Atvērt Google MapsSatura rādītājs
65 attiecības: Aleksandrs Kosmatovs, Anaņjiva, Čornobajivka, Berislava, Dņepra, Dienvidukraina, Dmitro Butrijs, Dreiliņi (dzimta), Ebreju vēsture Latvijā, Engures jūrskola, Filips fon Elmpts, Georgs Zemmers, Grigorijs Potjomkins, Heņičeska, Hersonas apgabala okupācija, Hersonas apgabals, Hersonas guberņa, Hersonas mākslas muzejs, Hola Pristaņa, Igors Novikovs (šahists), Igors Tamms, Ildars Ibragimovs, Inhuleca, Inna Gapoņenko, Irina Čeluškina, Ivans Fedorovs, Ivans Jeņins, Jaunkrievija, Kahovka, Klāra Zāmenhofa, Kostanaja, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte, Krievijas—Ukrainas karš, Kropivnicka, Kučuk-Kainardžas līgums, Larisa Latiņina, Ludvigs Katerfelds, Maša Kļinova, Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs, Natālija Buksa, Nikolajs Griņko, Nova Kahovka, Oleški, Olga Babija, Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022), Rīgas operācija, Sergejs Staniševs, ... Izvērst indekss (15 vairāk) »
Aleksandrs Kosmatovs
Aleksandrs Kosmatovs (1879-1938) bija Krievijas impērijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Skatīt Hersona un Aleksandrs Kosmatovs
Anaņjiva
Anaņjiva ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabala Podiļskas rajonā.
Skatīt Hersona un Anaņjiva
Čornobajivka
Čornobajivka ir ciems Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala, Hersonas rajonā, ciema padomes centrs.
Skatīt Hersona un Čornobajivka
Berislava
Berislava ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, Berislavas rajona centrs.
Skatīt Hersona un Berislava
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Hersona un Dņepra
Dienvidukraina
bieži Dienvidukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.
Skatīt Hersona un Dienvidukraina
Dmitro Butrijs
Dmitro Butrijs (ukraiņu: Дмитро Стефанович Бутрій; dzimis 1973. gada 15. martā Čornobajivkā, Bilozerkas rajonā, tagad Hersonas rajonā, Hersonas apgabalā) ir ukraiņu politiķis, ierēdnis, Hersonas apgabala valsts pārvaldes vadītāja 1.
Skatīt Hersona un Dmitro Butrijs
Dreiliņi (dzimta)
Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Skatīt Hersona un Dreiliņi (dzimta)
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Skatīt Hersona un Ebreju vēsture Latvijā
Engures jūrskola
Engures jūrskola bija 1875.
Skatīt Hersona un Engures jūrskola
Filips fon Elmpts
Filips fon Elmpts. Filips fon Elmpts (1763—1818) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.
Skatīt Hersona un Filips fon Elmpts
Georgs Zemmers
Jura Zemmera dzimtas ģerbonis (1904) Georgs Zemmers jeb Juris Zemmers (dzimis 1849. gada 12. augustā, miris 1910. gada 30. martā) bija latviešu kara ārsts, īstenais valsts padomnieks, ģenerālmajors.
Skatīt Hersona un Georgs Zemmers
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Skatīt Hersona un Grigorijs Potjomkins
Heņičeska
Heņičeska ir ostas pilsēta Ukrainas dienvidos Hersonas apgabalā, Heņičeskas rajona centrs.
Skatīt Hersona un Heņičeska
Hersonas apgabala okupācija
Hersonas apgabala Krievijas okupācija ir Ukrainas Hersonas apgabala okupācija Krievijas iebrukuma laikā, kas sākās 2022. gada 24. februārī.
Skatīt Hersona un Hersonas apgabala okupācija
Hersonas apgabals
Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.
Skatīt Hersona un Hersonas apgabals
Hersonas guberņa
Guberņas ģerbonis Guberņas karte 1821. gadā Guberņas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897. gadā Hersonas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa starp Dņepras un Dņestras upēm, kas pastāvēja no 1803.
Skatīt Hersona un Hersonas guberņa
Hersonas mākslas muzejs
Hersonas mākslas muzejs, oficiāli Hersonas apgabala Oleksija Šovkunenko mākslas muzejs ir mākslas muzejs Hersonā, Ukrainā.
Skatīt Hersona un Hersonas mākslas muzejs
Hola Pristaņa
Hola Pristaņa ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Skadovskas rajonā.
Skatīt Hersona un Hola Pristaņa
Igors Novikovs (šahists)
Igors Novikovs (dzimis Harkivā) ir Ukrainas un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1990).
Skatīt Hersona un Igors Novikovs (šahists)
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Skatīt Hersona un Igors Tamms
Ildars Ibragimovs
Ildars Ibragimovs (dzimis Kazaņā) ir tatāru izcelsmes Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1993), kas no 2002.
Skatīt Hersona un Ildars Ibragimovs
Inhuleca
Inhuleca ir 549 kilometrus gara Dņepras labā krasta pieteka Ukrainas dienvidos.
Skatīt Hersona un Inhuleca
Inna Gapoņenko
Inna Gapoņenko (pazīstama arī kā Janovska vai Gapoņenko-Janovska; dzimusi Hersonā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (1995).
Skatīt Hersona un Inna Gapoņenko
Irina Čeluškina
Irina Čeluškina (dzimusi Hersonā) ir Ukrainā dzimusi Serbijas starptautiskā lielmeistare šahā (1992).
Skatīt Hersona un Irina Čeluškina
Ivans Fedorovs
Ivans Fedorovs (dzimis 1988. gada 29. augustā) ir ukraiņu politiķis, kurš 2020.
Skatīt Hersona un Ivans Fedorovs
Ivans Jeņins
Ivans Jeņins (dzimis) ir Krievijas futbolists, pussargs.
Skatīt Hersona un Ivans Jeņins
Jaunkrievija
Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.
Skatīt Hersona un Jaunkrievija
Kahovka
Kahovka ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Kahovkas rajonā.
Skatīt Hersona un Kahovka
Klāra Zāmenhofa
Klāra Zāmenhofa (Klara Zamenhof, pirmslaulību uzvārds Silbernik; dzimusi, mirusi) bija Lietuvas ebreju izcelsmes esperantiste.
Skatīt Hersona un Klāra Zāmenhofa
Kostanaja
Kostanaja, iepriekš zināma kā Nikolajevska (1893–1895) un Kustanaja (1895—1997), ir pilsēta Kostanajas apgabalā Kazahstānas ziemeļos, netālu no Krievijas Federācijas robežas.
Skatīt Hersona un Kostanaja
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Skatīt Hersona un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022.
Skatīt Hersona un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Skatīt Hersona un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte
Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas dienvidu daļu.
Skatīt Hersona un Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte
Krievijas—Ukrainas karš
Krievijas—Ukrainas karš ir bruņots konflikts starp Krievijas Federācijas un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, kas sākās 2014.
Skatīt Hersona un Krievijas—Ukrainas karš
Kropivnicka
Kropivnicka (līdz 2016. gadam Kirovohrada) ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala centrs.
Skatīt Hersona un Kropivnicka
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Skatīt Hersona un Kučuk-Kainardžas līgums
Larisa Latiņina
Larisa Latiņina (dzimusi Hersonā, Ukrainas PSR, PSRS) ir bijusī padomju vingrotāja.
Skatīt Hersona un Larisa Latiņina
Ludvigs Katerfelds
L. Katerfelds Traugots Kristiāns Frīdrihs Ludvigs Katerfelds (1843—1910) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Hersona un Ludvigs Katerfelds
Maša Kļinova
Maša Kļinova (dzimusi kā Marija Jarmoļinska) ir Izraēlas starptautiskā lielmeistare šahā (1996).
Skatīt Hersona un Maša Kļinova
Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs
Olbijas Agrākā muzeja ēka Skitu akmens sieviešu tēli pie vecās muzeja ēkas Muzeja ekspozīcija 2022. gada februārī Apgabala bulgāriem veltīts stends Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs, ir muzejs Mikolajivā, Ukrainā, kas veltīts Mikolajivas apgabala vēsturei.
Skatīt Hersona un Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs
Natālija Buksa
Natālija Buksa (dzimusi Ļvivā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2015).
Skatīt Hersona un Natālija Buksa
Nikolajs Griņko
Nikolajs Griņko (dzimis, miris) bija ukraiņu teātra un kino aktieris, Ukrainas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1969), Ukrainas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1973).
Skatīt Hersona un Nikolajs Griņko
Nova Kahovka
Nova Kahovka ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, Kahovkas rajona centrs.
Skatīt Hersona un Nova Kahovka
Oleški
Oleški ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Hersonas rajonā.
Skatīt Hersona un Oleški
Olga Babija
Olga Babija (dzimusi kā Kaļiņina Ternopiļā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2013).
Skatīt Hersona un Olga Babija
Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)
Operācijas shēma Pretuzbrukums Hersonas apgabalā bija Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma operācija Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā.
Skatīt Hersona un Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.
Skatīt Hersona un Rīgas operācija
Sergejs Staniševs
Sergejs Staniševs (dzimis) ir Bulgārijas un ES politiķis.
Skatīt Hersona un Sergejs Staniševs
Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.
Skatīt Hersona un Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Skadovska
Skadovska ir ostas pilsēta Ukrainas dienvidos Hersonas apgabalā, Skadovskas rajona centrs.
Skatīt Hersona un Skadovska
Sofija Zāmenhofa
Sofija Zāmenhofa (dzimusi, mirusi 1942. gadā) bija poļu ebreju pediatre, Klāras un Ludvika Zamenhofu meita.
Skatīt Hersona un Sofija Zāmenhofa
Tavrijska
Tavrijska ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Kahovkas rajonā.
Skatīt Hersona un Tavrijska
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Skatīt Hersona un Tjurki
Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas novietojums Ukrainas administratīvo iedalījumu veido 27 reģioni: 24 apgabali, 1 autonomā republika un 2 pilsētas ar speciālu statusu.
Skatīt Hersona un Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.
Skatīt Hersona un Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Ukrainas pilsētas.
Skatīt Hersona un Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Ukrainas varoņpilsēta
Ukrainas varoņpilsēta ir goda atzinība, ko Ukrainas prezidents iedibināja 2022.
Skatīt Hersona un Ukrainas varoņpilsēta
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Hersona un Ukrainas vēsture
Valentīns Šteinbergs
Valentīns Šteinbergs (1915—2011) bija latviešu padomju politiķis, filozofs un vēsturnieks.
Skatīt Hersona un Valentīns Šteinbergs
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Skatīt Hersona un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2017.
Skatīt Hersona un 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022. gads
2022.
Skatīt Hersona un 2022. gads
2023. gada Ukrainas pretuzbrukums
2023.
Skatīt Hersona un 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums