Atvērt Google MapsSatura rādītājs
325 attiecības: Adams Evalds Felkerzambs, Altmarkas pamiers, Arhibīskaps, Atzele, Šadurski, Ķēdaiņu ūnija, Baltenlande, Baltinavas pagasts, Baltkrievijas guberņa, Baltkrievijas vēsture, Balvi, Balvu muiža, Balvu novads (2009—2021), Balvu vēsture, Benislavski, Berlīnes papildvienošanās (1918), Borhi, Bujņicki, Cēsu vaivadija, Dagda, Dagdas novads, Daugavas province, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils novads, Daugavpils trakts, Daugavpils vēsture, Ebreji, Ebreju vēsture Latvijā, Francišeks Jakubs Šembeks, Frīdrihs fon Līdinghauzens Volfs, Georgs Elgers, Gerhards Kēnigs, Gustavs Manteifelis, Hieronims Radzejovskis, Hilzeni, Indricas ordeņa nocietinājums, Inflantijas seimiks, Inflantijas vaivadi, Jakovs Kuļņevs, Jans Andžejs Plāters, Jans Šadurskis, Jans Koss, Jans Tadeušs Zībergs, Jans Teodors Šlībens, Jānis Augusts Hilzens, Jānis Benislavskis, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jēkabpils, ... Izvērst indekss (275 vairāk) »
Adams Evalds Felkerzambs
Adams Evalds Felkerzambs (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks no Felkerzāmu dzimtas, pēdējais Inflantijas vaivads no 1790.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Adams Evalds Felkerzambs
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Altmarkas pamiers
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Skatīt Inflantijas vaivadija un Arhibīskaps
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Atzele
Šadurski
Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Šadurski
Ķēdaiņu ūnija
Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ķēdaiņu ūnija
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Baltenlande
Baltinavas pagasts
Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Baltinavas pagasts
Baltkrievijas guberņa
Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Baltkrievijas guberņa
Baltkrievijas vēsture
Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Baltkrievijas vēsture
Balvi
Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Balvi
Balvu muiža
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Balvu muižas pils pēc nodedzināšanas (1920). Balvu muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Balvu muiža
Balvu novads (2009—2021)
Balvu novads bija pašvaldība Latgalē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Balvu novads (2009—2021)
Balvu vēsture
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Balvu vēsture
Benislavski
Pobogu klana lietotais ģerbonis (15. gs.). Benislavski (Benisławscy, Benisławski), arī Beņislavski, ir sena Latvijas poļu dzimta, kas Inflantijas vaivadijā ieceļojusi 17.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Benislavski
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Borhi
Bujņicki
Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Bujņicki
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Cēsu vaivadija
Dagda
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Dagda
Dagdas novads
Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Dagdas novads
Daugavas province
Daugavas province bija viena no piecām Pleskavas guberņas provincēm, ko 1772.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavas province
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavpils
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavpils apriņķis
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavpils cietoksnis
Daugavpils novads
Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavpils novads
Daugavpils trakts
Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavpils trakts
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Daugavpils vēsture
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ebreji
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ebreju vēsture Latvijā
Francišeks Jakubs Šembeks
Francišeks Jakubs Šembeks (dzimis ap 1700. gadu, miris 1765. gadā) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1731.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Francišeks Jakubs Šembeks
Frīdrihs fon Līdinghauzens Volfs
Barons Frīdrihs fon Līdinghauzens Volfs (dzimis, miris) bija Daugavpilī dzimis Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas jezuīts, diplomāts, teoloģijas un filozofijas profesors, Svētās Romas imperatora Leopolda I uzticības persona, Vroclavas Universitātes dibinātājs un tās pirmais kanclers.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Frīdrihs fon Līdinghauzens Volfs
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Georgs Elgers
Gerhards Kēnigs
Johans Gerhards Kēnigs (1728—1785) bija vācbaltu farmaceits, ārsts un dabaspētnieks.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Gerhards Kēnigs
Gustavs Manteifelis
Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Gustavs Manteifelis
Hieronims Radzejovskis
Hieronims Radzejovskis (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks un diplomāts, Inflantijas vaivads 1667. gadā. Citu amatu vidū no 1650. līdz 1652. gadam bija Kroņa vicekanclers (Podkanclerzy koronny), bet 1645. gadā - Sejma maršals (Marszałek Sejmu). Dzimis Lenčicas vaivada Staņislava Radzejovska ģimenē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Hieronims Radzejovskis
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Hilzeni
Indricas ordeņa nocietinājums
Indrica (''Indriza'') 1854. gada kartē. Indricas ordeņa nocietinājums bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Indricas ordeņa nocietinājums
Inflantijas seimiks
Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Inflantijas seimiks
Inflantijas vaivadi
Vaivadijas ģerbonis Inflantijas vaivadi bija Polijas-Lietuvas ūnijas Inflantijas vaivadijas pārvaldes vadītāji.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Inflantijas vaivadi
Jakovs Kuļņevs
Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jakovs Kuļņevs
Jans Andžejs Plāters
Jans Andžejs Plāters (dzimis 1626. gadā, miris) bija grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1695.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jans Andžejs Plāters
Jans Šadurskis
Jans Šadurskis (miris) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jans Šadurskis
Jans Koss
Jans Koss (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1664.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jans Koss
Jans Tadeušs Zībergs
Jans Tadeušs Zībergs (dzimis 1739. gadā, miris 1806. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1775. līdz 1778. gadam, Brestas vaivads no 1778. līdz 1795. gadam.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jans Tadeušs Zībergs
Jans Teodors Šlībens
Jans Teodors Šlībens (dzimis, miris) bija Prūsijas hercogostes un Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1681?.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jans Teodors Šlībens
Jānis Augusts Hilzens
Jānis (Jans) Augusts Hilzens (dzimis 1702. gadā, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jānis Augusts Hilzens
Jānis Benislavskis
Jānis Benislavskis (1735—1812) bija Romas Katoļu baznīcas bīskaps 18.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jānis Benislavskis
Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jēkabpils
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jēkabpils vēsture
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jersika (valsts)
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Jezuīti
Juris Nikolajs Hilzens
Juris Nikolajs Hilzens jeb Ježijs Mikolajs Hilzens (dzimis, miris) bija Dagdā dzimis Latgales (Inflantijas) Hilzenu dzimtas garīdznieks, daudzu reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Juris Nikolajs Hilzens
Juzefats Zībergs
Juzefats Zībergs (dzimis 1684. gadā, miris 1776. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1769.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Juzefats Zībergs
Juzefs Hilzens
Juzefs Ježijs Hilzens (dzimis, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Juzefs Hilzens
Juzefs Koss
Juzefs (Jozefs) Koss (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Žečpospolitas valsts darbinieks un diplomāts, Inflantijas vaivads no 1709.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Juzefs Koss
Karņicki
Karņicku dzimtas ģerbonis Karņicki (Karnicki) ir sena poļu dzimta, kas 18.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Karņicki
Kaspers Rogaliņskis
Kaspers Rogaliņskis (dzimis starp 1725. un 1728. gadu, miris 1788. gadā) bija Žečpospolitas valsts darbinieks un dzejnieks, Inflantijas vaivads no 1778. līdz 1788. gadam, Svētās Romas impērijas grāfs. 1759. gadā tika norīkots par sūtni uz Sanktpēterburgu, kur apsprieda Krievijas armijas apgādes jautājumus.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Kaspers Rogaliņskis
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Konstance Benislavska
Konstance Benislavska (1747—1806) bija Latvijas poļu cilmes Latgales dzejniece.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Konstance Benislavska
Konstantīns Ludvigs Plāters
Konstantīns Ludvigs Plāters (dzimis 1722. gadā, miris) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts politiķis.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Konstantīns Ludvigs Plāters
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krāslava
Krāslavas ģimnāzija
Krāslavas ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krāslavas ģimnāzija
Krāslavas ordeņa pils
Pilsdrupas Krāslavas Teātra kalnā (D. Strukovs, 1864). Krāslavas ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Krāslavas Teātra kalnā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krāslavas ordeņa pils
Krāslavas pils
Krāslavas pils atjaunošanas laikā (2009) Krāslavas pils pirms Pirmā pasaules kara (1911) Krāslavas pils jeb Plāteru pils ir 18.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krāslavas pils
Krāslavas vēsture
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krāslavas vēsture
Krievciema pils
Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krievciema pils
Krievu valoda Latvijā
Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Krievu valoda Latvijā
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Kristīne I Vāsa
Kubulu pagasts
Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Kubulu pagasts
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Kurzemes guberņa
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latgaļi
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latgale
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latgales vēsture
Latgaliešu nacionālā atmoda
Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latgaliešu nacionālā atmoda
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvieši
Latvijas apriņķi
Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas apriņķi
Latvijas demogrāfija
Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas demogrāfija
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas ebreji
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas poļi
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Latvijas vēstures hronoloģija
Līksnas muiža
Līksnas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Sagruvusī Līksnas muiža 1927. gadā left Līksnas muižas kungu mājas paliekas atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Līksnas muiža
Līksnas pagasts
Līksnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Līksnas pagasts
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Līvāni
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Lietuvas vēsture
Litene
Litene ir apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Litene
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Livonija
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Livonijas bīskapija
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Livonijas hercogi
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Livonijas Konfederācija
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Livonijas landtāgs
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ludza
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ludzas apriņķis
Ludzas novads
Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ludzas novads
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ludzas pils
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ludzas trakts
Ludzas vēsture
Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Ludzas vēsture
Malnavas muiža
Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Malnavas muiža
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Marienhauzenas pils
Miests
Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Miests
Mihaels fon der Borhs
Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).
Skatīt Inflantijas vaivadija un Mihaels fon der Borhs
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mogiļevas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Mogiļevas guberņa Krievijas Impērijas kartē. Mogiļevas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc pirmās Polijas dalīšanas 1772.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Mogiļevas guberņa
Moli
Molu dzimtas ģerbonis Moli ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Piltenes apgabalā izsekojami līdz 16.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Moli
Napoleons Orda
Napoleons Orda (1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Napoleons Orda
Nikolajs Poplavskis
Nikolajs Poplavskis (dzimis, miris) bija pirmais Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Nikolajs Poplavskis
Opočka
Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Opočka
Oto Frideriks Felkerzāms
Oto Frideriks Felkerzāms (miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks no Felkerzāmu dzimtas, karavīrs un diplomāts, Inflantijas vaivads no 1696. līdz 1705. gadam, daudzu muižu īpašnieks Polijā, Lietuvā un Kurzemē. Dzimis Nīgrandes muižas īpašnieka Jana Felkerzāma ģimenē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Oto Frideriks Felkerzāms
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Otrais Ziemeļu karš
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pelēču muiža
Pelēču muiža ir neliela muiža Preiļu novada Pelēču pagasta Pelēčos, kas veidojusies 18. gadsimta beigās.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Pelēču muiža
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Pirmais Latgales latviešu kongress
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis (dzimis ap, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1710.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Pjotrs Ježijs Pšebendovskis
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Plāteri
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Pleskavas guberņa
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums
Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polockas guberņa
Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Polockas guberņa
Polockas vaivadija
Polockas ģerbonisPolockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .
Skatīt Inflantijas vaivadija un Polockas vaivadija
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Preiļu novads
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija
Rēmeri
Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēmeri
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzekne
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes ebreji
Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes ebreji
Rēzeknes fogti
Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes fogti
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes novads
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes trakts
Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes trakts
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Rēzeknes vēsture
Riebiņi
Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Riebiņi
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Sloboda
Soltāni
Soltānu dzimtas ģerbonis Soltāni (Sołtanowie) jeb Perasveti-Soltāni, ir sena Latvijas baltkrievu dzimta, kas 18.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Soltāni
Staņislavs Šadurskis
Staņislavs Šadurskis (dzimis, miris) bija Pušā dzimis Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas jezuīts un filozofs, Viļņas Universitātes profesors.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Staņislavs Šadurskis
Staņislavs Bžostovskis
Staņislavs Bžostovskis (dzimis, miris) bija Polijas—Lietuvas ūnijas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1767.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Staņislavs Bžostovskis
Staņislavs Penkoslavskis
Staņislavs Penkoslavskis (dzimšanas gads nezināms, miris īsi pirms) bija poļu augstmanis, karaļa rotmistrs.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Staņislavs Penkoslavskis
Teodors Volfs fon Līdinghauzens
Teodors Volfs fon Līdinghauzens (dzimis, miris) bija Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī (1710, koadjutors 1701—1710).
Skatīt Inflantijas vaivadija un Teodors Volfs fon Līdinghauzens
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Valodu politika Latvijā
Varakļānu novads
Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Varakļānu novads
Variešu pagasts
Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Variešu pagasts
Vārkavas novads
Vārkavas novads bija 2002.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vārkavas novads
Viļakas apriņķis
Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Viļakas apriņķis bija administratīvai teritoriāla vienība Latvijas PSR sastāvā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļakas apriņķis
Viļakas muiža
Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797). Viļakas muižas pils (1918). Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļakas muiža
Viļakas novads
Viļakas novads bija 2009.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļakas novads
Viļakas trakts
Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gs. sākumā. Viļakas trakts jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļakas trakts
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļakas vēsture
Viļāni
Viļāni ir pilsēta Latgalē, Rēzeknes novadā.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļāni
Viļānu muiža
Viļānu muižas pils mūsdienās (2000). Viļānu muižas kungu māja un fabrika (Napoleons Orda, akvarelis ap 1875). Viļānu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļānu muiža
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Viļņas ūnija
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vidzemes guberņa
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vilhelms Ketlers
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vitebskas guberņa
Vladislavs Hieronīms Soltāns
Vladislavs Hieronīms Soltāns (1824—1900) bija Latgales poļu izcelsmes politiķis.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Vladislavs Hieronīms Soltāns
Volfi fon Līdinghauzeni
Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Volfi fon Līdinghauzeni
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Zībergi
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Inflantijas vaivadija un Zviedru Vidzeme
1611. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1611.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1611. gads Latvijā
1612. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1612. gads Latvijā
1620. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1620.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1620. gads Latvijā
1625. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1625. gads Latvijā
1629. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1629.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1629. gads Latvijā
1630. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1630.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1630. gads Latvijā
1631. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1631.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1631. gads Latvijā
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1632. gads Latvijā
1633. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1633.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1633. gads Latvijā
1634. gads Latvijā
Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1634. gads Latvijā
1635. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1635.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1635. gads Latvijā
1636. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1636.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1636. gads Latvijā
1637. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1637.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1637. gads Latvijā
1638. gads Latvijā
Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1638. gads Latvijā
1639. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1639.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1639. gads Latvijā
1640. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1640.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1640. gads Latvijā
1641. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1641.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1641. gads Latvijā
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1642. gads Latvijā
1643. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1643.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1643. gads Latvijā
1644. gads Latvijā
Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1644. gads Latvijā
1645. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1645.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1645. gads Latvijā
1646. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1646.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1646. gads Latvijā
1647. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1647.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1647. gads Latvijā
1648. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1648.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1648. gads Latvijā
1649. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1649.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1649. gads Latvijā
1650. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1650.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1650. gads Latvijā
1651. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1651.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1651. gads Latvijā
1652. gads Latvijā
1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1652. gads Latvijā
1653. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1653.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1653. gads Latvijā
1654. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1654.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1654. gads Latvijā
1655. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1655.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1655. gads Latvijā
1656. gads Latvijā
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1656. gads Latvijā
1657. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1657.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1657. gads Latvijā
1658. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1658.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1658. gads Latvijā
1659. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1659.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1659. gads Latvijā
1660. gads Latvijā
1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1660. gads Latvijā
1661. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1661.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1661. gads Latvijā
1662. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1662.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1662. gads Latvijā
1663. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1663.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1663. gads Latvijā
1664. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1664.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1664. gads Latvijā
1665. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1665.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1665. gads Latvijā
1666. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1666.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1666. gads Latvijā
1667. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1667.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1667. gads Latvijā
1668. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1668.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1668. gads Latvijā
1669. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1669.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1669. gads Latvijā
1670. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1670.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1670. gads Latvijā
1671. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1671.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1671. gads Latvijā
1672. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1672.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1672. gads Latvijā
1673. gads Latvijā
1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1673. gads Latvijā
1674. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1674.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1674. gads Latvijā
1675. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1675.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1675. gads Latvijā
1676. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1676.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1676. gads Latvijā
1677. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1677.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1677. gads Latvijā
1678. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1678.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1678. gads Latvijā
1679. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1679.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1679. gads Latvijā
1680. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1680.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1680. gads Latvijā
1681. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1681.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1681. gads Latvijā
1682. gads Latvijā
Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1682. gads Latvijā
1683. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1683.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1683. gads Latvijā
1684. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1684.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1684. gads Latvijā
1685. gads Latvijā
Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1685. gads Latvijā
1686. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1686.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1686. gads Latvijā
1687. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1687.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1687. gads Latvijā
1688. gads Latvijā
Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1688. gads Latvijā
1689. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1689.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1689. gads Latvijā
1690. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1690.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1690. gads Latvijā
1691. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1691.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1691. gads Latvijā
1692. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1692.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1692. gads Latvijā
1693. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1693.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1693. gads Latvijā
1694. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1694.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1694. gads Latvijā
1695. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1695.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1695. gads Latvijā
1696. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1696.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1696. gads Latvijā
1697. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1697.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1697. gads Latvijā
1698. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1698.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1698. gads Latvijā
1699. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1699.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1699. gads Latvijā
17. gadsimts
17.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 17. gadsimts
1700. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1700.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1700. gads Latvijā
1701. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1701.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1701. gads Latvijā
1702. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1702.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1702. gads Latvijā
1703. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1703.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1703. gads Latvijā
1704. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1704.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1704. gads Latvijā
1705. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1705.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1705. gads Latvijā
1706. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1706.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1706. gads Latvijā
1707. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1707.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1707. gads Latvijā
1708. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1708.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1708. gads Latvijā
1709. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1709.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1709. gads Latvijā
1710. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1710.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1710. gads Latvijā
1711. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1711.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1711. gads Latvijā
1712. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1712.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1712. gads Latvijā
1713. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1713.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1713. gads Latvijā
1714. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1714.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1714. gads Latvijā
1715. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1715.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1715. gads Latvijā
1716. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1716.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1716. gads Latvijā
1717. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1717.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1717. gads Latvijā
1718. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1718.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1718. gads Latvijā
1719. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1719.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1719. gads Latvijā
1720. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1720.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1720. gads Latvijā
1721. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1721.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1721. gads Latvijā
1722. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1722.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1722. gads Latvijā
1723. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1723.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1723. gads Latvijā
1724. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1724.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1724. gads Latvijā
1725. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1725.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1725. gads Latvijā
1726. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1726.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1726. gads Latvijā
1727. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1727.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1727. gads Latvijā
1728. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1728.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1728. gads Latvijā
1729. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1729.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1729. gads Latvijā
1730. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1730.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1730. gads Latvijā
1731. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1731.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1731. gads Latvijā
1732. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1732.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1732. gads Latvijā
1733. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1733.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1733. gads Latvijā
1734. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1734.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1734. gads Latvijā
1735. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1735.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1735. gads Latvijā
1736. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1736.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1736. gads Latvijā
1737. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1737.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1737. gads Latvijā
1738. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1738.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1738. gads Latvijā
1739. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1739.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1739. gads Latvijā
1740. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1740.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1740. gads Latvijā
1741. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1741.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1741. gads Latvijā
1742. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1742.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1742. gads Latvijā
1743. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1743.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1743. gads Latvijā
1744. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1744.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1744. gads Latvijā
1745. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1745.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1745. gads Latvijā
1746. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1746.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1746. gads Latvijā
1747. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1747.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1747. gads Latvijā
1748. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1748.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1748. gads Latvijā
1749. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1749.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1749. gads Latvijā
1750. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1750.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1750. gads Latvijā
1751. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1751.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1751. gads Latvijā
1752. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1752.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1752. gads Latvijā
1753. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1752.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1753. gads Latvijā
1754. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1754.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1754. gads Latvijā
1755. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1755.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1755. gads Latvijā
1756. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1756.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1756. gads Latvijā
1757. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1757.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1757. gads Latvijā
1758. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1758.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1758. gads Latvijā
1759. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1759.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1759. gads Latvijā
1760. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1760.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1760. gads Latvijā
1761. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1761.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1761. gads Latvijā
1762. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1762.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1762. gads Latvijā
1763. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1763.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1763. gads Latvijā
1764. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1764.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1764. gads Latvijā
1765. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1765.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1765. gads Latvijā
1766. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1766.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1766. gads Latvijā
1767. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1767.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1767. gads Latvijā
1768. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1768.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1768. gads Latvijā
1769. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1769.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1769. gads Latvijā
1770. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1770.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1770. gads Latvijā
1771. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1771.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1771. gads Latvijā
1772. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1772.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1772. gads Latvijā
1773. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1773.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1773. gads Latvijā
1774. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1774.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1774. gads Latvijā
1775. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1775.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1775. gads Latvijā
1776. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1776.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1776. gads Latvijā
1777. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1777.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1777. gads Latvijā
1778. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1778.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1778. gads Latvijā
1779. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1779.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1779. gads Latvijā
1780. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1780.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1780. gads Latvijā
1781. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1781.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1781. gads Latvijā
1782. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1782.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1782. gads Latvijā
1783. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1783.
Skatīt Inflantijas vaivadija un 1783. gads Latvijā
Zināms kā Inflantija, Inflantijas vaivads, Inflantijas vojevodiste, Livonijas vaivadija, Poļu Inflantija, Poļu Livonija, Poļu Vidzeme.
, Jēkabpils vēsture, Jersika (valsts), Jezuīti, Juris Nikolajs Hilzens, Juzefats Zībergs, Juzefs Hilzens, Juzefs Koss, Karņicki, Kaspers Rogaliņskis, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Konstance Benislavska, Konstantīns Ludvigs Plāters, Krāslava, Krāslavas ģimnāzija, Krāslavas ordeņa pils, Krāslavas pils, Krāslavas vēsture, Krievciema pils, Krievu valoda Latvijā, Kristīne I Vāsa, Kubulu pagasts, Kurzemes guberņa, Latgaļi, Latgale, Latgales vēsture, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latvieši, Latvijas apriņķi, Latvijas demogrāfija, Latvijas ebreji, Latvijas poļi, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Līksnas muiža, Līksnas pagasts, Līvāni, Lietuvas vēsture, Litene, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas hercogi, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Ludza, Ludzas apriņķis, Ludzas novads, Ludzas pils, Ludzas trakts, Ludzas vēsture, Malnavas muiža, Marienhauzenas pils, Miests, Mihaels fon der Borhs, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Mogiļevas guberņa, Moli, Napoleons Orda, Nikolajs Poplavskis, Opočka, Oto Frideriks Felkerzāms, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pelēču muiža, Piltenes apgabals, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pjotrs Ježijs Pšebendovskis, Plāteri, Pleskavas guberņa, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas guberņa, Polockas vaivadija, Preiļu novads, Rīgas arhibīskapija, Rēmeri, Rēzekne, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes ebreji, Rēzeknes fogti, Rēzeknes novads, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes trakts, Rēzeknes vēsture, Riebiņi, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Sloboda, Soltāni, Staņislavs Šadurskis, Staņislavs Bžostovskis, Staņislavs Penkoslavskis, Teodors Volfs fon Līdinghauzens, Valodu politika Latvijā, Varakļānu novads, Variešu pagasts, Vārkavas novads, Viļakas apriņķis, Viļakas muiža, Viļakas novads, Viļakas trakts, Viļakas vēsture, Viļāni, Viļānu muiža, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Vilhelms Ketlers, Vitebskas guberņa, Vladislavs Hieronīms Soltāns, Volfi fon Līdinghauzeni, Zībergi, Zviedru Vidzeme, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1647. gads Latvijā, 1648. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1650. gads Latvijā, 1651. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1653. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1655. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1657. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1659. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1661. gads Latvijā, 1662. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 1664. gads Latvijā, 1665. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1668. gads Latvijā, 1669. gads Latvijā, 1670. gads Latvijā, 1671. gads Latvijā, 1672. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā, 1674. gads Latvijā, 1675. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 1677. gads Latvijā, 1678. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā, 1680. gads Latvijā, 1681. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 1683. gads Latvijā, 1684. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1686. gads Latvijā, 1687. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā, 1689. gads Latvijā, 1690. gads Latvijā, 1691. gads Latvijā, 1692. gads Latvijā, 1693. gads Latvijā, 1694. gads Latvijā, 1695. gads Latvijā, 1696. gads Latvijā, 1697. gads Latvijā, 1698. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 17. gadsimts, 1700. gads Latvijā, 1701. gads Latvijā, 1702. gads Latvijā, 1703. gads Latvijā, 1704. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1709. gads Latvijā, 1710. gads Latvijā, 1711. gads Latvijā, 1712. gads Latvijā, 1713. gads Latvijā, 1714. gads Latvijā, 1715. gads Latvijā, 1716. gads Latvijā, 1717. gads Latvijā, 1718. gads Latvijā, 1719. gads Latvijā, 1720. gads Latvijā, 1721. gads Latvijā, 1722. gads Latvijā, 1723. gads Latvijā, 1724. gads Latvijā, 1725. gads Latvijā, 1726. gads Latvijā, 1727. gads Latvijā, 1728. gads Latvijā, 1729. gads Latvijā, 1730. gads Latvijā, 1731. gads Latvijā, 1732. gads Latvijā, 1733. gads Latvijā, 1734. gads Latvijā, 1735. gads Latvijā, 1736. gads Latvijā, 1737. gads Latvijā, 1738. gads Latvijā, 1739. gads Latvijā, 1740. gads Latvijā, 1741. gads Latvijā, 1742. gads Latvijā, 1743. gads Latvijā, 1744. gads Latvijā, 1745. gads Latvijā, 1746. gads Latvijā, 1747. gads Latvijā, 1748. gads Latvijā, 1749. gads Latvijā, 1750. gads Latvijā, 1751. gads Latvijā, 1752. gads Latvijā, 1753. gads Latvijā, 1754. gads Latvijā, 1755. gads Latvijā, 1756. gads Latvijā, 1757. gads Latvijā, 1758. gads Latvijā, 1759. gads Latvijā, 1760. gads Latvijā, 1761. gads Latvijā, 1762. gads Latvijā, 1763. gads Latvijā, 1764. gads Latvijā, 1765. gads Latvijā, 1766. gads Latvijā, 1767. gads Latvijā, 1768. gads Latvijā, 1769. gads Latvijā, 1770. gads Latvijā, 1771. gads Latvijā, 1772. gads Latvijā, 1773. gads Latvijā, 1774. gads Latvijā, 1775. gads Latvijā, 1776. gads Latvijā, 1777. gads Latvijā, 1778. gads Latvijā, 1779. gads Latvijā, 1780. gads Latvijā, 1781. gads Latvijā, 1782. gads Latvijā, 1783. gads Latvijā.