Komunikācija

607 attiecības: Aļģes, Abrāzijas-akumulācijas līdzenums, Adatzivju dzimta, Adatzivjveidīgās, Adeles pingvīns, Adenoforejas, Admiralitātes nams, Ainava (žanrs), Airkāji, Aisbergs, Akmeņkuitalas, Akmeņtārtiņš, Akmeņtārtiņi, Akvatorija, Akvārijs, Aleirīti, Alku dzimta, Alnis, Alona quadrangularis, Aloza, Alpu vārna, Amatas svīta, Amazones lamantīns, Amerikas palede, Amudarja, Anomuras, Antarktikas vētrasputns, Anthracaris, Antigvas un Barbudas karogs, Apakšdevons, Apenīnu pussala, Apendikulārijas, Arhipelāgs, Arktikas stērstu dzimta, Arlekīnpīle, Asaris, Astoņkāji, Astoņkāju ģints, Astoņstarainie koraļļi, Ataša, Atlantijas makrele, Atlantijas siļķe, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Augstākie vēži, Ausainais cīrulis, Autrimps, Šķēplapu balodene, Šķeltkājvēži, Šveice, ..., Ģeogrāfija, Ģeogrāfiskais stāvoklis, Ģeosinklināles, Ūdeles, Ūdens, Ūdens cikls, Ūdens muzejs "Aquaria", Ūdens viļņi, Ūdensčūsku dzimta, Ūdensstrazdi, Ūdenstilpe, Ūdri, Ūpis, Īsspalvainais ūdrs, Īsspuru mako haizivs, Īstās karpas, Īstie asari, Ķīsis, Ķeltu jūra, Ķerra (putns), Žaunkājvēži, Žirokompass, Žokļkājvēži, Čada, Čuņčiņš, Āfrika, Āfrikas beznagu ūdrs, Ālants, Bali tīģeris, Baložu dzimta, Baltais platpieris, Baltais sapals, Baltpieres zoss, Baltrīkles žagatsīlis, Baltvaigu zoss, Bangpūtis, Barenca jūra, Barselonas akvārijs, Batālais žanrs, Bauskas svīta, Bezdelīga, Bezmugurkaulnieki, Bišu dzeņu dzimta, Bišu dzenis, Bioloģiskā daudzveidība, Bioluminiscence, Biosfēra, Blendovas tuksnesis, Brūnaļģes, Brūnspārnu ķauķis, Brīvā Daugava, Brīze, Brētliņa, Broms, Bruņgliemeži, Bruņrupuči, Cūkšņukura skunksi, Cūkdelfīns, Cekulainais jūras krauklis, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Celakantveidīgās, Ceru ķauķis, Cielavu dzimta, Citroncielava, Cjiņlinas lielā panda, Cunami, Dažādvairodži, Dabas un vēstures kalendārs, Darvina zorro, Daurijas bezdelīga, Dūņas, Dūkuru dzimta, Dēles, Degu, Delfīni, Delfīnu dzimta, Derocheilocarididae, Deviņadatu stagars, Devons, Dižakmens, Dižgliemeņu virsdzimta, Dienvidu upesūdrs, Dienvidu ziloņronis, Doles sala, Drupieži, Dundagas pacēlums, Dzīvnieki, Dziedātājstrazds, Dzilnīši, Eņģeļzivju dzimta, Edvīns Fleks, Egejas civilizācija, Ehiūri, Eirāzijas sapali, Eiropas ūdrs, Eiropas jūrasgrunduļi, Eiropas sapali, Eksogēnie procesi, Elektriskās zivis, Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma, Elopu kohorta, Enerģija, Enkurs, Entoprokti, Epikontinentāla jūra, Ezers, Fauna, Fācija, Fidži jūra, Filipīnu jūra, Fjords, Folklendu vilks, Foraminīferas, Foronīdi, Gaigala, Gaigalas, Galvhordaiņi, Garknābja gaura, Garneles, Gaujas svīta, Gauras, Gauru apakšdzimta, Gārņu dzimta, Gārgales, Glābējs, Glečera mēle, Glezniecība, Gliemenes, Gliemezis, Gliemji, Globālā pozicionēšanas sistēma, Gnatostomulīdi, Godolfīna arābu zirgs, Grīšļu ķauķis, Grīva, Gvanako, Gvano, Haizivis, Halīts, Havaju mūku ronis, Hebridu jūra, Hidrogrāfija, Hidroplāns, Hidrosfēra, Hidrozoji, Hlorīdi, Holocēns, Humusvielas, Iedzīvotāju blīvums, Iekšzemes valsts, Incoterms, Jamaikas administratīvais iedalījums, Jamaikas zilknābis, Japānas ūdrs, Japānas jenotsuns, Javas degunradzis, Jānis Kreicbergs (mākslinieks), Jūras anemones, Jūras šaurums, Jūras ūdele, Jūras žagata, Jūras žagatas, Jūras ērgļu apakšdzimta, Jūras bioloģija, Jūras eži, Jūras karte (kuģniecība), Jūras kraukļi, Jūras krauklis, Jūras krupis, Jūras līmenis, Jūras lilijas, Jūras māte, Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana), Jūras pastaigas, Jūras pīles, Jūras putns, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jūrasūdrs, Jūrascūciņas, Jūrasgovs, Jūrasgrunduļu dzimta, Jūrasgrunduļveidīgās, Jūrasgrundulis, Jūrasstagars, Jūraszirdziņi, Jūraszirnekļi, Jūrgordenas tilts, Jūrmalas ģerbonis, Joldijas jūra, Jura, Kašalots, Kaiju apakšdzimta, Kailžaungliemeži, Kainozojs, Kakapo, Kalāns, Kalnu zoss, Kamotu jūra, Karaliskais cekulpingvīns, Karaliskie Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki, Karūsa, Karūsas, Karbons, Karošknābis, Kastelleta, Kaze, Kākaulis, Kāpa, Kārlis Baltgailis, Kārlis Sūniņš, Kārpainie zalkši, Kenhreja, Kepšuks, Kinorinhi, Kiršehiras ils, Klijkaijas, Kobru dzimta, Kolkas katoļu baznīca, Kolpeo lapsa, Kolumbijas karogs, Konglomerāts (iezis), Kongo beznagu ūdrs, Kontinentālā nogāze, Kontinents, Koraļļpolipi, Koraļļu rifs, Koro jūra, Korpuss (kuģa), Kosmonautu jūra, Kotiks, Krabjēdājroņu cilts, Krabji, Kramaļģes, Krasts, Krastu čurkste, Krava, Krāšņā pūkpīle, Krili, Ksenacelveidīgie, Ktenofori, Kuģis, Kukaiņu piekūns, Kumacejvēži, Kvinkvelokulinas, Lašu apakškohorta, Lašu dzimta, Lagūna, Laiva, Lakšadvīpu jūra, Lamantīni, Lana Del Rey, Laperūza šaurums, Laplata (upe), Lasis, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, Latvijas klimats, Latvijas pamatieži, Lauku cīrulis, Lauvroņu apakšdzimta, Lāču dzimta, Lāpstkāji, Līcis, Līdaka, Līdakas, Līnis, Līvu karogs, Lēļu dzimta, Ledlauzis, Leduslācis, Lidojumu informācijas rajons, Lielais alks, Lielais ķīris, Lielais piekūns, Lielais Sirts, Lielā baltā haizivs, Lielgalvis (putns), Lielgalvji, Lietus, Lihterkuģis, Litorīnas jūra, Loriciferi, Lupīnas, Mašīntelpa, Makreļhaizivis, Makreļhaizivjveidīgās, Makreļu cilts, Makreļu dzimta, Makreļveidīgās, Malajas lācis, Malasledus, Marīna, Marmora jūra, Mazais alks, Mazais jūrasgrundulis, Mēness, Mērenā josla, Meža kaķis, Medību piekūns, Melnais alks, Melnais erickiņš, Melnais gulbis, Melnais jūrasgrundulis, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnā vārna, Melngalvas zoss, Melnmuguras šakālis, Mencas, Mencu dzimta, Mencveidīgās, Meri (nozīmju atdalīšana), Merlangs, Merostomāti, Mezolīts, Miktacejvēži, Mirāža, Mistakokarīdi, Mizīdu dzimta, Monotalamejas, Muhtars atgriežas, Narvalis, Narvas svīta, Navigācija, Nēģu dzimta, Negaiss, Nemertīntārpi, Nirējpīles, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Okavango, Okeanogrāfija, Okeāna dibens, Okeāna straume, Okeāns, Olkiluoto atomelektrostacija, Oolīti, Opportunity, Orikona, Otiņspures, Paklājhaizivjveidīgās, Pakledus, Palede, Palmu krabis, Pandānu dzimta, Parastais astoņkājis, Parastā jūraszīle, Parastā pūkpīle, Pasaules lielākās salas, Pasaules okeāni un jūras, Pasaules okeāns, Pavadoņnavigācija, Pavīķe, Pavīķes, Pārgājienu tūrisms, Pārnadži, Pūslīši, Pūtātara, Pļavu tilbīte, Pērnavas svīta, Pēteris I, Pečoras jūra, Pelaģiāle, Pelēkais ronis, Pelēkā vārna, Peldēšana, Peldu rati, Perakarīdi, Perma-triasa izmiršana, Piejūras zemiene, Piekrastes navigācija, Pieteka, Pingvīnu dzimta, Pirātisms, Plašas zonas papildināšanas sistēma, Plakantārpi, Planktons, Plankumainais ronis, Platgalvju apakškārta, Platknābja pūslītis, Plaudis, Plānčauļi, Plātņvaļi, Plūdi, Plūdmaiņas, Plēsēji, Pleckāji, Pludmale, Pogainais ronis, Pogainie roņi, Policistīnas, Pollaki, Pollaks, Posmtārpi, Prāmis, Priāpuli, Priekšžauņi, Prinča Gustava Ādolfa jūra, Psammosteīdas, Pudeļdeguna delfīns, Pussala, Pygocephalomorpha, Rajas, Raudas, Rāpuļi, Reģions, Reņģe, Rekviēmhaizivjveidīgās, Reljefs, Resnknābja kaira, Resurss, Roņi, Romis Bēms, Rosa ronis, Rucavas novads, Ruduļi, Rudulis, Rugozas, Salate, Salpu klase, Samaras jūra, Sams, Samveidīgās, Sanlorensu kastreja, Sapals, Sapalu dzimta, Sargasu jūra, Sarkanais kokveida sūklis, Sarkanā puskuitala, Sarmatijas jūra, Sausās ielejas, Savu jūra, Sājūdens, Sālsezers, Sāmsalas dižpīle, Sānpeldvēži, Sūkļi, Sūneņi, Scifozoji, Sešstarainie koraļļi, Sedimentācija, Sermulis, Siļķes, Siļķu dzimta, Sibujanas jūra, Silūrs, Sipunkuli, Sirēnas (zīdītāji), Sjervas rags, Skorpioni, Skrimšļzivis, Skropstiņtārpi, Slāņainā tekstūra, Slēptkakla bruņurupuči, Smailīte, Smilšu jūrasgrunduļi, Smilšu krupis, Smiltāja kāpuniedre, Sniedze, Somova jūra, Speleogrifvēži, Sprogkāji, Stagaru dzimta, Starītes, Starkāji, Stepes ērglis, Strauta nēģis, Stromatolīti, Suņveidīgie, Sulavesi jūra, Sulu jūra, Sumatras ūdrs, Supralitorāle, Svīru dzimta, Taimiņš, Tanaīdvēži, Tankkuģis, Tārpi, Tīreļu līdzenums, Tievknābja kaira, Tipiskie jūrasgrunduļi, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Trāķija, Trīsadatu stagars, Tuklīši, Tunelis, Tunikāti, Ukapirms, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Fidži, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Papua-Jaungvinejā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā, Upe, Upes tārtiņš, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Vaļhaizivs, Vaļu medības, Vaļveidīgie, Valviferas, Valzirgs, Vanas ezers, Vandas ezers, Vāsa (karakuģis), Vīķe, Vīķes, Vīķu apakšdzimta, Vēži, Vēderskropstaiņi, Vējš, Vētrasputnu dzimta, Vedela ronis, Vestindijas lamantīns, Viduslaiku karamāksla, Vienādzobju kārta, Vienšūņi, Vientuļniekvēži, Viesuļvētra, Vimba, Virpotāji, Visaju jūra, Zaļā savvaļas vista, Zālamana jūra, Zīriņu apakšdzimta, Zēbergs, Zemūdens zemestrīce, Zemesrags, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu ziloņronis, Zilā govs (mitoloģija), Zilā obligācija, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zivis, Zivju gārnis, Zobenastes, Zooplanktons, Zuši, Zušu apakškārta, Zušveidīgās, Zunda salas, Zutis, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2019. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (557 vairāk) » « Shrink indekss

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Jūra un Aļģes · Redzēt vairāk »

Abrāzijas-akumulācijas līdzenums

Abrāzijas-akumulācijas līdzenums ir līdzenums, kuru ūdens ietekmē veidojuši divi pretēji procesi — abrāzija, tas ir, reljefa pacēlumu noārdīšanās jūras viļņu ietekmē, un akumulācija, tas ir, to pašu viļņu veiktā ieplaku aizpildīšana ar nogulumiem.

Jaunums!!: Jūra un Abrāzijas-akumulācijas līdzenums · Redzēt vairāk »

Adatzivju dzimta

Adatzivju dzimta (Syngnathidae) ir adatzivjveidīgo kārtas (Syngnathiformes) dzimta, kas apvieno apmēram 300 sugas un kas tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Jūra un Adatzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Adatzivjveidīgās

Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).

Jaunums!!: Jūra un Adatzivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Adeles pingvīns

Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).

Jaunums!!: Jūra un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »

Adenoforejas

Adenoforejas (Adenophorea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).

Jaunums!!: Jūra un Adenoforejas · Redzēt vairāk »

Admiralitātes nams

Admiralitātes nams. Admiralitātes nams. Admiralitātes nams ir ēka Stokholmas pilsētas daļā Šepsholmenā.

Jaunums!!: Jūra un Admiralitātes nams · Redzēt vairāk »

Ainava (žanrs)

eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

Jaunums!!: Jūra un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »

Airkāji

Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Jūra un Airkāji · Redzēt vairāk »

Aisbergs

Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.

Jaunums!!: Jūra un Aisbergs · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalas

Akmeņkuitalas jeb lielači (Burhinus) ir viena no divām akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas, neskatoties uz to, ka pieder bridējputnu grupai, mājo sausos biotopos — savannā un pustuksnesī, kā arī akmeņainās pludmalēs, jūras un upju krastos.

Jaunums!!: Jūra un Akmeņkuitalas · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Jūra un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņi

Akmeņtārtiņi (Arenaria) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Jūra un Akmeņtārtiņi · Redzēt vairāk »

Akvatorija

Rīgas osta ar tās akvatorijas daļu. Akvatorija (no  — 'ūdens', territorium — 'teritorija') ir ūdens virsmas apgabals, kas ir norobežots ar dabīgām, mākslīgām vai nosacītām robežām.

Jaunums!!: Jūra un Akvatorija · Redzēt vairāk »

Akvārijs

Mājas akvārijs Akvārijs (no aqua — 'ūdens' un arium — 'vieta') ir mākslīgā ekosistēma, caurspīdīga tvertne ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.

Jaunums!!: Jūra un Akvārijs · Redzēt vairāk »

Aleirīti

Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.

Jaunums!!: Jūra un Aleirīti · Redzēt vairāk »

Alku dzimta

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Jūra un Alku dzimta · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Jūra un Alnis · Redzēt vairāk »

Alona quadrangularis

Alona quadrangularis ir ūdensblusu suga.

Jaunums!!: Jūra un Alona quadrangularis · Redzēt vairāk »

Aloza

Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.

Jaunums!!: Jūra un Aloza · Redzēt vairāk »

Alpu vārna

Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Jūra un Alpu vārna · Redzēt vairāk »

Amatas svīta

Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Jūra un Amatas svīta · Redzēt vairāk »

Amazones lamantīns

Amazones lamantīns jeb Dienvidamerikas lamantīns (Trichechus inunguis) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Jūra un Amazones lamantīns · Redzēt vairāk »

Amerikas palede

Amerikas palede jeb Amerikas aloza (Alosa sapidissima) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Atlantijas okeāna rietumu piekrasti, sākot ar Ņūfaundlendu un beidzot ar Floridu.

Jaunums!!: Jūra un Amerikas palede · Redzēt vairāk »

Amudarja

Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu;  — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Amudarja · Redzēt vairāk »

Anomuras

Anomuras (Anomura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 2500 sugas: vientuļniekvēžus, plakanos omārus, karaliskos krabjus, porcelānkrabjus un kurmjkrabjus.

Jaunums!!: Jūra un Anomuras · Redzēt vairāk »

Antarktikas vētrasputns

Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).

Jaunums!!: Jūra un Antarktikas vētrasputns · Redzēt vairāk »

Anthracaris

Anthracaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.

Jaunums!!: Jūra un Anthracaris · Redzēt vairāk »

Antigvas un Barbudas karogs

Antigvas un Barbudas karogs Antigvas un Barbudas karogs tika pieņemts 1967.

Jaunums!!: Jūra un Antigvas un Barbudas karogs · Redzēt vairāk »

Apakšdevons

apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).

Jaunums!!: Jūra un Apakšdevons · Redzēt vairāk »

Apenīnu pussala

Apenīnu pussala ir viena no lielākajām pussalām Dienvideiropā.

Jaunums!!: Jūra un Apenīnu pussala · Redzēt vairāk »

Apendikulārijas

Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase.

Jaunums!!: Jūra un Apendikulārijas · Redzēt vairāk »

Arhipelāgs

Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.

Jaunums!!: Jūra un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Jūra un Asaris · Redzēt vairāk »

Astoņkāji

Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.

Jaunums!!: Jūra un Astoņkāji · Redzēt vairāk »

Astoņkāju ģints

Astoņkāju ģints (Octopus) ir astoņkāju dzimtas (Octopodidae) lielākā ģints, kurā ir vairāk nekā 100 sugas.

Jaunums!!: Jūra un Astoņkāju ģints · Redzēt vairāk »

Astoņstarainie koraļļi

Astoņstarainie koraļļi (Octocorallia) ir koraļļpolipu klaes (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 3000 ūdenī dzīvojošas koloniālas koraļļu sugas.

Jaunums!!: Jūra un Astoņstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »

Ataša

Ataša (augštecē — Nikāzis) ir upe Jēkabpils un Līvānu novadā, Neretas labā krasta pieteka.

Jaunums!!: Jūra un Ataša · Redzēt vairāk »

Atlantijas makrele

Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Jūra un Atlantijas makrele · Redzēt vairāk »

Atlantijas siļķe

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.

Jaunums!!: Jūra un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Jūra un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Jūra un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Augstākie vēži

Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.

Jaunums!!: Jūra un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Jūra un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Autrimps

Autrimps (jaunprūšu: *Autrīmps) prūšu mitoloģijā ir jūras dievs.

Jaunums!!: Jūra un Autrimps · Redzēt vairāk »

Šķēplapu balodene

Šķēplapu balodene ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Jūra un Šķēplapu balodene · Redzēt vairāk »

Šķeltkājvēži

Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Jūra un Šķeltkājvēži · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Jūra un Šveice · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfija

Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.

Jaunums!!: Jūra un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis ir valsts atrašanās vieta uz zemeslodes (fizioģeogrāfiskais stāvoklis), novietojums attiecībā pret citu valstu politiskajām robežām (politiski ģeogrāfiskais stāvoklis), svarīgākajiem satiksmes ceļiem, jūrām, derīgo izrakteņu iegulām (ekonomģeogrāfiskais stāvoklis).

Jaunums!!: Jūra un Ģeogrāfiskais stāvoklis · Redzēt vairāk »

Ģeosinklināles

Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.

Jaunums!!: Jūra un Ģeosinklināles · Redzēt vairāk »

Ūdeles

Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).

Jaunums!!: Jūra un Ūdeles · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Jūra un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens cikls

Ūdens jeb hidroloģiskais cikls ir ūdens nepārtraukta aprite Zemes biosfērā.

Jaunums!!: Jūra un Ūdens cikls · Redzēt vairāk »

Ūdens muzejs "Aquaria"

Ūdens muzejs "Akvārijs". Muzejā. Muzejā. Aquaria ir jūras muzejs, kurā var iepazīt dažādu ekoloģisko sistēmu — ziemeļu, tropu un citu jūru dzīvniekus un augus.

Jaunums!!: Jūra un Ūdens muzejs "Aquaria" · Redzēt vairāk »

Ūdens viļņi

Liels plīstošs vilnis Ūdens viļņi ir virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā.

Jaunums!!: Jūra un Ūdens viļņi · Redzēt vairāk »

Ūdensčūsku dzimta

Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.

Jaunums!!: Jūra un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Jūra un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdenstilpe

Ūdenstilpe ir dabīgs vai mākslīgs zemes virsas pazeminājums, kurā ir uzkrājies ūdens.

Jaunums!!: Jūra un Ūdenstilpe · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Ūdri · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Jūra un Ūpis · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Jūra un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īsspuru mako haizivs

Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.

Jaunums!!: Jūra un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »

Īstās karpas

Īstās karpas (Cyprininae) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimta, kura apvieno karpas un karūsas.

Jaunums!!: Jūra un Īstās karpas · Redzēt vairāk »

Īstie asari

Asaru apakškārta jeb īstie asari (Percoidei) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) apakškārta.

Jaunums!!: Jūra un Īstie asari · Redzēt vairāk »

Ķīsis

Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Jūra un Ķīsis · Redzēt vairāk »

Ķeltu jūra

Ķeltu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga jūra pie Eiropas krastiem.

Jaunums!!: Jūra un Ķeltu jūra · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Jūra un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Žaunkājvēži

Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase.

Jaunums!!: Jūra un Žaunkājvēži · Redzēt vairāk »

Žirokompass

Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.

Jaunums!!: Jūra un Žirokompass · Redzēt vairāk »

Žokļkājvēži

Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Jūra un Žokļkājvēži · Redzēt vairāk »

Čada

Čada ((Tshād)), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā.

Jaunums!!: Jūra un Čada · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Jūra un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Jūra un Āfrika · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Jūra un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Jūra un Ālants · Redzēt vairāk »

Bali tīģeris

Bali tīģeris (Panthera tigris balica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Bali salu Indonēzijā.

Jaunums!!: Jūra un Bali tīģeris · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Jūra un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais platpieris

Baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Ķīnas Klusā okeāna upju baseinu, kā arī tā sastopama Mongolijā un Austrumsibīrijā.

Jaunums!!: Jūra un Baltais platpieris · Redzēt vairāk »

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.

Jaunums!!: Jūra un Baltais sapals · Redzēt vairāk »

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Jaunums!!: Jūra un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »

Baltrīkles žagatsīlis

Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Jūra un Baltrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Baltvaigu zoss

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Jūra un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »

Bangpūtis

Bangpūtis (jaunprūšu: *Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.

Jaunums!!: Jūra un Bangpūtis · Redzēt vairāk »

Barenca jūra

Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.

Jaunums!!: Jūra un Barenca jūra · Redzēt vairāk »

Barselonas akvārijs

Barselonas akvārijs ir Eiropas lielākais akvārijs.

Jaunums!!: Jūra un Barselonas akvārijs · Redzēt vairāk »

Batālais žanrs

eļļa, Parīze, Orsē muzejs. eļļa. Batālija ir tēlotājas mākslas žanrs vai šī žanra atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlo kompozīcijā sakārtotus kaujas ainu un frontes dzīves motīvus.

Jaunums!!: Jūra un Batālais žanrs · Redzēt vairāk »

Bauskas svīta

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Jaunums!!: Jūra un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Jūra un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Jūra un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bišu dzeņu dzimta

Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Jūra un Bišu dzeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Jūra un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Jaunums!!: Jūra un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Jūra un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Jūra un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Blendovas tuksnesis

Blendovas tuksneša ainava Blendovas tuksnesis (Pustynia Błędowska) 9 km garš un 3—4 km plats smiltājs Polijas vidienē Silēzijas vojevodistē pie Dombrova Gurņičas pilsētas.

Jaunums!!: Jūra un Blendovas tuksnesis · Redzēt vairāk »

Brūnaļģes

Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem).

Jaunums!!: Jūra un Brūnaļģes · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Jūra un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Brīvā Daugava

Laikraksta redakcijas ēka Brīvā Daugava ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā.

Jaunums!!: Jūra un Brīvā Daugava · Redzēt vairāk »

Brīze

A - jūras brīze; B - sauszemes brīze Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu.

Jaunums!!: Jūra un Brīze · Redzēt vairāk »

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Jaunums!!: Jūra un Brētliņa · Redzēt vairāk »

Broms

Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.

Jaunums!!: Jūra un Broms · Redzēt vairāk »

Bruņgliemeži

Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Jūra un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Jūra un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Cūkšņukura skunksi

Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.

Jaunums!!: Jūra un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Jūra un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »

Cekulainais jūras krauklis

Cekulainais jūras krauklis jeb Eiropas jūras krauklis, jeb zaļais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.

Jaunums!!: Jūra un Cekulainais jūras krauklis · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Jūra un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Jūra un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Celakantveidīgās

Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Jūra un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Jūra un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cielavu dzimta

Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Jūra un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Jūra un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Cjiņlinas lielā panda

Cjiņlinas lielā panda (Ailuropoda melanoleuca qinlingensis) ir lielo pandu (Ailuropoda melanoleuca) pasuga.

Jaunums!!: Jūra un Cjiņlinas lielā panda · Redzēt vairāk »

Cunami

26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.

Jaunums!!: Jūra un Cunami · Redzēt vairāk »

Dažādvairodži

Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.

Jaunums!!: Jūra un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »

Dabas un vēstures kalendārs

1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.

Jaunums!!: Jūra un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »

Darvina zorro

Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Jūra un Darvina zorro · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Jūra un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Dūņas

Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.

Jaunums!!: Jūra un Dūņas · Redzēt vairāk »

Dūkuru dzimta

Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.

Jaunums!!: Jūra un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »

Dēles

Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).

Jaunums!!: Jūra un Dēles · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Jūra un Degu · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Jūra un Delfīni · Redzēt vairāk »

Delfīnu dzimta

Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Jūra un Delfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Derocheilocarididae

Derocheilocarididae ir Mistakokarīdu (Mystacocarida) apakšklases Mystacocaridida kārtas vienīgā dzimta.

Jaunums!!: Jūra un Derocheilocarididae · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Jūra un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Jūra un Devons · Redzēt vairāk »

Dižakmens

Nīcgales Lielais akmens Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kuriem parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību.

Jaunums!!: Jūra un Dižakmens · Redzēt vairāk »

Dižgliemeņu virsdzimta

Dižgliemeņu virsdzimta (.

Jaunums!!: Jūra un Dižgliemeņu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Dienvidu upesūdrs

Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Jūra un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »

Dienvidu ziloņronis

Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Jūra un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Doles sala

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.

Jaunums!!: Jūra un Doles sala · Redzēt vairāk »

Drupieži

Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).

Jaunums!!: Jūra un Drupieži · Redzēt vairāk »

Dundagas pacēlums

Dundagas pacēlums ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes ziemeļrietumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu novadā.

Jaunums!!: Jūra un Dundagas pacēlums · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Jūra un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Jūra un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Eņģeļzivju dzimta

Eņģeļzivju dzimta (Pomacanthidae) ir starspurzivju klases (Actinopterygii) jūras zivju dzimta.

Jaunums!!: Jūra un Eņģeļzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Edvīns Fleks

Edvīns Herolds Fleks (dzimis, miris) bija austrāliešu vieglatlēts un tenisists.

Jaunums!!: Jūra un Edvīns Fleks · Redzēt vairāk »

Egejas civilizācija

Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.

Jaunums!!: Jūra un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »

Ehiūri

Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Ehiūri · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sapali

Eirāzijas sapali, Eirāzijas sapalu ģints (Leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 19 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Jūra un Eirāzijas sapali · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Jūra un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas jūrasgrunduļi

Eiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 14 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Eiropas jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Eiropas sapali

Eiropas sapali, Eiropas sapalu ģints (Squalius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Jūra un Eiropas sapali · Redzēt vairāk »

Eksogēnie procesi

Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.

Jaunums!!: Jūra un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »

Elektriskās zivis

Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.

Jaunums!!: Jūra un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) ir ģeogrāfiska informācijas sistēma, ko lieto jūras navigācijā un kura atbilst Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization, IMO) standartiem kā alternatīva papīra jūras kartēm.

Jaunums!!: Jūra un Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma · Redzēt vairāk »

Elopu kohorta

Elopu kohorta (Elopomorpha) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kohortām, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu kārtas un viena izmirusi aizvēsturiskā kārta.

Jaunums!!: Jūra un Elopu kohorta · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Jūra un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enkurs

Holla enkurs kā piemineklis Rīgā, Andrejsalā Enkurs ir daļa no enkura ierīces.

Jaunums!!: Jūra un Enkurs · Redzēt vairāk »

Entoprokti

Entoprokti (Entoprocta) (— ‘iekš’, — ‘anālā atvere’) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.

Jaunums!!: Jūra un Entoprokti · Redzēt vairāk »

Epikontinentāla jūra

Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.

Jaunums!!: Jūra un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Jūra un Ezers · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Jūra un Fauna · Redzēt vairāk »

Fācija

Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.

Jaunums!!: Jūra un Fācija · Redzēt vairāk »

Fidži jūra

Fidži jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.

Jaunums!!: Jūra un Fidži jūra · Redzēt vairāk »

Filipīnu jūra

Filipīnu jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra starp Āzijas austrumu piekrastes salām un Mikronēziju.

Jaunums!!: Jūra un Filipīnu jūra · Redzēt vairāk »

Fjords

Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.

Jaunums!!: Jūra un Fjords · Redzēt vairāk »

Folklendu vilks

Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Jūra un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »

Foraminīferas

Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.

Jaunums!!: Jūra un Foraminīferas · Redzēt vairāk »

Foronīdi

Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.

Jaunums!!: Jūra un Foronīdi · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gaigalas

Gaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Gaigalas · Redzēt vairāk »

Galvhordaiņi

Galvhordaiņi jeb bezgalvaskausaiņi (Cephalochordata) ir hordaiņu tipa apakštips.

Jaunums!!: Jūra un Galvhordaiņi · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Jūra un Garneles · Redzēt vairāk »

Gaujas svīta

Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Jūra un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »

Gauras

Gauras, gauru ģints (Mergus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Gauras · Redzēt vairāk »

Gauru apakšdzimta

Gauru apakšdzimta (Merginae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu jūras pīles, gaigalas, gauras, kākauļus un pūkpīles.

Jaunums!!: Jūra un Gauru apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Jūra un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Jūra un Gārgales · Redzēt vairāk »

Glābējs

Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.

Jaunums!!: Jūra un Glābējs · Redzēt vairāk »

Glečera mēle

Erebusa glečera mēle Rosa salas dienvidos Glečera mēle ir garš un šaurs peldošs šļūdoņa turpinājums jūrā, ezerā vai okeānā.

Jaunums!!: Jūra un Glečera mēle · Redzēt vairāk »

Glezniecība

Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.

Jaunums!!: Jūra un Glezniecība · Redzēt vairāk »

Gliemenes

Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.

Jaunums!!: Jūra un Gliemenes · Redzēt vairāk »

Gliemezis

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.

Jaunums!!: Jūra un Gliemezis · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Jūra un Gliemji · Redzēt vairāk »

Globālā pozicionēšanas sistēma

GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.

Jaunums!!: Jūra un Globālā pozicionēšanas sistēma · Redzēt vairāk »

Gnatostomulīdi

Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.

Jaunums!!: Jūra un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »

Godolfīna arābu zirgs

'''Godolfīna arābu zirgs''', mākslinieks Džordžs Stabbs,(George Stubbs, 1724-1806) Godolfīna arābu zirgs (apmēram 1724. - 1753.) bija viens no trijiem ērzeļiem - ciltstēviem, no kuriem izveidoja Anglijas tīrasiņu zirgu šķirni.

Jaunums!!: Jūra un Godolfīna arābu zirgs · Redzēt vairāk »

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Jūra un Grīšļu ķauķis · Redzēt vairāk »

Grīva

Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.

Jaunums!!: Jūra un Grīva · Redzēt vairāk »

Gvanako

Gvanako (Lama guanicoe) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Jūra un Gvanako · Redzēt vairāk »

Gvano

No gvano veidota putna ligzda Gvano (no no — ‘mēsli’) ir dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi.

Jaunums!!: Jūra un Gvano · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Jūra un Haizivis · Redzēt vairāk »

Halīts

Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.

Jaunums!!: Jūra un Halīts · Redzēt vairāk »

Havaju mūku ronis

Havaju mūku ronis jeb Havaju mūkronis (Neomonachus schauinslandi) ir endēma Havaju salu roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga, kuras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.

Jaunums!!: Jūra un Havaju mūku ronis · Redzēt vairāk »

Hebridu jūra

Hebridu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga starpsalu jūra Lielbritānijas ziemeļrietumu piekrastē.

Jaunums!!: Jūra un Hebridu jūra · Redzēt vairāk »

Hidrogrāfija

Baltijas jūras batimetriskā karte. Tajā ir redzams jūras dziļums Hidrogrāfija ir Zemes zinātnes nozare, kas nodarbojas ar okeānu, jūru, piekrastes zonu, ezeru un upju fizikālo lielumu mērīšanu un aprakstīšanu, kā arī ar to pārmaiņu prognozēšanu laika gaitā.

Jaunums!!: Jūra un Hidrogrāfija · Redzēt vairāk »

Hidroplāns

DeHaviland Single Otter pludiņu hidroplāns H-4 Hercules "Spruce Goose" astoņmotoru pasažieru lidlaiva Hidroplāns ir lidaparāts, kas var pacelties no ūdens virsmas, kā arī nolaisties uz ūdens.

Jaunums!!: Jūra un Hidroplāns · Redzēt vairāk »

Hidrosfēra

Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.

Jaunums!!: Jūra un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »

Hidrozoji

Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.

Jaunums!!: Jūra un Hidrozoji · Redzēt vairāk »

Hlorīdi

Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Jūra un Hlorīdi · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Jūra un Holocēns · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Jūra un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Iedzīvotāju blīvums

2006 Iedzīvotāju blīvums jeb apdzīvotība ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).

Jaunums!!: Jūra un Iedzīvotāju blīvums · Redzēt vairāk »

Iekšzemes valsts

Zaļā krāsā iekrāsotas valstis, kurām nav tiešas izejas uz jūruVioletā krāsā iekrāsotas valstis, kuras robežojas tikai ar iekšzemes valstīm Iekšzemes valsts, arī iekškontinentāla valsts, ir valsts, kurai nav tiešas izejas uz jūru.

Jaunums!!: Jūra un Iekšzemes valsts · Redzēt vairāk »

Incoterms

Valstis, kurās darbojas ''Incoterms'' nacionālās komitejas Incoterms ir starptautiskajā tirdzniecības sistēmā pieņemti starptautiskie noteikumi vārdnīcās formātā, kas nosaka atbildības pārēju no pārdevēja uz pircēju (franco).

Jaunums!!: Jūra un Incoterms · Redzēt vairāk »

Jamaikas administratīvais iedalījums

Jamaikas novietojums Jamaikas administratīvo iedalījumu veido 14 pagasti.

Jaunums!!: Jūra un Jamaikas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Jūra un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Japānas ūdrs

Japānas ūdrs (Lutra nippon) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Jūra un Japānas ūdrs · Redzēt vairāk »

Japānas jenotsuns

Japānas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides viverrinus) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Jūra un Japānas jenotsuns · Redzēt vairāk »

Javas degunradzis

Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Jūra un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »

Jānis Kreicbergs (mākslinieks)

Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu fotomākslinieks.

Jaunums!!: Jūra un Jānis Kreicbergs (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Jūras anemones

Jūras anemones (Actiniaria) ir sešstaraino koraļļu kārta, kurā ir savrupi organismi (ļoti retos gadījumos — koloniāli) pamatā ar sēdošu dzīvesveidu.

Jaunums!!: Jūra un Jūras anemones · Redzēt vairāk »

Jūras šaurums

Kerčas jūras šaurums Krimas pussalas tuvumā Jūras šaurums ir šaura ūdens platība, josla starp divām sauszemes daļām, kas savieno divus dažādus ūdensbaseinus (jūras un okeānus), ūdenstilpes vai to daļas.

Jaunums!!: Jūra un Jūras šaurums · Redzēt vairāk »

Jūras ūdele

Jūras ūdele (Neovison macrodon) ir izmiris neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder ūdeļu ģintij (Neovison).

Jaunums!!: Jūra un Jūras ūdele · Redzēt vairāk »

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Jūras žagata · Redzēt vairāk »

Jūras žagatas

Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae).

Jaunums!!: Jūra un Jūras žagatas · Redzēt vairāk »

Jūras ērgļu apakšdzimta

Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Jūra un Jūras ērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Jūras bioloģija

alt.

Jaunums!!: Jūra un Jūras bioloģija · Redzēt vairāk »

Jūras eži

Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.

Jaunums!!: Jūra un Jūras eži · Redzēt vairāk »

Jūras karte (kuģniecība)

Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas jūras karte, kurā attēlota daļa no Puertoriko. Jūras karte ir sfēriskās Zemes daļas attēlojums uz plakanas virsmas.

Jaunums!!: Jūra un Jūras karte (kuģniecība) · Redzēt vairāk »

Jūras kraukļi

Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints.

Jaunums!!: Jūra un Jūras kraukļi · Redzēt vairāk »

Jūras krauklis

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Jūra un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »

Jūras krupis

Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.

Jaunums!!: Jūra un Jūras krupis · Redzēt vairāk »

Jūras līmenis

20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.

Jaunums!!: Jūra un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »

Jūras lilijas

Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.

Jaunums!!: Jūra un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »

Jūras māte

Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.

Jaunums!!: Jūra un Jūras māte · Redzēt vairāk »

Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)

Jūras mēsli var būt.

Jaunums!!: Jūra un Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Jūras pastaigas

Jūras pastaigas ( ) ir ūdens sporta veids, kurš radies Ziemeļfrancijā, Denkerkā.

Jaunums!!: Jūra un Jūras pastaigas · Redzēt vairāk »

Jūras pīles

Jūras pīles, jūras pīļu ģints (Melanitta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Jūras pīles · Redzēt vairāk »

Jūras putns

''Tumšais zīriņš'' (''Onychoprion fuscatus''), viena no jūras putnu sugām Jūras putni ir putni, kas pielāgojušies dzīvei jūras vidē.

Jaunums!!: Jūra un Jūras putns · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Jūra un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Jūra un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrasūdrs

Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Jūra un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņas

Jūrascūciņas (Cavia) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) ģints.

Jaunums!!: Jūra un Jūrascūciņas · Redzēt vairāk »

Jūrasgovs

Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).

Jaunums!!: Jūra un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Jūrasgrunduļu dzimta

Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 1200 zivju sugas, kas tiek iedalītas apmēram 175 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Jūrasgrunduļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrasgrunduļveidīgās

Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).

Jaunums!!: Jūra un Jūrasgrunduļveidīgās · Redzēt vairāk »

Jūrasgrundulis

Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Jūra un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Jūrasstagars

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).

Jaunums!!: Jūra un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņi

Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.

Jaunums!!: Jūra un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »

Jūraszirnekļi

Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.

Jaunums!!: Jūra un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »

Jūrgordenas tilts

Skats uz tiltu un Ēstermalmi. Freija. Jūrgordenas tilts ir tilts Stokholmā, kas savieno Jūrgordenu ar Ēstermalmi.

Jaunums!!: Jūra un Jūrgordenas tilts · Redzēt vairāk »

Jūrmalas ģerbonis

Jūrmalas pilsētas ģerbonis ir viens no Jūrmalas pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Jūra un Jūrmalas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Joldijas jūra

Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).

Jaunums!!: Jūra un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »

Jura

Jura var būt.

Jaunums!!: Jūra un Jura · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Jūra un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kaiju apakšdzimta

Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Kaiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kailžaungliemeži

Kailžaungliemeži (Nudibranchia) ir jūras gliemju klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu.

Jaunums!!: Jūra un Kailžaungliemeži · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Jūra un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Jūra un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Jūra un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalnu zoss

Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »

Kamotu jūra

Kamotu jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā.

Jaunums!!: Jūra un Kamotu jūra · Redzēt vairāk »

Karaliskais cekulpingvīns

Karaliskais cekulpingvīns (Eudyptes schlegeli) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns.

Jaunums!!: Jūra un Karaliskais cekulpingvīns · Redzēt vairāk »

Karaliskie Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki

Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki ir Antigvas un Barbudas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Jūra un Karaliskie Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karūsas

Karūsas, karūsu ģints (Carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Jūra un Karūsas · Redzēt vairāk »

Karbons

Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).

Jaunums!!: Jūra un Karbons · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Jūra un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Kastelleta

Kastelleta Skats no jūras Salūtlielgabals pie citadeles Kastelholmenas citadeles zīmējums Kastelleta ir citadele — nocietinājums, būvēts neogotikas stilā, kas atrodas Stokholmas pilsētas daļā Šepsholmenā uz Kastelholmenas salas.

Jaunums!!: Jūra un Kastelleta · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Jūra un Kaze · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpa

Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.

Jaunums!!: Jūra un Kāpa · Redzēt vairāk »

Kārlis Baltgailis

Kārlis Baltgailis (—) bija latviešu gleznotājs — batālists, latviešu strēlnieku cīņu tēlotājs, mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" loceklis.

Jaunums!!: Jūra un Kārlis Baltgailis · Redzēt vairāk »

Kārlis Sūniņš

Kārlis Sūniņš (—) bija latviešu gleznotājs, viens no latviešu akvareļglezniecības skolas veidotājiem pēc Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Jūra un Kārlis Sūniņš · Redzēt vairāk »

Kārpainie zalkši

Kārpainie zalkši, kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus) ir vienīgā kārpaino zalkšu dzimtas (Acrochordidae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Jūra un Kārpainie zalkši · Redzēt vairāk »

Kenhreja

Kenhreja bija sena ostas pilsēta, kas atradās ap 11 km uz austrumiem no senās Korintas, Saronika krastā, un bija Āzijas jūras tirdzniecības ceļa galapunkts Eiropā.

Jaunums!!: Jūra un Kenhreja · Redzēt vairāk »

Kepšuks

Kepšuks, arī Ķepšuks, kuršu (kursenieku) mitoloģijā ir divdabīgs jūras un ūdens gars, kas zvejniekiem var gan palīdzēt gūt bagātīgu lomu, gan arī atstāt to zvejas tīklus pilnīgi tukšus.

Jaunums!!: Jūra un Kepšuks · Redzēt vairāk »

Kinorinhi

Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.

Jaunums!!: Jūra un Kinorinhi · Redzēt vairāk »

Kiršehiras ils

Kiršehiras ils atrodas Turcijas centrālajā daļā, veidojot daļu no Centrālā Anatolijas reģiona.

Jaunums!!: Jūra un Kiršehiras ils · Redzēt vairāk »

Klijkaijas

Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Klijkaijas · Redzēt vairāk »

Kobru dzimta

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.

Jaunums!!: Jūra un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »

Kolkas katoļu baznīca

Kolkas Dievmātes — Jūras Zvaigznes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Jūra un Kolkas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Kolpeo lapsa

Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Jūra un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »

Kolumbijas karogs

Kolumbijas karogs Kolumbijas karogs ir viens no Kolumbijas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Jūra un Kolumbijas karogs · Redzēt vairāk »

Konglomerāts (iezis)

Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.

Jaunums!!: Jūra un Konglomerāts (iezis) · Redzēt vairāk »

Kongo beznagu ūdrs

Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.

Jaunums!!: Jūra un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Kontinentālā nogāze

Mantija Kontinentālā nogāze ir kontinenta malas slīpais pārejas zemūdens apgabals, kas atrodas starp kontinentālo šelfu un kontinenta pakāji, kas, savukārt, robežojas ar abisālo līdzenumu jeb okeāna dibenu.

Jaunums!!: Jūra un Kontinentālā nogāze · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Jūra un Kontinents · Redzēt vairāk »

Koraļļpolipi

Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.

Jaunums!!: Jūra un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »

Koraļļu rifs

Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.

Jaunums!!: Jūra un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »

Koro jūra

Koro jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra, atrodas Fidži arhipelāgā starp Viti Levu rietumos, Vanua Levu ziemeļos un Lau salām austrumos.

Jaunums!!: Jūra un Koro jūra · Redzēt vairāk »

Korpuss (kuģa)

Korpuss ir lielākā kuģa sastāvdaļa, kura nodrošina kuģa peldamību.

Jaunums!!: Jūra un Korpuss (kuģa) · Redzēt vairāk »

Kosmonautu jūra

Kosmonautu jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Jūra un Kosmonautu jūra · Redzēt vairāk »

Kotiks

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).

Jaunums!!: Jūra un Kotiks · Redzēt vairāk »

Krabjēdājroņu cilts

Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.

Jaunums!!: Jūra un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »

Krabji

Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Jūra un Krabji · Redzēt vairāk »

Kramaļģes

Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.

Jaunums!!: Jūra un Kramaļģes · Redzēt vairāk »

Krasts

Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.

Jaunums!!: Jūra un Krasts · Redzēt vairāk »

Krastu čurkste

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).

Jaunums!!: Jūra un Krastu čurkste · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Jūra un Krava · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Jūra un Krili · Redzēt vairāk »

Ksenacelveidīgie

Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.

Jaunums!!: Jūra un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »

Ktenofori

Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.

Jaunums!!: Jūra un Ktenofori · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Jūra un Kuģis · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Jūra un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kumacejvēži

Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Jūra un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »

Kvinkvelokulinas

Kvinkvelokulinas (Quinqueloculina) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.

Jaunums!!: Jūra un Kvinkvelokulinas · Redzēt vairāk »

Lašu apakškohorta

Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).

Jaunums!!: Jūra un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Jūra un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »

Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

Jaunums!!: Jūra un Lagūna · Redzēt vairāk »

Laiva

Zvejnieks laivā Keralas štatā, Indijā Laiva ir neliels, iegarens ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja vai daļēji pārklāts, ar sānu malām un dibenu.

Jaunums!!: Jūra un Laiva · Redzēt vairāk »

Lakšadvīpu jūra

Lakšadvīpu jūra, arī Lakadivu jūra, ir Indijas okeānam piederīga jūra Indijas dienvidu piekrastē, starp Indiju, Lakšadvīpu salām, Maldivu salām un Šrilanku.

Jaunums!!: Jūra un Lakšadvīpu jūra · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Jūra un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lana Del Rey

Elizabete Vūlridža Grānta (dzimusi), pazīstama ar skatuves vārdu Lana Del Rey, ir amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.

Jaunums!!: Jūra un Lana Del Rey · Redzēt vairāk »

Laperūza šaurums

Laperūza šaurums vai Sojas šaurums (Sōya Kaikyō) ir jūras šaurums starp Hokaido salas ziemeļu daļu (Japāna) un Sahalīnas salas dienvidu daļu (Krievija), kas savieno Japāņu un Ohotskas jūras.

Jaunums!!: Jūra un Laperūza šaurums · Redzēt vairāk »

Laplata (upe)

Laplata ir Paranas un Urugvajas satekestuārs Dienvidamerikas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Jūra un Laplata (upe) · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Jūra un Lasis · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Jūra un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības logo Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība (saīsināti LDPAB) ir organizācija, kas dibināta ar mērķi iesaistīt praktiskos dabas un kultūrvides aizsardzības pasākumos, dabas un kultūras pieminekļu izzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā gan fiziskas, gan juridiskas personas; veicināt Latvijas dabas un kultūrvides objektīvu izvērtēšanu, dabas un kultūras pieminekļu izpēti, sabiedrības ekoloģisko un kultūrvēsturisko izglītošanu.

Jaunums!!: Jūra un Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Jūra un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Latvijas pamatieži

270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.

Jaunums!!: Jūra un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauvroņu apakšdzimta

Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Lauvroņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lāču dzimta

Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).

Jaunums!!: Jūra un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »

Lāpstkāji

Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Jūra un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »

Līcis

Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Jūra un Līcis · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Jūra un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Jūra un Līdakas · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Jūra un Līnis · Redzēt vairāk »

Līvu karogs

Līvu karogs ir līvu tautas simbols.

Jaunums!!: Jūra un Līvu karogs · Redzēt vairāk »

Lēļu dzimta

Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Jūra un Lēļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ledlauzis

Ledlauzis ''Polarstern''Ledlauzis ir kuģis ar īpaši stipru korpusu un spēcīgiem galvenajiem dzinējiem.

Jaunums!!: Jūra un Ledlauzis · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Jūra un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Lidojumu informācijas rajons

Lidojumu informācijas rajons (FIR) aviācijā ir noteikta gaisa telpas daļa, kurā tiek sniegts lidojumu informācijas un avārijas brīdinājumu pakalpojums.

Jaunums!!: Jūra un Lidojumu informācijas rajons · Redzēt vairāk »

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Lielais alks · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Jūra un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Jūra un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielais Sirts

Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.

Jaunums!!: Jūra un Lielais Sirts · Redzēt vairāk »

Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Jaunums!!: Jūra un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Jūra un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Lielgalvji

Lielgalvji, lielgalvju ģints (Netta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder nirējpīļu apakšdzimtai (Aythyinae).

Jaunums!!: Jūra un Lielgalvji · Redzēt vairāk »

Lietus

Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.

Jaunums!!: Jūra un Lietus · Redzēt vairāk »

Lihterkuģis

Roterdamas ostā Lihterkuģis ir kuģis, kurš transportē baržas (lihterus).

Jaunums!!: Jūra un Lihterkuģis · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Jūra un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Loriciferi

Loriciferi (Loricifera) ir jūras bezmugurkaulnieku tips, kas tika izdalīts un aprakstīts 1983. gadā.

Jaunums!!: Jūra un Loriciferi · Redzēt vairāk »

Lupīnas

Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.

Jaunums!!: Jūra un Lupīnas · Redzēt vairāk »

Mašīntelpa

Kravas kuģa mašīntelpa Mašīntelpa jeb mašīnrūme ir kuģa telpa, kurā izvietoti galvenie dzinēji, palīgdzinēji, mašīntelpas cauruļvadi, katli, rezerves daļas un mašīnu inventārs.

Jaunums!!: Jūra un Mašīntelpa · Redzēt vairāk »

Makreļhaizivis

Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »

Makreļhaizivjveidīgās

Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.

Jaunums!!: Jūra un Makreļhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Makreļu cilts

Makreļu cilts jeb skumbriju cilts (Scombrini) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju cilts.

Jaunums!!: Jūra un Makreļu cilts · Redzēt vairāk »

Makreļu dzimta

Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļveidīgo zivju kārtas (Scombriformes) dzimtām.

Jaunums!!: Jūra un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »

Makreļveidīgās

Makreļveidīgās jeb skumbrijveidīgās (Scombriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).

Jaunums!!: Jūra un Makreļveidīgās · Redzēt vairāk »

Malajas lācis

Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).

Jaunums!!: Jūra un Malajas lācis · Redzēt vairāk »

Malasledus

''National Geographic Explorer'' malasledū pie Antarktīdas krasta Malasledus ir nekustīgs, pie krasta nostiprinājies ledus jūru un okeānu piekrastēs.

Jaunums!!: Jūra un Malasledus · Redzēt vairāk »

Marīna

Jans Porselliss, "Holandiešu kuģi viesuļvētrā" (1620), marīna. Londona, Grīnvičas Nacionālais Jūras muzejs Ivans Aivazovskis, "Kauja pie Pilosas" (1848), marīna, Feodosija, I.Aivazovska gleznu galerija. Aleksandrs Zviedrs, "Okeāna regate" (1981), marīna, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Marīna (no — 'jūras') ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido jūras ainavu vai ar to saistītus motīvus.

Jaunums!!: Jūra un Marīna · Redzēt vairāk »

Marmora jūra

Marmora jūra ir maza jūra starp Melno jūru un Egejas jūru.

Jaunums!!: Jūra un Marmora jūra · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais jūrasgrundulis

Mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Jūra un Mazais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Jūra un Mēness · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Jūra un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Jūra un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Jūra un Medību piekūns · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Jūra un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais gulbis

Melnais gulbis (Cygnus atratus) ir liels gulbju ģints (Cygnus) ūdensputns, kas galvenokārt ligzdo Austrālijas dienvidrietumu un dienvidaustrumu reģionos.

Jaunums!!: Jūra un Melnais gulbis · Redzēt vairāk »

Melnais jūrasgrundulis

Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Jūra un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Jūra un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Jūra un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melngalvas zoss

Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Jūra un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Jūra un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Mencas

Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Mencas · Redzēt vairāk »

Mencu dzimta

Mencu dzimta (Gadidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 jūrās dzīvojošas zivju sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Mencu dzimta · Redzēt vairāk »

Mencveidīgās

Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.

Jaunums!!: Jūra un Mencveidīgās · Redzēt vairāk »

Meri (nozīmju atdalīšana)

Meri var būt vai nu igauņu un somu (igauņu un — 'jūra') vai franču cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Jūra un Meri (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Jaunums!!: Jūra un Merlangs · Redzēt vairāk »

Merostomāti

Merostomāti (Merostomata) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Jūra un Merostomāti · Redzēt vairāk »

Mezolīts

Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Jaunums!!: Jūra un Mezolīts · Redzēt vairāk »

Miktacejvēži

Miktacejvēži (lat. Mictacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Jūra un Miktacejvēži · Redzēt vairāk »

Mirāža

Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.

Jaunums!!: Jūra un Mirāža · Redzēt vairāk »

Mistakokarīdi

Mistakokarīdi (Mystacocarida) ir žokļkāju klases apakšklase.

Jaunums!!: Jūra un Mistakokarīdi · Redzēt vairāk »

Mizīdu dzimta

Mizīdu dzimta (Mysidae) ir šķeltkāju kārtas augstāko vēžu dzimta.

Jaunums!!: Jūra un Mizīdu dzimta · Redzēt vairāk »

Monotalamejas

Monotalamejas (Monothalamea) ir foraminīferu klase, kas iekļauj sevī foraminīferas ar vienkameras aglutinētu vai organiska materiāla čaulu.

Jaunums!!: Jūra un Monotalamejas · Redzēt vairāk »

Muhtars atgriežas

"Muhtars atgriežas" ir krievu detektīvseriāls, kurā galveno lomu spēlē policisti un dienesta suns Muhtars.

Jaunums!!: Jūra un Muhtars atgriežas · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Jūra un Narvalis · Redzēt vairāk »

Narvas svīta

Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.

Jaunums!!: Jūra un Narvas svīta · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Jūra un Navigācija · Redzēt vairāk »

Nēģu dzimta

Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Jūra un Negaiss · Redzēt vairāk »

Nemertīntārpi

Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »

Nirējpīles

Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.

Jaunums!!: Jūra un Nirējpīles · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs

Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.

Jaunums!!: Jūra un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »

Okavango

Okavango (Okavango), Angolas teritorijā – Kubango (Cubango), ir upe Āfrikas dienvidaustrumos, ceturtā garākā upe Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Jūra un Okavango · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Jūra un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Okeāna dibens

Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.

Jaunums!!: Jūra un Okeāna dibens · Redzēt vairāk »

Okeāna straume

1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.

Jaunums!!: Jūra un Okeāna straume · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Jūra un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olkiluoto atomelektrostacija

Olkiluoto atomelektrostacija jeb Olkiluoto AES ir viena no divām Somijas atomelektrostacijām.

Jaunums!!: Jūra un Olkiluoto atomelektrostacija · Redzēt vairāk »

Oolīti

Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).

Jaunums!!: Jūra un Oolīti · Redzēt vairāk »

Opportunity

''Opportunity'' mākslinieka skatījumā. Opportunity jeb MER-B bija otrais no diviem Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) nosūtītajiem pašgājējiem uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Jūra un Opportunity · Redzēt vairāk »

Orikona

Orikona jeb Orikosa (gr. Ὤρικον, Ὤρικος) bija sengrieķu pilsēta Epīras ziemeļu daļā (mūsdienās Albānijas dienvidi), Vļoras līča dienvidu daļā.

Jaunums!!: Jūra un Orikona · Redzēt vairāk »

Otiņspures

Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.

Jaunums!!: Jūra un Otiņspures · Redzēt vairāk »

Paklājhaizivjveidīgās

Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.

Jaunums!!: Jūra un Paklājhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Pakledus

Atlantijas okeāna ziemeļdaļā Pakledus ir peldošs jūras ledus, kas veidojies, sasalstot jūras ūdenim, pastāvējis ne mazāk kā divu gadu ciklus un sasniedzis vismaz biezumu.

Jaunums!!: Jūra un Pakledus · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Jūra un Palede · Redzēt vairāk »

Palmu krabis

Palmu krabis (Birgus latro), tiek saukts arī par palmu zagli, kokosriekstu krabi vai kokoskrabi, ir viena no sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) sugām.

Jaunums!!: Jūra un Palmu krabis · Redzēt vairāk »

Pandānu dzimta

Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.

Jaunums!!: Jūra un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais astoņkājis

Parastais astoņkājis jeb vienkārši astoņkājis (Octopus vulgaris) ir astoņkāju dzimtas (Octopodidae) suga, kas ir visvairāk pētītā astoņkāju suga pasaulē.

Jaunums!!: Jūra un Parastais astoņkājis · Redzēt vairāk »

Parastā jūraszīle

Parastā jūraszīle ir sprogkājvēžu apakšklases suga.

Jaunums!!: Jūra un Parastā jūraszīle · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Jūra un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Pasaules lielākās salas

Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².

Jaunums!!: Jūra un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāni un jūras

Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².

Jaunums!!: Jūra un Pasaules okeāni un jūras · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Jūra un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Pavadoņnavigācija

Novērotāja atrašanās vietas noteikšana attālumu sfēru krustpunktā. Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.

Jaunums!!: Jūra un Pavadoņnavigācija · Redzēt vairāk »

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Pavīķe · Redzēt vairāk »

Pavīķes

Pavīķes, pavīķu ģints (Alburnoides) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) ģintīm, kas apvieno 33 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Pavīķes · Redzēt vairāk »

Pārgājienu tūrisms

Gājējajs šķērso pāri Huxley, upei novilktu tiltu Jaunzeilaindes dienvidu salā ft Pārgājienu tūrisms ir termins, ar ko apzīmē ilgstošu, enerģisku pastaigu parasti pa iepriekš iezīmētām vai pat labiekārtotām takām kalnainos reģionos vai pilsētu perifērijās.

Jaunums!!: Jūra un Pārgājienu tūrisms · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Jūra un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pūslīši

Pūslīši (Phalaropus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Jūra un Pūslīši · Redzēt vairāk »

Pūtātara

No ''Charonia lampas rubicunda'' čaulas izgatavota pūmoana Jaunzēlandes muzejā ''Te Papa Tongarewa'' Pūtātara ir tradicionāls maoru trompetveida pūšamais mūzikas instruments.

Jaunums!!: Jūra un Pūtātara · Redzēt vairāk »

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »

Pērnavas svīta

Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Jūra un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Jūra un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pečoras jūra

Pečoras jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra Barenca jūras dienvidaustrumos, bieži tiek tai pieskaitīta.

Jaunums!!: Jūra un Pečoras jūra · Redzēt vairāk »

Pelaģiāle

Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.

Jaunums!!: Jūra un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »

Pelēkais ronis

Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).

Jaunums!!: Jūra un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Jūra un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Peldēšana

Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.

Jaunums!!: Jūra un Peldēšana · Redzēt vairāk »

Peldu rati

Mellužos ap 1900. gadu Peldu rati bija 18. un 19. gadsimtā izplatīta iekārta pludmalēs, kuras mērķis bija ļaut cilvēkiem iebrist jūrā, nepārkāpjot Viktorijas laikmeta kautrību.

Jaunums!!: Jūra un Peldu rati · Redzēt vairāk »

Perakarīdi

Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.

Jaunums!!: Jūra un Perakarīdi · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Jūra un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Jūra un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »

Piekrastes navigācija

Seglīnija Somijas arhipelāgā. Piekrastes navigācija ir navigācijas veids, kuru izmanto ierobežotos ūdeņos ar biežu vai pastāvīgu kuģa vietas noteikšanu attiecībā pret tuvumā esošiem ģeogrāfiskiem orientieriem un ūdenstilpes dibena raksturu.

Jaunums!!: Jūra un Piekrastes navigācija · Redzēt vairāk »

Pieteka

Laucesas ieteka Pieteka ir ūdenstece, kas ieplūst citā ūdenstecē (upē) vai ūdenstilpē, bet neieplūst tieši jūrā vai okeānā.

Jaunums!!: Jūra un Pieteka · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Jūra un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Pirātisms

Tradicionālais pirātu karogs ''Jolly Roger'' Pirātisms (peirateía) ir kuģu laupīšana un krimināla vardarbība jūrā vai uzbrukumi piekrastes apdzīvotajām teritorijām ar nolūku iegūt laupījumu.

Jaunums!!: Jūra un Pirātisms · Redzēt vairāk »

Plašas zonas papildināšanas sistēma

Plašas zonas papildināšanas sistēma Plašas zonas papildināšanas sistēma (Wide Area Augmentation System (WAAS) - angļu val.) ir aeronavigācijas sistēma, kuru izstrādājusi ASV Federālā aviācijas administrācija (Federal Aviation Administration (FAA) - angļu val.), lai papildinātu Globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) uzlabojot tās precizitāti, bojājumu uzraudzību un pieejamību.

Jaunums!!: Jūra un Plašas zonas papildināšanas sistēma · Redzēt vairāk »

Plakantārpi

Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Plakantārpi · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Jūra un Planktons · Redzēt vairāk »

Plankumainais ronis

Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Jūra un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »

Platgalvju apakškārta

Platgalvju apakškārta (Cottoidei) ir viena no asarveidīgo zivju (Perciformes) apakškārtām, kas apvieno 6 infrakārtas un 25 zivju dzimtas.

Jaunums!!: Jūra un Platgalvju apakškārta · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Jūra un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Jaunums!!: Jūra un Plaudis · Redzēt vairāk »

Plānčauļi

Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Jūra un Plānčauļi · Redzēt vairāk »

Plātņvaļi

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.

Jaunums!!: Jūra un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »

Plūdi

viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.

Jaunums!!: Jūra un Plūdi · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Jūra un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Jūra un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Pludmale

Dubultu pludmale. Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.

Jaunums!!: Jūra un Pludmale · Redzēt vairāk »

Pogainais ronis

Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Jūra un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Pogainie roņi

Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Jūra un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »

Policistīnas

Policistīnu pārstāvis — ''Nassellaria'' Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu.

Jaunums!!: Jūra un Policistīnas · Redzēt vairāk »

Pollaki

Pollaki, pollaku ģints (Pollachius) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno divas jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Pollaki · Redzēt vairāk »

Pollaks

Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Jūra un Pollaks · Redzēt vairāk »

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Posmtārpi · Redzēt vairāk »

Prāmis

Romantika" Helsinkos Prāmis ir ūdens transportlīdzeklis, kas parasti tiek izmantots, lai pārceltu pasažierus un kravu pāri upei, ezeram, jūras šaurumam vai jūrai no viena punkta (krasta) uz otru.

Jaunums!!: Jūra un Prāmis · Redzēt vairāk »

Priāpuli

Priāpuli ir savdabīgu brīvi dzīvojošu jūras tārpu tips ar sēdošu vai racēju dzīvesveidu.

Jaunums!!: Jūra un Priāpuli · Redzēt vairāk »

Priekšžauņi

Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.

Jaunums!!: Jūra un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »

Prinča Gustava Ādolfa jūra

Prinča Gustava Ādolfa jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga neliela starpsalu jūra Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.

Jaunums!!: Jūra un Prinča Gustava Ādolfa jūra · Redzēt vairāk »

Psammosteīdas

Psammosteīdas (no  — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs. Dzimta tiek pārstāvēta ar divām ģintīm Psammosteus un Karelosteus. Dzimtas pārstāvji dzīvoja gan saldūdeņos, gan jūrās.

Jaunums!!: Jūra un Psammosteīdas · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīns

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Jūra un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Pussala

Horvātijā Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi.

Jaunums!!: Jūra un Pussala · Redzēt vairāk »

Pygocephalomorpha

Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.

Jaunums!!: Jūra un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »

Rajas

Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.

Jaunums!!: Jūra un Rajas · Redzēt vairāk »

Raudas

Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.

Jaunums!!: Jūra un Raudas · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Jūra un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Reģions

Reģions (no — 'valsts, apgabals') ir ģeogrāfijas termins, kurš tiek izmantots dažādi.

Jaunums!!: Jūra un Reģions · Redzēt vairāk »

Reņģe

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Jūra un Reņģe · Redzēt vairāk »

Rekviēmhaizivjveidīgās

Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.

Jaunums!!: Jūra un Rekviēmhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Reljefs

Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.

Jaunums!!: Jūra un Reljefs · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Resurss

Resurss ir apjomā vai laikā ierobežota fiziska lieta vai lielums.

Jaunums!!: Jūra un Resurss · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Jūra un Roņi · Redzēt vairāk »

Romis Bēms

Romis Bēms (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs un mākslas zinātnieks.

Jaunums!!: Jūra un Romis Bēms · Redzēt vairāk »

Rosa ronis

Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Jūra un Rosa ronis · Redzēt vairāk »

Rucavas novads

Rucavas novads bija 2009.

Jaunums!!: Jūra un Rucavas novads · Redzēt vairāk »

Ruduļi

Ruduļi, ruduļu ģints (Scardinius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastais rudulis.

Jaunums!!: Jūra un Ruduļi · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Rudulis · Redzēt vairāk »

Rugozas

Rugozas (Rugosa) jeb tetrakoraļļi (Tetracorallia) ir izmirušu koraļļpolipu apakšklase vai kārta.

Jaunums!!: Jūra un Rugozas · Redzēt vairāk »

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Salate · Redzēt vairāk »

Salpu klase

Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase.

Jaunums!!: Jūra un Salpu klase · Redzēt vairāk »

Samaras jūra

Samaras jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā.

Jaunums!!: Jūra un Samaras jūra · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Jūra un Sams · Redzēt vairāk »

Samveidīgās

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Jūra un Samveidīgās · Redzēt vairāk »

Sanlorensu kastreja

Sanlorensu kastreja ir Kastrejas kultūras arheoloģiskais piemineklis Portugālē, Esposendes municipalitātē.

Jaunums!!: Jūra un Sanlorensu kastreja · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Jūra un Sapals · Redzēt vairāk »

Sapalu dzimta

Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Sapalu dzimta · Redzēt vairāk »

Sargasu jūra

Sargasu jūra ir Atlantijas okeāna daļa, kas neatbilst klasiskai jūrai, jo to nevienā pusē nenorobežo sauszeme — robežu veido okeāna straumes.

Jaunums!!: Jūra un Sargasu jūra · Redzēt vairāk »

Sarkanais kokveida sūklis

Sarkanais kokveida sūklis jeb sarkanā koka sūklis ir jūras sūkļu Axinellidae dzimtas sūkļu (Porifera) tipa bezmugurkaulnieks.

Jaunums!!: Jūra un Sarkanais kokveida sūklis · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Jūra un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarmatijas jūra

Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Jūra un Sarmatijas jūra · Redzēt vairāk »

Sausās ielejas

Sauso ieleju karte Sausās ielejas ir dabas apgabals Antarktīdā Transantarktīdas kalnos, rietumos no Makmerdo šauruma Viktorijas Zemē.

Jaunums!!: Jūra un Sausās ielejas · Redzēt vairāk »

Savu jūra

Savu jūra ir Klusajam okeānam piederīga jūra Indonēzijas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Jūra un Savu jūra · Redzēt vairāk »

Sājūdens

Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.

Jaunums!!: Jūra un Sājūdens · Redzēt vairāk »

Sālsezers

Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru.

Jaunums!!: Jūra un Sālsezers · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Jūra un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sānpeldvēži

Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Jūra un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »

Sūkļi

Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Sūkļi · Redzēt vairāk »

Sūneņi

Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Jūra un Sūneņi · Redzēt vairāk »

Scifozoji

Scifozoji (Scyphozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) klase, kas pieder pie medūzu apakštipa (Medusozoa).

Jaunums!!: Jūra un Scifozoji · Redzēt vairāk »

Sešstarainie koraļļi

Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia) ir koraļļpolipu klases (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 4300 ūdenī dzīvojošas dzēlējzarndobumaiņu sugas.

Jaunums!!: Jūra un Sešstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »

Sedimentācija

Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no  — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.

Jaunums!!: Jūra un Sedimentācija · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Jūra un Sermulis · Redzēt vairāk »

Siļķes

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Siļķes · Redzēt vairāk »

Siļķu dzimta

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Jūra un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Sibujanas jūra

Sibujanas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā.

Jaunums!!: Jūra un Sibujanas jūra · Redzēt vairāk »

Silūrs

Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).

Jaunums!!: Jūra un Silūrs · Redzēt vairāk »

Sipunkuli

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.

Jaunums!!: Jūra un Sipunkuli · Redzēt vairāk »

Sirēnas (zīdītāji)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.

Jaunums!!: Jūra un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »

Sjervas rags

Primaveras polārstacija Sjervas ragā Sjervas rags vai Primaveras rags (Argentīnas avotos) vai Tisnē rags (Čīles avotos) ir zemesrags Danko krastā Antarktīdā.

Jaunums!!: Jūra un Sjervas rags · Redzēt vairāk »

Skorpioni

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.

Jaunums!!: Jūra un Skorpioni · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Jūra un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Skropstiņtārpi

Skropstiņtārpi (Turbellaria) ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē.

Jaunums!!: Jūra un Skropstiņtārpi · Redzēt vairāk »

Slāņainā tekstūra

Argillīts ar slāņainu tekstūru Slāņainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo nogulumiežos slānīšu mija, kas atšķiras pēc daļiņu sastāva, izmēriem un izvietojuma, kā arī pēc citām īpatnībām.

Jaunums!!: Jūra un Slāņainā tekstūra · Redzēt vairāk »

Slēptkakla bruņurupuči

Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira) ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu.

Jaunums!!: Jūra un Slēptkakla bruņurupuči · Redzēt vairāk »

Smailīte

Aļaskas zēni smailītē. 1930. gads. Smailīte vai kajaks (iniktuts: qajaq; alueutu: iqyax) — augšēji slēgta laiva, kurā airētājs sēž ar seju braukšanas virzienā un, izmantojot divlāpstiņu airi, virza to uz priekšu tikai ar savu spēku.

Jaunums!!: Jūra un Smailīte · Redzēt vairāk »

Smilšu jūrasgrunduļi

Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Smilšu jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Smilšu krupis

Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).

Jaunums!!: Jūra un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »

Smiltāja kāpuniedre

Smiltāja kāpuniedre ir suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Jūra un Smiltāja kāpuniedre · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Jūra un Sniedze · Redzēt vairāk »

Somova jūra

Somova jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Jūra un Somova jūra · Redzēt vairāk »

Speleogrifvēži

Speleogrifvēži ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Jūra un Speleogrifvēži · Redzēt vairāk »

Sprogkāji

Sprogkāji (Cirripedia) ir tekostraku apakšklases infraklase.

Jaunums!!: Jūra un Sprogkāji · Redzēt vairāk »

Stagaru dzimta

Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »

Starītes

Starīšu čaulas. Starītes jeb radiolārijas (Radiolaria) ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs.

Jaunums!!: Jūra un Starītes · Redzēt vairāk »

Starkāji

Starkāju pārstāvji — starītes. Starkāji (Actinopodea, Actinopoda) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase, kuras pārstāvjiem pseidopodijas jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par aksopodijiem.

Jaunums!!: Jūra un Starkāji · Redzēt vairāk »

Stepes ērglis

Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Jūra un Stepes ērglis · Redzēt vairāk »

Strauta nēģis

Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.

Jaunums!!: Jūra un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »

Stromatolīti

Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.

Jaunums!!: Jūra un Stromatolīti · Redzēt vairāk »

Suņveidīgie

Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.

Jaunums!!: Jūra un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »

Sulavesi jūra

Sulavesi jūra (indonēziešu un) vai Celebesas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.

Jaunums!!: Jūra un Sulavesi jūra · Redzēt vairāk »

Sulu jūra

Sulu jūra (.) ir Klusajam okeānam piederoša starpsalu jūra, atrodas starp Filipīnām un Malaizijai piederošo Kalimantānas ziemeļaustrumu daļu.

Jaunums!!: Jūra un Sulu jūra · Redzēt vairāk »

Sumatras ūdrs

Sumatras ūdrs (Lutra sumatrana) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Jūra un Sumatras ūdrs · Redzēt vairāk »

Supralitorāle

Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no  — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.

Jaunums!!: Jūra un Supralitorāle · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Jūra un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Jūra un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Tanaīdvēži

Tanaīdvēži (lat. Tanaidacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Jūra un Tanaīdvēži · Redzēt vairāk »

Tankkuģis

Tankkuģis jeb tankeris ir kuģis, kas kalpo, lai pārvadātu lejamkravas bez iepakojuma: naftu, naftas produktus, kā arī augu eļļas, sīrupu, saldūdeni utt.

Jaunums!!: Jūra un Tankkuģis · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Jūra un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tīreļu līdzenums

Cenas tīrelis Tīreļu līdzenums ir dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu daļā Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Jūra un Tīreļu līdzenums · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

Tipiskie jūrasgrunduļi

Tipiskie jūrasgrunduļi jeb vienkārši jūrasgrunduļi (Gobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 28 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Tipiskie jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB) ir Latvijas valsts pārvaldības iestāde, kura atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā un veic aviācijas, dzelzceļa un jūras nelaimes gadījumu un avāriju tehnisko izmeklēšanu.

Jaunums!!: Jūra un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs · Redzēt vairāk »

Trāķija

Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.

Jaunums!!: Jūra un Trāķija · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Jūra un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Tuklīši

Tuklīši, tuklīšu ģints (Fratercula) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Jūra un Tuklīši · Redzēt vairāk »

Tunelis

Hamburgā Tunelis ir mākslīgi veidota pazemes eja.

Jaunums!!: Jūra un Tunelis · Redzēt vairāk »

Tunikāti

Tunikāti, kāpurhordaiņi (Tunicata, Urochordata) — hordaiņu apakštips, kuru ķermeņa uzbūve stipri atšķiras no tipisko hordaiņu ķermeņa uzbūves.

Jaunums!!: Jūra un Tunikāti · Redzēt vairāk »

Ukapirms

Ukapirms (jaunprūšu: *Ukapirms — 'visupirmais') prūšu mitoloģijā ir augstākais debesu, zemes un zvaigžņu dievs, kam viss pasaulē esot bijis pakļauts.

Jaunums!!: Jūra un Ukapirms · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē

Sarakstā apkopotas tās vietas Lielbritānijā (Apvienotajā Karalistē), kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Botsvānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Brazīlijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Dānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Fidži

Sarakstā apkopotas tās vietas Fidži, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Fidži · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati

Sarakstā apkopotas tās vietas Kiribati, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau

Sarakstā apkopotas tās vietas Palau, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Papua-Jaungvinejā

Sarakstā apkopotas tās vietas Papua-Jaungvinejā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Papua-Jaungvinejā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Jūra un Upe · Redzēt vairāk »

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Jūra un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Jūra un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Jūra un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Vaļhaizivs

Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.

Jaunums!!: Jūra un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »

Vaļu medības

Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.

Jaunums!!: Jūra un Vaļu medības · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Jūra un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Valviferas

Valviferas (Valvifera) ir vienādkājvēžu apkškārta, kas pēc izskata atgādina lielas mitrenes.

Jaunums!!: Jūra un Valviferas · Redzēt vairāk »

Valzirgs

Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Jūra un Valzirgs · Redzēt vairāk »

Vanas ezers

Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.

Jaunums!!: Jūra un Vanas ezers · Redzēt vairāk »

Vandas ezers

Vandas ezers ir beznoteces ezers Raita ielejā Antarktīdas Rosa Teritorijā.

Jaunums!!: Jūra un Vandas ezers · Redzēt vairāk »

Vāsa (karakuģis)

Karakuģis "Vāsa" Vāsas muzejā. Vāsa ir Zviedrijas karakuģis, kas tika uzbūvēts laikā no 1626.

Jaunums!!: Jūra un Vāsa (karakuģis) · Redzēt vairāk »

Vīķe

Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.

Jaunums!!: Jūra un Vīķe · Redzēt vairāk »

Vīķes

Vīķes, vīķu ģints (Alburnus) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) ģintīm, kas apvieno 46 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Jūra un Vīķes · Redzēt vairāk »

Vīķu apakšdzimta

Vīķu apakšdzimta (Alburninae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 82 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Vīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Vēži

Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.

Jaunums!!: Jūra un Vēži · Redzēt vairāk »

Vēderskropstaiņi

Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Jūra un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Jūra un Vējš · Redzēt vairāk »

Vētrasputnu dzimta

Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).

Jaunums!!: Jūra un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Jūra un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Vestindijas lamantīns

Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Jūra un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »

Viduslaiku karamāksla

Viduslaiku karamāksla ir viduslaiku karadarbība.

Jaunums!!: Jūra un Viduslaiku karamāksla · Redzēt vairāk »

Vienādzobju kārta

Vienādzobji (Nuculoida, syn. Taxodonta) ir gliemeņu (Bivalvia) kārta, kas ietilpst Protobranchia apakšklasē.

Jaunums!!: Jūra un Vienādzobju kārta · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Jūra un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Vientuļniekvēži

Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.

Jaunums!!: Jūra un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »

Viesuļvētra

Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

Jaunums!!: Jūra un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »

Vimba

Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.

Jaunums!!: Jūra un Vimba · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Jūra un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Visaju jūra

Visaju jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā.

Jaunums!!: Jūra un Visaju jūra · Redzēt vairāk »

Zaļā savvaļas vista

Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Jūra un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Zālamana jūra

Zālamana jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.

Jaunums!!: Jūra un Zālamana jūra · Redzēt vairāk »

Zīriņu apakšdzimta

Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Jūra un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zēbergs

Zēbergs (no See — 'jūra' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Zēberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Jūra un Zēbergs · Redzēt vairāk »

Zemūdens zemestrīce

Zemūdens zemestrīces parasti notiek tektonisko plātņu sadursmju vietās zem ūdens. Zemūdens zemestrīce ir zemestrīce, kura notiek atklātā jūrā dziļi zem ūdens virsmas.

Jaunums!!: Jūra un Zemūdens zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zemesrags

Kolkasrags Zemesrags vai vienkārši rags ir krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.

Jaunums!!: Jūra un Zemesrags · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas kakomiclijs

Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Jūra un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Jūra un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ziloņronis

Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Jūra un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Zilā govs (mitoloģija)

Zilā govs jeb jūras govs (mie’r ni’emõd) lībiešu un pārējo Baltijas somu mitoloģijā ir zilganpelēka, govij līdzīga būtne bez ragiem un ar lielu tesmeni.

Jaunums!!: Jūra un Zilā govs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Zilā obligācija

Zilā obligācija ir finanšu instruments, ko emitē valdība, attīstības bankas un citi, lai no investoriem iegūtu kapitālu jūras un okeāna bāzētiem projektiem, kas sniegtu pozitīvu vides, ekonomikas un klimata ietekmi.

Jaunums!!: Jūra un Zilā obligācija · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Jūra un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Jūra un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Jūra un Zivis · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Jūra un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zobenastes

Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.

Jaunums!!: Jūra un Zobenastes · Redzēt vairāk »

Zooplanktons

Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.

Jaunums!!: Jūra un Zooplanktons · Redzēt vairāk »

Zuši

Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Jūra un Zuši · Redzēt vairāk »

Zušu apakškārta

Zušu apakškārta (Anguilloidei) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) apakškārtām, kurā ir 3 dzimtas.

Jaunums!!: Jūra un Zušu apakškārta · Redzēt vairāk »

Zušveidīgās

Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir elopu kohortas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas saskaņā ar 2016.

Jaunums!!: Jūra un Zušveidīgās · Redzēt vairāk »

Zunda salas

Zunda salas ir arhipelāgs Dienvidaustrumāzijā, Malajas arhipelāga galvenā daļa.

Jaunums!!: Jūra un Zunda salas · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Jūra un Zutis · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Jūra un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2018.

Jaunums!!: Jūra un 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2019. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2019.

Jaunums!!: Jūra un 2019. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Jaunums!!: Jūra un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2021. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.

Jaunums!!: Jūra un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Jaunums!!: Jūra un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jūras.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā