Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Fācija

Indekss Fācija

Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.

Satura rādītājs

  1. 16 attiecības: Amulas svīta, Anthracaris, Arheociāti, Živetas stāvs, Bauskas svīta, Daugavas svīta, Eifela stāvs, Elejas svīta, Frānas stāvs, Litorīnas jūra, Mūru svīta, Ogres svīta, Salaspils svīta, Svīta (ģeoloģija), Tērvetes svīta, Vitālijs Sorokins.

Amulas svīta

Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Skatīt Fācija un Amulas svīta

Anthracaris

Anthracaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.

Skatīt Fācija un Anthracaris

Arheociāti

Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.

Skatīt Fācija un Arheociāti

Živetas stāvs

Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Skatīt Fācija un Živetas stāvs

Bauskas svīta

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Skatīt Fācija un Bauskas svīta

Daugavas svīta

Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.

Skatīt Fācija un Daugavas svīta

Eifela stāvs

Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Skatīt Fācija un Eifela stāvs

Elejas svīta

Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Skatīt Fācija un Elejas svīta

Frānas stāvs

Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.

Skatīt Fācija un Frānas stāvs

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Skatīt Fācija un Litorīnas jūra

Mūru svīta

Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Skatīt Fācija un Mūru svīta

Ogres svīta

Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).

Skatīt Fācija un Ogres svīta

Salaspils svīta

Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.

Skatīt Fācija un Salaspils svīta

Svīta (ģeoloģija)

Svīta ģeoloģijā ir vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.

Skatīt Fācija un Svīta (ģeoloģija)

Tērvetes svīta

Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Skatīt Fācija un Tērvetes svīta

Vitālijs Sorokins

Vitālijs Sorokins bija Latvijas ģeologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1972), ģeoloģijas zinātņu doktors (1993), Latvijas Universitātes vies-asociētais profesors.

Skatīt Fācija un Vitālijs Sorokins