Satura rādītājs
19 attiecības: Žans Pols Marats, Žirondisti, Žoržs Dantons, Direktorija (Francija), Elzasa, Franču revolūcija, Franču revolūcijas hronoloģija, Francijas intervence Spānijā, Francijas Likumdošanas sapulce, Francijas Otrā republika, Francijas Pirmā republika, Garlībs Merķelis, Georgs Forsters, Jakobīņu terors, Klasicisms, Maksimiljēns Robespjērs, Nacionālais konvents, Teroiņa de Merikūra, Terorisms.
Žans Pols Marats
Žans Pols Marats (dzimis, miris) bija franču žurnālists, politiķis, ārsts, zinātnieks.
Skatīt Jakobīņi un Žans Pols Marats
Žirondisti
Briso Manona Rolanda Žirondistu vietas Likumdošanas sapulcē, 1791 Žirondistu vietas Nacionālajā konventā, 1792 Revolucionārais tribunāls piespriež nāvi Briso un vēl 20 žirondistiem Žirondisti bija Franču revolūcijas vēsturē izmantots nosaukums republikāņu grupai, kas nebija nedz reāli pastāvošas politiskas frakcijas, vai politiskā kluba nosaukums.
Skatīt Jakobīņi un Žirondisti
Žoržs Dantons
Žoržs Žaks Dantons ( —) bija viens no Franču revolūcijas līderiem.
Skatīt Jakobīņi un Žoržs Dantons
Direktorija (Francija)
Barras Sjess Francijas teritorija ar anektētajām zemēm Francija ar vasaļrepublikām, 1799 Direktorija bija Francijas Pirmās republikas izpildvaras orgāns, kolektīva valdība, kas pastāvēja no 1795.
Skatīt Jakobīņi un Direktorija (Francija)
Elzasa
Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.
Skatīt Jakobīņi un Elzasa
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Jakobīņi un Franču revolūcija
Franču revolūcijas hronoloģija
1793. gada Francijas Republikāņu kalendārs Franču revolūcijas hronoloģija ir Franču revolūcijas notikumu īss izklāsts hronoloģiskā kārtībā, nelietojot Francijas Republikāņu kalendāru.
Skatīt Jakobīņi un Franču revolūcijas hronoloģija
Francijas intervence Spānijā
Francijas intervence Spānijā bija 1823.
Skatīt Jakobīņi un Francijas intervence Spānijā
Francijas Likumdošanas sapulce
Sapulces darba vieta, manēžas zāle Deputātu dalījums žirondistos, centrā un fejonos Briso Luijs XVI 20. jūnijā spiests iedzert uz nācijas veselību Tiljerī pils ieņemšana Francijas Likumdošanas sapulce (franču: l’Assemblée nationale législative), darbojās no 1791.
Skatīt Jakobīņi un Francijas Likumdošanas sapulce
Francijas Otrā republika
Francijas Otrā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1848.
Skatīt Jakobīņi un Francijas Otrā republika
Francijas Pirmā republika
Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.
Skatīt Jakobīņi un Francijas Pirmā republika
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Jakobīņi un Garlībs Merķelis
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Skatīt Jakobīņi un Georgs Forsters
Jakobīņu terors
Deviņi emigranti tiek sodīti ar giljotīnu (1793) Jakobīņu terors jeb Terors (franču: la Terreur) bija Franču revolūcijas periods pēc Pirmās republikas dibināšanas.
Skatīt Jakobīņi un Jakobīņu terors
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Skatīt Jakobīņi un Klasicisms
Maksimiljēns Robespjērs
Maksimiljēns Fransuā Marī Isidore de Robespjērs ( —) bija viena no ievērojamākajām un ietekmīgākajām Franču revolūcijas personībām.
Skatīt Jakobīņi un Maksimiljēns Robespjērs
Nacionālais konvents
Aptuvens deputātu dalījums Konventa darbības sākumā. Jakobīņu "kalnam" 200, "Purvam" 389 un žirondistiem 160 vietas Robespjēra gāšana 27. jūlijā 1795. gada 20. maijā Konventā ielauzās sankiloti, nogalinot vienu deputātu Nacionālais konvents bija Francijas Pirmās republikas vienpalātas parlaments, kas pastāvēja no 1792.
Skatīt Jakobīņi un Nacionālais konvents
Teroiņa de Merikūra
Teroiņas de Merikūras portrets, Antuāns Vestjērs (1788-1789). Teroiņa de Merikūra (Théroigne de Méricourt), īstajā vārdā Anna Žozefa Tervaņa (Anne-Josephe Terwagne; —) no Ljēžas bija viena no Lielās Franču revolūcijas sieviešu līderēm, feministe.
Skatīt Jakobīņi un Teroiņa de Merikūra
Terorisms
2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV Terorisms (no — 'šausmas') ir politiskās vardarbības forma, ko īsteno nevalstiski grupējumi ar nolūku panākt politiskas izmaiņas: pretējās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos.
Skatīt Jakobīņi un Terorisms