Satura rādītājs
43 attiecības: Albrehts Dīrers, Andrejs Patrīcijs Nideckis, Ģilde, Dāvids Hilhens, Drohičinas līgums, Frīdrihs Vilhelms Dzirne, Gīze, Georgs Radvils, Gothards Velings (sindiks), Gregora kalendārs, Jaundoles pils, Jūlija kalendārs, Jezuīti, Johans Rīvijs (skolotājs), Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Livonijas konstitūcijas, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Mazā ģilde (Rīga), Mārtiņš Gīze, Nikolajs Eke, Nikolajs Mollīns, Oto Šenkings, Oto Velinks, Patriciāts, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Doma skola, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Vecā un jaunā stila datumi, 1584. gads, 1584. gads Latvijā, 1585. gads Latvijā, 1587. gads Latvijā, 1588. gads Latvijā, 1589. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā.
Albrehts Dīrers
Albrehts Dīrers (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Albrehts Dīrers
Andrejs Patrīcijs Nideckis
Bīskaps Nideckis Andrejs Patrīcijs Nideckis (1522—1587) jeb Andreass Patrīcijs bija poļu katoļu garīdznieks, humānists un filologs, Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda II Augusta sekretārs (1560), Viļņas arhidiakons (1576), Livonijas bīskaps ar rezidenci Valmierā (1585-1587).
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Andrejs Patrīcijs Nideckis
Ģilde
Apvienotajā Karalistē. Ģilde savā tradicionālajā nozīmē bija amatnieku un tirgotāju apvienība viduslaiku Eiropā, kas galvenokārt tika veidota, lai aizstāvētu to profesionālās un ekonomiskās intereses.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Ģilde
Dāvids Hilhens
Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Dāvids Hilhens
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Drohičinas līgums
Frīdrihs Vilhelms Dzirne
Frīdrihs Vilhelms Dzirne (1835—1872) bija latviešu izcelsmes luterāņu mācītājs, skolotājs un rakstnieks.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Frīdrihs Vilhelms Dzirne
Gīze
Gīze var būt.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Gīze
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Georgs Radvils
Gothards Velings (sindiks)
Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Gothards Velings (sindiks)
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Gregora kalendārs
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Jaundoles pils
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Jūlija kalendārs
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Jezuīti
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Johans Rīvijs (skolotājs)
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Latvijas vēstures hronoloģija
Livonijas konstitūcijas
Livonijas Konstitūcijas bija 1582.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Livonijas konstitūcijas
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Livonijas vietvalži
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Mazā ģilde (Rīga)
Mārtiņš Gīze
Mārtiņš Gīze (ap 1560–1589) bija Rīgas jurists, viens no galvenajiem namnieku opozīcijas vadītājiem Kalendāra nemieru laikā.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Mārtiņš Gīze
Nikolajs Eke
Nikolajs Eke, arī Niklāvs Eks (1541—1623) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Nikolajs Eke
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Nikolajs Mollīns
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Oto Šenkings
Oto Velinks
Oto Velinks (1649—1708) bija Zviedrijas armijas ģenerālmajors, grāfs. Ingrijas ģenerālgubernators (1698—1703).
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Oto Velinks
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Patriciāts
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas brīvpilsēta
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas Doma skola
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas rāte
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas vēsture
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Rīgas vēstures hronoloģija
Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un Vecā un jaunā stila datumi
1584. gads
1584.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1584. gads
1584. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1584.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1584. gads Latvijā
1585. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1585.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1585. gads Latvijā
1587. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1587.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1587. gads Latvijā
1588. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1588.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1588. gads Latvijā
1589. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1589.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1589. gads Latvijā
1623. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1623.
Skatīt Kalendāra nemieri Rīgā un 1623. gads Latvijā
Zināms kā Kalendāra nemieri.