Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Altāra Mī b, Atmosfēra, Ūdens planēta, Centaura Proksima b, Citplanēta, Devītā planēta, Hēlijs-3, HD 147513 b, HD 50554 b, HD 81040 b, Izkliedētais disks, Jupiters (planēta), Karstie jupiteri, Kepler-22b, Kepler-4b, Neptūns (planēta), Planēta, Planēta X, Planētas gredzens, Saturns (planēta), Saules sistēma, Upsilon Andromedae d, Urāna pavadoņi, Urāns (planēta), V391 Pegasi b, Zemes grupas planētas, 109 Piscium b, 51 Pegasi, 51 Pegasi b.
Altāra Mī b
Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »
Centaura Proksima b
Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Devītā planēta
elipsē). Devītā planēta jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Devītā planēta · Redzēt vairāk »
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »
HD 147513 b
HD 147513 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 147513, kura atrodas 12,87 pc attālumā no Zemes Skorpiona zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un HD 147513 b · Redzēt vairāk »
HD 50554 b
HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un HD 50554 b · Redzēt vairāk »
HD 81040 b
HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un HD 81040 b · Redzēt vairāk »
Izkliedētais disks
Erīda — lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »
Kepler-22b
Planētas ''Kepler-22b'' salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām. Kepler-22b ir pirmā atklātā citplanēta, kura atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Kepler-22b · Redzēt vairāk »
Kepler-4b
Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Kepler-4b · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Planēta · Redzēt vairāk »
Planēta X
Persivals Louvels - planētas X hipotēzes autors. Planēta X ir hipotētiska planēta Saules sistēmas ārējā daļā aiz Neptūna orbītas.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Planēta X · Redzēt vairāk »
Planētas gredzens
Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Upsilon Andromedae d
Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Upsilon Andromedae d · Redzēt vairāk »
Urāna pavadoņi
Urānam ir zināmi 27 pavadoņi.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Urāna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
V391 Pegasi b
V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Jaunums!!: Gāzu planēta un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »
109 Piscium b
109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un 109 Piscium b · Redzēt vairāk »
51 Pegasi
Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »
51 Pegasi b
''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Gāzu planēta un 51 Pegasi b · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gāzes giganti, Gāzes gigants, Gāzu gigants, Milzu planēta.
