Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Aizputes ordeņa pils, Aizputes pilsmuiža, Andrievs Niedra, Angermindes pils, Šlokenbekas pils, Ģibuļu pagasts, Berķenes muiža, Brunovi, Durbes muiža, Heinrihs fon Gālens, Inflantijas vaivadija, Janis Rozentāls, Kroņvircavas muiža, Kurzemes Zemes padome, Lielvircavas muiža, Livonijas bruņniecība, Papīrfabrika "Līgatne", Pilsrundāle, Puzenieki, Spāres muiža, Spāres pagasts, Stūru baznīca, Suntažu muiža, Svitenes muiža, Teodors Grothuss, Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca, Veģu muiža, Vilhelms fon Firstenbergs.
Aizputes ordeņa pils
Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.
Jaunums!!: Grothusi un Aizputes ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Aizputes pilsmuiža
Aizputes pilsmuižas kungu māja celta no 1760.
Jaunums!!: Grothusi un Aizputes pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Grothusi un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Angermindes pils
Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.
Jaunums!!: Grothusi un Angermindes pils · Redzēt vairāk »
Šlokenbekas pils
Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.
Jaunums!!: Grothusi un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »
Ģibuļu pagasts
Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība.
Jaunums!!: Grothusi un Ģibuļu pagasts · Redzēt vairāk »
Berķenes muiža
Berķenes muiža, agrāk Lielberķenes muiža atrodas Svētes upes krastā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Grothusi un Berķenes muiža · Redzēt vairāk »
Brunovi
Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Grothusi un Brunovi · Redzēt vairāk »
Durbes muiža
Durbes muižas parks ar strūklaku 19. gadsimtā Durbes muižas kungu māja pirms Otrā pasaules kara Durbes muižas kungu māja 2013. gadā Durbes muižas kungu māja jeb Durbes pils atrodas Slocenes upes ielejas dienvidu malā, Tukuma pilsētas teritorijā Mazā Parka ielā 7.
Jaunums!!: Grothusi un Durbes muiža · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Grothusi un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Grothusi un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Grothusi un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Kroņvircavas muiža
Kroņvircavas muiža bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera lauku īpašums ar pili, kas atradās tagadējā Jelgavas novada Vircavas ciemā, apmēram 10 km attālumā no Jelgavas.
Jaunums!!: Grothusi un Kroņvircavas muiža · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Grothusi un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Lielvircavas muiža
Lielvircavas muižas kungu māja (pirms 1940). Lielvircavas muiža (Groß-Würzau) ir bijusī muiža, kuras kungu māja atrodas Lielvircavas ciemā Platones pagastā.
Jaunums!!: Grothusi un Lielvircavas muiža · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Grothusi un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Papīrfabrika "Līgatne"
Līgatnes papīrfabrika bija papīra ražošanas uzņēmums, kas atradās Līgatnē un darbojās no 1815.
Jaunums!!: Grothusi un Papīrfabrika "Līgatne" · Redzēt vairāk »
Pilsrundāle
Pilsrundāle (arī Rundāle) ir apdzīvota vieta Zemgalē, Bauskas novadā.
Jaunums!!: Grothusi un Pilsrundāle · Redzēt vairāk »
Puzenieki
Puzenieki ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā.
Jaunums!!: Grothusi un Puzenieki · Redzēt vairāk »
Spāres muiža
Muižas kungu māja mūsdienās Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža ir 18.
Jaunums!!: Grothusi un Spāres muiža · Redzēt vairāk »
Spāres pagasts
Spāres pagasts līdz 1949.
Jaunums!!: Grothusi un Spāres pagasts · Redzēt vairāk »
Stūru baznīca
Stūru evaņģēliski luteriskā baznīca bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atradās Saldus novada Blīdenes pagasta Stūros.
Jaunums!!: Grothusi un Stūru baznīca · Redzēt vairāk »
Suntažu muiža
Suntažu muižas pils (2012). Suntažu muižas pils atrodas Ogres novada Suntažu pagasta Suntažos, Mazās Juglas krastā.
Jaunums!!: Grothusi un Suntažu muiža · Redzēt vairāk »
Svitenes muiža
Svitenes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā Svitenē Virsītes upes krastā.
Jaunums!!: Grothusi un Svitenes muiža · Redzēt vairāk »
Teodors Grothuss
Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Grothusi un Teodors Grothuss · Redzēt vairāk »
Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca
Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Grothusi un Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Veģu muiža
Veģu muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Veģu ciemā.
Jaunums!!: Grothusi un Veģu muiža · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Grothusi un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fon Grothusi, Grothuss, Grothusu dzimta.
