Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Alauns, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Diode, Elektronegativitāte, Freiberga, IN, Jonu dzinējs, Lavīnfotodiode, Minerālu uzskaitījums no Ģ līdz J, Periodiskās tabulas periods, Pusvadītājs, Sfalerīts, Smagie metāli, Spektroskopijas problēmu laboratorija, 49 (skaitlis).
Alauns
Violets kālija hroma alauna kristāls Alauns ir tādu sērskābes dubultsāļu kristālhidrātu triviālais nosaukums, kuru sastāvā ir vienvērtīgu un trīsvērtīgu metālu joni.
Jaunums!!: Indijs un Alauns · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Indijs un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Indijs un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Diode
Simbols, ar kuru shēmās apzīmē diodes Dažāda veida pusvadītāju diodes Diode (no grieķu di divreiz + elektrods) ir elektroniska pusvadītāju ierīce (radiodetaļa) ar diviem izvadiem, kurā elektriskā strāva plūst vienā virzienā, un kuru veido viena elektronu-caurumu (p-n) pāreja.
Jaunums!!: Indijs un Diode · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Indijs un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Freiberga
Freiberga ir universitātes pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Vidussaksijas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Indijs un Freiberga · Redzēt vairāk »
IN
IN var būt:;In.
Jaunums!!: Indijs un IN · Redzēt vairāk »
Jonu dzinējs
Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Indijs un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »
Lavīnfotodiode
Silīcija lavīnfotodiodes struktūra. 1 — omiskie kontakti; 2 — pretatstarošanās pārklājums Lavīnfotodiode (LFD;, APD) ir augstas jutības pusvadītāja elektroniska ierīce, kas, izmantojot fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu par elektrību.
Jaunums!!: Indijs un Lavīnfotodiode · Redzēt vairāk »
Minerālu uzskaitījums no Ģ līdz J
Pēdējoreiz atjaunots 2006.
Jaunums!!: Indijs un Minerālu uzskaitījums no Ģ līdz J · Redzēt vairāk »
Periodiskās tabulas periods
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Jaunums!!: Indijs un Periodiskās tabulas periods · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Indijs un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Sfalerīts
Sfalerīts (no (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.
Jaunums!!: Indijs un Sfalerīts · Redzēt vairāk »
Smagie metāli
Osmija, blīvākā elementa, kristāli Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli.
Jaunums!!: Indijs un Smagie metāli · Redzēt vairāk »
Spektroskopijas problēmu laboratorija
Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā.
Jaunums!!: Indijs un Spektroskopijas problēmu laboratorija · Redzēt vairāk »
49 (skaitlis)
49 (četrdesmit deviņi) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 48 un 50.
Jaunums!!: Indijs un 49 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
