Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Aleksandrs fon Humbolts, Berlīne, Dītrihs fon Keizerlings, Dēnhofi, Dzeržoņova, Francijas revolucionārie kari, Frīdrihs Augusts I Vetīns, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Hoencollernu dinastija, Imanuels Kants, Kārlis fon Ostenzakens, Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, Luijs XVIII, Lustes pils, Neištate (Dose), Ostenzakeni, Prūsijas Augusts Vilhelms, Prūsijas karaļi, Prūsijas Karaliste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Severīns Jensens, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas sabrukums, 16. novembris, 1744. gads, 1797. gads, 25. septembris.
Aleksandrs fon Humbolts
Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Aleksandrs fon Humbolts · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Berlīne · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Keizerlings
Dītrihs fon Keizerlings (Diedrich Graf von Keyserling; 1713—1793) bija krievu-austriešu-turku kara dalībnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs, iestājās par Saksijas un Prūsijas ietekmes palielināšanos hercogistē.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Dītrihs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Dēnhofi
Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Dēnhofi · Redzēt vairāk »
Dzeržoņova
Dzeržoņova, vēsturiski arī Reihenbaha, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Svidņicas, Soves kalnos.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Dzeržoņova · Redzēt vairāk »
Francijas revolucionārie kari
Francijas revolucionārie kari Francijas revolucionārie kari (franču: Guerres de la Révolution française) ir konfliktu sērija, kuros bija iesaistīta Francijas Pirmā Republika un kuri norisinājās Eiropā no 1792.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Francijas revolucionārie kari · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Augusts I Vetīns
Frīdrihs Augusts I (dzimis, miris) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Frīdrihs Augusts I Vetīns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Ostenzakens
Kārlis fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Dundagā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Piltenes apgabala, vēlāk arī Saksijas un Prūsijas valsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Kārlis fon Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Lustes pils
Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Lustes pils · Redzēt vairāk »
Neištate (Dose)
Neištate (Dose) ir pilsēta un kopiena (āmte) Vācijā, Brandenburgā, Ostprignicas-Rupīnes apriņķī pie Doses upes.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Neištate (Dose) · Redzēt vairāk »
Ostenzakeni
Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »
Prūsijas Augusts Vilhelms
Prūsijas Augusts Vilhelms (dzimis, miris) bija Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā jaunākais brālis un prūšu ģenerālis Silēzijas karu un Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Prūsijas Augusts Vilhelms · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaļi
senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Severīns Jensens
Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Severīns Jensens · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas sabrukums
Svētās Romas impērijas zemes 1789. gadā. Vācu valstu robežas pēc Reinas konfederācijas izveides un Svētās Romas impērijas likvidācijas 1806. gadā. Vācu valstu robežas 1812. gadā. Svētās Romas impērijas sabrukums iesākās 1792.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un Svētās Romas impērijas sabrukums · Redzēt vairāk »
16. novembris
16.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un 16. novembris · Redzēt vairāk »
1744. gads
1744.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un 1744. gads · Redzēt vairāk »
1797. gads
1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un 1797. gads · Redzēt vairāk »
25. septembris
25.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns un 25. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fridrihs Vilhelms II Hoencollerns, Fridrihs Vilhelms II Hohencollerns, Frīdrihs Vilhelms II, Frīdrihs Vilhelms II Hohencollerns.
