Satura rādītājs
50 attiecības: Aderkasi, Albedili, Anrepi, Štakelbergi, Štriki, Šulci fon Ašerādeni, Īgelštrēmi, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Bērensi fon Rautenfeldi, Bēri, Bergi, Bistrami, Brēverni, Brimmeri, Bukshēvdeni, Dībiči, Eduards fon Delingshauzens, Elmpti, Engelharti, Eseni, Ferzeni, Glāzenapi, Harku muiža, Hāgemeisteri, Hoveni, Igaunijas guberņa, Igaunijas vēsture, Ikskili, Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs), Kloti no Jirgensburgas, Knoringi, Kurzemes bruņniecība, Latvijas vēstures hronoloģija, Livonijas bruņniecība, Mellīni, Mengdeni, Ostenzakeni, Paikuli, Patkuli, Pilari fon Pilhavi, Piltenes bruņniecība, Rozeni, Sāmsalas bruņniecība, Totlēbeni, Ungerni-Šternbergi, Vāli, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vrangeļi, Zviedru Igaunija.
Aderkasi
Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Aderkasi
Albedili
Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Albedili
Anrepi
Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Anrepi
Štakelbergi
Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Štakelbergi
Štriki
Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Štriki
Šulci fon Ašerādeni
Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Šulci fon Ašerādeni
Īgelštrēmi
Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Īgelštrēmi
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Bērensi fon Rautenfeldi
Bērensu fon Rautenfeldu dzimtas ģerbonis Bērensi fon Rautenfeldi, līdz 1752.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Bērensi fon Rautenfeldi
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Bēri
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Bergi
Bistrami
Baronu Bistramu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Vadakstes muižas kungu māja. Bistrami (no) jeb Bistromi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Bistrami
Brēverni
Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Brēverni
Brimmeri
Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Brimmeri
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Bukshēvdeni
Dībiči
Brīvkungu Dībiču ģerbonis. Grāfu Dībiču-Zabalkansku ģerbonis. Dībiči bija Silēzijas izcelsmes dzimta, kas bija uzņemta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Dībiči
Eduards fon Delingshauzens
Eduards Jūliuss Aleksandrs fon Delingshauzens (1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Eduards fon Delingshauzens
Elmpti
Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Elmpti
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Engelharti
Eseni
Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Eseni
Ferzeni
Baronu Ferzenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Ferzenu ģerbonis. Fon Ferzeni bija vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Ferzeni
Glāzenapi
Dzimtas ģerbonis. Glāzenapi, arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Glāzenapi
Harku muiža
Harku muiža ir vēsturiskās muižas komplekss Igaunijā, Harju apriņķa, Harku pagastā.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Harku muiža
Hāgemeisteri
Hāgemeisteru dzimtas ģerbonis Hāgemeisteri ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Hāgemeisteri
Hoveni
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Hoveni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Hoveni
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Igaunijas guberņa
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Igaunijas vēsture
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Ikskili
Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs)
Johans Klapje de Kolongs pilnā vārdā Žans Aleksandrs Heinrihs Klapje de Kolongs (1839—1901) bija Daugavpilī dzimis Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un izgudrotājs.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs)
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Kloti no Jirgensburgas
Knoringi
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Knoringi
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Kurzemes bruņniecība
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Latvijas vēstures hronoloģija
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Livonijas bruņniecība
Mellīni
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Mellīni
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Mengdeni
Ostenzakeni
Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Ostenzakeni
Paikuli
Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Paikuli
Patkuli
Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Patkuli
Pilari fon Pilhavi
Baronu Pilaru fon Pilhavu dzimtas ģerbonis. Pilari fon Pilhavi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Zviedru Igaunijā 17.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Pilari fon Pilhavi
Piltenes bruņniecība
Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Piltenes bruņniecība
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Rozeni
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Sāmsalas bruņniecība
Totlēbeni
Totlēbenu dzimtas ģerbonis. Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Totlēbeni (arī Tottleben, Todtleben, Todleben) ir vācu dzimta, kas 18.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Totlēbeni
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Ungerni-Šternbergi
Vāli
Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Vāli
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Vrangeļi
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Igaunijas bruņniecība un Zviedru Igaunija