Ātrāk nekā pārlūku!
84 attiecības: Aknas, Alkaloīdi, Amonjaks, Arsēns, Ūdensčūsku dzimta, Ķīmiskie ieroči, Čūskas, Āfrikas zalkšu dzimta, Baltais āmulis, Baltkrūtainais ezis, Bazilijs Plīnijs, Broms, Ciršļu dzimta, Dosts Muhammeds, Dzīvnieki, Dzēlējlapsenes, Eži, Eirāzijas eži, Elektriskās zivis, Fluors, Gaiļsāres, Gallijs, Garspārnu raibeņi, Gultas blakts, Hanibāls Barka, Iežmauglapsenes, Ilknis, Imunitāte, Irbulīši, Izvadorgānu sistēma, Kamenes, Karaliskā kobra, Kālija cianīds, Kliedzēji (filma), Kloākaiņi, Klods Bernārs, Kobru dzimta, Komodo varāns, Koraļļi, Krava, Krupju dzimta, Kubomedūzas, Kukaiņi, Lapsenes, Lielā krastkaņepe, Lielgalvas zalkšu apakšdzimta, Maijpuķīte, Mangustu dzimta, Medūzas, Muskarīns, ..., Mustangas Karaliste, Mustangs, Naktenes, Nitroglicerīns, Odžu apakšdzimta, Odžu dzimta, Parastais krupis, Parastā odze, Patogēns, Pārdozēšana, Pīļknābis, Pīļknābju apakškārta, Pelēkā vāvere, Plīvurpūce, Pretinde, Rāpuļi, Remipēdijas, Sarkanā klija, Sirseņi, Skorpioni, Smilšu krupis, Stingumkrampji, Surikats, Tīmekleņu dzimta, Tūska, Telsons, Termīti, Toksīns, Toksiskums, Uguns, Vamsuta, Vladimirs Ļeņins, Volfgangs Amadejs Mocarts, Zaļais krupis. Izvērst indekss (34 vairāk) »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Inde un Aknas · Redzēt vairāk »
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Inde un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Inde un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Arsēns
Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33.
Jaunums!!: Inde un Arsēns · Redzēt vairāk »
Ūdensčūsku dzimta
Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.
Jaunums!!: Inde un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Ķīmiskie ieroči
iprītu Ķīmiskie ieroči ir ieroči, kas izgatavoti, pielietojot ķīmijas tehnoloģiju, lai ierosinātu nāvi vai kaitējumu cilvēkiem.
Jaunums!!: Inde un Ķīmiskie ieroči · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Inde un Čūskas · Redzēt vairāk »
Āfrikas zalkšu dzimta
Āfrikas zalkšu dzimta jeb mājas čūsku dzimta (Lamprophiidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas izveidota balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem.
Jaunums!!: Inde un Āfrikas zalkšu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Jaunums!!: Inde un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »
Baltkrūtainais ezis
Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Inde un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Bazilijs Plīnijs
Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius; ap 1540—1605) bija vācbaltiešu ārsts un dzejnieks.
Jaunums!!: Inde un Bazilijs Plīnijs · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Inde un Broms · Redzēt vairāk »
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Inde un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »
Dosts Muhammeds
Dosts Muhammeds (1793. gada 23. decembris—1863. gada 9. jūnijs) bija Afganistānas emīrs (valdnieks) no 1826. gada līdz 1840. gadam un no 1843. gada līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Inde un Dosts Muhammeds · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Inde un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzēlējlapsenes
Dzēlējlapsenes (Aculeata) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) monofilētiskajām grupām, kas apvieno visaugstāk attīstītos plēvspārņus (Hymenoptera).
Jaunums!!: Inde un Dzēlējlapsenes · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Inde un Eži · Redzēt vairāk »
Eirāzijas eži
Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Inde un Eirāzijas eži · Redzēt vairāk »
Elektriskās zivis
Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.
Jaunums!!: Inde un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Inde un Fluors · Redzēt vairāk »
Gaiļsāres
Gaiļsāres ir graudzāļu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.
Jaunums!!: Inde un Gaiļsāres · Redzēt vairāk »
Gallijs
Gallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ga un atomskaitli 31.
Jaunums!!: Inde un Gallijs · Redzēt vairāk »
Garspārnu raibeņi
Garspārnu raibeņi, garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Inde un Garspārnu raibeņi · Redzēt vairāk »
Gultas blakts
Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.
Jaunums!!: Inde un Gultas blakts · Redzēt vairāk »
Hanibāls Barka
Hanibāla karagājiens pret Romu Hanibāls ((ḤNBʻL) — 'Baāla dāvana'; dzimis 247. gadā p.m.ē., miris 183/182. gadā p.m.ē.), saukts arī Barka (𐤁𐤓𐤒 (BRQ) — 'zibens' (dzimtas iesauka)) bija Kartāgas republikas senators un karavadonis.
Jaunums!!: Inde un Hanibāls Barka · Redzēt vairāk »
Iežmauglapsenes
Iežmauglapsenes jeb iežmauglapseņu apakškārta (Apocrita) ir plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) apakškārta, kas apvieno visaugstākattīstītos plēvspārņus - lapsenes, bites un skudras.
Jaunums!!: Inde un Iežmauglapsenes · Redzēt vairāk »
Ilknis
Kaķa ilkņi Ilknis ir konusveidīgs zobs, kas parasti kalpo barības noturēšanai un sadalīšanai gabalos, kā arī aizsardzībai.
Jaunums!!: Inde un Ilknis · Redzēt vairāk »
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Jaunums!!: Inde un Imunitāte · Redzēt vairāk »
Irbulīši
• Taivānas melamīna irbulīši • Ķīnas porcelāna irbulīši • Tibetas bambusa irbulīši • Vjetnamas palmu koka irbulīši • Korejas plakanie nerūsējošā tērauda irbulīši ar atbilstošu karoti • Japānas irbulīšu pāra komplekts (divi pāri) • Japānas bērnu irbulīši • vienreizējās lietošanas bambusa irbulīši (papīra iesaiņojumā) Irbulīši ir mazu nūjiņu pāris, tradicionāli galda piederumi Austrumāzijā.
Jaunums!!: Inde un Irbulīši · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Inde un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Inde un Kamenes · Redzēt vairāk »
Karaliskā kobra
Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).
Jaunums!!: Inde un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »
Kālija cianīds
Kālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Inde un Kālija cianīds · Redzēt vairāk »
Kliedzēji (filma)
"Kliedzēji" ir 1995.
Jaunums!!: Inde un Kliedzēji (filma) · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Inde un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Klods Bernārs
Klods Bernārs (1813. gada 12. jūlijs — 1878. gada 10. februāris) bija franču fiziologs.
Jaunums!!: Inde un Klods Bernārs · Redzēt vairāk »
Kobru dzimta
Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.
Jaunums!!: Inde un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Inde un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Inde un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Inde un Krava · Redzēt vairāk »
Krupju dzimta
Krupju dzimta jeb īsto krupju dzimta (Bufonidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 580 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 50 ģintīs.
Jaunums!!: Inde un Krupju dzimta · Redzēt vairāk »
Kubomedūzas
Kubomedūzas (Cubozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu apakštipa (Medusozoa) klasēm.
Jaunums!!: Inde un Kubomedūzas · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Inde un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Jaunums!!: Inde un Lapsenes · Redzēt vairāk »
Lielā krastkaņepe
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum) ir daudzgadīgs, 50-150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Inde un Lielā krastkaņepe · Redzēt vairāk »
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae.
Jaunums!!: Inde un Lielgalvas zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Maijpuķīte
Maijpuķīte jeb parastā kreimene (Convallaria majalis) ir indīgs mežā augošs ziedaugs, kura dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla Eiropā un Āzijā, kā arī Apalaču kalnu dienvidi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jaunums!!: Inde un Maijpuķīte · Redzēt vairāk »
Mangustu dzimta
Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Inde un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Jaunums!!: Inde un Medūzas · Redzēt vairāk »
Muskarīns
Muskarīns ir dabiska viela, kas veidojas vairākās sēnēs.
Jaunums!!: Inde un Muskarīns · Redzēt vairāk »
Mustangas Karaliste
Čaranga Mustanga jeb Lo karaliste ir sena Himalaju karaliste, kas atrodas Nepālas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Inde un Mustangas Karaliste · Redzēt vairāk »
Mustangs
Mustangs ir viena no savvaļā dzīvojošām zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Inde un Mustangs · Redzēt vairāk »
Naktenes
Naktenes ir liela un daudzveidīga nakteņu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.
Jaunums!!: Inde un Naktenes · Redzēt vairāk »
Nitroglicerīns
Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts, CH2ONO2CHONO2CH2ONO2), zināms arī kā trinitroglicerīns (TNG), nitro, gliceriltrinitrāts (GTN) vai 1,2,3-trinitroksipropāns, ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprādzienbīstams šķidrums, ko iegūst, nitrējot glicerīnu.
Jaunums!!: Inde un Nitroglicerīns · Redzēt vairāk »
Odžu apakšdzimta
Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs.
Jaunums!!: Inde un Odžu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Odžu dzimta
Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.
Jaunums!!: Inde un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastais krupis
Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Inde un Parastais krupis · Redzēt vairāk »
Parastā odze
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.
Jaunums!!: Inde un Parastā odze · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Inde un Patogēns · Redzēt vairāk »
Pārdozēšana
Pārdozēšana ir dažādu ķīmisko vielu lietošana lielākās devās nekā ir ieteicamashttp://www.uphs.upenn.edu/addiction/berman/glossary/ vai arī ir normāli lietotas.
Jaunums!!: Inde un Pārdozēšana · Redzēt vairāk »
Pīļknābis
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.
Jaunums!!: Inde un Pīļknābis · Redzēt vairāk »
Pīļknābju apakškārta
Pīļknābju apakškārta (Platypoda) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) apakškārtām.
Jaunums!!: Inde un Pīļknābju apakškārta · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Inde un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Plīvurpūce
Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.
Jaunums!!: Inde un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »
Pretinde
Pretinde, pretlīdzeklis jeb antidots (no grieķu val. antidoton — 'dot pret') ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu.
Jaunums!!: Inde un Pretinde · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Inde un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Remipēdijas
Remipēdijas (Remipedia) ir aklu vēžveidīgo klase, kas atrasti jūras alās pie Austrālijas un Karību jūras baseinā, kā arī Lansarotes salā (Kanāriju salas).
Jaunums!!: Inde un Remipēdijas · Redzēt vairāk »
Sarkanā klija
Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.
Jaunums!!: Inde un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »
Sirseņi
Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.
Jaunums!!: Inde un Sirseņi · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Inde un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Smilšu krupis
Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).
Jaunums!!: Inde un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »
Stingumkrampji
Čārlza Bella glezna, kurā attēlots ar stingumkrampjiem sirgstošs cilvēks Stingumkrampji, tetāns jeb tetānuss (no (tetanos) — 'stingums, krampis') ir smaga akūta infekcijas slimība no saprozoonožu grupas.
Jaunums!!: Inde un Stingumkrampji · Redzēt vairāk »
Surikats
Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).
Jaunums!!: Inde un Surikats · Redzēt vairāk »
Tīmekleņu dzimta
Tīmeklenes (Cortinariaceae) ir bazīdijsēņu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2100 sugu.
Jaunums!!: Inde un Tīmekleņu dzimta · Redzēt vairāk »
Tūska
Tūska ir ūdens, elektrolītu un olbaltumvielu maiņas traucējumi, kad šķidrums uzkrājas kādas ķermeņa daļas starpšūnu telpā vai serozos dobumos, tūska var būt vispārēja.
Jaunums!!: Inde un Tūska · Redzēt vairāk »
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Jaunums!!: Inde un Telsons · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Inde un Termīti · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Inde un Toksīns · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Inde un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Jaunums!!: Inde un Uguns · Redzēt vairāk »
Vamsuta
Vamsuta (ap 1634.-1662.), arī Aleksandrs Pokanokets, bija vampanoagu cilts indiāņu sačems.
Jaunums!!: Inde un Vamsuta · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Inde un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Volfgangs Amadejs Mocarts
Volfgangs Amadejs Mocarts (dzimis, miris) bija klasicisma laikmeta austriešu komponists.
Jaunums!!: Inde un Volfgangs Amadejs Mocarts · Redzēt vairāk »
Zaļais krupis
Zaļais krupis (Bufotes viridis) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Inde un Zaļais krupis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Indes, Indīga viela, Indīgas vielas.
