Ātrāk nekā pārlūku!
129 attiecības: Ahāts, Akmeņu čipste, Alpu kovārnis, Antarktīda, Apkakles strazds, Austrumu burunduks, Šistosomatoze, Ūdeņu čipste, Ķīnas krokodilķirzaka, Ķīvīte, Ķerra (putns), Živetas stāvs, Čaula, Čuņčiņš, Baložu dzimta, Bauskas svīta, Bezmugurkaulnieki, Birmas seskāpsis, Broms, Ceru ķauķis, Daugavas svīta, Dārza susuris, Džeralds Darels, Drils, Dumbrcālis, Dzīvnieki, Dzērvju dzimta, Dzeltenais tārtiņš, Dziedātājstrazds, Dzilnīši, Dzimumakts, Eži, Elejas svīta, Ezera varde, Gada gliemis Latvijā, Gārgales, Glīvenes, Gliemežvaboļu dzimta, Gliemezis, Gliemjēdāju čūsku dzimta, Gliemji, Glodene, Glodenes, Graciozais vārpstiņgliemezis, Hameleoni, Hemicelulozes, Hermafrodīts, Jūras zīdītāji, Jonišķu svīta, Kailžaungliemeži, ..., Karpu dzimta, Kāpurs, Kārklu ķauķis, Kea, Klinšuvārnas, Kovārnis, Krūmu ķauķis, Krīts (periods), Kroklūpas vārpstiņgliemezis, Lāpstkāji, Lāsainais ķauķis, Līnis, Lielais šņibītis, Lielais dīķgliemezis, Lielais kailgliemezis, Lielais trušbandikuts, Litorīnas jūra, Lukstu čakstīte, Malakoloģija, Mandrili, Mangāns, Mantijas paviāns, Mazā sīga, Mājas apogs, Mūru svīta, Mērkaķu dzimta, Meža pīle, Meža sicista, Melnais amūrs, Melnais erickiņš, Melnais jūrasgrundulis, Melngalvas ķauķis, Mušveidīgie, Muciņu burbuļgliemeži, Nanotehnoloģija, Narvas svīta, Nerītiskā zona, Niedru strazds, Omāri, Ortonektīdi, Paceplītis, Paleocēns, Parastā aktīnija, Parastā ūbele, Pļavas čipste, Pļaviņu svīta, Pelēkais mušķērājs, Peldētāju nieze, Peloponēsas glodene, Perlamutrs, Plankumainā salamandra, Plaušas, Plaudis, Priežu stērste, Priekšžauņi, Purva ķauķis, Raibspārņu dzimta, Randātu klintis un Tilderu krauja, Raunda, Sīvā bērzlape, Sēņošana, Seivi ķauķis, Sila strazds, Skelets, Smilšu krupis, Spānijas kailgliemezis, Stepes čipste, Supralitorāle, Svītrainais muciņu burbuļgliemezis, Tērvetes svīta, Tropidophora, Tropidophora fimbriata, Tumšā čakstīte, Upes ķauķis, Vidējo varžu apakškārta, Viljams Tomass Blanfords, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Ziemeļsumatra, Zilrīklīte. Izvērst indekss (79 vairāk) »
Ahāts
Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.
Jaunums!!: Gliemeži un Ahāts · Redzēt vairāk »
Akmeņu čipste
Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »
Alpu kovārnis
Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Gliemeži un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Gliemeži un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Austrumu burunduks
Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Gliemeži un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »
Šistosomatoze
Šistosomu cerkāriju izraisīts dermatīts uz apakšstilbiem Šistosomatoze (arī šistosomoze, šistosomiāze vai bilharcioze) ir šistosomu (Schistosoma) - asinīs mītošu parazītisku sūcējtārpu jeb trematožu - izraisīta helmintoze.
Jaunums!!: Gliemeži un Šistosomatoze · Redzēt vairāk »
Ūdeņu čipste
Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Gliemeži un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »
Ķīnas krokodilķirzaka
Ķīnas krokodilķirzaka ir rāpuļu suga no Ķīnas krokodilķirzaku dzimtas.
Jaunums!!: Gliemeži un Ķīnas krokodilķirzaka · Redzēt vairāk »
Ķīvīte
Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Ķīvīte · Redzēt vairāk »
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Jaunums!!: Gliemeži un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Gliemeži un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Gliemeži un Čaula · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Gliemeži un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Gliemeži un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Gliemeži un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Gliemeži un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Birmas seskāpsis
Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Gliemeži un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Gliemeži un Broms · Redzēt vairāk »
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Gliemeži un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Gliemeži un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Džeralds Darels
Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.
Jaunums!!: Gliemeži un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »
Drils
Drils (Mandrillus leucophaeus) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).
Jaunums!!: Gliemeži un Drils · Redzēt vairāk »
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Jaunums!!: Gliemeži un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Gliemeži un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzērvju dzimta
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Gliemeži un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Jaunums!!: Gliemeži un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »
Dzilnīši
Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Gliemeži un Dzilnīši · Redzēt vairāk »
Dzimumakts
Eduāra Anrī Avrila (''Édouard-Henri Avril'') 1892. gada mākslas darbs ''Les Sonnetts Luxurieux'', kurā redzams dzimumakts Dzimumakts (— ‘kopošanās’, ‘apvienošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā.
Jaunums!!: Gliemeži un Dzimumakts · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Gliemeži un Eži · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Gliemeži un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Ezera varde
Ezera varde (Pelophylax ridibundus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).
Jaunums!!: Gliemeži un Ezera varde · Redzēt vairāk »
Gada gliemis Latvijā
2022. gada gliemene Latvijā — ziemeļu upespērlene (''Margaritifera margaritifera'') Gada gliemis ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru kopš 2005.
Jaunums!!: Gliemeži un Gada gliemis Latvijā · Redzēt vairāk »
Gārgales
Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).
Jaunums!!: Gliemeži un Gārgales · Redzēt vairāk »
Glīvenes
Skaujošās glīvenes Ziedoša peldošās glīvenes vārpa Alpu glīvenes Krokainā glīvene Struplapu glīvene Berhtolda glīvene Glīvenes (Potamogeton) ir glīveņu dzimtas ūdens, galvenokārt saldūdens, augu ģints.
Jaunums!!: Gliemeži un Glīvenes · Redzēt vairāk »
Gliemežvaboļu dzimta
Gliemežvaboļu dzimta ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 50 sugu.
Jaunums!!: Gliemeži un Gliemežvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Gliemezis
Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.
Jaunums!!: Gliemeži un Gliemezis · Redzēt vairāk »
Gliemjēdāju čūsku dzimta
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae.
Jaunums!!: Gliemeži un Gliemjēdāju čūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Gliemeži un Gliemji · Redzēt vairāk »
Glodene
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.
Jaunums!!: Gliemeži un Glodene · Redzēt vairāk »
Glodenes
Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).
Jaunums!!: Gliemeži un Glodenes · Redzēt vairāk »
Graciozais vārpstiņgliemezis
Graciozais vārpstiņgliemezis (Ruthenica filograna) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga.
Jaunums!!: Gliemeži un Graciozais vārpstiņgliemezis · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Gliemeži un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Hemicelulozes
Hemicelulozes molekulas fragments, kas sastāv no ksilozes, mannozes, glikozes un galaktozes atlikumiem Hemicelulozes ir dažāda sastāva neviendabīgi polisaharīdi, kas, atšķirībā no celulozes, sastāv no salīdzinoši īsām un sazarotām ķēdēm, kuru polimerizācijas pakāpe vidēji ir 150—200.
Jaunums!!: Gliemeži un Hemicelulozes · Redzēt vairāk »
Hermafrodīts
Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.
Jaunums!!: Gliemeži un Hermafrodīts · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Gliemeži un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Gliemeži un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kailžaungliemeži
Kailžaungliemeži (Nudibranchia) ir jūras gliemju klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu.
Jaunums!!: Gliemeži un Kailžaungliemeži · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Gliemeži un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Gliemeži un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kārklu ķauķis
Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Jaunums!!: Gliemeži un Kea · Redzēt vairāk »
Klinšuvārnas
Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.
Jaunums!!: Gliemeži un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Gliemeži un Kovārnis · Redzēt vairāk »
Krūmu ķauķis
thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Gliemeži un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kroklūpas vārpstiņgliemezis
Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga.
Jaunums!!: Gliemeži un Kroklūpas vārpstiņgliemezis · Redzēt vairāk »
Lāpstkāji
Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Gliemeži un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »
Lāsainais ķauķis
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Gliemeži un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Jaunums!!: Gliemeži un Līnis · Redzēt vairāk »
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.
Jaunums!!: Gliemeži un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Gliemeži un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Lielais kailgliemezis
Lielais kailgliemezis, arī melnais kailgliemezis (Arion ater) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis, kura dabiskais areāls aptver Eiropu.
Jaunums!!: Gliemeži un Lielais kailgliemezis · Redzēt vairāk »
Lielais trušbandikuts
Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Gliemeži un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Gliemeži un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Gliemeži un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »
Malakoloģija
Kalmāri pieder pie malakoloģijas izpētes objektiem Horvātijā Malakoloģija (malakos ‘mīksts’ + logos ‘vārds, runa, mācība’) ir bezmugurkaulnieku zooloģijas nozare, kas pēta gliemjus (moluskus, mīkstmiešus), to taksonomiju, sistemātiku, ekoloģiju, evolūciju un uzbūvi.
Jaunums!!: Gliemeži un Malakoloģija · Redzēt vairāk »
Mandrili
Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.
Jaunums!!: Gliemeži un Mandrili · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Gliemeži un Mangāns · Redzēt vairāk »
Mantijas paviāns
Mantijas paviāns (Papio hamadryas) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas dzīvo lielos ģimeņu baros Āfrikas ziemeļaustrumos un Arābijas pussalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Gliemeži un Mantijas paviāns · Redzēt vairāk »
Mazā sīga
Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).
Jaunums!!: Gliemeži un Mazā sīga · Redzēt vairāk »
Mājas apogs
Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns.
Jaunums!!: Gliemeži un Mājas apogs · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Gliemeži un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Mērkaķu dzimta
Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).
Jaunums!!: Gliemeži un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Gliemeži un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Gliemeži un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Melnais amūrs
Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).
Jaunums!!: Gliemeži un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »
Melnais erickiņš
Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »
Melnais jūrasgrundulis
Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Gliemeži un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Jaunums!!: Gliemeži un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »
Mušveidīgie
Mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 4 infrakārtas.
Jaunums!!: Gliemeži un Mušveidīgie · Redzēt vairāk »
Muciņu burbuļgliemeži
Muciņu burbuļgliemeži (Acteocina) ir sīku jūras gliemežu ģints Cephalaspidea kārtā.
Jaunums!!: Gliemeži un Muciņu burbuļgliemeži · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Gliemeži un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Gliemeži un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Nerītiskā zona
Zivju bars nerītiskajā zonā pie Japānas. Nerītiskā zona jeb nerīts (sengr. νηρἰτης — jūras vēderkāja suga; skat. Nerīti) ir Pasaules okeāna pelaģiāles ekoloģiskā zona, kas piekļaujas sauszemei un atrodas virs kontinentālā šelfa apgabala.
Jaunums!!: Gliemeži un Nerītiskā zona · Redzēt vairāk »
Niedru strazds
thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Niedru strazds · Redzēt vairāk »
Omāri
Omāri, omāru dzimta (Nephropidae) ir viena no vēžu infrakārtas (Astacidea) dzimtām, kas apvieno 54 mūsdienās dzīvojošas omāru sugas.
Jaunums!!: Gliemeži un Omāri · Redzēt vairāk »
Ortonektīdi
Ortonektīdi (Orthonectida) ir daudzšūnu bilaterāļu tips, kuru agrāk kopā ar diciemīdiem apvienoja mezozoju tipā.
Jaunums!!: Gliemeži un Ortonektīdi · Redzēt vairāk »
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Jaunums!!: Gliemeži un Paceplītis · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Gliemeži un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Parastā aktīnija
Parastā aktīnija jeb zirga aktinija (Actinia equina) ir klasisks jūras anemoņu pārstāvis ar plašu izplatības areālu.
Jaunums!!: Gliemeži un Parastā aktīnija · Redzēt vairāk »
Parastā ūbele
Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.
Jaunums!!: Gliemeži un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Gliemeži un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Peldētāju nieze
Peldētāju nieze, arī cerkarioze, cerkariālais dermatīts un šistosomu dermatīts, ir īslaicīga alerģiska reakcija, kas rodas cilvēku ādā, kuri ir inficējušies ar mikroskopiskām ūdenī esošām šistosomām, vienu no plakantārpu dzimtām.
Jaunums!!: Gliemeži un Peldētāju nieze · Redzēt vairāk »
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Jaunums!!: Gliemeži un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »
Perlamutrs
Gliemenes vāka perlamutra iekšpuse Perlamutrs ir kompozītmateriāls, kas dažiem gliemjiem veido vāku iekšējo slāni un no kā ir veidotas pērles.
Jaunums!!: Gliemeži un Perlamutrs · Redzēt vairāk »
Plankumainā salamandra
Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.
Jaunums!!: Gliemeži un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Gliemeži un Plaušas · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Gliemeži un Plaudis · Redzēt vairāk »
Priežu stērste
Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.
Jaunums!!: Gliemeži un Priežu stērste · Redzēt vairāk »
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.
Jaunums!!: Gliemeži un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Gliemeži un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »
Raibspārņu dzimta
Raibspārņi ir zvīņspārņu dzimta.
Jaunums!!: Gliemeži un Raibspārņu dzimta · Redzēt vairāk »
Randātu klintis un Tilderu krauja
Randātu klintis un Tilderu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā pie Randatiem.
Jaunums!!: Gliemeži un Randātu klintis un Tilderu krauja · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Gliemeži un Raunda · Redzēt vairāk »
Sīvā bērzlape
Sīvā bērzlape (Russula emetica) ir Latvijā bieža vidēji liela bērzlapju ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas tiek lietoti pārtikā, tomēr svaigā veidā bez novārīšanas tā ir vāji indīga,Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 160.
Jaunums!!: Gliemeži un Sīvā bērzlape · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Gliemeži un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Seivi ķauķis
Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »
Sila strazds
Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Gliemeži un Sila strazds · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Gliemeži un Skelets · Redzēt vairāk »
Smilšu krupis
Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).
Jaunums!!: Gliemeži un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »
Spānijas kailgliemezis
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis.
Jaunums!!: Gliemeži un Spānijas kailgliemezis · Redzēt vairāk »
Stepes čipste
Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Stepes čipste · Redzēt vairāk »
Supralitorāle
Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.
Jaunums!!: Gliemeži un Supralitorāle · Redzēt vairāk »
Svītrainais muciņu burbuļgliemezis
Svītrainais muciņu burbuļgliemezis (Acteocina bullata) ir sīku jūras gliemežu suga Cephalaspidea kārtā.
Jaunums!!: Gliemeži un Svītrainais muciņu burbuļgliemezis · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Gliemeži un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Tropidophora
Tropidophora ir sauszemes gliemežu ģints, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Gliemeži un Tropidophora · Redzēt vairāk »
Tropidophora fimbriata
Tropidophora fimbriata ir Tropidophora ģints gliemezis, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Gliemeži un Tropidophora fimbriata · Redzēt vairāk »
Tumšā čakstīte
Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »
Upes ķauķis
Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gliemeži un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »
Vidējo varžu apakškārta
Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 168 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 6 dzimtās.
Jaunums!!: Gliemeži un Vidējo varžu apakškārta · Redzēt vairāk »
Viljams Tomass Blanfords
Viljams Tomass Blanfords (angl. William Thomas Blanford, 1832—1905) ir angļu ģeologs un zoologs, sauszemes molusku un mugurkaulnieku speciālists, Londonas ģeoloģiskās biedrības prezidents (1888), Londonas karaliskās biedrības loceklis (1874), par Britu Indijas zooloģijas un ģeoloģijas pētījumiem apbalvots ar Volastona medaļu (1883) un karalisko medaļu (1901).
Jaunums!!: Gliemeži un Viljams Tomass Blanfords · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Gliemeži un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »
Ziemeļsumatra
Ziemeļsumatra ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Sumatras salas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Gliemeži un Ziemeļsumatra · Redzēt vairāk »
Zilrīklīte
Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Gliemeži un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gastropoda, Gliemežu klase, Vēderkāji.
