Satura rādītājs
21 attiecības: Četras svētās pilsētas, Babilonijas trimda, Dāvids (ķēniņš), Divpadsmit ciltis, Dokumentālā hipotēze, Ebreji, Ebreju vēstures hronoloģija, Jūdeja, Jūdejas ķēniņvalsts, Jeremija, Jeruzalemes templis, Jesaja, Psalmi, Rabīns, Samarieši, Sauls, Soģi, Zālamana Pamācību grāmata, Zālamans, 10. gadsimts p.m.ē., 11. gadsimts p.m.ē..
Četras svētās pilsētas
Četras svētās pilsētas, jūdaisma tradīcijā iekļauj Jeruzalemi, Hebronu, Tiberiju un Safedu.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Četras svētās pilsētas
Babilonijas trimda
Babilonas trimda, Babilonijas trimda (arī Bābeles gūsts) attiecas uz senebreju deportāciju no senās Jūdejas karalistes uz Babiloniju 6.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Babilonijas trimda
Dāvids (ķēniņš)
Ķēniņš Dāvids (18. gadsimta pareizticīgo ikona). Dāvids (dzimis 1035. gadā p.m.ē.; miris 965. gadā p.m.ē.) bija otrais Izraēlas valsts ķēniņš, Izraēlas valdnieku dinastijas izveidotājs.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Dāvids (ķēniņš)
Divpadsmit ciltis
Divpadsmit cilšu apdzīvotā teritorija 12-11 gs. p.m.ē. Divpadsmit ciltis, Bībelē aprakstītās seno izraēļu ciltis, kas bija patriarha Jēkaba (ko sauca arī par Izraēlu) dēlu pēcnācēji.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Divpadsmit ciltis
Dokumentālā hipotēze
Dokumentālā hipotēze (DH) ir vēsturiski kritiska teorija, kas apgalvo, ka Pentateihs (Tora jeb piecas Mozus grāmatas) ir cēlies no sākotnēji neatkarīgiem, paralēliem un pabeigtiem stāstījumiem, kurus vēlāk pašreizējā formā apvienoja redaktori.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Dokumentālā hipotēze
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Ebreji
Ebreju vēstures hronoloģija
Ebreju vēstures hronoloģija apkopo svarīgākos ebreju vēstures notikumus no Toras laikiem līdz Izraēlas valsts izveidošanai.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Ebreju vēstures hronoloģija
Jūdeja
250px Jūdeja ir vēsturisks apgabals Tuvajos Austrumos, mūsdienās sadalīts starp Izraēlas dienviddaļu un Palestīnas autonomiju (Jordānas rietumkrastu).
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Jūdeja
Jūdejas ķēniņvalsts
Jūdejas ķēniņvalsts bija ebreju valsts, kas izveidojās pēc vienotās Izraēlas ķēniņvalsts sadalīšanās 931.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Jūdejas ķēniņvalsts
Jeremija
Jeremija (יִרְמְיָה, Yirmĭyahu) jūdaismā un kristietībā ir pravietis, kura pravietojumi un dzīve aprakstīti Bībeles Jeremijas grāmatā.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Jeremija
Jeruzalemes templis
Tempļa kalns mūsdienās Jeruzalemes templis jeb Svētais templis ( — 'Svētais nams') ir jūdaisma svētākā svētvieta, atradās Jeruzalemē, pašreizējā Tempļa kalna vietā.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Jeruzalemes templis
Jesaja
Pravietis Jesaja, Ugolino di Nerio glezna (ap 1317.-1327.). Jesaja ir Bībeles pravietis 8.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Jesaja
Psalmi
Pirmā psalma teksts ivritā. thumb Psalmi (— 'slavas dziesma', — 'dziesmas arfas pavadījumā') ir 150 dziesmu grāmata, kas ir ebreju un kristiešu Bībeles sastāvdaļa.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Psalmi
Rabīns
Rabīns lūgšanu laikā Rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas cēlies no ivrita vārda "rabbi" vai aramiešu vārda "rabbuni" (meistars, skolotājs).
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Rabīns
Samarieši
Samarieši Gerizima kalnā Samarieši (Shomronim, as Sāmariyūn) ir etnoreliģiska grupa Izraēlā.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Samarieši
Sauls
Sauls (jeb Sha'ūl t.i. "patapinātais") (1079. gads p.m.ē - 1010. gads p.m.ē) bija pirmais Bībelē aprakstītais Izraēlas karalistes karalis (valdīja 1047. - 1010. gados p.m.ē).
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Sauls
Soģi
Soģi (ivritā: shoftim שופטים), seno izraēļu reliģiskie, politiskie un militārie vadoņi aptuveni 200 gadus ilgā posmā starp Kanaānas iekarošanu un Izraēlas karalistes izveidošanu, kuru darbība apraktīta Bībeles Soģu grāmatā.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Soģi
Zālamana Pamācību grāmata
Zālamana Pamācību grāmatas rullis Zālamana Pamācību grāmata (Míshlê) ir viena no grāmatā Tanahā un Vecājā Derībā.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Zālamana Pamācību grāmata
Zālamans
Sābas karaliene. (Džovanni Demina 19. gadsimta glezna). Zālamans, arī Salamans (Šlomo; turku Süleyman; arābu سليمان Sulaymān; grieķu Σολομών Solomōn), atbilstoši Bībelei bija ķēniņa Dāvida dēls un trešais Izraēlas ķēniņvalsts ķēniņš.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un Zālamans
10. gadsimts p.m.ē.
10.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un 10. gadsimts p.m.ē.
11. gadsimts p.m.ē.
11.
Skatīt Izraēlas ķēniņvalsts un 11. gadsimts p.m.ē.
Zināms kā Izraēlas karaliste.