8 attiecības: Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Folkvins, Karagājiens uz Nalseni, Lietuvas krusta kari, Livonijas krusta kari, Nalsene, 1235. gads, 1236. gads.
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un Folkvins · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni
Karagājiens uz Nalseni var būt.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un Karagājiens uz Nalseni · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un Nalsene · Redzēt vairāk »
1235. gads
1235.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un 1235. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Karagājiens uz Nalseni (1235) un 1236. gads · Redzēt vairāk »