Satura rādītājs
57 attiecības: Aleksandrs Kosmatovs, Antons Martusēvičs, Čehoslovāku leģioni, Bahmača, Berlīnes papildvienošanās (1918), Edvarts Virza, Ernests Vācietis, Igaunijas brīvības cīņas, Inčukalna kauja, Jakovs Sverdlovs, Jaunlutriņi, Jaunlutriņu pagasts, Jozefs Dovbors-Musņickis, Jukuma Vācieša iela, Kauja pie Mazās Juglas, Komunarka (poligons), Krievijas pilsoņu karš, Latdivīzija, Latgales atbrīvošana, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija, NKVD "Latviešu operācija", Oktobra revolūcija, Orlas-Kromu operācija, Padomju Latvijas armija, Pēteris Avens, Pēteris Slavens, Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca, Pirmais pasaules karš Latvijā, Rahačova, Rīgas operācija, Revolucionārā kara padome, Saldus novads, Saldus novads (2009—2021), Sarkanā armija, Sergejs Bakinskis, Uldis Ģērmanis, Uldis Sterģis, Uzbrukums Rīgai (1919), Vācietis (uzvārds), Vladislavs Anderss, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1919. gads Latvijā, 2. latviešu strēlnieku brigāde, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 23. novembris, ... Izvērst indekss (7 vairāk) »
Aleksandrs Kosmatovs
Aleksandrs Kosmatovs (1879-1938) bija Krievijas impērijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Skatīt Jukums Vācietis un Aleksandrs Kosmatovs
Antons Martusēvičs
Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.
Skatīt Jukums Vācietis un Antons Martusēvičs
Čehoslovāku leģioni
Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.
Skatīt Jukums Vācietis un Čehoslovāku leģioni
Bahmača
Bahmača ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala austrumos, Bahmačas rajona centrs.
Skatīt Jukums Vācietis un Bahmača
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Jukums Vācietis un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Skatīt Jukums Vācietis un Edvarts Virza
Ernests Vācietis
Ernests Vācietis (1894—1961) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.
Skatīt Jukums Vācietis un Ernests Vācietis
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Jukums Vācietis un Igaunijas brīvības cīņas
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Skatīt Jukums Vācietis un Inčukalna kauja
Jakovs Sverdlovs
Jakovs Sverdlovs 1918. gadā Jakovs Sverdlovs (1885—1919) bija ebreju izcelsmes Padomju Krievijas politiķis, Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildkomitejas (CIK) priekšsēdētājs (1917—1919) un Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Sekretariāta priekšsēdētājs (1918—1919).
Skatīt Jukums Vācietis un Jakovs Sverdlovs
Jaunlutriņi
Jaunlutriņi, agrāk arī Jaunmuiža, ir ciems Latvijā, Saldus novada Jaunlutriņu pagasta centrs pie autoceļa V1429 (Jaunpils - Ošenieki).
Skatīt Jukums Vācietis un Jaunlutriņi
Jaunlutriņu pagasts
Jaunlutriņu pagasts ir Saldus novada teritoriāla vienība tā ziemeļos.
Skatīt Jukums Vācietis un Jaunlutriņu pagasts
Jozefs Dovbors-Musņickis
Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.
Skatīt Jukums Vācietis un Jozefs Dovbors-Musņickis
Jukuma Vācieša iela
Jukuma Vācieša iela ir iekškvartāla lokveida iela Latgales priekšpilsētas Pļavniekos, Rīgā.
Skatīt Jukums Vācietis un Jukuma Vācieša iela
Kauja pie Mazās Juglas
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī. Kauja pie Mazās Juglas bija Krievijas Republikas 12. armijas aizsardzības kauja Pirmā pasaules kara laikā gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8.
Skatīt Jukums Vācietis un Kauja pie Mazās Juglas
Komunarka (poligons)
Iebraucamie vārti 2012. gadā Nošaušanas poligons "Komunarka" ir masu slepkavību vieta mežā netālu no Komunarkas ciemata Kalugas šosejas 24.
Skatīt Jukums Vācietis un Komunarka (poligons)
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Jukums Vācietis un Krievijas pilsoņu karš
Latdivīzija
Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.
Skatīt Jukums Vācietis un Latdivīzija
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Jukums Vācietis un Latgales atbrīvošana
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Jukums Vācietis un Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Jukums Vācietis un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Jukums Vācietis un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija
Akadēmijas ēka Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija (krievu: Николаевская академия Генерального штаба) bija Krievijas Impērijas armijas augstākās militārās izglītības iestāde.
Skatīt Jukums Vācietis un Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija
NKVD "Latviešu operācija"
Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.
Skatīt Jukums Vācietis un NKVD "Latviešu operācija"
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Jukums Vācietis un Oktobra revolūcija
Orlas-Kromu operācija
Orlas-Kromu kaujas operācija bija Sarkanās armijas pretuzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.
Skatīt Jukums Vācietis un Orlas-Kromu operācija
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Jukums Vācietis un Padomju Latvijas armija
Pēteris Avens
Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Skatīt Jukums Vācietis un Pēteris Avens
Pēteris Slavens
Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Jukums Vācietis un Pēteris Slavens
Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca
Piņķu Sv.
Skatīt Jukums Vācietis un Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.
Skatīt Jukums Vācietis un Pirmais pasaules karš Latvijā
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Skatīt Jukums Vācietis un Rahačova
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.
Skatīt Jukums Vācietis un Rīgas operācija
Revolucionārā kara padome
Republikas (vēlāk PSRS) Revolucionārā kara padome (krievu Революционный Военный Совет) bija augstākā Padomju Krievijas (1918—1923), pēc tam Padomju Savienības Bruņoto spēku (1924—1934) vadības iestāde.
Skatīt Jukums Vācietis un Revolucionārā kara padome
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Jukums Vācietis un Saldus novads
Saldus novads (2009—2021)
Saldus novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota Kurzemes pašvaldība, kurā apvienota bijušā Saldus rajona Saldus pilsēta un 15 pagasti.
Skatīt Jukums Vācietis un Saldus novads (2009—2021)
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Jukums Vācietis un Sarkanā armija
Sergejs Bakinskis
Sergejs Bakinskis (dzimis kā Ludvigs Bernheims 1886. gadā, miris 1939. gadā) bija Rīgā dzimis boļševiks, padomju valsts darbinieks.
Skatīt Jukums Vācietis un Sergejs Bakinskis
Uldis Ģērmanis
Uldis Ģērmanis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.
Skatīt Jukums Vācietis un Uldis Ģērmanis
Uldis Sterģis
Uldis Sterģis (dzimis Rīgā) ir latviešu tēlnieks, akmeņkalis.
Skatīt Jukums Vācietis un Uldis Sterģis
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Jukums Vācietis un Uzbrukums Rīgai (1919)
Vācietis (uzvārds)
Vācietis (sieviešu dzimtē Vāciete) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Jukums Vācietis un Vācietis (uzvārds)
Vladislavs Anderss
Vladislavs Alberts Anderss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes poļu karavadonis un valstsvīrs.
Skatīt Jukums Vācietis un Vladislavs Anderss
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J.
Skatīt Jukums Vācietis un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Skatīt Jukums Vācietis un 1. latviešu strēlnieku brigāde
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Skatīt Jukums Vācietis un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Jukums Vācietis un 1919. gads Latvijā
2. latviešu strēlnieku brigāde
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 2.
Skatīt Jukums Vācietis un 2. latviešu strēlnieku brigāde
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Skatīt Jukums Vācietis un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
23. novembris
23.
Skatīt Jukums Vācietis un 23. novembris
28. jūlijs
28.
Skatīt Jukums Vācietis un 28. jūlijs
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Skatīt Jukums Vācietis un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Skatīt Jukums Vācietis un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J.
Skatīt Jukums Vācietis un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Skatīt Jukums Vācietis un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Skatīt Jukums Vācietis un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga.
Skatīt Jukums Vācietis un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks