Ātrāk nekā pārlūku!
127 attiecības: Aškelona, Aļģirds, Aleksejs Antonovs, Aleksejs Černuševičs, Aleksejs I Romanovs, Ščučina (Baltkrievija), Ģedimins, Ķēstutis, Ļidas pils, Ādolfs Osvalds Plamšs, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltkrievijas administratīvais iedalījums, Baltkrievijas dzelzceļš, Baltkrievijas Ekstralīga, Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga, Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Baltkrievijas Tautas Republikas Rada, Baltkrievijas vēsture, Belpošta, Bermontiāde, Biruta (Lietuvas valdniece), Bjarozavka, Bunds (partija), Detlavs Brantkalns, Dmitrijs Kropotkins, Dzūkija, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Eduards Latipovs, Elerts Krūze, Elka, Futbola klubu uzskaitījums, Geisišķu pareizticīgo baznīca, Georgijs Martinovs, Grodņas "Neman" (hokejs), Grodņas "Nioman" (futbols), Grodņas apgabals, Grodņas ūnija (1566), Grodņas iela (Rīga), Grodņas Jankas Kupalas Valsts universitāte, Grodņas kņazi, Grodņas rajons, Grodņas Vecā pils, Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins, Himki, Ivje, Jans Karigers, Jānis Hodkevičs, ..., Jānis Zvaigzne, Jātvingi, Jūlijs Kupčs, Jons Jablonskis, Kanstancins Kaļinovskis, Kazimirs IV Jagellons, Kārlis Barons (ārsts), Kārlis Evalds fon Renne, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latgales atbrīvošana, Leons Baksts, Liberum veto, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas guberņa, Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvas—Baltkrievijas PSR, Lietuvas—Krievijas miera līgums, Livonijas hercogistes ģerbonis, Livonijas karš, Livonijas vietvalži, Ludzas katoļu baznīca, Masti, MAZ-ETON T203, Mēklenburgas Kristofs, Meirs Lanskis, Melnā Krievzeme, Miervaldis Birze, Miras pils, Molotova līnija, Navahrudaka, Navahrudakas pils, Nere (zeme), Oberosts, Olga Korbuta, Otrā Mazūrijas ezeru kauja, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pāvels Suhojs, Pēteris Lasī, Poļu—padomju karš, Polijas kampaņa, Polijas—Lietuvas ūnija, Pols Berans, Rietumbalti, Ruriks, Sigismunds II Augusts, Sjarhejs Cihanovskis, Skidzeļa, Sloņima, Smarhoņa, Soltāni, Staņislavs Šadurskis, Staņislavs Poņatovskis, Stefans Batorijs, Suntažu pagasts, Svētais Kazimirs, Svislača, Tīzenhauzeni, Trolejbusu satiksme pasaulē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā, Vasiļs Bikavs, Vavkaviska, Vāclavs Hebelts, Vītauta privilēģija, Vītauts Dižais, Vītenis, Viktors Volčeks, Vladimirs Piguļevskis, Vladislavs Raginis, 16. gadsimts, 1666. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā. Izvērst indekss (77 vairāk) »
Aškelona
Aškelona (IPA), senāk zināma arī kā Askalona un Al-Madždala, ir pilsēta Izraēlas Dienvidu apgabala Vidusjūras piekrastē, 50 kilometrus uz dienvidiem no Telavivas un 13 kilometrus uz ziemeļiem no Gazas sektora robežas.
Jaunums!!: Grodņa un Aškelona · Redzēt vairāk »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Grodņa un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Aleksejs Antonovs
Aleksejs Antonovs (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis krievu / poļu izcelsmes padomju ģenerālis, štāba virsnieks.
Jaunums!!: Grodņa un Aleksejs Antonovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Černuševičs
Aleksejs Černuševičs (dzimis Ļidā) ir Baltkrievijas un Francijas starptautiskais lielmeistars šahā (2012).
Jaunums!!: Grodņa un Aleksejs Černuševičs · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Grodņa un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Ščučina (Baltkrievija)
Ščučina ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Ščučina (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Grodņa un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Grodņa un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Ļidas pils
Nesen rekonstruētās torņa un sienas daļas izdalās ar košu ķieģeļu krāsu Ļidas pils ir daļēji restaurēta viduslaiku pils mūsdienu Grodņas reģionā Baltkrievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Ļidas pils · Redzēt vairāk »
Ādolfs Osvalds Plamšs
Ādolfs Osvalds Plamšs (dzimis, miris 1939. gada februārī) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Grodņa un Ādolfs Osvalds Plamšs · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas administratīvais iedalījums
Baltkrievijas novietojums Baltkrievijas administratīvo iedalījumu veido 6 apgabali un galvaspilsēta — Minska, kurai ir īpašs statuss.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas dzelzceļš
Logo "Baltkrievijas dzelzceļš" ir valsts uzņēmums, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru Baltkrievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas Ekstralīga
Baltkrievijas Ekstralīga ir Baltkrievijas hokeja čempionāta augstākā līga.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas Ekstralīga · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga
Baltkrievijas Augstākā līga ir Baltkrievijas augstākā futbola līga, kas dibināta 1992.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Baltkrievijas pilsētas.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas Tautas Republikas Rada
Baltkrievijas Tautas Republikas Rada, saīsināti BTR Rada, bija Baltkrievijas Tautas Republikas pārvaldes institūcija.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas Tautas Republikas Rada · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas vēsture
Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Grodņa un Baltkrievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Belpošta
Belpošta, pilns nosaukums Republikāniskais unitārais pasta sakaru uzņēmums «Belpošta» (Рэспубліканскае ўнітарнае прадпрыемства паштовай сувязі «Белпошта») ir Baltkrievijas nacionālais pasta dienests.
Jaunums!!: Grodņa un Belpošta · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Grodņa un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Biruta (Lietuvas valdniece)
Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.
Jaunums!!: Grodņa un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »
Bjarozavka
Bjarozavka jeb Berjozovka ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas pie Nemunas upes.
Jaunums!!: Grodņa un Bjarozavka · Redzēt vairāk »
Bunds (partija)
Bunds ( — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897.
Jaunums!!: Grodņa un Bunds (partija) · Redzēt vairāk »
Detlavs Brantkalns
Detlavs Brantkalns (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants (1945).
Jaunums!!: Grodņa un Detlavs Brantkalns · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Kropotkins
Dmitrijs Kropotkins (1836—1879) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, kņazs.
Jaunums!!: Grodņa un Dmitrijs Kropotkins · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Grodņa un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.
Jaunums!!: Grodņa un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »
Eduards Latipovs
Eduards Latipovs (dzimis Grodņā, Baltkrievijā) ir Krievijas biatlonists.
Jaunums!!: Grodņa un Eduards Latipovs · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Grodņa un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Elka
Elka - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos senajā jātvingu novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Grodņa un Elka · Redzēt vairāk »
Futbola klubu uzskaitījums
Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.
Jaunums!!: Grodņa un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Geisišķu pareizticīgo baznīca
Geisišķu Svētā lielmocekļa Jura Uzvarētāja pareizticīgo baznīca ir 1865.
Jaunums!!: Grodņa un Geisišķu pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »
Georgijs Martinovs
Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.
Jaunums!!: Grodņa un Georgijs Martinovs · Redzēt vairāk »
Grodņas "Neman" (hokejs)
Grodņas "Neman" (Неман Гродно) ir hokeja komanda, kas bāzēta Grodņā, Baltkrievijā, un spēlē Baltkrievijas Ekstralīgā.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas "Neman" (hokejs) · Redzēt vairāk »
Grodņas "Nioman" (futbols)
Grodņas "Nioman" ir Baltkrievijas futbola klubs no Grodņas, kas spēlē Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākajā līgā.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas "Nioman" (futbols) · Redzēt vairāk »
Grodņas apgabals
Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas apgabals · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Grodņas iela (Rīga)
Grodņas iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, vēsturiskajā Iļģuciemā, Dzirciema apkaimē.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Grodņas Jankas Kupalas Valsts universitāte
Grodņas Jankas Kupalas Valsts universitāte (baltkrievu: Гродзенскі дзяржаўны ўніверсітэт імя Янкі Купалы) ir augstākās izglītības iestāde, kas atrodas Grodņā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas Jankas Kupalas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »
Grodņas rajons
Grodņas rajons ir Grodņas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas rajons · Redzēt vairāk »
Grodņas Vecā pils
Grodņas Vecā pils jeb Batorija pils (за́мак Бато́рыя) ir viduslaiku pils Ņemanas labajā krastā Grodņas pilsētā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Grodņas Vecā pils · Redzēt vairāk »
Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins
Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins (Fink von Finkenstein, 1693-1758) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.
Jaunums!!: Grodņa un Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins · Redzēt vairāk »
Himki
Himki ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Himki · Redzēt vairāk »
Ivje
Ivje ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Ivje · Redzēt vairāk »
Jans Karigers
Jans Karigers (dzimis, miris) bija jezuītu misionārs un valodnieks, darbojies letonikas un leksikogrāfijas nozarē.
Jaunums!!: Grodņa un Jans Karigers · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Grodņa un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jānis Zvaigzne
Jānis Zvaigzne (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks.
Jaunums!!: Grodņa un Jānis Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Grodņa un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Jūlijs Kupčs
Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.
Jaunums!!: Grodņa un Jūlijs Kupčs · Redzēt vairāk »
Jons Jablonskis
Jons Jablonskis (dzimis, miris) bija lietuviešu valodnieks un viens no lietuviešu literārās valodas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Grodņa un Jons Jablonskis · Redzēt vairāk »
Kanstancins Kaļinovskis
Vincents Kanstancins Kaļinovskis (1838—1863) vai Kastus Kalinouskis (Кастусь Каліноўскі) bija Baltkrievijas un Polijas muižnieks, jurists un publicists.
Jaunums!!: Grodņa un Kanstancins Kaļinovskis · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Grodņa un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Kārlis Barons (ārsts)
Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr.
Jaunums!!: Grodņa un Kārlis Barons (ārsts) · Redzēt vairāk »
Kārlis Evalds fon Renne
Kārlis Evalds fon Renne (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas cara Pētera I dienestā.
Jaunums!!: Grodņa un Kārlis Evalds fon Renne · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Grodņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Grodņa un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Grodņa un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Grodņa un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Jaunums!!: Grodņa un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »
Leons Baksts
Leons Baksts, īstajā vārdā Ļevs Rozenbergs; dzimis, miris) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes krievu / franču gleznotājs un scenogrāfs. Viens no žurnāla "Mir Iskustva" dibinātājiem. Pazīstams kā Sergeja Djagiļeva trupas "Ballets Russes" mākslinieks. Dzimis Grodņā. Studēja kā brīvklausītājs Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. No 1889. gada izstādēs piedalījās ar uzvārdu Baksts. No 1893. līdz 1897. gadam studēja Parīzē, Žiliāna akadēmijā (Académie Julian). Arī turpmākās dzīves gaitā uzturējās gan Francijā, gan Krievijā. Deviņdesmito gadu vidū pieslējās pulciņam ap Sergeju Djagiļevu un Aleksandru Benuā, kas izveidojās par mākslinieku apvienību "Mir Iskustva". No 1909. gada galvenokārt darbojās kā scenogrāfs Djagiļeva "Ballets Russes" ("Krievu balets") trupai. Sanktpēterburgas apmeklējumu laikā Baksts pasniedza zīmēšanas stundas Zvancevas privātajā skolā un viens no viņa audzēkņiem no 1910. līdz 1912. gadam bija Marks Šagāls. 1918. gadā sarāva saites ar Djagiļevu un viņa baleta trupu. 1922. gadā apmeklēja ASV. Miris Parīzē 1924. gadā.
Jaunums!!: Grodņa un Leons Baksts · Redzēt vairāk »
Liberum veto
Liberum veto (no latīņu valodas - "brīvais veto") bija Polijas—Lietuvas ūnijas parlamentārās uzbūves princips, ka jebkuram Sejma deputātam bija tiesības pārtraukt jebkura jautājuma apspriešanu vai Seima darbību (un tā jau pieņemtos lēmumus) kā tādu.
Jaunums!!: Grodņa un Liberum veto · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Grodņa un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas—Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »
Lietuvas—Krievijas miera līgums
Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā).Viļņas apgabals un Lietuvas teritoriālās pretenzijas sarunu sākumā. Lietuvas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Grodņa un Lietuvas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogistes ģerbonis
Livonijas hercogistes bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonis.
Jaunums!!: Grodņa un Livonijas hercogistes ģerbonis · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Grodņa un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Grodņa un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Ludzas katoļu baznīca
Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.
Jaunums!!: Grodņa un Ludzas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Masti
Masti jeb Mosti ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Nemunas upes.
Jaunums!!: Grodņa un Masti · Redzēt vairāk »
MAZ-ETON T203
MAZ-ETON T203 ir zemās grīdas trolejbusu modelis, kas balstīts uz autobusa MAZ-203 bāzes un kuru ražo Baltkrievijas autobūves uzņēmums MAZ.
Jaunums!!: Grodņa un MAZ-ETON T203 · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Grodņa un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Meirs Lanskis
Meirs Lanskis, īstajā vārdā Meirs Suhavļanskis (dzimis, miris), pazīstams kā «mafijas grāmatvedis», bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes amerikāņu gangsteris.
Jaunums!!: Grodņa un Meirs Lanskis · Redzēt vairāk »
Melnā Krievzeme
Volīniju dienvidos. Melnā Krievzeme ir vēsturisks apzīmējums tagadējās Baltkrievijas vidienes apgabaliem starp "Balto Krievzemi" (agrākās Polockas kņazistes zemēm) un "Sarkano Krievzemi" (Galīcijas-Volīnijas kņazistes zemēm).
Jaunums!!: Grodņa un Melnā Krievzeme · Redzēt vairāk »
Miervaldis Birze
Miervaldis Birze (īstajā vārdā Augusts Miervaldis Bērziņš; dzimis, miris) bija latviešu ārsts.
Jaunums!!: Grodņa un Miervaldis Birze · Redzēt vairāk »
Miras pils
Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: Grodņa un Miras pils · Redzēt vairāk »
Molotova līnija
Aptuvenā Molotova līnija ar numurētiem nocietinātajiem rajoniem. Sarkanās armijas bunkurs uz Molotova līnijas 13 km no Šilales Lietuvā. Molotova līnija ir nosaukums pēc Ribentropa-Molotova pakta noslēgšanas no 1940.
Jaunums!!: Grodņa un Molotova līnija · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Navahrudakas pils
Navahrudakas pils ir bijusī pils Pils kalnā Navahrudakā, Baltkrievijā. Pils bija viens no galvenajiem Lietuvas lielkņazistes cietokšņiem, kuru poļu 16.
Jaunums!!: Grodņa un Navahrudakas pils · Redzēt vairāk »
Nere (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Grodņa un Nere (zeme) · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Grodņa un Oberosts · Redzēt vairāk »
Olga Korbuta
Olga Korbuta (dzimusi Grodņā, Baltkrievijā) ir baltkrievu tautības PSRS vingrotāja.
Jaunums!!: Grodņa un Olga Korbuta · Redzēt vairāk »
Otrā Mazūrijas ezeru kauja
Otrās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Otrā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1915.
Jaunums!!: Grodņa un Otrā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Grodņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pāvels Suhojs
Pāvels Suhojs (dzimis, miris) bija baltkrievu izcelsmes padomju aviokonstruktors, Krievijas militārās aviācijas kompānijas "Sukhoi" dibinātājs.
Jaunums!!: Grodņa un Pāvels Suhojs · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Grodņa un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.
Jaunums!!: Grodņa un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: Grodņa un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Grodņa un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Pols Berans
Pols Berans (dzimis kā Pesahs Barans, miris) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes amerikāņu inženieris un uzņēmējs, viens no interneta pamatlicējiem, pakešu komutācijas izgudrotājs 20.
Jaunums!!: Grodņa un Pols Berans · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Grodņa un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Grodņa un Ruriks · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Grodņa un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sjarhejs Cihanovskis
Sjarhejs Cihanovskis Sjarhejs Cihanovskis (baltkrievu: Сяргей Леанідавіч Ціханоўскі, dzimis 1978. gada 18. augustā Horkos, Mogiļevas apgabals, Baltkrievijas PSR, PSRS) ir baltkrievu blogeris, YouTube un Telegram kanāla "Valsts dzīvei" autors, opozīcijas politiķis, uzņēmējs, politiskais ieslodzītais.
Jaunums!!: Grodņa un Sjarhejs Cihanovskis · Redzēt vairāk »
Skidzeļa
Skidzeļa jeb Skideļa ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Skidzeļa · Redzēt vairāk »
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Jaunums!!: Grodņa un Sloņima · Redzēt vairāk »
Smarhoņa
Smarhoņa jeb Smorgoņa ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz ziemeļaustrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Smarhoņa · Redzēt vairāk »
Soltāni
Soltānu dzimtas ģerbonis Soltāni (Sołtanowie) jeb Perasveti-Soltāni, ir sena Latvijas baltkrievu dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Grodņa un Soltāni · Redzēt vairāk »
Staņislavs Šadurskis
Staņislavs Šadurskis (dzimis, miris) bija Pušā dzimis Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas jezuīts un filozofs, Viļņas Universitātes profesors.
Jaunums!!: Grodņa un Staņislavs Šadurskis · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Grodņa un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Grodņa un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Suntažu pagasts
Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Grodņa un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »
Svētais Kazimirs
Svētais Kazimirs (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas un Lietuvas princis, katoļu svētais, kā arī Lietuvas un Polijas jaunatnes svētais aizbildnis.
Jaunums!!: Grodņa un Svētais Kazimirs · Redzēt vairāk »
Svislača
Svislača jeb Svisloča ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Svislača · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Grodņa un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Trolejbusu satiksme pasaulē
Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.
Jaunums!!: Grodņa un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Baltkrievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Grodņa un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā · Redzēt vairāk »
Vasiļs Bikavs
Vasiļs Bikavs (dzimis, miris) bija baltkrievu rakstnieks.
Jaunums!!: Grodņa un Vasiļs Bikavs · Redzēt vairāk »
Vavkaviska
Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Jaunums!!: Grodņa un Vavkaviska · Redzēt vairāk »
Vāclavs Hebelts
Vāclavs Hebelts (dzimis, miris) ir poļu izcelsmes baltkrievu šaha problēmists.
Jaunums!!: Grodņa un Vāclavs Hebelts · Redzēt vairāk »
Vītauta privilēģija
Par Vītauta privilēģiju dēvē 1388.
Jaunums!!: Grodņa un Vītauta privilēģija · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Grodņa un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Grodņa un Vītenis · Redzēt vairāk »
Viktors Volčeks
Viktors Volčeks (dzimis) ir baltkrievu šaha problēmists.
Jaunums!!: Grodņa un Viktors Volčeks · Redzēt vairāk »
Vladimirs Piguļevskis
Vladimirs Piguļevskis (—) bija baltkrievu izcelsmes Latvijas pedagogs un politiķis.
Jaunums!!: Grodņa un Vladimirs Piguļevskis · Redzēt vairāk »
Vladislavs Raginis
Vladislavs Raginis (1908—1939) bija Polijas armijas virsnieks, kas krita varoņa nāvē, aizstāvot robežas nocietinājumus pret Vācijas armijas iebrukumu Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā.
Jaunums!!: Grodņa un Vladislavs Raginis · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Grodņa un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
1666. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1666.
Jaunums!!: Grodņa un 1666. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1679. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1679.
Jaunums!!: Grodņa un 1679. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gardinas, Grodna, Grodno, Hrodna.
