Satura rādītājs
37 attiecības: Ainava (žanrs), Anna Rūmane-Ķeniņa, Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola, Ķeniņu ģimnāzija, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Ekslibris, Emilis Melngailis, Ernests Ozoliņš, Gulbenes novads, Jānis Sakne, Jāzeps Grosvalds, Jūgendstils, Jūlija Madernieka studija, Jūlijs Straume, Jēkabs Kazaks, Kārlis Baltgailis, Konkordija Valdemārija, Latviešu ornamenti, Latviešu tautastērpi, Latvijas grāmatizdevniecība, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas naudas vēsture, Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieku saraksts, Latvijas rublis, Plakāts, Rūķis (mākslinieku pulciņš), Rīgas 6. vidusskola, Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts, Rihards Zariņš, Rucava, Rucavas luterāņu baznīca, Sadarbs, V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vecgulbenes pagasts, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, 1955. gads Latvijā.
Ainava (žanrs)
eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Ainava (žanrs)
Anna Rūmane-Ķeniņa
Anna Rūmane-Ķeniņa (dzimusi Jelgavā, mirusi Rīgā, apbedīta Lielajos kapos) bija latviešu rakstniece un sabiedriska darbiniece.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Anna Rūmane-Ķeniņa
Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola
Skolas ēka Ēkas fragments Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola bija viena no Krievijas impērijas Pēterburgā esošām mākslas skolām.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola
Ķeniņu ģimnāzija
Ķeniņu ģimnāzijas ēka 20. gadsimta sākumā. Ķeniņu ģimnāzija bija 1905. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projekta nacionālā romantisma stilā celta Rīgas skola, kurā sākotnēji bija iekārtota Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija un Ata Ķeniņa reālskola (1907—1912), pēc Pirmā pasaules kara arī citas izglītības iestādes.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Ķeniņu ģimnāzija
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir muzejs Rīgā, Skārņu ielā 10.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Ekslibris
1899. gada jūgendstila ekslibris Ekslibris (lat. ex libris — "no grāmatām") jeb grāmatas īpašumzīme — miniatūrgrafikas mākslas darbs, kas norāda grāmatas īpašnieku, ietverot viņa vārdu vai iniciāļus.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Ekslibris
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Emilis Melngailis
Ernests Ozoliņš
Ernests Ozoliņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Ernests Ozoliņš
Gulbenes novads
Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Gulbenes novads
Jānis Sakne
Jānis Sakne (—) bija latviešu gleznotājs — ainavists un dekorators, gleznotāju Jūlija Madernieka un Jaņa Rozentāla audzēknis.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Jānis Sakne
Jāzeps Grosvalds
Jāzeps Grosvalds (dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā, miris 1920. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Jāzeps Grosvalds
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Jūgendstils
Jūlija Madernieka studija
Jūlija Madernieka studija jeb Jūlija Madernieka Zīmēšanas un gleznošanas darbnīca bija gleznotāja Jūlija Madernieka privāta mākslas studija.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Jūlija Madernieka studija
Jūlijs Straume
Jūlijs Straume (1874–1970) bija latviešu tekstilmākslinieks un pedagogs.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Jūlijs Straume
Jēkabs Kazaks
Jēkabs Kazaks (—) bija latviešu gleznotājs.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Jēkabs Kazaks
Kārlis Baltgailis
Kārlis Baltgailis (—) bija latviešu gleznotājs — batālists, latviešu strēlnieku cīņu tēlotājs, mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" loceklis.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Kārlis Baltgailis
Konkordija Valdemārija
Akadēmiskā biedrība konkordija "Valdemārija" (latīņu valodā: Concordia Valdemaria) ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kurā darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Konkordija Valdemārija
Latviešu ornamenti
Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latviešu ornamenti
Latviešu tautastērpi
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latviešu tautastērpi
Latvijas grāmatizdevniecība
Latviešu nacionālā kustība un emancipācijas process 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja grāmatniecības aizsākumu.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latvijas grāmatizdevniecība
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latvijas mākslas vēsture
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latvijas naudas vēsture
Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieku saraksts
Zemāk ir uzskaitīti Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki pēc goda nosaukuma piešķiršanas gada.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieku saraksts
Latvijas rublis
Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Latvijas rublis
Plakāts
A.de Tulūza-Lotreka 1892. gada plakāts ''Aristide Bruant dans son cabaret'' Plakāts (no, kas no, kas savukārt no — '(ap)liecība') ir sabiedriskajā telpā izvietots māksliniecisks lielformāta attēls ar īsu tekstu.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Plakāts
Rūķis (mākslinieku pulciņš)
"Rūķis" bija Pēterburgas Mākslas akadēmijas, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas un Pēterburgas konservatorijas latviešu studentu pulciņš, ko XIX gs.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Rūķis (mākslinieku pulciņš)
Rīgas 6. vidusskola
Rīgas 6.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Rīgas 6. vidusskola
Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts
Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas Rīgas Meža kapos.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Rihards Zariņš
Rucava
Rucava (agrāk arī Paurupe) ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Rucava
Rucavas luterāņu baznīca
Rucavas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 19.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Rucavas luterāņu baznīca
Sadarbs
Mākslinieku biedrība "Sadarbs" 1926. gadā. 1. rindā no kreisās: Burkards Dzenis, Kārlis Miesnieks, Jānis Kuga, Jūlijs Madernieks, Alberts Prande, Jānis Siliņš. 2. rindā no kreisās: Rūdolfs Pelše, Kārlis Zāle, Kārlis Brencēns, Ludolfs Liberts. Mākslinieku biedrība "Sadarbs" bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika nodibināta 1924.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Sadarbs
V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.
Skatīt Jūlijs Madernieks un V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Vecgulbenes pagasts
Vecgulbenes pagasts bija viena no Madonas apriņķa (līdz 1924. gadam Valkas apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.
Skatīt Jūlijs Madernieks un Vecgulbenes pagasts
VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.
Skatīt Jūlijs Madernieks un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1955. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1955. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Skatīt Jūlijs Madernieks un 1955. gads Latvijā
Zināms kā Madernieks.