Satura rādītājs
35 attiecības: Aragoniešu valoda, Aromūnu valoda, Arpitāņu valoda, Astūriešu valoda, Baltu pirmvaloda, Dalmāciešu valoda, Franču valoda, Friulu valoda, Galisiešu valoda, Haitiešu valoda, Indoeiropieši, Indoeiropiešu valodas, Itāļu valoda, Kaprakota, Katalāņu valoda, Ladīnu valoda, Ladino, Latīņu valoda, Lava, Leoniešu valoda, Ligūriešu valoda, Lombardiešu valoda, Neapoliešu valoda, Normandiešu valoda, Oksitāņu valoda, Pjemontiešu valoda, Portugāļu valoda, Romāņu valodas, Rumāņu valoda, Sardīniešu valoda, Sicīliešu valoda, Spāņu valoda, Trio, Valoņu valoda, Venēciešu valoda.
Aragoniešu valoda
Aragoniešu valoda (aragonés) ir romāņu saimes valoda, kurā runā no 10 līdz 20 tūkstošu Spānijas reģiona Aragonas ieleju iedzīvotāji.
Skatīt Itāļu valodas un Aragoniešu valoda
Aromūnu valoda
Aromūnu valoda (rrãmãneshti, armãneashti), arī Maķedonijas rumāņu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda aptuveni 113 tūkstošiem aromūniem.
Skatīt Itāļu valodas un Aromūnu valoda
Arpitāņu valoda
Arpitāņu valoda (arpetan) jeb frankoprovansiešu valoda ir romāņu valoda, kas izplatīta Arpitānijas reģionā (Francijas austrumos, Šveices rietumos un Itālijas ziemeļrietumos).
Skatīt Itāļu valodas un Arpitāņu valoda
Astūriešu valoda
Astūriešu valoda (asturianu vai bable) ir romāņu saimes valoda, kurā runā apmēram pusmiljons astūriešu Spānijas provincē Astūrijā.
Skatīt Itāļu valodas un Astūriešu valoda
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Skatīt Itāļu valodas un Baltu pirmvaloda
Dalmāciešu valoda
Dalmāciešu valoda (veklisúṅ, vetrún diskaurs) ir mirusi romāņu valoda, kura savulaik bija izplatīta Dalmācijā, mūsdienu Horvātijas teritorijā, Adrijas jūras piekrastē no Krkas salas ziemeļos līdz Kotorai dienvidos.
Skatīt Itāļu valodas un Dalmāciešu valoda
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Itāļu valodas un Franču valoda
Friulu valoda
Friulu valoda ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos.
Skatīt Itāļu valodas un Friulu valoda
Galisiešu valoda
Galisiešu valoda (galego) ir romāņu saimes valoda, kurā runā vairāk kā 3 miljoni cilvēku Galisijas autonomajā reģionā Spānijas ziemeļrietumos.
Skatīt Itāļu valodas un Galisiešu valoda
Haitiešu valoda
Haitiešu valoda (Kreyòl ayisyen) ir uz franču valodas balstīta kreoliskā valoda, kas radusies Karību jūras valstī Haiti.
Skatīt Itāļu valodas un Haitiešu valoda
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Skatīt Itāļu valodas un Indoeiropieši
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Itāļu valodas un Indoeiropiešu valodas
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Skatīt Itāļu valodas un Itāļu valoda
Kaprakota
Kaprakota ir ciems Izernijas provincē Molizē, Itālijā.
Skatīt Itāļu valodas un Kaprakota
Katalāņu valoda
oksitāņu valodā.) Katalāņu valoda (català, vai) ir romāņu saimes valoda.
Skatīt Itāļu valodas un Katalāņu valoda
Ladīnu valoda
Ladīnu valoda (ladīnu: ladin) ir Itālijas ziemeļaustrumos Veneto un Trentīno-Alto Adidžes reģionā lietota romāņu grupas valoda.
Skatīt Itāļu valodas un Ladīnu valoda
Ladino
Ladino (לאדינו, Ladino), ebreju-spāņu valoda (גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol) jeb sefardu valoda ir romāņu valoda, kas radusies uz senās spāņu valodas bāzes.
Skatīt Itāļu valodas un Ladino
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Itāļu valodas un Latīņu valoda
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Skatīt Itāļu valodas un Lava
Leoniešu valoda
251px251px Leoniešu valoda (llengua llionesa) ir viena no astūrleoniešu lingvistiskās grupas valodām.
Skatīt Itāļu valodas un Leoniešu valoda
Ligūriešu valoda
Ligūriešu valoda (ligure, zeneize) ir Itālijas ziemeļos esošajā Ligūrijas reģionā, Francijas dienvidos esošajā reģionā Provansā un Monako runāta romāņu saimes valoda.
Skatīt Itāļu valodas un Ligūriešu valoda
Lombardiešu valoda
Lombardiešu valoda (lumbaart vai lengua lumbarda) ir romāņu valoda, kas pieder pie gallu—itāliešu valodu atzara.
Skatīt Itāļu valodas un Lombardiešu valoda
Neapoliešu valoda
Neapoliešu valoda (neapoliešu: lengua napulitana, napulitane) ir galvenokārt Itālijas Abruco, Apūlijas, Bazilikatas, Lacio, Kampānijas, Markes un Molizes reģionos izplatīta romāņu grupas valoda, ko prot no aptuveni 5 līdz 8 miljoniem cilvēku.
Skatīt Itāļu valodas un Neapoliešu valoda
Normandiešu valoda
Normandiešu valoda (Normaund) ir romāņu valoda, kas izplatīta Normandijā, Džērsijā un Gērnsijā.
Skatīt Itāļu valodas un Normandiešu valoda
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Skatīt Itāļu valodas un Oksitāņu valoda
Pjemontiešu valoda
Pjemontiešu valoda (Piemontèis) ir romāņu saimes valoda, kurā runā apmēram 2 miljoni cilvēku Pjemontā, Itālijas ziemeļrietumos.
Skatīt Itāļu valodas un Pjemontiešu valoda
Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.
Skatīt Itāļu valodas un Portugāļu valoda
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Itāļu valodas un Romāņu valodas
Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.
Skatīt Itāļu valodas un Rumāņu valoda
Sardīniešu valoda
Sardīniešu jeb sardu valoda ir romāņu grupas valoda, kurā runā lielākā daļa Sardīnijas salas iedzīvotāju, izņemot salas ziemeļu daļu, kur runā korsikāņu valodas dialektos un dažas rietumu piekrastes pilsētas, kur runā katalāņu un ligūriešu valodā.
Skatīt Itāļu valodas un Sardīniešu valoda
Sicīliešu valoda
Sicīliešu valoda (sicilianu, sìculu) ir romāņu saimes valoda, kurā runā 4—5 miljoni cilvēku Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, tai pieguļošajās Vidusjūras salās un Kalabrijas reģiona dienvidos.
Skatīt Itāļu valodas un Sicīliešu valoda
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Skatīt Itāļu valodas un Spāņu valoda
Trio
Vijoles, čella un klavieru trio Trio mūzikā ir trīs mūzikas instrumentu vai vokālu izpildītāju kopa.
Skatīt Itāļu valodas un Trio
Valoņu valoda
Valoņu valoda (Walon) ir romāņu valoda, kuru ikdienā aktīvi izmanto aptuveni 10—20% Valonijas (Beļģijas reģiona) iedzīvotāji.
Skatīt Itāļu valodas un Valoņu valoda
Venēciešu valoda
Venēciešu valoda (łéngua vèneta) ir romāņu valoda, kurā galvenokārt runā Itālijas ziemeļos esošajos Veneto un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionos.
Skatīt Itāļu valodas un Venēciešu valoda
Zināms kā Itāliskās valodas.