Atvērt Google MapsSatura rādītājs
17 attiecības: Afganistāna, Afganistānas administratīvais iedalījums, Afganistānas pilsoņu karš (2015—2021), Afganistānas valsts vadītāju uzskaitījums, Ahunds Dadulla, Šudža Durrānī, Darma, Dosts Muhammeds, Gaznī, Hāmids Karzajs, Herāta, Kandahāras vilajets, Karš Afganistānā (2001—2014), Muhameds Omārs, Pāvils I Romanovs, Pirmais angļu-afgāņu karš, Taliban.
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Skatīt Kandahāra un Afganistāna
Afganistānas administratīvais iedalījums
Afganistānas novietojums Afganistānas administratīvo iedalījumu veido 34 provinces (puštu:ولايت wilayat), kuras sīkāk iedalās 408 distriktos.
Skatīt Kandahāra un Afganistānas administratīvais iedalījums
Afganistānas pilsoņu karš (2015—2021)
''Taliban'' ofensīva 2021. gada jūnijā — augustā pēc operācijas "Izšķirīgais atbalsts" beigām. Ar melnu atzīmēti pilsētu ieņemšanas datumi. NATO atbalsta operācijas ''Resolute Support'' (RS) karoga ceremonija Kabulā (2014.
Skatīt Kandahāra un Afganistānas pilsoņu karš (2015—2021)
Afganistānas valsts vadītāju uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Afganistānas valsts vadītāji kopš 1709.
Skatīt Kandahāra un Afganistānas valsts vadītāju uzskaitījums
Ahunds Dadulla
Ahunds Dadulla jeb mulla Dadulla (dzimis, miris), dēvēts arī par "Horasanas lauvu", ir viens no hierarhijā augstākajiem Afganistānas Taleban kustības līderiem, modžaheds, Taleban bruņoto spēku virspavēlnieks.
Skatīt Kandahāra un Ahunds Dadulla
Šudža Durrānī
Šahs Šudža Durrānī otrās valdīšanas laikā Šudža Durrānī (biežāk pazīstams kā šahs Šudža) (1785. gada 4. novembris — 1842. gada 5. aprīlis) bija piektais Afganistānas emīrs (valdnieks), valdīja no 1803 līdz 1809. gadam un no 1839. gada līdz savai nāvei 1842.
Skatīt Kandahāra un Šudža Durrānī
Darma
karoga.)http://www.britannica.com/EBchecked/topic/160692/dharmachakra Darmačakra uz karoga Darma jeb dharma ir jēdziens ar vairākām vēsturiski mainīgām nozīmēm Indijas reliģijās hinduismā, budismā, sikhismā un džainismā.
Skatīt Kandahāra un Darma
Dosts Muhammeds
Dosts Muhammeds (1793. gada 23. decembris—1863. gada 9. jūnijs) bija Afganistānas emīrs (valdnieks) no 1826. gada līdz 1840. gadam un no 1843. gada līdz savai nāvei.
Skatīt Kandahāra un Dosts Muhammeds
Gaznī
Gaznī (dari un) ir pilsēta Afganistānas austrumos, Gaznī vilajeta administratīvais centrs.
Skatīt Kandahāra un Gaznī
Hāmids Karzajs
Hāmids Karzajs (Ḥāmid Karzay; dzimis) ir Afganistānas politiķis, pirmais demokrātiski ievēlētais Afganistānas prezidents.
Skatīt Kandahāra un Hāmids Karzajs
Herāta
Herāta (dari un) ir pilsēta Afganistānā, Herātas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Kandahāra un Herāta
Kandahāras vilajets
Kandahāras vilajets (kandahār velâyat) ir viens no 34 Afganistānas vilajetiem.
Skatīt Kandahāra un Kandahāras vilajets
Karš Afganistānā (2001—2014)
ASV, "Dienvidi" (SÜD): Nīderlande, "Rietumi" (WEST): Itālija, "Ziemeļi" (NORD): Vācija Islāmistu nemiernieku kontrolētās teritorijas (zaļā krāsā) paplašināšanās no 2002. līdz 2006. gadam Karš Afganistānā (2001—2014) bija Afganistānas kara turpinājums, ko pēc 2001.
Skatīt Kandahāra un Karš Afganistānā (2001—2014)
Muhameds Omārs
Muhameds Omārs (1959/1962 — 2013) bija Kandahāras mulla, Taliban līderis un faktiskais Afganistānas Islāma Emirāta vadītājs (1996—2001).
Skatīt Kandahāra un Muhameds Omārs
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Skatīt Kandahāra un Pāvils I Romanovs
Pirmais angļu-afgāņu karš
Pirmais angļu-afgāņu karš norisinājās starp Afganistānu un Britu impēriju no 1839.
Skatīt Kandahāra un Pirmais angļu-afgāņu karš
Taliban
''Taliban'' kustības karogs ''Taliban'' reliģiskā policija soda sievietes Kabulā (2001). ''Taliban'' robežsardzes postenis (2001). Taliban, arī Taleban (puštu: طالبان — teoloģijas studenti, kas piedalās dievkalpojumos, bet vēl nav mullas statusā) ir radikāla islāma fundamentālistu kustība Afganistānā un Pakistānā, kas radās 1994.
Skatīt Kandahāra un Taliban
Zināms kā Kandahar, Kandahara.