Satura rādītājs
69 attiecības: Ašoka, Andamanu jūra, Austroaziātu valodas, Ķīnas seskāpsis, Žans Bedels Bokasa, Čionsona grēda, Āpši, Āzija, Baltvēdera erickiņš, Bezdelīgu piekūns, Birmas seskāpsis, Birmiešu valoda, Birztalu stērste, Brūnās vardes, Cūkāpši, Cukurs, Dūmakainais leopards, Dižknābja vārna, Dienvidaustrumāzija, Dzeguze, Dzeltensvītru ķauķītis, Griķi (ģints), Hanoja, Indoķīna (nozīmju atdalīšana), Kambodža, Karaliskais ozols, Khmeru valoda, Laosa, Lauku piekūns, Mainas, Malajas arhipelāgs, Malakas pussala, Mazais svilpis, Meža cūka, Mekonga, Melnā klija, Mjanma, Mongoļi, Nomierināšanas politika, Padomju impērija, Pakalnu maina, Parastā maina, Pāli valoda, Pelēkā koku žagata, Perms, Plīvurpūce, Pnompeņa, Prettanku suņi, Pussala, Roberts Kapa, ... Izvērst indekss (19 vairāk) »
Ašoka
Ašoka (hindi un, Aśoka,, dzimis ap 304. gadā p.m.ē., miris 232. gadā p.m.ē.), zināms arī kā Ašoka Lielais, bija trešais Maurju dinastijas imperators, kas valdīja gandrīz visā Indijas subkontinentā no 269.
Skatīt Indoķīnas pussala un Ašoka
Andamanu jūra
Andamanu jūra (malajiešu un) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Indoķīnas pussala un Andamanu jūra
Austroaziātu valodas
Austroaziātu valodas ir valodu saime, kas izplatīta Indoķīnas pussalā, kā arī Indijā, Bangladešā, Nepālā un Ķīnas dienvidos.
Skatīt Indoķīnas pussala un Austroaziātu valodas
Ķīnas seskāpsis
Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Indoķīnas pussala un Ķīnas seskāpsis
Žans Bedels Bokasa
Žans Bedels Bokasa (dzimis, miris) bija armijas virsnieks, pēc tam Centrālāfrikas Republikas diktators, prezidents (no 1966. līdz 1976. gadam) un imperators Bokasa I (no 1976. līdz 1979. gadam).
Skatīt Indoķīnas pussala un Žans Bedels Bokasa
Čionsona grēda
Čionsona grēda, arī Čiongšona grēda un Annamītu grēda, ir kalnu grēda Dienvidaustrumāzijā, kura lielā garumā veido dabisko robežu starp Vjetnamu un Laosu, savā ziemeļu paplašinājumā kā kalnu sistēma aptverot arī lielu daļu šo valstu ziemeļdaļas, un dienvidos iekļaujot nelielu daļu Kambodžas.
Skatīt Indoķīnas pussala un Čionsona grēda
Āpši
Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.
Skatīt Indoķīnas pussala un Āpši
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Indoķīnas pussala un Āzija
Baltvēdera erickiņš
Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Indoķīnas pussala un Baltvēdera erickiņš
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Bezdelīgu piekūns
Birmas seskāpsis
Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Indoķīnas pussala un Birmas seskāpsis
Birmiešu valoda
Birmiešu valoda, arī mjanmu valoda (60px, mranma ca.ka), ir oficiālā Mjanmas valoda.
Skatīt Indoķīnas pussala un Birmiešu valoda
Birztalu stērste
Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Birztalu stērste
Brūnās vardes
Brūnās vardes jeb īstās vardes (Rana) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 49 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.
Skatīt Indoķīnas pussala un Brūnās vardes
Cūkāpši
Cūkāpši (Arctonyx) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Indoķīnas pussala un Cūkāpši
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Skatīt Indoķīnas pussala un Cukurs
Dūmakainais leopards
Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).
Skatīt Indoķīnas pussala un Dūmakainais leopards
Dižknābja vārna
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Dižknābja vārna
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Indoķīnas pussala un Dienvidaustrumāzija
Dzeguze
Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Dzeguze
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Skatīt Indoķīnas pussala un Dzeltensvītru ķauķītis
Griķi (ģints)
Griķi ir lakstaugu ģints sūreņu dzimtā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Griķi (ģints)
Hanoja
Hanoja (tulkojumā "pilsēta starp upēm") ir Vjetnamas galvaspilsēta.
Skatīt Indoķīnas pussala un Hanoja
Indoķīna (nozīmju atdalīšana)
Indoķīna var būt.
Skatīt Indoķīnas pussala un Indoķīna (nozīmju atdalīšana)
Kambodža
Kambodža, agrāk saukta par Kampučiju ((Kampuchea), Cambodge), oficiāli Kambodžas Karaliste ((Preăḥ Réac̣éanac̣âkr Kâmpŭc̣ea)), ir valsts Dienvidaustrumāzijā, Indoķīnas pussalas dienvidu daļā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Kambodža
Karaliskais ozols
Karaliskais ozols ir daudzgadīga dižskābaržu dzimtas suga.
Skatīt Indoķīnas pussala un Karaliskais ozols
Khmeru valoda
Khmeru valoda (ភាសាខ្មែរ, phiəsaa khmae) ir austroaziātu saimes valoda, Kambodžas valsts valoda.
Skatīt Indoķīnas pussala un Khmeru valoda
Laosa
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.
Skatīt Indoķīnas pussala un Laosa
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Lauku piekūns
Mainas
Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas.
Skatīt Indoķīnas pussala un Mainas
Malajas arhipelāgs
Malajas arhipelāgs ir salu grupa Dienvidaustrumāzijā, Pasaules lielākais arhipelāgs kā pēc iedzīvotāju skaita, tā arī pēc platības.
Skatīt Indoķīnas pussala un Malajas arhipelāgs
Malakas pussala
Malakas pussala Malakas pussala ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidu gals.
Skatīt Indoķīnas pussala un Malakas pussala
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Mazais svilpis
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Skatīt Indoķīnas pussala un Meža cūka
Mekonga
Mekonga ir upe dienvidaustrumu Āzijā, Indoķīnas pussalas lielākā upe.
Skatīt Indoķīnas pussala un Mekonga
Melnā klija
Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Melnā klija
Mjanma
Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika, ir valsts Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Mjanma
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Skatīt Indoķīnas pussala un Mongoļi
Nomierināšanas politika
Ādolfu Hitleru, 1938.9.24. Nomierināšanas politika ir politikas stils, kas vērsts uz politisku vai materiālu piekāpšanos agresīvai varai, lai izvairītos no konfliktiem.
Skatīt Indoķīnas pussala un Nomierināšanas politika
Padomju impērija
Padomju militārā klātbūtne 1987. gadā Pastmarka par godu PSRS-Mozambikas draudzības līguma desmitgadei Padomju impērija ir neformāls nosaukums, ko attiecina gan uz pašu PSRS, gan tās pēckara ietekmes zonu, kuras kodolu veidoja komunistiskās Austrumu bloka valstis.
Skatīt Indoķīnas pussala un Padomju impērija
Pakalnu maina
Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.
Skatīt Indoķīnas pussala un Pakalnu maina
Parastā maina
Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Parastā maina
Pāli valoda
Pāli valoda (पालि, Pāḷi) ir indoāriešu valoda.
Skatīt Indoķīnas pussala un Pāli valoda
Pelēkā koku žagata
Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Pelēkā koku žagata
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Indoķīnas pussala un Perms
Plīvurpūce
Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Plīvurpūce
Pnompeņa
Pnompeņa (Phnum Pénh) ir Kambodžas galvaspilsēta un visvairāk apdzīvotā pilsēta, dibināta 1434.
Skatīt Indoķīnas pussala un Pnompeņa
Prettanku suņi
Prettanku suņi jeb suņu mīnas ir suņi, kas ekipēti ar speciālu spridzekļu somu, kas eksplodē, kad tie ir palīduši zem tanka.
Skatīt Indoķīnas pussala un Prettanku suņi
Pussala
Horvātijā Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi.
Skatīt Indoķīnas pussala un Pussala
Roberts Kapa
Roberts Kapa Roberts Kapa (Robert Capa), īstajā vārdā Endre Frīdmans (Friedmann Endre) (* 1913. gada 22. oktobrī Budapeštā, † 1954. gada 25. maijā Indoķīnā) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ASV fotogrāfs.
Skatīt Indoķīnas pussala un Roberts Kapa
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Skatīt Indoķīnas pussala un Rododendri
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Skatīt Indoķīnas pussala un Sarkanais suns
Sarkanā savvaļas vista
Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Sarkanā savvaļas vista
Sarkanknābja zilā žagata
Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Indoķīnas pussala un Sarkanknābja zilā žagata
Savanna
Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Savanna
Siāmas līcis
Siāmas līcis vai Taizemes līcis (— Ao Thai, — Boeung Tonle Siem) ir Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumu daļa.
Skatīt Indoķīnas pussala un Siāmas līcis
Siāmas milzu karpa
Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga Siāmas milzu karpu ģintī (Catlocarpio).
Skatīt Indoķīnas pussala un Siāmas milzu karpa
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Indoķīnas pussala un Sibīrijas ķauķītis
Taju valoda
Taju valoda (ภาษาไทย, phasa thai, izrunā), senāk siāmiešu valoda, ir taju-kadaju saimes valoda, Taizemes valsts valoda.
Skatīt Indoķīnas pussala un Taju valoda
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Skatīt Indoķīnas pussala un Tumšais ķauķītis
UTC+7
UTC+7: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+7 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Indoķīnas pussala un UTC+7
Vidējais ērglis
Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Skatīt Indoķīnas pussala un Vidējais ērglis
Vjetnama
Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam), ir valsts Indoķīnas pussalā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Vjetnama
Vjetnamas karš
Vjetnamas karš, kas pazīstams arī kā Otrais Indoķīnas karš, bija Aukstā kara perioda karš, kas notika Vjetnamā, Laosā un Kambodžā no 1955.
Skatīt Indoķīnas pussala un Vjetnamas karš
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Zaļais ķauķītis
Zaļais pāvs
Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.
Skatīt Indoķīnas pussala un Zaļais pāvs
Zaļā žagata
Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).
Skatīt Indoķīnas pussala un Zaļā žagata
Zeltainais šakālis
Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Indoķīnas pussala un Zeltainais šakālis
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Indoķīnas pussala un Ziemeļu ķauķītis
Zināms kā Indoķīna.