Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Alona weltneri, Šūna, Šūnapvalks, Žoklis, Čaula, Baltblusiņas, Bruņutis, Dārza susuris, Divvākčauļi, Dzēlējzarndobumaiņi, Eikarioti, Foronīdi, Hitridiomikotas, Insekticīdi, Kalmāri, Karapakss, Kinorinhi, Krili, Kukaiņi, Kumacejvēži, Kutikula, Laputis, Lielais dīķgliemezis, Lielais kailgliemezis, Mandibulas, Mantija (pleckāji), Meža susuris, Miliolīdas, Monogeneji, Ogļhidrāti, Oostegīti, Ordoviks, Pirmmutnieki, Polisaharīdi, Posmkāji, Sānpeldvēži, Sūneņi, Sēņu kulinārija, Skelets, Skudru dzimta, Spārnžauņi, Spārneņi, Sternīts, Tergīts, Trilobīti, Vaboles, Vakarlēpis, Vēžveidīgie, Virpotāji.
Alona weltneri
Alona weltneri ir ūdensblusu suga.
Jaunums!!: Hitīns un Alona weltneri · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Hitīns un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnapvalks
Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.
Jaunums!!: Hitīns un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »
Žoklis
locītavām. Žoklis cilvēkiem ir kauli sejas apakšējā pusē, kas nodrošina aizsardzību pret traumām, kā arī ir iesaistīti runāšanā, elpošanā un pārtikas sakošanā.
Jaunums!!: Hitīns un Žoklis · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Hitīns un Čaula · Redzēt vairāk »
Baltblusiņas
Baltblusiņas ir augutu apakškārtas monotipiska virsdzimta (Aleyrodoidea) un dzimta (Aleyrodidae).
Jaunums!!: Hitīns un Baltblusiņas · Redzēt vairāk »
Bruņutis
Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.
Jaunums!!: Hitīns un Bruņutis · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Hitīns un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Hitīns un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Jaunums!!: Hitīns un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Hitīns un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Hitīns un Foronīdi · Redzēt vairāk »
Hitridiomikotas
Hitridiomikotas ir sēņu valsts (Fungi) nodalījums.
Jaunums!!: Hitīns un Hitridiomikotas · Redzēt vairāk »
Insekticīdi
rīsu lauku Insekticīdi (no — 'kukaiņi' un — 'nogalinu') ir pesticīdi, ko izmanto kukaiņu apkarošanai un iznīcināšanai.
Jaunums!!: Hitīns un Insekticīdi · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Hitīns un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Hitīns un Karapakss · Redzēt vairāk »
Kinorinhi
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.
Jaunums!!: Hitīns un Kinorinhi · Redzēt vairāk »
Krili
Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Hitīns un Krili · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Hitīns un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kumacejvēži
Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Hitīns un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Jaunums!!: Hitīns un Kutikula · Redzēt vairāk »
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Jaunums!!: Hitīns un Laputis · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Hitīns un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Lielais kailgliemezis
Lielais kailgliemezis, arī melnais kailgliemezis (Arion ater) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis, kura dabiskais areāls aptver Eiropu.
Jaunums!!: Hitīns un Lielais kailgliemezis · Redzēt vairāk »
Mandibulas
Mandibulas (lat. mandibules) ir posmkāju mutes aparāta pāra augšžokļi.
Jaunums!!: Hitīns un Mandibulas · Redzēt vairāk »
Mantija (pleckāji)
Mantija ir pleckāju ķermeņa pagarinājums divdaļīgas ādainas krokas veidā, kas izklāj čaulas iekšējo sieniņu ar ķermeni neaizņemtajā daļā, tādā veidā izveidojot mantijas dobumu, kurā izvietojas lofofors.
Jaunums!!: Hitīns un Mantija (pleckāji) · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Hitīns un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Miliolīdas
Miliolīdas (Miliolida) ir ir foraminīferu kārta.
Jaunums!!: Hitīns un Miliolīdas · Redzēt vairāk »
Monogeneji
Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.
Jaunums!!: Hitīns un Monogeneji · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Hitīns un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oostegīti
Sānpelde (''Orchestia gammarellus'') ar olām un oostegītiem virs tām. Oostegīti ir plānas un elastīgas hitīna plātnītes, kas perakarīdu virskārtas mātītēm atiet no krūšu kāju pamatposmiem (koksopodītiem) mediālā virzienā, un, viduslīnijā savstarpēji sakļaujoties, izveido zem krūtīm perējamo kameru jeb marsūpiju, kur tiek iznēsātas olas un no tām izperēti jaunie vēzīši.
Jaunums!!: Hitīns un Oostegīti · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Hitīns un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Pirmmutnieki
Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku apakšnodalījums.
Jaunums!!: Hitīns un Pirmmutnieki · Redzēt vairāk »
Polisaharīdi
Polisaharīdi (poly — daudz,, sakchar — ‘cukurs’) ir lielmolekulāri ogļhidrāti.
Jaunums!!: Hitīns un Polisaharīdi · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Hitīns un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Hitīns un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Hitīns un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Hitīns un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Hitīns un Skelets · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Hitīns un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Hitīns un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Spārneņi
Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).
Jaunums!!: Hitīns un Spārneņi · Redzēt vairāk »
Sternīts
Skrejvaboles (''Clivina fossor'') vēdera sternīti (1-6). Sternīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) vēderpuses daļa.
Jaunums!!: Hitīns un Sternīts · Redzēt vairāk »
Tergīts
Tūkstoškāja (''Coromus vittatus'') tergīti. Tergīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) mugurpuses daļa.
Jaunums!!: Hitīns un Tergīts · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Hitīns un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Hitīns un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Hitīns un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Hitīns un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Hitīns un Virpotāji · Redzēt vairāk »
