Satura rādītājs
16 attiecības: Āsi, Baldrs, Brāgi, Dievība, Filla, Freija, Hēds, Hermods, Hlidskjalvs, Jūrgordenas tilts, Mežonīgās medības, Odins, Ods (dievs), Pērkons (mitoloģija), Skandināvu mitoloģija, Tors (mitoloģija).
Āsi
Baldra ķermeni. Kristofers Ekelsbergs, 1817. Āsi (vsk. Áss, siev. dz. Ásynja, siev. dz. dsk. Ásynjur) ir galvenā dievu grupa skandināvu mitoloģijas dievu panteonā.
Skatīt Friga un Āsi
Baldrs
Baldra sapņi'' (1893). Baldrs senskandināvu mitoloģijā ir nevainības, skaistuma un jaunības dievs.
Skatīt Friga un Baldrs
Brāgi
Karla Vālboma (1810—1858) glezna "Brāgi" Brāgi ir dzejas dievs skandināvu mitoloģijā, kā arī viens no gudrākajiem āsiem.
Skatīt Friga un Brāgi
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Skatīt Friga un Dievība
Filla
Filla ceļos līdzās savai kundzei Frigai, 19. gadsimta zīmējums. Filla skandināvu mitoloģijā ir āsu dieviete, Frigas pavadone.
Skatīt Friga un Filla
Freija
Freiju nolaupījuši milži (Artūra Rakema ilustrācija, 1910) Freija ( — 'kundze') senskandināvu mitoloģijā ir auglības, kā arī mīlas un skaistuma dieviete.
Skatīt Friga un Freija
Hēds
Baldru. Hods senskandināvu mitoloģijā ir dieva Baldra aklais brālis, kurš, Loke apmānīts, viņu negribēdams nogalina.
Skatīt Friga un Hēds
Hermods
Hermods Sleipnira mugurā dodas uz Hēlu, kur sastop Baldru un Hēlu Hermods (- 'drosmīgais') skandināvu mitoloģijā ir dieva Baldra brālis.
Skatīt Friga un Hermods
Hlidskjalvs
Friga un Odins Hlidskjalvā. Hlidskjalvs skandināvu mitoloģijā ir Odina tronis, kurā drīkst sēdēt tikai pats Odins un viņa sieva Friga.
Skatīt Friga un Hlidskjalvs
Jūrgordenas tilts
Skats uz tiltu un Ēstermalmi. Freija. Jūrgordenas tilts ir tilts Stokholmā, kas savieno Jūrgordenu ar Ēstermalmi.
Skatīt Friga un Jūrgordenas tilts
Mežonīgās medības
Pētera Nikolaja Arbo glezna Mežonīgās medības ir motīvs, kas parādās skandināvu un ģermāņu mitoloģijā: ka vētru laikā pa debesīm auļo pārdabisku mednieku pulki.
Skatīt Friga un Mežonīgās medības
Odins
Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā Odins (rūnās: ᚢᚦᛁᚾ) jeb Vodans (Wōdan, Wōden, Uuoden, Godan), arī Votans (senvācu: Wuotan, Wûtan), ir augstākais dievs seno ģermāņu mitoloģijā.
Skatīt Friga un Odins
Ods (dievs)
Ods pametot Freiju. Ods (- 'dvēsele', salikteņos lieto ar nozīmi 'liels spēks, enerģija') senskandināvu mitoloģijā ir Freijas vīrs.
Skatīt Friga un Ods (dievs)
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1.
Skatīt Friga un Pērkons (mitoloģija)
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Skatīt Friga un Skandināvu mitoloģija
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Skatīt Friga un Tors (mitoloģija)
Zināms kā Frigg.