

Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.

Jaunums!!: Fotons un Higsa bozons · Redzēt vairāk »

Impulss

Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.

Jaunums!!: Fotons un Impulss · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Fotons un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Kazimira efekts

Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.

Jaunums!!: Fotons un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »

Kodolu magnētiskā rezonanse

Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.

Jaunums!!: Fotons un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »

Komptona efekts

Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.

Jaunums!!: Fotons un Komptona efekts · Redzēt vairāk »

Kristalogrāfija

Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.

Jaunums!!: Fotons un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (— ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Fotons un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvēlspuldze

Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.

Jaunums!!: Fotons un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »

Lāzers

Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.

Jaunums!!: Fotons un Lāzers · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Fotons un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Nesējdaļiņas

Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Fotons un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »

Pauli princips

kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.

Jaunums!!: Fotons un Pauli princips · Redzēt vairāk »

Pions

Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa (hadrons), kas pieder pie mezoniem.

Jaunums!!: Fotons un Pions · Redzēt vairāk »

Planka konstante

Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu izmērus.

Jaunums!!: Fotons un Planka konstante · Redzēt vairāk »

Raķešdzinējs

Raķešdzinējs — reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.

Jaunums!!: Fotons un Raķešdzinējs · Redzēt vairāk »

Ramana spektroskopija

Gaismas izkliedes veidi vielā Ramana spektroskopija ir ķīmiskās analīzes un vielas pētīšanas metode, kurā izmantots Ramana efekts jeb kombinētā gaismas izkliede.

Jaunums!!: Fotons un Ramana spektroskopija · Redzēt vairāk »

Rentgendifraktometrija

Rentgendifraktometrija ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.

Jaunums!!: Fotons un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Fotons un Saule · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Fotons un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Sekundārā emisija

Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.

Jaunums!!: Fotons un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »

Speciālā relativitātes teorija

Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.

Jaunums!!: Fotons un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Fotons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Fotons un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Staru izsekošana

renderējums parāda lodu asuma zudumu, apgabala apgaismojuma un difūzas starpatstarošanās (izplūduši citu lodu atspulgi) efektus. Staru izsekošana ir datorgrafikas renderēšanas metode, kas veido attēlus, izsekojot atsevišķu gaismas staru ceļam cauri 3D modeļa ainai līdz konkrētam pikselim iegūtajā attēlā.

Jaunums!!: Fotons un Staru izsekošana · Redzēt vairāk »

Staru mešana

Vienkārša ilustrācija staru mešanā Staru mešana ir staru—virsmas krustojuma testu izmantošana, lai atrisinātu dažādas problēmas datorgrafikā un skaitļošanas ģeometrijā.

Jaunums!!: Fotons un Staru mešana · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Fotons un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vājā mijiedarbība

Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.

Jaunums!!: Fotons un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fotoni.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »