Ātrāk nekā pārlūku!
201 attiecības: Abrenes apriņķis, Aizkraukles viduslaiku pils, Alūksnes vēsture, Aleksandrova (pilsēta), Aleksandrs Ņevskis, Andrejs Kurbskis, Andrejs Paļeckis, Antonijs Posevino, Arhangeļska, Astrahaņa, Astrahaņas hani, Astrahaņas hanu uzskaitījums, Atzele, Šigalejs, Ņevas kauja, Āraišu ordeņa pils, Bargais, Bīriņu muiža, Bērzaunes draudzes novads, Bērzaunes pils, Cara līgava, Cēsis, Cēsu kauja (1578), Cēsu pils, Cēsu pils aplenkums (1577), Cēsu vēsture, Daugavpils, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils vēsture, Dāņu Igaunija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Džovanni Paolo Kampana, Dinaburgas pils, Dzērbenes viduslaiku pils, Ebreju vēsture Latvijā, Elerts Krūze, Eltons, Erzji, Fīlips Šalls fon Bells, Fjodors I, Frederiks II, Fricis Adamovičs, Gaujienas viduslaiku pils, Gļinski, Goļicini, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gulbene, Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Hanti, ..., Hieronims Hodkevičs, Hodkeviči, Igaunijas krievi, Ingrija, Ivans Baso, Ivans Goļicins, Ivans Mstislavskis, Ivans Ohļabiņins, Ivans Vasiļjevičs maina profesiju, Ivans VI Romanovs, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jaspers fon Minsters, Jānis Hodkevičs, Jermaks, Jirgens fon Fārensbahs, Jugra (zeme), Juhans III, Kabarda-Balkārija, Kabardija, Kasimovas hani, Katrīna Jagailiete, Kauja pie Vorsklas, Kazaņa, Kazaņas hani, Kazaņas haniste, Kazaņas kremlis, Kārtu pārstāvniecība, Koadjutoru karš, Koknese, Kokneses vēsture, Konda, Konda (upe), Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievu kurts, Krievu—turku karš (1568—1570), Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krimas haniste, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Latgales vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lielkrievija, Lielvārdes vēsture, Lietuvas—Maskavijas kari, Limbaži, Limbažu draudzes novads, Limbažu pils, Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas hercogi, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Ludzas pils, Magnuss (Livonijas karalis), Mamajs, Mansi, Marienhauzenas pils, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Mastorava, Mesli, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Mihails Morozovs-Popļevins, Mihails Tjufjakins, Možaiskas līgums, Mokši, Monomaha cepure, Mordvieši, Nogaju orda, Novgorodas apgabals, Novgorodas Republika, Novgorodas slaktiņš, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pečori, Perma (zeme), Piltene, Piltenes apgabals, Pjotrs Hvorostiņins, Pjotrs Tatevs, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas brīvpilsēta, Rūjiena, Rūjienas luterāņu baznīca, Rūjienas vēsture, Rēzeknes ebreji, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes vēsture, Rieteklis, Roberts Vipers, Romanovu dinastija, Rostovas kņazi, Salaspils vēsture, Salaspils viduslaiku pils, Sergejs Eizenšteins, Sibīrijas haniste, Siguldas vēsture, Simeons Bekbulatovičs, Skujene, Soļci, Sudrabsaliņa, Talabu salas, Tatarstāna, Tērbatas bīskapija, Tiešais vārds, Tihvina, Tirzas kauja, Tvera, Tveras kņazi, Udmurti, Umurgas draudzes novads, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras vēsture, Valters fon Pletenbergs, Vasilija Svētlaimīgā katedrāle, Vasilijs Goļicins, Vasilijs III, Vasilijs Sickis, Veļikije Luki, Veļikijnovgoroda, Viļakas vēsture, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vilhelms fon Firstenbergs, Viltusdmitrijs I, Vjerhņadzvinska, Vrangeļi, Zahārijs Stopijs, Zalomons Hennings, Ziemeļu septiņgadu karš, 1479. gads, 1530. gads, 1533. gads, 1547. gads, 1552. gads, 1577. gads Latvijā, 1584. gads, 18. marts, 25. augusts, 28. marts. Izvērst indekss (151 vairāk) »
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Ivans IV un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Ivans IV un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »
Aleksandrova (pilsēta)
Aleksandrova ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Aleksandrovas rajona centrs.
Jaunums!!: Ivans IV un Aleksandrova (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Ivans IV un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Andrejs Kurbskis
Kņazs Andrejs Kurbskis (dzimis 1518. gadā, miris 1583. gada maijā) bija viens no tuvākajiem cara Ivana IV līdzgaitniekiem. Bija viens no redzamākajiem krievu karavadoņiem Livonijas kara laikā, tai skaitā uzvarot kaujā pie Valmieras. 1564. gadā, iespējams uzzinot par cara ieplānotajām represijām pret viņu, pārgāja Žečpospolitas karaļa Sigismunda II Augusta dienestā un piedalījās kaujās pret Krievijas caristi. Par pāriešanu poļu pusē Kurbskim tika piešķirti dažādi īpašumi, to skaitā Koveļas pilsēta. Jau pēc pāriešanas Polijas karaļa dienestā sarakstījās ar caru Ivanu IV par valsts pārvaldes jautājumiem. Šī sarakste, iespējams pārveidotā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Andrejs Kurbskis · Redzēt vairāk »
Andrejs Paļeckis
Andrejs Paļeckis (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes kņazs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Andrejs Paļeckis · Redzēt vairāk »
Antonijs Posevino
Antonijs Posevino (1533—1611) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris, diplomāts un rakstnieks.
Jaunums!!: Ivans IV un Antonijs Posevino · Redzēt vairāk »
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Ivans IV un Arhangeļska · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Ivans IV un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Ivans IV un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hanu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Astrahaņas hani no 1466.
Jaunums!!: Ivans IV un Astrahaņas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Ivans IV un Atzele · Redzēt vairāk »
Šigalejs
Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).
Jaunums!!: Ivans IV un Šigalejs · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Ivans IV un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Āraišu ordeņa pils
Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.
Jaunums!!: Ivans IV un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Bargais
Bargais (sieviešu dzimtē Bargā) ir latviešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Ivans IV un Bargais · Redzēt vairāk »
Bīriņu muiža
Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.
Jaunums!!: Ivans IV un Bīriņu muiža · Redzēt vairāk »
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Ivans IV un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Ivans IV un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Cara līgava
"Cara līgava" ir 1964.
Jaunums!!: Ivans IV un Cara līgava · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ivans IV un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu kauja (1578)
1578.
Jaunums!!: Ivans IV un Cēsu kauja (1578) · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu pils aplenkums (1577)
Cēsu pils aplenkuma laikā krievu lielgabali sagrāva Cēsu pils ziemeļu un rietumu mūrus. Cēsu pils aplenkums (1577) bija daļa no Livonijas kara.
Jaunums!!: Ivans IV un Cēsu pils aplenkums (1577) · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Jaunums!!: Ivans IV un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Ivans IV un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Ivans IV un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Džovanni Paolo Kampana
Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.
Jaunums!!: Ivans IV un Džovanni Paolo Kampana · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Ivans IV un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Ivans IV un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Ivans IV un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Ivans IV un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Eltons
Eltons ir beznoteces sālsezers Krievijā, Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā, Volgogradas apgabalā, netālu no Kazahstānas robežas.
Jaunums!!: Ivans IV un Eltons · Redzēt vairāk »
Erzji
Erzji ir Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojoša somugru tauta.
Jaunums!!: Ivans IV un Erzji · Redzēt vairāk »
Fīlips Šalls fon Bells
Fīlips Šalls fon Bells (dzimšanas gads nezināms, miris 1560. gadā) bija pēdējais Livonijas ordeņa landmaršals.
Jaunums!!: Ivans IV un Fīlips Šalls fon Bells · Redzēt vairāk »
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Jaunums!!: Ivans IV un Fjodors I · Redzēt vairāk »
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Jaunums!!: Ivans IV un Frederiks II · Redzēt vairāk »
Fricis Adamovičs
Fricis Adamovičs, arī Frīdrihs Adamovičs (1863—1933), bija latviešu skolotājs, tulkotājs un dzejnieks.
Jaunums!!: Ivans IV un Fricis Adamovičs · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: Ivans IV un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gļinski
Kņaza Mihaila Gļinska zīmogs ar tatāru tamgu (1501). Gļinski bija Krimas tatāru izcelsmes Lietuvas lielkņazistes un Maskavijas kņazu un bajāru dzimta, kura krita nežēlastībā, apvainota Maskavas dedzināšanā.
Jaunums!!: Ivans IV un Gļinski · Redzēt vairāk »
Goļicini
Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.
Jaunums!!: Ivans IV un Goļicini · Redzēt vairāk »
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Jaunums!!: Ivans IV un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Ivans IV un Gulbene · Redzēt vairāk »
Gulbenes novads
Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Ivans IV un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Ivans IV un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Hanti
Hanti (pašnosaukums: ханти, хантэ, хандэ, кантэк, кантах), agrāk zināmi kā ostjaki, ir somugru tauta Eirāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Ivans IV un Hanti · Redzēt vairāk »
Hieronims Hodkevičs
Hieronims Hodkevičs (dzimis ap 1510. gadu, miris 1561. gadā) bija Lietuvas lielkņazistes valsts darbinieks.
Jaunums!!: Ivans IV un Hieronims Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: Ivans IV un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Igaunijas krievi
Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Ivans IV un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ivans Baso
Ivans Baso (dzimis Galaratē, Varēzes provincē) ir bijušais profesionālais Itālijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: Ivans IV un Ivans Baso · Redzēt vairāk »
Ivans Goļicins
Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Ivans Goļicins · Redzēt vairāk »
Ivans Mstislavskis
Ivans Mstislavskis (dzimšanas gads nezināms, miris 1586. gadā) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, kņazs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV tuvs līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Ivans IV un Ivans Mstislavskis · Redzēt vairāk »
Ivans Ohļabiņins
Kņazs Ivans Ohļabiņins (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā.
Jaunums!!: Ivans IV un Ivans Ohļabiņins · Redzēt vairāk »
Ivans Vasiļjevičs maina profesiju
"Ivans Vasiļjevičs maina profesiju" ir padomju kinokomēdijas žanra zinātniskās fantastikas piedzīvojumu muzikālā filma, kas 1973.
Jaunums!!: Ivans IV un Ivans Vasiļjevičs maina profesiju · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Ivans IV un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Ivans IV un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Ivans IV un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Ivans IV un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jermaks
Jermaks Timofejevičs (dzimis apmēram 1532. gadā (iespējams vēlāk, līdz 1542. gadam), miris) bija kazaku atamans.
Jaunums!!: Ivans IV un Jermaks · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Ivans IV un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Jugra (zeme)
Krievijas caru ģerbonī. Jugra jeb Jugorija bija ugru valodās runājošo hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā.
Jaunums!!: Ivans IV un Jugra (zeme) · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Ivans IV un Juhans III · Redzēt vairāk »
Kabarda-Balkārija
Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Ivans IV un Kabarda-Balkārija · Redzēt vairāk »
Kabardija
Kabardijas ģerbonis. Kabardija bija adigu jeb čerkesu apdzīvota valsts Ziemeļkaukāzā, kas pastāvēja līdz 1825.
Jaunums!!: Ivans IV un Kabardija · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Ivans IV un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Ivans IV un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kauja pie Vorsklas
Kauja pie Vorsklas notika 1399.
Jaunums!!: Ivans IV un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Ivans IV un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Jaunums!!: Ivans IV un Kazaņas hani · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Ivans IV un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kazaņas kremlis
Kazaņas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas Tatarstānas galvaspilsētas Kazaņas centrā pie Kazankas upes ieteces Volgā un viens no pilsētas simboliem.
Jaunums!!: Ivans IV un Kazaņas kremlis · Redzēt vairāk »
Kārtu pārstāvniecība
Kārtu pārstāvniecība — etaps sabiedrības attīstībā ceļā uz parlamentārismu lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, kad valsts pārvaldē ar padomdevēja tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce (protoparlaments).
Jaunums!!: Ivans IV un Kārtu pārstāvniecība · Redzēt vairāk »
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Jaunums!!: Ivans IV un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Ivans IV un Koknese · Redzēt vairāk »
Kokneses vēsture
Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.
Jaunums!!: Ivans IV un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »
Konda
Kondas kņazu ģerbonis. Krievijas iekarotās Kondas (''Condora'') un Sibīrijas (''Sibier'') zemes 1589. gada kartē. Konda jeb Kondijas kņaziste () bija mansu apdzīvotās teritorijas nosaukums Kondas upes baseinā 16.
Jaunums!!: Ivans IV un Konda · Redzēt vairāk »
Konda (upe)
Konda ir upe Krievijā, Sibīrijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, plūst cauri Hantu-Mansu autonomajam apvidum — Jugrai.
Jaunums!!: Ivans IV un Konda (upe) · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu kurts
Krievu kurts pazīstams arī ar nosaukumu krievu vēja suns ir krievu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievu kurts · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1568—1570)
Krievu-turku karš (1568—1570) jeb Astrahaņas karagājiens bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievu—turku karš (1568—1570) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Ivans IV un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Ivans IV un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Ivans IV un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Ivans IV un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Ivans IV un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lielkrievija
Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.
Jaunums!!: Ivans IV un Lielkrievija · Redzēt vairāk »
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas—Maskavijas kari
Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.
Jaunums!!: Ivans IV un Lietuvas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Ivans IV un Limbaži · Redzēt vairāk »
Limbažu draudzes novads
Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Ivans IV un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Jaunums!!: Ivans IV un Limbažu pils · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Ivans IV un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Ivans IV un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Jaunums!!: Ivans IV un Ludzas pils · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Ivans IV un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Jaunums!!: Ivans IV un Mamajs · Redzēt vairāk »
Mansi
Mansi tautastērpos. Mansu apdzīvotā teritorija. Mansi, vēsturiski pazīstami arī kā voguli, ir somugru valodā runājoša Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta.
Jaunums!!: Ivans IV un Mansi · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Ivans IV un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Ivans IV un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Ivans IV un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mastorava
Mastoravas publikācijas vāks. Mastorava (erzju un) ir erzju un mokšu varoņeposs, kuru 1994.
Jaunums!!: Ivans IV un Mastorava · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Ivans IV un Mesli · Redzēt vairāk »
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Jaunums!!: Ivans IV un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »
Mihails Morozovs-Popļevins
Mihails Morozovs-Popļevins (dzimšanas gads nezināms, miris) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, diplomāts, okoļņičijs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV līdzgaitnieks, Izvēlētās padomes (Избранная рада, neoficiālās valdības) loceklis.
Jaunums!!: Ivans IV un Mihails Morozovs-Popļevins · Redzēt vairāk »
Mihails Tjufjakins
Mihails Tjufjakins (miris) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Mihails Tjufjakins · Redzēt vairāk »
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Jaunums!!: Ivans IV un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »
Mokši
Mokši ir Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojoša somugru tauta.
Jaunums!!: Ivans IV un Mokši · Redzēt vairāk »
Monomaha cepure
Monomaha cepure Maskavas kremļa dārgumu glabātuvē (2013). Krievijas caru koronācijas cepurēm (2000). Monomaha cepure ir nosacīts apzīmējums 14.
Jaunums!!: Ivans IV un Monomaha cepure · Redzēt vairāk »
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Jaunums!!: Ivans IV un Mordvieši · Redzēt vairāk »
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Jaunums!!: Ivans IV un Nogaju orda · Redzēt vairāk »
Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.
Jaunums!!: Ivans IV un Novgorodas apgabals · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Ivans IV un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Novgorodas slaktiņš
Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.
Jaunums!!: Ivans IV un Novgorodas slaktiņš · Redzēt vairāk »
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Jaunums!!: Ivans IV un Pasvales līgums · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pečori
Pečori, no 1920.
Jaunums!!: Ivans IV un Pečori · Redzēt vairāk »
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Jaunums!!: Ivans IV un Perma (zeme) · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Ivans IV un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Ivans IV un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Pjotrs Hvorostiņins
Pjotrs Hvorostiņins (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Pjotrs Hvorostiņins · Redzēt vairāk »
Pjotrs Tatevs
Pjotrs Tatevs (miris) bija Krievijas caristes cara miesassargs (rinda), stoļņiks, vojevoda, bajārs un okoļņičijs cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Pjotrs Tatevs · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Ivans IV un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Ivans IV un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Ivans IV un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Rūjienas luterāņu baznīca
Rūjienas Sv.
Jaunums!!: Ivans IV un Rūjienas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Ivans IV un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rēzeknes ebreji
Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.
Jaunums!!: Ivans IV un Rēzeknes ebreji · Redzēt vairāk »
Rēzeknes fogti
Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Ivans IV un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Jaunums!!: Ivans IV un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Jaunums!!: Ivans IV un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »
Rieteklis
Rieteklis, īstajā vārdā Jūlijs Eduards Balodis (dzimis 1856. gada 14. februārī Valmieras pagasta Baložos, miris 1940. gada 11. augustā Valmierā) bija latviešu dzejnieks.
Jaunums!!: Ivans IV un Rieteklis · Redzēt vairāk »
Roberts Vipers
Roberts Vipers (1859–1954) bija austriešu cilmes Krievijas un Latvijas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors (1924).
Jaunums!!: Ivans IV un Roberts Vipers · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Ivans IV un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Jaunums!!: Ivans IV un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »
Salaspils vēsture
Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.
Jaunums!!: Ivans IV un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Jaunums!!: Ivans IV un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Sergejs Eizenšteins
Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, Krievijas PFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1935), divu Staļina prēmiju laureāts (1941, 1946).
Jaunums!!: Ivans IV un Sergejs Eizenšteins · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Ivans IV un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Ivans IV un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Skujene
Skujene (agrāk arī Skujenes muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ivans IV un Skujene · Redzēt vairāk »
Soļci
Soļci ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumu daļā, Soļcu rajona centrs pie Šeloņas upes.
Jaunums!!: Ivans IV un Soļci · Redzēt vairāk »
Sudrabsaliņa
Sudrabsaliņa (skats no ziemeļiem) Sudrabsaliņa Rīgā Sudrabsaliņa (arī Sudrabsala) ir neliela sala Juglas ezera dienvidu daļā Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā.
Jaunums!!: Ivans IV un Sudrabsaliņa · Redzēt vairāk »
Talabu salas
Talabu salas: pa labi — Zaļita sala, pa kreisi — Verhņijas sala, vidū Talabeņeca Verhņijas salas piekraste Baznīca Verhņijas salā Skola Talabas salā Talabu salas jeb Zaļita salas ir mazs arhipelāgs Pleskavas ezerā, Krievijas Federācijas ziemeļrietumos ap 20 km no robežas ar Igauniju.
Jaunums!!: Ivans IV un Talabu salas · Redzēt vairāk »
Tatarstāna
Tatarstānas Republika ir republika Krievijas Federācijas sastāvā.
Jaunums!!: Ivans IV un Tatarstāna · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Ivans IV un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tiešais vārds
Tiešais vārds ir baznīcas kalendāra svētā mocekļa vai brīnumdara vārds, kurā nosauca jaundzimušo, kurš dzimis šī svētā dienā.
Jaunums!!: Ivans IV un Tiešais vārds · Redzēt vairāk »
Tihvina
Tihvina ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Tihvinkas upes.
Jaunums!!: Ivans IV un Tihvina · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Ivans IV un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Jaunums!!: Ivans IV un Tvera · Redzēt vairāk »
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Jaunums!!: Ivans IV un Tveras kņazi · Redzēt vairāk »
Udmurti
Udmurti ir somugru tauta, kura dzīvo Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kā arī tās kaimiņu republikās.
Jaunums!!: Ivans IV un Udmurti · Redzēt vairāk »
Umurgas draudzes novads
Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Ivans IV un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ivans IV un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Ivans IV un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ivans IV un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Ivans IV un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vasilija Svētlaimīgā katedrāle
Svētās Dievmātes patvēruma katedrāle vai Vasilija Svētlaimīgā katedrāle (Собор Василия Блаженного) ir bijušais pareizticīgo dievnams Sarkajā laukumā, Maskavā, Krievijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Vasilija Svētlaimīgā katedrāle · Redzēt vairāk »
Vasilijs Goļicins
Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ivans IV un Vasilijs Goļicins · Redzēt vairāk »
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Jaunums!!: Ivans IV un Vasilijs III · Redzēt vairāk »
Vasilijs Sickis
Vasilijs Sickis (miris) bija Krievijas caristes kņazs, okolņičijs no 1559.
Jaunums!!: Ivans IV un Vasilijs Sickis · Redzēt vairāk »
Veļikije Luki
Veļikije Luki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.
Jaunums!!: Ivans IV un Veļikije Luki · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Ivans IV un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Jaunums!!: Ivans IV un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Ivans IV un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Ivans IV un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Jaunums!!: Ivans IV un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinska
Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.
Jaunums!!: Ivans IV un Vjerhņadzvinska · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Ivans IV un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Ivans IV un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »
Zalomons Hennings
''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.
Jaunums!!: Ivans IV un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »
Ziemeļu septiņgadu karš
Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.
Jaunums!!: Ivans IV un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
1479. gads
1479.
Jaunums!!: Ivans IV un 1479. gads · Redzēt vairāk »
1530. gads
1530.
Jaunums!!: Ivans IV un 1530. gads · Redzēt vairāk »
1533. gads
1533.
Jaunums!!: Ivans IV un 1533. gads · Redzēt vairāk »
1547. gads
1547.
Jaunums!!: Ivans IV un 1547. gads · Redzēt vairāk »
1552. gads
1552.
Jaunums!!: Ivans IV un 1552. gads · Redzēt vairāk »
1577. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1577.
Jaunums!!: Ivans IV un 1577. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1584. gads
1584.
Jaunums!!: Ivans IV un 1584. gads · Redzēt vairāk »
18. marts
18.
Jaunums!!: Ivans IV un 18. marts · Redzēt vairāk »
25. augusts
25.
Jaunums!!: Ivans IV un 25. augusts · Redzēt vairāk »
28. marts
28.
Jaunums!!: Ivans IV un 28. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ivans Bargais, Ivans IV Bargais, Joans IV, Joans IV Rjurikovičs, Joans IV Vasiļjevičs, Jānis Briesmīgais.
