Ātrāk nekā pārlūku!
232 attiecības: Aiz upītes es uzaugu, Aleksandrs Žuravļovs, Aleksandrs Čerņins, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Kannenbergs, Aleksejs Tolstojs (1883—1945), Alisa Agafonova, Anastasija Daugule, Andrejs Jurjāns, Andrejs Perepļotkins, Andrejs Zadonskis, Andrijs Capļijenko, Andrijs Volokitins, Anna Ušeņina, Antons Korobovs, Antss Lāneotss, Arkādijs Pavlovs, Arturs Alberings, Arturs Jeresjko, Arturs Kroders, Arvīds Žilinskis, Arvīds Pelše, Ataturka starptautiskā lidosta, Austrumukraina, Škoda 9Tr, Ķīlnieku krīze Luckā, Ļevs Landaus, Ļubotina, Čuhujiva, Ādolfs Šapiro, Bagdādes starptautiskā lidosta, Baku funikulers, Balakļija, Barnaula, Barvinkove, Berta Rūmniece, Bohoduhiva, Boriss Savinkovs, Brāļi Jurjāni, Brīvības laukums (Harkiva), Brīvprātīgo armija (Krievija), Bulats Okudžava, Burlakova lieta, Daiņus Zubrus, Dņipro, Derhači, Deruluft, Dmitrijs Gumiļevskis, Dmitrijs Kropotkins, Dmitro Luņins, ..., Doņecas akmeņogļu baseins, Donbasa karš, Doneckas "Šahtar", Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca, Eduards Livšics, Egons Slēde, Eižens Finks, Eiromaidans, Eiropas autoceļš E40, Eiropas lielākās pilsētas, Elza Radziņa, Emīls Dārziņš, Erhards Deblers, Erihs fon Manšteins, Ernests Feldmanis, Ernests Johansons, Fjodors Davidenko, Frīdrihs Kalniņš, Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina), Gustavs Ērenpreiss, Hanss Hūbe, Harkivas apgabals, Harkivas guberņa, Harkivas kauja (2022), Harkivas Universitāte, Heinrihs Paegle, Horļivka, Hrebinka, Hrihorijs Skovoroda, Iļja de Poļakovs, Iļja Muromietis (lidmašīna), Ieva Paldiņa, Igors Novikovs (šahists), Igors Terentjevs, Ilovajska, IMZ-Ural, Ivans Fedorovs, Ivans Lapikovs, Izjuma, Jānis Asars (profesors), Jānis Endzelīns, Jānis Indāns, Jānis Krauklis, Jānis Larri, Jānis Mežlauks, Jānis Rainbergs, Jānis Teriņš, Jānis Zvaigzne, Jūlija Timošenko, Jūlijs Druva, Jēkabs Bīne, Jēkabs Belzēns, Jevgeņija Doluhanova, Jevgeņijs Jevtušenko, Jevgeņijs Vasjukovs, Juris Jurjāns (mežradznieks), Juzefs Pilsudskis, Karls Gustavs Mannerheims, Katiņas slaktiņš, Kārlis Dziļleja, Kārlis Irbe (1861—1934), Kostjantiņivka, Krasnohrada, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Kupjanska, Kur tu skriesi, vanadziņi, Kurskas kauja, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu strēlnieki, Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Latvju kareivju nacionālā savienība, Lazars Zalkinds, Līgojat, līksmojat, Līvānu stikla fabrika, Leitnera velosipēdu fabrika, Leonīds Čerevičņiks, Leonīds Desjatņikovs, Lozova, Ludmila Gurčenko, Maksis Lazersons, Makss Levitanuss, Marks Taimanovs, Mazkrievija, Mārtiņš Peniķis, Merefa, Metropole, Mihails Borovs, Mihails Gurevičs, Milēna Demonžo, Natālija Zdebska, Nikolajs Ļevašovs, Nikolajs Kropotkins, Nikolajs Tihonovs, Oļegs Konoņenko, Oksana Kalašņikova, Oksana Vozovika, Olehs Siņehubovs, Oleksandrija, Oleksandrs Moisejenko, Olga Aleksandrova, Olga Auguste, Orlas-Kromu operācija, Otrā Harkivas kauja, Pavlo Eļjanovs, Pāvuls Jurjāns, Peredvižņiki, Pervomajska (Harkivas apgabals), Petro Zakovorots, PFM-1, Pivdenne, Poļu—padomju karš, Profesionālā hokeja līga, Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri, Rišonlecijona, Roberts Krimbergs, Saimons Kuznecs, Semjons Timošenko, Sergejs Bakinskis, Sergejs Jutkevičs, Slobodas Ukraina, Staļingradas kauja, Stacijas laukums (Rīga), Svjatoslavs Bazakuca, Tatra T3, Tatra T6B5, Tērbatas mācību apgabals, Torecka, Trešā Harkivas kauja, Tu-134, TU2, Tudors Kasapu, Uņeča, Ukraiņu—padomju karš, Ukrainas administratīvais iedalījums, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas futbola Premjerlīga, Ukrainas latvieši, Ukrainas Nacionālā gvarde, Ukrainas Nacionālā policija, Ukrainas Nacionālā Savienība, Ukrainas neatkarības karš, Ukrainas pilsētu uzskaitījums, Ukrainas PSR, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas varoņpilsēta, Ukrainizācija, Unions, Valērijs Brumels, Valērijs Mežlauks, Valentīns Bondarenko, Valentīns Kirilovs, Valki, Valters fon Reihenavs, Veļimirs Hļebņikovs, Vestards Šimkus, Villijs Grīnbergs, Vladimirs Brons, Vladimirs Horovics, Vladimirs Jerohins, Vladimirs Oņiščuks, Vladimirs Tatļins, Vladislava Kaļiņina, Vladislavs Rubulis, Volodimirs Savons, Volodimirs Zelenskis, Vovčanska, Vsevolods Rauzers, Zaporižjas rajons, Zīversi, Zmijiva, Znamjanka, 17. Vidzemes policijas bataljons, 1905. gada revolūcija, 1980. gada vasaras olimpiskās spēles, 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2022. gada uzbrukums Doneckai. Izvērst indekss (182 vairāk) »
Aiz upītes es uzaugu
„Aiz upītes es uzaugu” sākuma notis. Aiz upītes es uzaugu ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētkos 1895.
Jaunums!!: Harkiva un Aiz upītes es uzaugu · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Žuravļovs
Aleksandrs Žuravļovs (dzimis) ir Krievijas Federācijas ģenerālpulkvedis, kopš 2018.
Jaunums!!: Harkiva un Aleksandrs Žuravļovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Čerņins
Aleksandrs Čerņins (dzimis Harkivā) ir Ukrainā dzimis Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1985).
Jaunums!!: Harkiva un Aleksandrs Čerņins · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Harkiva un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kannenbergs
Aleksandrs Kannenbergs (dzimis Harkivā, miris Rīgā) bija latviešu finanšu darbinieks un šahists.
Jaunums!!: Harkiva un Aleksandrs Kannenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Tolstojs (1883—1945)
Aleksejs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.
Jaunums!!: Harkiva un Aleksejs Tolstojs (1883—1945) · Redzēt vairāk »
Alisa Agafonova
Alisa Agafonova (dzimusi Harkivā) ir bijusī Ukrainas izcelsmes daiļslidotāja, kura kopš 2010.
Jaunums!!: Harkiva un Alisa Agafonova · Redzēt vairāk »
Anastasija Daugule
Anastasija Daugule (ukraiņu: Анастасія Даугуле; dzimusi 1986. gada 18. novembrī Rīgā) ir latviešu izcelsmes Ukrainas televīzijas raidījumu vadītāja un žurnāliste.
Jaunums!!: Harkiva un Anastasija Daugule · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: Harkiva un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Andrejs Perepļotkins
Andrejs Perepļotkins (dzimis Harkivā, Ukrainā) ir Latvijas futbolists.
Jaunums!!: Harkiva un Andrejs Perepļotkins · Redzēt vairāk »
Andrejs Zadonskis
Andrejs Zadonskis (1893-1941) bija Latvijas ukraiņu un vācbaltiešu izcelsmes rakstnieks.
Jaunums!!: Harkiva un Andrejs Zadonskis · Redzēt vairāk »
Andrijs Capļijenko
Irākā Andrijs Capļijenko (dzimis 1968. gada 12. oktobrī Harkivā, Ukrainas PSR, PSRS) ir ukraiņu televīzijas žurnālists, rakstnieks, raidījumu vadītājs un scenārists.
Jaunums!!: Harkiva un Andrijs Capļijenko · Redzēt vairāk »
Andrijs Volokitins
Andrijs Volokitins (dzimis Ļvivā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2001).
Jaunums!!: Harkiva un Andrijs Volokitins · Redzēt vairāk »
Anna Ušeņina
Anna Ušeņina (dzimusi, Harkivā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare (GM, 2012), starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 2003).
Jaunums!!: Harkiva un Anna Ušeņina · Redzēt vairāk »
Antons Korobovs
Antons Korobovs (dzimis Kemerovā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2003).
Jaunums!!: Harkiva un Antons Korobovs · Redzēt vairāk »
Antss Lāneotss
Antss Lāneotss ir bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris (2006—11).
Jaunums!!: Harkiva un Antss Lāneotss · Redzēt vairāk »
Arkādijs Pavlovs
Arkādijs Pavlovs ((pēc vecā stila —) —) bija krievu izcelsmes Latvijas futbolists un vēlāk treneris, pieckārtējs Latvijas čempions.
Jaunums!!: Harkiva un Arkādijs Pavlovs · Redzēt vairāk »
Arturs Alberings
Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Arturs Alberings · Redzēt vairāk »
Arturs Jeresjko
Artūrs Jeresjko (dzimis 1964. gada 24. februārī Harkivā, Ukrainā) ir Latvijas ukraiņu uzņēmējs.
Jaunums!!: Harkiva un Arturs Jeresjko · Redzēt vairāk »
Arturs Kroders
Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.
Jaunums!!: Harkiva un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »
Arvīds Žilinskis
Arvīds Žilinskis (1905—1993) bija latviešu komponists un pianists.
Jaunums!!: Harkiva un Arvīds Žilinskis · Redzēt vairāk »
Arvīds Pelše
Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.
Jaunums!!: Harkiva un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »
Ataturka starptautiskā lidosta
Ataturka starptautiskā lidosta (agrāk: starptautiskā lidosta Yeşilköy, IATA: ISL, ICAO: LTBA) ir starptautiska lidosta Stambulā, Turcijā.
Jaunums!!: Harkiva un Ataturka starptautiskā lidosta · Redzēt vairāk »
Austrumukraina
Oranžā - reizēm iekļauti Austrumukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, kas ietver Harkivas, Doneckas un Luhanskas apgabalu.
Jaunums!!: Harkiva un Austrumukraina · Redzēt vairāk »
Škoda 9Tr
Škoda 9Tr ir trolejbusu modelis, kuru ražoja autobūves uzņēmums Škoda, Čehoslovākijā, rūpnīcā Ostravā pie Oras.
Jaunums!!: Harkiva un Škoda 9Tr · Redzēt vairāk »
Ķīlnieku krīze Luckā
Ķīlnieku krīze Luckā bija terorisma akts ar ķīlnieku sagrābšanu Luckā, Ukrainā.
Jaunums!!: Harkiva un Ķīlnieku krīze Luckā · Redzēt vairāk »
Ļevs Landaus
Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Harkiva un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »
Ļubotina
Ļubotina ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Ļubotina · Redzēt vairāk »
Čuhujiva
Čuhujiva ir pilsēta Ukrainas austrumos, Harkivas apgabalā.
Jaunums!!: Harkiva un Čuhujiva · Redzēt vairāk »
Ādolfs Šapiro
Ādolfs Šapiro (dzimis) ir PSRS, Latvijas un Krievijas teātra režisors.
Jaunums!!: Harkiva un Ādolfs Šapiro · Redzēt vairāk »
Bagdādes starptautiskā lidosta
Bagdādes starptautiskā lidosta (arābu: مطار بغداداد الدولي) ir starptautiskā lidosta Bagdādē, Irākā.
Jaunums!!: Harkiva un Bagdādes starptautiskā lidosta · Redzēt vairāk »
Baku funikulers
Baku funikulera līnijas divsliežu posms Baku funikulers ir funikulera sliežu ceļš Baku, Azerbaidžānā.
Jaunums!!: Harkiva un Baku funikulers · Redzēt vairāk »
Balakļija
Balakļija ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Izjumas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Balakļija · Redzēt vairāk »
Barnaula
Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.
Jaunums!!: Harkiva un Barnaula · Redzēt vairāk »
Barvinkove
Barvinkove ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Izjumas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Barvinkove · Redzēt vairāk »
Berta Rūmniece
Berta Rūmniece (dzimusi Mihelsone, mirusi) bija latviešu aktrise.
Jaunums!!: Harkiva un Berta Rūmniece · Redzēt vairāk »
Bohoduhiva
Bohoduhiva ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabalā, Bohoduhivas rajona centrs.
Jaunums!!: Harkiva un Bohoduhiva · Redzēt vairāk »
Boriss Savinkovs
Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.
Jaunums!!: Harkiva un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »
Brāļi Jurjāni
Juris Jurjāni Brāļi Jurjāni (Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940) un Pāvuls (1866—1948) Jurjāni) bija latviešu mūziķi un pedagogi, komponisti un folkloristi.
Jaunums!!: Harkiva un Brāļi Jurjāni · Redzēt vairāk »
Brīvības laukums (Harkiva)
Skats uz Brīvības laukumu Brīvības laukums (Plóshcha Svobódy) ir pilsētas laukums Harkivā, Ukrainā, tas ir astotais lielākais pilsētas laukums Eiropā.
Jaunums!!: Harkiva un Brīvības laukums (Harkiva) · Redzēt vairāk »
Brīvprātīgo armija (Krievija)
Brīvprātīgo armijas vienība, 1918. gada janvāris Ar angļu piegādātu tanku "Ģenerālis Drozdovskis" (1919). Maksimālā balto armiju kontrolētā teritorija Krievijas dienvidos, 1919. gada oktobris Brīvprātīgo armija (krievu: Добровольческая армия) bija viena no pirmajām organizētajām bruņotajām vienībām, kas sāka militāru pretestību boļševiku Oktobra revolūcijai, tādējādi iesākot Krievijas Pilsoņu karu.
Jaunums!!: Harkiva un Brīvprātīgo armija (Krievija) · Redzēt vairāk »
Bulats Okudžava
Bulats Okudžava (dzimis Maskavā, PSRS, miris Klamārā, Francijā) bija gruzīnu-armēņu izcelsmes padomju / krievu dzejnieks, rakstnieks, scenārists, komponists, dziesmu autors un izpildītājs.
Jaunums!!: Harkiva un Bulats Okudžava · Redzēt vairāk »
Burlakova lieta
Burlakova lieta ir virkne plaša mēroga starptautisko tiesas procesu, kas notiek dažās jurisdikcijās (ieskaitot Londonas Augstāko tiesu) saistībā ar pazīstama Krievijas uzņēmēja Oļega Burlakova aktīviem un komercdarbību.
Jaunums!!: Harkiva un Burlakova lieta · Redzēt vairāk »
Daiņus Zubrus
Daiņus Zubrus (dzimis 1978. gada 16. jūnijā) ir bijušais lietuviešu hokejists, centra uzbrucējs.
Jaunums!!: Harkiva un Daiņus Zubrus · Redzēt vairāk »
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Harkiva un Dņipro · Redzēt vairāk »
Derhači
Derhači ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Derhači · Redzēt vairāk »
Deruluft
''Deruluft'' plakāts pēc lidojumu sākšanas uz Baltijas valstīm (1928). Deruluft bija kopīga Vācijas un Padomju Savienības aviokompānija, ko 1921.
Jaunums!!: Harkiva un Deruluft · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Gumiļevskis
Dmitrijs Konobejevskis (Gumiļevskis), baznīcas vārds Filarets (Филарет, 1805—1866), bija otrais Rīgas pareizticīgo bīskaps (1841—1848) Pleskavas eparhijas pakļautībā.
Jaunums!!: Harkiva un Dmitrijs Gumiļevskis · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Kropotkins
Dmitrijs Kropotkins (1836—1879) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, kņazs.
Jaunums!!: Harkiva un Dmitrijs Kropotkins · Redzēt vairāk »
Dmitro Luņins
Dmitro Luņins (ukraiņu: Дмитро Сергійович Лунін; dzimis 1980. gada 31. martā), ir ukraiņu uzņēmējs, tiesību zinātņu doktors un valstsvīrs, kurš pašlaik ir Poltavas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs kopš 2021. gada 24. decembra.
Jaunums!!: Harkiva un Dmitro Luņins · Redzēt vairāk »
Doņecas akmeņogļu baseins
Tipiska Donbasa industriālā ainava 20. gadsimta vidū Doņecas akmeņogļu baseins jeb Donbass ir plašs akmeņogļu iegulu rajons Eiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Harkiva un Doņecas akmeņogļu baseins · Redzēt vairāk »
Donbasa karš
Prokrievisko separātistu un Krievijas karaspēka kontrolētā Ukrainas teritorija 2014. gada oktobrī Donbasa karš jeb Karš Austrumukrainā ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara Ukrainas Donbasa teritorijā (Doneckas un Luhanskas apgabalā), kas sākās pēc Krimas aneksijas 2014.
Jaunums!!: Harkiva un Donbasa karš · Redzēt vairāk »
Doneckas "Šahtar"
Kluba logo no 1997. līdz 2007. gadam. Doneckas "Šahtar" ir Ukrainas futbola klubs no Doneckas.
Jaunums!!: Harkiva un Doneckas "Šahtar" · Redzēt vairāk »
Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca
Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīcas velosipēda „Baltija” emblēma Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca bija velosipēdu ražotājs, kas darbojās no 1907.
Jaunums!!: Harkiva un Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca · Redzēt vairāk »
Eduards Livšics
Eduards Livšics (dzimis) ir ebreju izcelsmes Ukrainas, pirms tam padomju, šaha problēmists.
Jaunums!!: Harkiva un Eduards Livšics · Redzēt vairāk »
Egons Slēde
Egons Slēde (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas padomju valsts darbinieks, transporta un ceļu būves darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Egons Slēde · Redzēt vairāk »
Eižens Finks
Eižens Finks (1885—1958) bija fotogrāfs un gaišreģis Latvijā, reizēm dēvēts par latviešu Nostradamu.
Jaunums!!: Harkiva un Eižens Finks · Redzēt vairāk »
Eiromaidans
ES karogiem 2013. gada 27. novembrī Protesta demonstrācija pēc pirmās sadursmes ar specvienībām 2013. gada 1. decembrī Eiromaidans jeb Pašcieņas revolūcija ir apzīmējums pret Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kas sākās 2013.
Jaunums!!: Harkiva un Eiromaidans · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E40
| | Eiropas autoceļš E40 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.
Jaunums!!: Harkiva un Eiropas autoceļš E40 · Redzēt vairāk »
Eiropas lielākās pilsētas
Eiropas lielākās pilsētas ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Eiropas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Harkiva un Eiropas lielākās pilsētas · Redzēt vairāk »
Elza Radziņa
Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi Harkivā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20.
Jaunums!!: Harkiva un Elza Radziņa · Redzēt vairāk »
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Harkiva un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »
Erhards Deblers
Erhards Deblers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Harkiva un Erhards Deblers · Redzēt vairāk »
Erihs fon Manšteins
Erihs fon Manšteins (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.
Jaunums!!: Harkiva un Erihs fon Manšteins · Redzēt vairāk »
Ernests Feldmanis
Ernests Feldmanis jeb Ernsts Feldmans (dzimis, miris) bija latviešu teātra aktieris, režisors un teātra pedagogs.
Jaunums!!: Harkiva un Ernests Feldmanis · Redzēt vairāk »
Ernests Johansons
Ernests Johansons (1887—?) bija vācbaltiešu ārsts, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Harkiva un Ernests Johansons · Redzēt vairāk »
Fjodors Davidenko
Fjodors Davidenko (dzimis) ir krievu, pirms tam padomju, šaha problēmists.
Jaunums!!: Harkiva un Fjodors Davidenko · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kalniņš
Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.
Jaunums!!: Harkiva un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »
Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (ukraiņu: Головне управління розвідки Міністерства оборони України, ГУР МО) ir Ukrainas valdības militārais izlūkdienests.
Jaunums!!: Harkiva un Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina) · Redzēt vairāk »
Gustavs Ērenpreiss
Gustavs Ērenpreiss (dzimis Mazsalacā, miris 1956. gadā) bija latviešu velosipēdu izgatavotājs, uzņēmējs, izveidojis un vadījis lielāko velosipēdu ražotni Baltijas valstīs — „Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabriku”.
Jaunums!!: Harkiva un Gustavs Ērenpreiss · Redzēt vairāk »
Hanss Hūbe
Hanss Valentīns Hūbe ( —) bija vācu virsnieks, no 1944.
Jaunums!!: Harkiva un Hanss Hūbe · Redzēt vairāk »
Harkivas apgabals
Harkivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Harkiva un Harkivas apgabals · Redzēt vairāk »
Harkivas guberņa
Guberņas ģerbonis. Harkivas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Harkivas guberņa jeb Harkovas guberņa bija Krievijas Impērijas, Ukrainas Tautas Republikas, Ukrainas Valsts un Ukrainas PSR guberņa vēsturiskajā Slobodas Ukrainas reģionā, kas oficiāli tika izveidota 1835.
Jaunums!!: Harkiva un Harkivas guberņa · Redzēt vairāk »
Harkivas kauja (2022)
Harkivas Universitātes Ekonomikas fakultāte Harkivas kauja (ukraiņu: Битва за Харків) bija karadarbības Harkivas pilsētā un Harkivas apgabalā starp Krievijas bruņotajiem spēkiem un Ukrainas bruņotajiem spēkiem Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā.
Jaunums!!: Harkiva un Harkivas kauja (2022) · Redzēt vairāk »
Harkivas Universitāte
Harkivas Universitātes ēkas Brīvības laukumā (2009). Harkivas Ķeizariskās Universitātes ēkas Universitātes ielā (ap 1900). Harkivas V. Karazina Nacionālā universitāte ir otrā vecākā (dibināta 1805. gadā) Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661. gadā).
Jaunums!!: Harkiva un Harkivas Universitāte · Redzēt vairāk »
Heinrihs Paegle
Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).
Jaunums!!: Harkiva un Heinrihs Paegle · Redzēt vairāk »
Horļivka
Horļivka ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Harkiva un Horļivka · Redzēt vairāk »
Hrebinka
Hrebinka ir pilsēta Ukrainas vidienē, Poltavas apgabala Lubnu rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Hrebinka · Redzēt vairāk »
Hrihorijs Skovoroda
Hrihorijs Skovoroda (dzimis, miris) bija Slobodas Ukrainas ukraiņu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists.
Jaunums!!: Harkiva un Hrihorijs Skovoroda · Redzēt vairāk »
Iļja de Poļakovs
Iļja de Poļakovs (1870—1942) bija ebreju izcelsmes Krievijas impērijas jātnieks, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: Harkiva un Iļja de Poļakovs · Redzēt vairāk »
Iļja Muromietis (lidmašīna)
Iļja Muromietis bija kopējs nosaukums vairākām koka divspārņu četrmotoru sēriju lidmašīnām, ko izlaida Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļā Krievijā, laika posmā no 1913.
Jaunums!!: Harkiva un Iļja Muromietis (lidmašīna) · Redzēt vairāk »
Ieva Paldiņa
Ieva Paldiņa-Rūse (— nav zināms) bija Latvijas politiķe (PSKP, LKP).
Jaunums!!: Harkiva un Ieva Paldiņa · Redzēt vairāk »
Igors Novikovs (šahists)
Igors Novikovs (dzimis Harkivā) ir Ukrainas un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1990).
Jaunums!!: Harkiva un Igors Novikovs (šahists) · Redzēt vairāk »
Igors Terentjevs
Igors Terentjevs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, mākslinieks un teātra režisors.
Jaunums!!: Harkiva un Igors Terentjevs · Redzēt vairāk »
Ilovajska
Ilovajska ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Harkiva un Ilovajska · Redzēt vairāk »
IMZ-Ural
IMZ logotips Ural jeb IMZ Krievijas motociklu marka.
Jaunums!!: Harkiva un IMZ-Ural · Redzēt vairāk »
Ivans Fedorovs
Ivans Fedorovs (dzimis 1988. gada 29. augustā) ir ukraiņu politiķis, kurš 2020.
Jaunums!!: Harkiva un Ivans Fedorovs · Redzēt vairāk »
Ivans Lapikovs
Ivans Lapikovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas teātra un kino aktieris, PSRS Valsts prēmijas laureāts (1979), KPFSR Tautas skatuves mākslinieks (1974), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1982).
Jaunums!!: Harkiva un Ivans Lapikovs · Redzēt vairāk »
Izjuma
Izjuma ir pilsēta Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos.
Jaunums!!: Harkiva un Izjuma · Redzēt vairāk »
Jānis Asars (profesors)
Jānis Asars (1895-1978) bija latviešu radiospeciālists, pirmais Latvijas Bruņoto spēku radiotelegrāfa priekšnieks (1919-1920).
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Asars (profesors) · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Indāns
Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Indāns · Redzēt vairāk »
Jānis Krauklis
Jānis Krauklis (1895—1938) bija latviešu izcelsmes padomju iekšlietu iestāžu darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Krauklis · Redzēt vairāk »
Jānis Larri
Jānis Larri (dzimis Rīgā, Vidzemes guberņā, miris 1977. gada 18. martā Ļeņingradā) bija latviešu izcelsmes padomju bērnu rakstnieks, galvenokārt rakstot zinātniskās fantastikas darbus.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Larri · Redzēt vairāk »
Jānis Mežlauks
Jānis Mežlauks jeb Ivans Mežlauks (1891—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Mežlauks · Redzēt vairāk »
Jānis Rainbergs
Jānis Rainbergs (1901-1944) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, apakšpulkvedis.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Rainbergs · Redzēt vairāk »
Jānis Teriņš
Jānis Eduards Teriņš (1893-1980) bija latviešu luterāņu mācītājs, 4. Saeimas deputāts no Kristīgā darba bloka (1931–1934).
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Teriņš · Redzēt vairāk »
Jānis Zvaigzne
Jānis Zvaigzne (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks.
Jaunums!!: Harkiva un Jānis Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Jūlija Timošenko
Jūlija Timošenko (dzimusi Dnipropetrovskā) ir ukraiņu politiķe.
Jaunums!!: Harkiva un Jūlija Timošenko · Redzēt vairāk »
Jūlijs Druva
Jūlijs Druva (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Jūlijs Druva · Redzēt vairāk »
Jēkabs Bīne
Jēkabs Bīne (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, vitrāžists, pedagogs un mākslas kritiķis, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.
Jaunums!!: Harkiva un Jēkabs Bīne · Redzēt vairāk »
Jēkabs Belzēns
Jēkabs Belzēns (1870—1937) bija latviešu izcelsmes gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905—1917).
Jaunums!!: Harkiva un Jēkabs Belzēns · Redzēt vairāk »
Jevgeņija Doluhanova
Jevgeņija Doluhanova (dzimusi Baku) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2006), kas no 2011.
Jaunums!!: Harkiva un Jevgeņija Doluhanova · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Jevtušenko
Jevgeņijs Jevtušenko (dzimis, miris 2017. gada 1. aprīlī) bija krievu dzejnieks, kinorežisors, scenārists un publicists.
Jaunums!!: Harkiva un Jevgeņijs Jevtušenko · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Vasjukovs
Jevgeņijs Vasjukovs (Maskava — Maskava) bija Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1961).
Jaunums!!: Harkiva un Jevgeņijs Vasjukovs · Redzēt vairāk »
Juris Jurjāns (mežradznieks)
Juris Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu mežradznieks, mūzikas pedagogs, komponists.
Jaunums!!: Harkiva un Juris Jurjāns (mežradznieks) · Redzēt vairāk »
Juzefs Pilsudskis
Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.
Jaunums!!: Harkiva un Juzefs Pilsudskis · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Harkiva un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Katiņas slaktiņš
Šventokšižas kalnos Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš (— 'Katiņas noziegums'), bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma.
Jaunums!!: Harkiva un Katiņas slaktiņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Dziļleja
Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Kārlis Dziļleja · Redzēt vairāk »
Kārlis Irbe (1861—1934)
Kārlis Irbe (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Kārlis Irbe (1861—1934) · Redzēt vairāk »
Kostjantiņivka
Kostjantiņivka ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Harkiva un Kostjantiņivka · Redzēt vairāk »
Krasnohrada
Krasnohrada ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabalā, Krasnohradas rajona centrs.
Jaunums!!: Harkiva un Krasnohrada · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Jaunums!!: Harkiva un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Harkiva un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Harkiva un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Harkiva un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Harkiva un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas Tautu Lielais Austrums
Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.
Jaunums!!: Harkiva un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »
Kupjanska
Kupjanska ir pilsēta Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos.
Jaunums!!: Harkiva un Kupjanska · Redzēt vairāk »
Kur tu skriesi, vanadziņi
"Kur tu skriesi, vanadziņi" sākuma notis. Kur tu skriesi, vanadziņi ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.
Jaunums!!: Harkiva un Kur tu skriesi, vanadziņi · Redzēt vairāk »
Kurskas kauja
Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943.
Jaunums!!: Harkiva un Kurskas kauja · Redzēt vairāk »
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.
Jaunums!!: Harkiva un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Harkiva un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.
Jaunums!!: Harkiva un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Jaunums!!: Harkiva un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »
Lazars Zalkinds
Lazars Zalkinds (dzimis, miris) bija Krievijas un PSRS šaha problēmists.
Jaunums!!: Harkiva un Lazars Zalkinds · Redzēt vairāk »
Līgojat, līksmojat
Līgojat, līksmojat, pareizāk, Līgojiet, līksmojiet! ir 1894.
Jaunums!!: Harkiva un Līgojat, līksmojat · Redzēt vairāk »
Līvānu stikla fabrika
Līvānu stikla fabrika (dibināta 1887. gadā, slēgta 2008. gadā) bija viena no lielākajām stikla ražotnēm Latvijā un PSRS, uzskatāma par Līvānu simbolu.
Jaunums!!: Harkiva un Līvānu stikla fabrika · Redzēt vairāk »
Leitnera velosipēdu fabrika
A. Leitnera fabrikas reklāmas plakāts Leitnera velosipēdu fabrika (1. Baltische Velociped-Fabrik, A.Leutner & Co, Фабрика велосипедов А. Лейтнера, Fahrrad-werke „Russia”) bija velosipēdu ražotne Rīgā, ko dibinājis un vadījis vācbaltiešu uzņēmējs Aleksandrs Leitners.
Jaunums!!: Harkiva un Leitnera velosipēdu fabrika · Redzēt vairāk »
Leonīds Čerevičņiks
Leonīds Čerevičņiks (Леонид Черевичник, dzimis 1937. gada 26. martā Harkivā, Ukrainā, miris 2001. gada 2. augustā Rīgā) bija Latvijas krievu dzejnieks.
Jaunums!!: Harkiva un Leonīds Čerevičņiks · Redzēt vairāk »
Leonīds Desjatņikovs
Leonīds Desjatņikovs (dzimis Harkivā, Ukrainas PSR) ir krievu komponists.
Jaunums!!: Harkiva un Leonīds Desjatņikovs · Redzēt vairāk »
Lozova
Lozova ir pilsēta Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos.
Jaunums!!: Harkiva un Lozova · Redzēt vairāk »
Ludmila Gurčenko
Ludmila Gurčenko (dzimusi Ludmila Gurčenkova, mirusi) bija padomju un krievu aktrise, dziedātāja un kinorežisore.
Jaunums!!: Harkiva un Ludmila Gurčenko · Redzēt vairāk »
Maksis Lazersons
Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Harkiva un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »
Makss Levitanuss
Makss Levitanuss (dzimis Harkivā, miris Berlīnē) bija ebreju tautības Latvijas futbolists.
Jaunums!!: Harkiva un Makss Levitanuss · Redzēt vairāk »
Marks Taimanovs
Marks Taimanovs (Harkiva — Sanktpēterburga) bija starptautiskais lielmeistars šahā (1952) un pianists.
Jaunums!!: Harkiva un Marks Taimanovs · Redzēt vairāk »
Mazkrievija
Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma. Mazkrievija, jeb Mazā Krievija (kalks no viduslaiku) ir dažādu Ukrainas zemju vēsturisks nosaukums.
Jaunums!!: Harkiva un Mazkrievija · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Peniķis
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).
Jaunums!!: Harkiva un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »
Merefa
Merefa ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Merefa · Redzēt vairāk »
Metropole
Metropole (mētēr — ‘māte’,, pólis — ‘pilsēta’) ir liela pilsēta, iedzīvotāju skaits tajā (nevis administratīvajās robežās, bet nepārtrauktajā pilsētas apbūves zonā) parasti pārsniedz miljonu.
Jaunums!!: Harkiva un Metropole · Redzēt vairāk »
Mihails Borovs
Mihails Borovs (dzimis, miris) bija erzju tautības profesionāls cīkstonis, pirmais Padomju Krievijas čempions grieķu-romiešu stila profesionāļu cīkstoņiem.
Jaunums!!: Harkiva un Mihails Borovs · Redzēt vairāk »
Mihails Gurevičs
Mihails Gurevičs (dzimis Harkivā) ir Ukrainā dzimis starptautiskais lielmeistars šahā (1986), kas no 1991.
Jaunums!!: Harkiva un Mihails Gurevičs · Redzēt vairāk »
Milēna Demonžo
Milēna Demonžo (dzimusi Marī-Elēna Demonžo, mirusi) bija franču kino, televīzijas un teātra aktrise un rakstniece.
Jaunums!!: Harkiva un Milēna Demonžo · Redzēt vairāk »
Natālija Zdebska
Natālija Zdebska (dzimusi Horļivkā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2004).
Jaunums!!: Harkiva un Natālija Zdebska · Redzēt vairāk »
Nikolajs Ļevašovs
Nikolajs Ļevašovs (1961–2012) bija krievu okultists un rakstnieks.
Jaunums!!: Harkiva un Nikolajs Ļevašovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Kropotkins
Kņazs Nikolajs Kropotkins (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, Siguldas kā plaši pazīstama kūrorta dibinātājs.
Jaunums!!: Harkiva un Nikolajs Kropotkins · Redzēt vairāk »
Nikolajs Tihonovs
Nikolajs Tihonovs (1905–1997) bija padomju politiķis un saimnieciskais darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Nikolajs Tihonovs · Redzēt vairāk »
Oļegs Konoņenko
Oļegs Konoņenko (dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.
Jaunums!!: Harkiva un Oļegs Konoņenko · Redzēt vairāk »
Oksana Kalašņikova
Oksana Kalašņikova (dzimusi) ir krievu izcelsmes Gruzijas tenisiste, četru WTA dubultspēļu turnīru uzvarētāja, 2007. gada ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēļu turnīra fināliste.
Jaunums!!: Harkiva un Oksana Kalašņikova · Redzēt vairāk »
Oksana Vozovika
Oksana Vozovika (dzimusi) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2003) un kikboksere.
Jaunums!!: Harkiva un Oksana Vozovika · Redzēt vairāk »
Olehs Siņehubovs
Olehs Siņehubovs (ukraiņu: Олег Васильович Синєгубов; dzimis 1983. gada 10. augustā Harkivā) ir ukraiņu jurists, advokāts un tieslietu zinātņu doktors, kurš kopš 2021. gada 24. decembra ir pašreizējais Harkivas apgabala gubernators.
Jaunums!!: Harkiva un Olehs Siņehubovs · Redzēt vairāk »
Oleksandrija
Oleksandrija ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabalā.
Jaunums!!: Harkiva un Oleksandrija · Redzēt vairāk »
Oleksandrs Moisejenko
Oleksandrs Moisejenko (dzimis Severomorskā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2000).
Jaunums!!: Harkiva un Oleksandrs Moisejenko · Redzēt vairāk »
Olga Aleksandrova
Olga Aleksandrova (dzimusi Harkivā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (1999), kas kopš 2009.
Jaunums!!: Harkiva un Olga Aleksandrova · Redzēt vairāk »
Olga Auguste
Olga Auguste, arī Olga Auguste-Gulbis (1896—1973) bija latviešu komuniste un Tautas Saeimas deputāte (1940).
Jaunums!!: Harkiva un Olga Auguste · Redzēt vairāk »
Orlas-Kromu operācija
Orlas-Kromu kaujas operācija bija Sarkanās armijas pretuzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.
Jaunums!!: Harkiva un Orlas-Kromu operācija · Redzēt vairāk »
Otrā Harkivas kauja
Otrā Harkivas kauja bija Otrā pasaules kara Austrumu frontes kauja 1942.
Jaunums!!: Harkiva un Otrā Harkivas kauja · Redzēt vairāk »
Pavlo Eļjanovs
Pavlo Eļjanovs (dzimis Harkivā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2001).
Jaunums!!: Harkiva un Pavlo Eļjanovs · Redzēt vairāk »
Pāvuls Jurjāns
Pāvuls Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
Jaunums!!: Harkiva un Pāvuls Jurjāns · Redzēt vairāk »
Peredvižņiki
Peredvižņiki jeb Ceļojošo mākslas izstāžu biedrība Peredvižņiki jeb Ceļojošo mākslas izstāžu biedrība bija krievu demokrātisko reālisma mākslinieku apvienība, kas darbojās no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.
Jaunums!!: Harkiva un Peredvižņiki · Redzēt vairāk »
Pervomajska (Harkivas apgabals)
Pervomajska ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Lozovas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Pervomajska (Harkivas apgabals) · Redzēt vairāk »
Petro Zakovorots
Petro Antonovičs Zakovorots (dzimis, miris) bija ukraiņu paukotājs.
Jaunums!!: Harkiva un Petro Zakovorots · Redzēt vairāk »
PFM-1
Mācību PFM-1 mīna PFM-1 (tulkojumā pretkājnieku fugasa mīna) arī "tauriņu mīna" (Лепесток) ir padomju ražojuma ar spiedienu iedarbināmā pretkājnieku mīna.
Jaunums!!: Harkiva un PFM-1 · Redzēt vairāk »
Pivdenne
Pivdenne (— ‘dienvidu’) ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Pivdenne · Redzēt vairāk »
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.
Jaunums!!: Harkiva un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »
Profesionālā hokeja līga
Profesionālā hokeja līga (saīsināti PHL) bija Ukrainas augstākā hokeja līga.
Jaunums!!: Harkiva un Profesionālā hokeja līga · Redzēt vairāk »
Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri
Šajās tabulās ir redzami visi Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri, gan bijušie, gan esošie.
Jaunums!!: Harkiva un Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri · Redzēt vairāk »
Rišonlecijona
Rišonlecijona, arī Rišon-Le-Ciona un Rišona (Rishon LeTziyon) ir ceturtā lielākā pilsēta Izraēlā ar 254 384 iedzīvotājiem 2019.
Jaunums!!: Harkiva un Rišonlecijona · Redzēt vairāk »
Roberts Krimbergs
Roberts Mārtiņš Krimbergs (1874–1941) bija latviešu fiziologs un bioķīmiķis, medicīnas doktors (1907), profesors (1909), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929).
Jaunums!!: Harkiva un Roberts Krimbergs · Redzēt vairāk »
Saimons Kuznecs
Saimons Smits Kuznecs (dzimis, miris) bija Krievijā (mūsdienu Baltkrievijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV ekonomists.
Jaunums!!: Harkiva un Saimons Kuznecs · Redzēt vairāk »
Semjons Timošenko
Semjons Konstantinovičs Timošenko (dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes Padomju Savienības militārais komandieris un maršals.
Jaunums!!: Harkiva un Semjons Timošenko · Redzēt vairāk »
Sergejs Bakinskis
Sergejs Bakinskis (dzimis kā Ludvigs Bernheims 1886. gadā, miris 1939. gadā) bija Rīgā dzimis boļševiks, padomju valsts darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Sergejs Bakinskis · Redzēt vairāk »
Sergejs Jutkevičs
Sergejs Jutkevičs (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, sociālistiskā reālisma pārstāvis, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1962).
Jaunums!!: Harkiva un Sergejs Jutkevičs · Redzēt vairāk »
Slobodas Ukraina
Aptuvenās Slobodas Ukrainas robežas Slobodas Ukrainas kazaku pulku teritorijas Slobodas Ukraina bija vēsturisks teritoriāli administratīvs reģions mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Harkiva un Slobodas Ukraina · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Harkiva un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Stacijas laukums (Rīga)
Stacijas laukums ir laukums Rīgā, Centra rajonā, Rīgas Centrā.
Jaunums!!: Harkiva un Stacijas laukums (Rīga) · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Bazakuca
Svjatoslavs Bazakuca (dzimis 2008. gadā) ir Ukrainas šahists.
Jaunums!!: Harkiva un Svjatoslavs Bazakuca · Redzēt vairāk »
Tatra T3
Tatra T3 ir tramvaju modelis, kuru no 1960. gadiem līdz 1990. gadu beigām ražoja Čehoslovākijas rūpnīcā "Tatra Smichov".
Jaunums!!: Harkiva un Tatra T3 · Redzēt vairāk »
Tatra T6B5
Tatra T6B5 (apakštips tramvajam Tatra T6, Padomju Savienībā pazīstams kā Tatra T3M) ir tramvaju modelis, kuru ražoja Čehoslovākijā, vēlāk — Čehijā.
Jaunums!!: Harkiva un Tatra T6B5 · Redzēt vairāk »
Tērbatas mācību apgabals
Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.
Jaunums!!: Harkiva un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »
Torecka
Torecka (līdz 2016. gadam Dzeržinska) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Harkiva un Torecka · Redzēt vairāk »
Trešā Harkivas kauja
Trešā Harkivas kauja bija kauja Otrā pasaules kara Austrumu frontēs mūsdienu Harkivas un Voroņežas apgabalā 1943.
Jaunums!!: Harkiva un Trešā Harkivas kauja · Redzēt vairāk »
Tu-134
Rīgas Aviācijas muzejā Tu-134 ir divu dzinēju reaktīva PSRS ražota pasažieru lidmašīna, kas bija paredzēta īsa attāluma lidojumiem.
Jaunums!!: Harkiva un Tu-134 · Redzēt vairāk »
TU2
TU2 ir šaursliežu dīzeļlokomotīve ar līdzstrāvas elektrisko spēka pārvadu, konstruēta izmantošanai PSRS Satiksmes ceļu ministrijas šaursliežu dzelzceļos (750 mm).
Jaunums!!: Harkiva un TU2 · Redzēt vairāk »
Tudors Kasapu
Tudors Kasapu (dzimis) ir bijušais padomju un moldāvu svarcēlājs, olimpiskais čempions (1992), pasaules čempions (1990), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1990).
Jaunums!!: Harkiva un Tudors Kasapu · Redzēt vairāk »
Uņeča
Uņeča — pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala centrālajā daļā, Uņečas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Harkiva un Uņeča · Redzēt vairāk »
Ukraiņu—padomju karš
Ukraiņu—padomju karš bija bruņots konflikts starp Padomju Krieviju un Ukrainas Tautas Republiku (UTR) no 1917.
Jaunums!!: Harkiva un Ukraiņu—padomju karš · Redzēt vairāk »
Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas novietojums Ukrainas administratīvo iedalījumu veido 27 reģioni: 24 apgabali, 1 autonomā republika un 2 pilsētas ar speciālu statusu.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Ukrainas Centrālā Rada
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas Centrālā Rada · Redzēt vairāk »
Ukrainas futbola Premjerlīga
Ukrainas futbola Premjerlīga (Premyer-liha) ir Ukrainas augstākā profesionālā futbola līga.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas futbola Premjerlīga · Redzēt vairāk »
Ukrainas latvieši
Ukrainas latvieši ir Ukrainā dzīvojošā latviešu mazākumtautība.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas latvieši · Redzēt vairāk »
Ukrainas Nacionālā gvarde
Ukrainas Nacionālā gvarde ir militārs formējums ar tiesībaizsardzības funkcijām, kas ietilpst Ukrainas Iekšlietu ministrijā.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas Nacionālā gvarde · Redzēt vairāk »
Ukrainas Nacionālā policija
Ukrainas Nacionālā policija ir Ukrainas vienīgais valsts policijas dienests.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas Nacionālā policija · Redzēt vairāk »
Ukrainas Nacionālā Savienība
Ukrainas Nacionālā Savienība (UNS) ir nacionālistu organizācija Ukrainā.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas Nacionālā Savienība · Redzēt vairāk »
Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Ukrainas pilsētas.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Ukrainas varoņpilsēta
Ukrainas varoņpilsēta ir goda atzinība, ko Ukrainas prezidents iedibināja 2022.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainas varoņpilsēta · Redzēt vairāk »
Ukrainizācija
Ukrainiski runājošo iedzīvotāju īpatsvars Krievijas Impērijā 1897. gadā. Ukraiņi (brūnā krāsā) Austrumeiropā 1918. gada kartē. Ukrainizācija, pārukraiņošana jeb ukraiņošana ir politiski un/vai praktiski centieni palielināt ukraiņu valodas izmantošanu, veicināt tās attīstību un atbalstīt ukraiņu kultūras elementus dažādās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, izglītībā, izdevējdarbībā, pārvaldē un reliģijā.
Jaunums!!: Harkiva un Ukrainizācija · Redzēt vairāk »
Unions
Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.) Unions bija elektromehāniskā rūpnīca Rīgā 19.
Jaunums!!: Harkiva un Unions · Redzēt vairāk »
Valērijs Brumels
Valērijs Brumels (dzimis, miris) bija padomju vieglatlēts, startējis augstlēkšanas sacensībās.
Jaunums!!: Harkiva un Valērijs Brumels · Redzēt vairāk »
Valērijs Mežlauks
Valērijs Mežlauks (1893—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Valērijs Mežlauks · Redzēt vairāk »
Valentīns Bondarenko
Valentīns Bondarenko (dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs.
Jaunums!!: Harkiva un Valentīns Bondarenko · Redzēt vairāk »
Valentīns Kirilovs
Valentīns Kirilovs (Rostova pie Donas — Rīga) bija Latvijas šahists.
Jaunums!!: Harkiva un Valentīns Kirilovs · Redzēt vairāk »
Valki
Valki ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Bohoduhivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Valki · Redzēt vairāk »
Valters fon Reihenavs
Valters fon Reihenavs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Harkiva un Valters fon Reihenavs · Redzēt vairāk »
Veļimirs Hļebņikovs
Veļimirs Hlebņikovs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks — modernists, kopā ar Vladimiru Majakovski viens no krievu futūrisma pamatlicējiem.
Jaunums!!: Harkiva un Veļimirs Hļebņikovs · Redzēt vairāk »
Vestards Šimkus
Vestards Šimkus (dzimis Jūrmalā) ir latviešu pianists un komponists.
Jaunums!!: Harkiva un Vestards Šimkus · Redzēt vairāk »
Villijs Grīnbergs
Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.
Jaunums!!: Harkiva un Villijs Grīnbergs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Brons
Vladimirs Brons (Nikolajeva — Sverdlovska) bija PSRS starptautiskais lielmeistars šaha kompozīcijā un šaha teorētiķis.
Jaunums!!: Harkiva un Vladimirs Brons · Redzēt vairāk »
Vladimirs Horovics
Vladimirs Samoilovičs Horovics (dzimis, miris)Schonberg, 1992 bija krievu—amerikāņu klasiskās mūzikas žanra pianists — virtuozs un nedaudz arī komponists.
Jaunums!!: Harkiva un Vladimirs Horovics · Redzēt vairāk »
Vladimirs Jerohins
Vladimirs Jerohins (dzimis, miris) bija krievu, pirms tam padomju šaha problēmists.
Jaunums!!: Harkiva un Vladimirs Jerohins · Redzēt vairāk »
Vladimirs Oņiščuks
Vladimirs Oņiščuks (dzimis Ivanofrankivskā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2012).
Jaunums!!: Harkiva un Vladimirs Oņiščuks · Redzēt vairāk »
Vladimirs Tatļins
Vladimirs Tatļins (dzimis, miris) bija ukraiņu mākslinieks, avangardists.
Jaunums!!: Harkiva un Vladimirs Tatļins · Redzēt vairāk »
Vladislava Kaļiņina
Vladislava Kaļiņina (dzimusi) ir Ukrainas starptautiskā meistare šahā (1999).
Jaunums!!: Harkiva un Vladislava Kaļiņina · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Harkiva un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
Volodimirs Savons
Volodimirs Savons (Čerņihiva — Harkiva) bija Padomju Savienības un Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).
Jaunums!!: Harkiva un Volodimirs Savons · Redzēt vairāk »
Volodimirs Zelenskis
Volodimirs Zelenskis (dzimis) ir Ukrainas sestais prezidents.
Jaunums!!: Harkiva un Volodimirs Zelenskis · Redzēt vairāk »
Vovčanska
Vovčanska ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Čuhujivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Vovčanska · Redzēt vairāk »
Vsevolods Rauzers
Vsevolods Rauzers (— 1941. gads, Ļeņingrada) bija PSRS šahists.
Jaunums!!: Harkiva un Vsevolods Rauzers · Redzēt vairāk »
Zaporižjas rajons
Zaporižjes rajons ir Ukrainas Zaporižjes apgabala administratīvā vienība.
Jaunums!!: Harkiva un Zaporižjas rajons · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Harkiva un Zīversi · Redzēt vairāk »
Zmijiva
Zmijiva ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Čuhujivas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Zmijiva · Redzēt vairāk »
Znamjanka
Znamjanka ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala Kropivnickas rajonā.
Jaunums!!: Harkiva un Znamjanka · Redzēt vairāk »
17. Vidzemes policijas bataljons
17.
Jaunums!!: Harkiva un 17. Vidzemes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Harkiva un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1980. gada vasaras olimpiskās spēles
1980.
Jaunums!!: Harkiva un 1980. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2012. gada Eiropas čempionāts futbolā
2012.
Jaunums!!: Harkiva un 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »
2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2017.
Jaunums!!: Harkiva un 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2022. gada uzbrukums Doneckai
2022.
Jaunums!!: Harkiva un 2022. gada uzbrukums Doneckai · Redzēt vairāk »
