Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn
Jūsu pašu Ūnijapēdija ar jūsu logo un domēnu, sākot no 9,99 USD/mēnesī
Izveidot manu Ūnijapēdija

HTTP

Indekss HTTP

HTTP jeb hiperteksta transporta protokols ir lietojumslāņa protokols, kas paredzēts datu apmaiņai starp tīmekļa serveriem un pārlūkprogrammām.

Satura rādītājs

  1. 39 attiecības: Amazon Web Services, Atom (standarts), BitTorrent, Botu tīkls, EPCIS, FTP, HTML, HTTP 404, HTTP referer, HTTPS, Interneta medija tips, Internets, Klienta servera arhitektūra, Klients-serveris, Multipurpose Internet Mail Extensions, Netfilter, Node.js, Ports (TCP/IP), RavMonE.exe, Saistītie dati, Sīkdatne, Sesija (datorika), Starpniekserveris, SyncML, Tīkla monitorings, Tīmekļa pārlūkprogramma, Tīmekļa serveris, Tīmekļa vietne, TCP un UDP portu numuri, TCP/IP modelis, Tims Bērnerss-Lī, Transporta slāņa drošība, UPnP, Vienotais resursu vietrādis, Vispasaules Tīmekļa konsorcijs, Vispasaules tīmeklis, Web servera direktoriju indekss, Ziņojumu rinda, 1990. gadi.

Amazon Web Services

Amazon Web Services, Inc. (AWS) ir ASV uzņēmuma Amazon.com meitasuzņēmums, kas nodrošina mākoņdatošanas platformas pēc pieprasījuma privātpersonām, uzņēmumiem un valsts institūcijām uz maksas abonēšanas pamata.

Skatīt HTTP un Amazon Web Services

Atom (standarts)

Atom ir uz XML bāzes veidots dokumentu formāts un uz HTTP bāzes veidots protokols, kas radīts tīmekļa satura sindikācijai.

Skatīt HTTP un Atom (standarts)

BitTorrent

BitTorrent ir vienādranga failu izplatīšanas protokols, kā arī brīvprogramma, kas realizē šo protokolu.

Skatīt HTTP un BitTorrent

Botu tīkls

Botu tīkls ir datortīkls, kas sastāv no vairākiem resursdatoriem, kuros darbojas robotprogrammatūra jeb boti.

Skatīt HTTP un Botu tīkls

EPCIS

Elektronisko produktu kodu informācijas pakalpojumi (EPCIS) ir globāls GS1 standarts notikumu datu pārskatāmības veidošanai un koplietošanai gan uzņēmumos, gan starp tiem, lai lietotāji varētu gūt kopīgu redzējumu par fiziskiem vai digitāliem objektiem attiecīgās uzņēmējdarbības kontekstā.

Skatīt HTTP un EPCIS

FTP

Datņu pārsūtīšanas protokols jeb protokols FTP ir TCP/IP steka lietojuma slāņa protokols failu pārsūtīšanai starp datoriem.

Skatīt HTTP un FTP

HTML

Hiperteksta iezīmēšanas valoda jeb HTML (no) ir iezīmēšanas valoda, kas ir izstrādāta tīmekļa lappušu un citas pārlūkprogrammā attēlojamas informācijas glabāšanai.

Skatīt HTTP un HTML

HTTP 404

404. vai Not Found kļūdas paziņojums ir standarta HTTP atbildes kods, kas tiek izvadīts, ja klientam izdevās sazināties ar serveri, taču serveris nevarēja atrast pieprasīto lapu.

Skatīt HTTP un HTTP 404

HTTP referer

HTTP referer (no "cilvēks, kas aizsūta citu") ir HTTP protokola prasījuma galvenes lauks, kuru klienta programma sūta serverim, un tas ļauj noteikt resursa adresi (parasti URL, vispārējā gadījumā URI), no kuras ir iegūta pieprasījuma adrese.

Skatīt HTTP un HTTP referer

HTTPS

HTTPS (saīsinājums no) ir komunikācijas protokols drošai saziņai datortīklā, ar plašu izmantošanu internetā.

Skatīt HTTP un HTTPS

Interneta medija tips

Interneta medija tips, sākotnēji saukts par MIME tipu (MIME type; pēc MIME), reizēm arī par satura tipu (Content-type; pēc galvenes nosaukuma, kurā tas tiek izmantots), ir divu daļu identifikators faila formātiem internetā.

Skatīt HTTP un Interneta medija tips

Internets

''Opte Project'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti Internets ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu datortīklu vispasaules sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP).

Skatīt HTTP un Internets

Klienta servera arhitektūra

Klienta/servera arhitektūra ir skaitļošanas modelis, kurā vairāki komponenti strādā stingri noteiktās lomās, lai sazinātos.

Skatīt HTTP un Klienta servera arhitektūra

Klients-serveris

Klienta-servera tīkla arhitektūra ir savā ziņā pretstats vienādranga tīkla arhitektūrai jeb P2P.

Skatīt HTTP un Klients-serveris

Multipurpose Internet Mail Extensions

Multipurpose Internet Mail Extensions (angļu valodā "interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi") jeb MIME ir interneta standarts, kas paplašina e-pasta vēstules formātu.

Skatīt HTTP un Multipurpose Internet Mail Extensions

Netfilter

Netfilter ir ietvars, kas dod iespēju Linux kodolam pievienot notikumu apstrādātājus pakešu pārtveršanai un apstrādei.

Skatīt HTTP un Netfilter

Node.js

Node.js ir atvērtā pirmkoda, starpplatformu JavaScript reāllaika vide, kas ļauj izpildīt JavaScript kodu servera pusē.

Skatīt HTTP un Node.js

Ports (TCP/IP)

Ports — TCP/IP modelī ir transporta slāņa protokola TCP vai UDP kontroles informācija.

Skatīt HTTP un Ports (TCP/IP)

RavMonE.exe

RavMonE, pazīstams arī kā RJump, ir datorvīruss, Trojas zirgs, kas dod iespēju apiet Windows drošību.

Skatīt HTTP un RavMonE.exe

Saistītie dati

Saistītie dati ir strukturēti, savstarpēji savienoti dati, ko izmanto semantisko vaicājumu veikšanai.

Skatīt HTTP un Saistītie dati

Sīkdatne

Sīkdatne jeb sīkfails ( — 'cepums') ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne.

Skatīt HTTP un Sīkdatne

Sesija (datorika)

Sesija datorikā, pamatā attiecībā uz datortīkliem, ir ar sesijas slāņa palīdzību nodrošināts stabils savienojums starp lietotāju (vai lietotāja aģentu) un serveri, kas sevī ietver liela daudzuma datu pakešu apmaiņu starp lietotāja datoru un serveri.

Skatīt HTTP un Sesija (datorika)

Starpniekserveris

Starpniekservera shematisks attēlojums, dators vidū darbojas kā starpniekserveris starp abiem pārējiem datoriem. Datortīklos starpniekserveris ir serveris (datorsistēma vai programma), kas atrodas starp lietotāja lietojumprogrammu un īsto serveri.

Skatīt HTTP un Starpniekserveris

SyncML

SyncML (no — "sinhronizēšanas iezīmēšanas valoda") ir platformneatkarīgs datu sinhronizēšanas standarts.

Skatīt HTTP un SyncML

Tīkla monitorings

Tīkla monitorings ir tādas sistēmas izmantošana, kas nepārtraukti monitorē (uzmana) datortīklu, vai nav radušās kādas tīkla kļūdas, kas radītu kādu tīkla procesu neizdošanos vai salēnināšanos.

Skatīt HTTP un Tīkla monitorings

Tīmekļa pārlūkprogramma

''Mozilla Firefox'', ceturtā visplašāk izmantotā darbvirsmas tīmekļa pārlūkprogramma Tīmekļa pārlūkprogramma jeb vienkārši tīmekļa pārlūks ir programmatūra, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.

Skatīt HTTP un Tīmekļa pārlūkprogramma

Tīmekļa serveris

Tīmekļa serveris ir serveris, kuru var attiecināt uz divām lietām.

Skatīt HTTP un Tīmekļa serveris

Tīmekļa vietne

Tīmekļa vietne, tīmekļvietne jeb vienkārši vietne ir tīmekļa lappušu kopums, ko veido caur HTTP protokolu internetā pieejami HTML/XHTML dokumenti.

Skatīt HTTP un Tīmekļa vietne

TCP un UDP portu numuri

TCP un UDP ir TCP/IP modeļa transporta slāņa protokoli.

Skatīt HTTP un TCP un UDP portu numuri

TCP/IP modelis

TCP/IP modelis, Interneta bāzes etalonmodelis (TCP/IP model, Internet reference model) ir abstrakts komunikāciju protokolu dizaina modelis.

Skatīt HTTP un TCP/IP modelis

Tims Bērnerss-Lī

Sers Timotijs Džons "Tims" Bērnerss-Lī (dzimis 1955. gada 8. jūnijā Londonā), pazīstams arī kā TimBL, ir vispasaules tīmekļa izgudrotājs un Vispasaules Tīmekļa konsorcija pašreizējais vadītājs.

Skatīt HTTP un Tims Bērnerss-Lī

Transporta slāņa drošība

Transporta slāņa drošība jeb TLS (no) ir šifrēšanas protokols, kuru izmanto lai šifrētu datortīklos (piem., Internetā) pārsūtīto informāciju.

Skatīt HTTP un Transporta slāņa drošība

UPnP

Universal Plug and Play (UPnP) ir tīkla protokolu kopums.

Skatīt HTTP un UPnP

Vienotais resursu vietrādis

Vienotais resursu vietrādis, vietrādis URL (no) jeb tīmekļa adrese (web address) ir standartizēta resursa (piemēram, dokumenta vai attēla) adrese Internetā (vai citviet).

Skatīt HTTP un Vienotais resursu vietrādis

Vispasaules Tīmekļa konsorcijs

Vispasaules Tīmekļa konsorcijs (jeb W3C) ir konsorcijs, kas veido standartus jeb "rekomendācijas" vispasaules tīmeklim.

Skatīt HTTP un Vispasaules Tīmekļa konsorcijs

Vispasaules tīmeklis

Tīmekļa "karte" 2005. gadā Vispasaules jeb globālais tīmeklis (saīsinājumā WWW vai W3) ir savienotu hiperteksta dokumentu sistēma, kurai piekļūst izmantojot Internetu.

Skatīt HTTP un Vispasaules tīmeklis

Web servera direktoriju indekss

sākumlapa piedāvā dažādas valodas. Kad HTTP klients (parasti tīmekļa pārlūkprogramma) pieprasa URL, kas norāda uz direktoriju struktūru, nevis uz faktisko tīmekļa lapu direktoriju struktūrā, tīmekļa serveris parasti piegādās noklusējuma lapu, ko bieži dēvē par galveno vai "index" (rādītāja) lapu.

Skatīt HTTP un Web servera direktoriju indekss

Ziņojumu rinda

Ziņojumu rinda jeb ziņojumu rindošanas sistēma ir programminženierijas komponente, ko izmanto starpprocesu komunikācijai vai starppavedienu saziņai tajā pašā procesā.

Skatīt HTTP un Ziņojumu rinda

1990. gadi

Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.

Skatīt HTTP un 1990. gadi

Zināms kā Hiperteksta transporta protokols, Protokols HTTP.