Satura rādītājs
316 attiecības: AB Aerotransport, Adalberts Becenbergers, AirBaltic lidojumu galamērķi, Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs Grēvens, Aleksandrs Maļevinskis, Aleksejs Ļeonovs, Aloza, Andreass Knopke, Andrejs Dandzbergs, Anno fon Zangerhauzens, Anrī Albērs Nisels, Antonijs Kosakovskis, Aphodiinae, Armīns Tūlse, Arnolds Zommerfelds, Artūrs Ļūļe, Arveds fon Šulcs, Augusts Zerafims, Austrumprūsija, Autoceļš A7 (Lietuva), Ščitno, Šilute, Īstenais slepenpadomnieks, Ķēstutis, Žigimants, Žilbērs de Lanuā, Čerņahovska, Čluhova, Ērihs fon Drigalskis, Ādažu pagasts, Ādams Veide, Bagrationovska, Balti, Baltijas jūra, Baltijas jūras valstu padome, Baltijas kara apgabals, Baltijas kara flote, Baltijas reģiona sabiedroto komisija, Baltijas valstis, Baltijska, Bērensi fon Rautenfeldi, Braņevo, Brīvmūrnieku uzskaitījums — L, Bruno Tauts, Burhards fon Hornhūzens, Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807), Chevrolet Lacetti, Daniels Georgs Balks, Dāvids Hieronīms Grindelis, ... Izvērst indekss (266 vairāk) »
AB Aerotransport
''AB Aerotransport'' lidojumu karte (1938). ''AB Aerotransport'' (A.B.A.) un ''Aeroflot'' aviokompānijas reklāma 1939. gadā. AB Aerotransport (ABA), arī Swedish Air Lines, bija 1924.
Skatīt Karaļauči un AB Aerotransport
Adalberts Becenbergers
Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.
Skatīt Karaļauči un Adalberts Becenbergers
AirBaltic lidojumu galamērķi
airBaltic lidojumu galamērķi ir saraksts ar Latvijas lidsabiedrības airBaltic galamērķiem no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām.
Skatīt Karaļauči un AirBaltic lidojumu galamērķi
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Skatīt Karaļauči un Albrehts Hoencollerns
Aleksandrs Grēvens
Aleksandrs Grēvens (1679–1746) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1717-1746).
Skatīt Karaļauči un Aleksandrs Grēvens
Aleksandrs Maļevinskis
Aleksandrs Maļevinskis (- 2004) bija Krievijas šahists.
Skatīt Karaļauči un Aleksandrs Maļevinskis
Aleksejs Ļeonovs
Aleksejs Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs.
Skatīt Karaļauči un Aleksejs Ļeonovs
Aloza
Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.
Skatīt Karaļauči un Aloza
Andreass Knopke
Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.
Skatīt Karaļauči un Andreass Knopke
Andrejs Dandzbergs
Andrejs Dandzbergs (dzimis, miris) bija latviešu uzņēmējs un valsts darbinieks.
Skatīt Karaļauči un Andrejs Dandzbergs
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Skatīt Karaļauči un Anno fon Zangerhauzens
Anrī Albērs Nisels
Anrī Albērs Nisels (1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Karaļauči un Anrī Albērs Nisels
Antonijs Kosakovskis
Antonijs Kosakovskis (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1789.
Skatīt Karaļauči un Antonijs Kosakovskis
Aphodiinae
Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.
Skatīt Karaļauči un Aphodiinae
Armīns Tūlse
Armīns Tūlse (1933). Armīns Tūlse (1907–1977) bija igauņu mākslas vēsturnieks, Livonijas cietokšņu arhitektūras pētnieks.
Skatīt Karaļauči un Armīns Tūlse
Arnolds Zommerfelds
Arnolds Zommerfelds (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Karaļauči un Arnolds Zommerfelds
Artūrs Ļūļe
Artūrs Baltazars Voldemārs Ļūļe (1882—1941) bija latviešu ekonomists un diplomāts, Latvijas ģenerālkonsuls Ņujorkā (1927—1936).
Skatīt Karaļauči un Artūrs Ļūļe
Arveds fon Šulcs
Arveds Karls Ludvigs fon Šulcs (dzimis, miris) bija Rinkulē dzimis vācu ģeogrāfs.
Skatīt Karaļauči un Arveds fon Šulcs
Augusts Zerafims
Augusts Zerafims (1863-1924) jeb Augusts Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks, Kēnigsbergas pilsētas bibliotēkas direktors (1912-1924).
Skatīt Karaļauči un Augusts Zerafims
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Karaļauči un Austrumprūsija
Autoceļš A7 (Lietuva)
Autoceļš A7 Marijampole-Vilkavišķi-Krievija ir Lietuvas maģistrālais autoceļš.
Skatīt Karaļauči un Autoceļš A7 (Lietuva)
Ščitno
Ščitno ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Olštinas.
Skatīt Karaļauči un Ščitno
Šilute
Šilute ir pilsēta Klaipēdas apriņķī Lietuvas rietumos, starp Klaipēdu un Krievijas robežu (Kaļiņingradas apgabalu).
Skatīt Karaļauči un Šilute
Īstenais slepenpadomnieks
Īstenais slepenpadomnieks Pēteris Valujevs (1815—1890). Īstenais slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Skatīt Karaļauči un Īstenais slepenpadomnieks
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Karaļauči un Ķēstutis
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Skatīt Karaļauči un Žigimants
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Skatīt Karaļauči un Žilbērs de Lanuā
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Čerņahovska
Čluhova
Čluhova - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.
Skatīt Karaļauči un Čluhova
Ērihs fon Drigalskis
Ērihs Dagoberts fon Drigalskis (dzimis Kēnigsbergā, miris Minhenē) — vācu ģeogrāfs, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Skatīt Karaļauči un Ērihs fon Drigalskis
Ādažu pagasts
Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē.
Skatīt Karaļauči un Ādažu pagasts
Ādams Veide
Ādams Veide (1667—1720) bija vācu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Skatīt Karaļauči un Ādams Veide
Bagrationovska
Bagrationovska (līdz 1946. gadam — Preisišeilava jeb Prūšu Eilava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Bagrationovska
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Karaļauči un Balti
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Karaļauči un Baltijas jūra
Baltijas jūras valstu padome
Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis un novērotājvalstis (līdz 2022). Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir starpvaldību organizācija, kuras darbs ir strukturēts atbilstoši trīs prioritārajām jomām: reģionālā identitāte, drošs reģions, kā arī ilgtspējīgs un plaukstošs reģions.
Skatīt Karaļauči un Baltijas jūras valstu padome
Baltijas kara apgabals
PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).
Skatīt Karaļauči un Baltijas kara apgabals
Baltijas kara flote
Baltijas kara flotes zīmotne Baltijas kara flote ir Krievijas kara flotes sastāvdaļa Baltijas jūrā.
Skatīt Karaļauči un Baltijas kara flote
Baltijas reģiona sabiedroto komisija
Tilzītē 1919./1920. gada ziemā. No kreisās: ģenerāļi Dž.Marietti (Itālija), A.Tērners (Lielbritānija), A.Nisels (Francija), S.Čīnijs (ASV) un pulkvedis Takeda (Japāna). Baltijas reģiona sabiedroto komisija bija viena no pēc Pirmā pasaules kara beigām izveidotajām Antantes valstu militārajām komisijām, kas tika izveidota ar uzdevumu panākt karadarbības pārtraukšanu Baltijas reģionā un organizēt sakautās Rietumkrievijas armijas evakuāciju.
Skatīt Karaļauči un Baltijas reģiona sabiedroto komisija
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Karaļauči un Baltijas valstis
Baltijska
Baltijska (līdz 1946. gadam Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Baltijska
Bērensi fon Rautenfeldi
Bērensu fon Rautenfeldu dzimtas ģerbonis Bērensi fon Rautenfeldi, līdz 1752.
Skatīt Karaļauči un Bērensi fon Rautenfeldi
Braņevo
Braņevo, agrāk Braunsberga, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.
Skatīt Karaļauči un Braņevo
Brīvmūrnieku uzskaitījums — L
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "L".
Skatīt Karaļauči un Brīvmūrnieku uzskaitījums — L
Bruno Tauts
Bruno Jūliuss Floriāns Tauts (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, arhitektūras teorētiķis un pilsētplānotājs.
Skatīt Karaļauči un Bruno Tauts
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Skatīt Karaļauči un Burhards fon Hornhūzens
Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Napoleona un Aleksandra I tikšanās uz Nemunas upes pie Tilzītes (Ā. Roens, 1807). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1806). Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Skatīt Karaļauči un Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Chevrolet Lacetti
Chevrolet Lacetti ir vidējās klases (C klases) automobilis, ko izstrādājis Dienvidkorejas autoražotājs GM Daewoo.
Skatīt Karaļauči un Chevrolet Lacetti
Daniels Georgs Balks
"Kas reiz bija Kurzeme un kas tagad var notikt zem Katrīnas sceptera?" (1795). Daniels Georgs Balks (dzimis, miris 1826. gada sākumā) bija vācu ārsts, Tērbatas Universitātes profesors, tās medicīniski klīniskā institūta vadītājs.
Skatīt Karaļauči un Daniels Georgs Balks
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Skatīt Karaļauči un Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hilberts
Dāvids Hilberts (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un loģiķis.
Skatīt Karaļauči un Dāvids Hilberts
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Skatīt Karaļauči un Dītrihs fon Grīningens
Dītrihs fon Keizerlings
Dītrihs fon Keizerlings (Diedrich Graf von Keyserling; 1713—1793) bija krievu-austriešu-turku kara dalībnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs, iestājās par Saksijas un Prūsijas ietekmes palielināšanos hercogistē.
Skatīt Karaļauči un Dītrihs fon Keizerlings
Dēnhofi
Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Karaļauči un Dēnhofi
Deruluft
''Deruluft'' plakāts pēc lidojumu sākšanas uz Baltijas valstīm (1928). Deruluft bija kopīga Vācijas un Padomju Savienības aviokompānija, ko 1921.
Skatīt Karaļauči un Deruluft
Dinamo (elektrotehnika)
Tvaika mašīnas darbina dinamomašīnas Ipolita Piksi dinamomašīna. Komutators novietots zem magnēta Velosipēda dinamo Dinamo jeb dinamomašīna ir novecojis apzīmējums līdzstrāvas ģeneratoram, kurš pārveido ārēji pievadīto mehānisko enerģiju elektriskajā.
Skatīt Karaļauči un Dinamo (elektrotehnika)
Dmitrijs Kuzmins
Dmitrijs Kuzmins (Maskavā) ir krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs, atdzejotājs, redaktors, izdevējs, literāro projektu organizators.
Skatīt Karaļauči un Dmitrijs Kuzmins
Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe
Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe (uzbūvēta kā Jelgava—Reņģe) ir līnija, kas savieno Glūdu ar Rubu (Rubas pagastā).
Skatīt Karaļauči un Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe
Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte
Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914). Tauraģes dzelzceļa stacija (1938). Paģēģu dzelzceļa stacija, Lietuvas-Vācijas robežstacija (1923-1939). Tilzītes dzelzceļa stacija (1910). Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte bija Pirmā pasaules kara laikā 1915.-1916.
Skatīt Karaļauči un Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte
Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene
Meitenes stacijas ēka 1930. gados Jelgava—Meitene ir 33 kilometrus gara dzelzceļa līnija no Jelgavas līdz Lietuvas robežai (no Meitenes stacijas līdz robežai ir 5 km).
Skatīt Karaļauči un Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene
Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915.
Skatīt Karaļauči un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi
Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem Jelgavas dzelzceļa stacija Auces dzelzceļa stacija Reņģes dzelzceļa stacija Mažeiķu (Muravjovo) dzelzceļa stacija Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi bija 1872.–1873.
Skatīt Karaļauči un Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi
E. T. A. Hofmanis
Ernests Teodors Vilhelms Hofmanis, biežāk pazīstams pēc pseidonīma E. T. A. Hofmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists.
Skatīt Karaļauči un E. T. A. Hofmanis
Eduards Filips Kerbers
Eduards Filips Kerbers Eduards Filips Kerbers (1770-1850) bija vācbaltu luterāņu mācītājs un vēsturnieks.
Skatīt Karaļauči un Eduards Filips Kerbers
Eiropas autoceļš E28
| | Eiropas autoceļš E28 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.
Skatīt Karaļauči un Eiropas autoceļš E28
Eiropas autoceļš E67
| | Eiropas autoceļš E67, posmā starp Tallinu un Varšavu dēvēts arī par Via Baltica, ir autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum- un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī Latviju ziemeļu—dienvidu virzienā.
Skatīt Karaļauči un Eiropas autoceļš E67
Eiropas autoceļš E77
| | E77 ir A klases Ziemeļu-Dienvidu Eiropas autoceļš, kas savieno Pleskavu ar Budapeštu.
Skatīt Karaļauči un Eiropas autoceļš E77
Elīza fon der Reke
Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.
Skatīt Karaļauči un Elīza fon der Reke
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Karaļauči un Elizabete Petrovna
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Skatīt Karaļauči un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Ernests Zerafims
Ernests Zerafims (rāmī) grupas foto ap Pirmā pasaules kara laiku Ernests Zerafims (1862—1945) jeb Ernests Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā.
Skatīt Karaļauči un Ernests Zerafims
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Karaļauči un Ernsts Johans Bīrons
Evija Krūze
Evija Krūze (dzimusi Evija Kromule 1974. gada 20. novembrī, iepriekš Evija Skulte) ir latviešu aktrise.
Skatīt Karaļauči un Evija Krūze
Fēlikss Lūkins
Fēlikss Lūkins (1875—1934) bija latviešu ārsts oftalmologs un homeopāts.
Skatīt Karaļauči un Fēlikss Lūkins
Ferdinands fon Lindemanis
Kārlis Luijs Ferdinands fon Lindemanis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Skatīt Karaļauči un Ferdinands fon Lindemanis
Filips Hiršfelds
Filips Hiršfelds (Kēnigsberga - Berlīne) bija Vācijas šahists.
Skatīt Karaļauči un Filips Hiršfelds
Fjodors Vojeikovs
Fjodors Vojeikovs (1703—1778) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, diplomāts un ierēdnis.
Skatīt Karaļauči un Fjodors Vojeikovs
Florians Cenova
Florians Cenova (kašūbu: Florian Cenôwa,; dzimis, miris) bija kašūbu nacionālās atmodas darbinieks, kašūbu folkloras vācējs un pirmās kašūbu valodas vārdnīcas autors, pēc profesijas ārsts.
Skatīt Karaļauči un Florians Cenova
Francis Ādams Feihtners
Francis Ādams Feihtners (1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).
Skatīt Karaļauči un Francis Ādams Feihtners
Francis Leforts
Francis Jēkabs Leforts jeb Fransuā Žaks Leforts (1656–1699) bija hugenotu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Skatīt Karaļauči un Francis Leforts
Francisks no Moliano
Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.
Skatīt Karaļauči un Francisks no Moliano
Frīdrihs Beselis
Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.
Skatīt Karaļauči un Frīdrihs Beselis
Frīdrihs Georgs Ludvigs Lindners
Frīdrihs Ludvigs Lindners (1772-1845) bija vācbaltu publicists.
Skatīt Karaļauči un Frīdrihs Georgs Ludvigs Lindners
Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)
Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.
Skatīt Karaļauči un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)
Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Frīdrihs Vilhelms Augusts Argelanders (dzimis, miris) bija Klaipēdā dzimis somu izcelsmes vācu astronoms.
Skatīt Karaļauči un Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Frīdrihs Vilhelms fon Taube
Frīdrihs Vilhelms fon Taube (dzimis, miris) bija Vidzemes muižnieks un landrāts, Mālpils muižas īpašnieks.
Skatīt Karaļauči un Frīdrihs Vilhelms fon Taube
Fricis Alberts Lipmanis
Fricis Alberts Lipmanis (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu bioķīmiķis.
Skatīt Karaļauči un Fricis Alberts Lipmanis
Georgs Ludvigs Kolinss
Georgs Ludvigs Kolinss (1763—1814) bija Rīgas reformātu draudzes mācītājs.
Skatīt Karaļauči un Georgs Ludvigs Kolinss
Gerhards Barkhorns
Gerhards Barkhorns (dzimis, miris) bija Vācijas- Luftwaffe, bet pēc Otrā pasaules kara - bundesvēra, aviācijas- Luftwaffe ass.
Skatīt Karaļauči un Gerhards Barkhorns
Gerhards Remlings
"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Gerhards Remlings (1633 - 1695), latviski saukts Ģi(e)rts Remuliņš, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Karaļauči un Gerhards Remlings
Gožova Velkopolska
Gožova Velkopolska ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Skatīt Karaļauči un Gožova Velkopolska
Gomeļas lidosta
Gomeļas lidosta ir starptautiska lidosta Baltkrievijas dienvidaustrumos, 10 kilometrus uz ziemeļiem no Gomeļas centra.
Skatīt Karaļauči un Gomeļas lidosta
Grosjēgersdorfas kauja
Grosjēgersdorfas kauja. Grosjēgersdorfas kauja bija Septiņgadu kara kauja 1757.
Skatīt Karaļauči un Grosjēgersdorfas kauja
Guntis Vecgailis
Guntis Vecgailis (dzimis Cēsīs) ir latviešu basģitārists, dziedātājs un dziesmu tekstu autors.
Skatīt Karaļauči un Guntis Vecgailis
Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals)
Gurjevska (līdz 1946. gadam - Neihauzene) ir strauji augoša pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no Kaļiņingradas.
Skatīt Karaļauči un Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals)
Gurjevskas rajons
Gurjevskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Skatīt Karaļauči un Gurjevskas rajons
Gustavs fon Gižickis
Gustavs fon Gižickis (dzimis, miris) bija vācu komponists un mūzikas skolotājs, Rīgas Gižicka mūzikas skolas dibinātājs (1885).
Skatīt Karaļauči un Gustavs fon Gižickis
Gustavs Reinhards
Gustavs Reinhards (—) bija Latvijas ārsts un politiķis.
Skatīt Karaļauči un Gustavs Reinhards
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Karaļauči un Gustavs Roberts Kirhofs
Gvardejska
Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.
Skatīt Karaļauči un Gvardejska
Hanna Ārente
Hanna Ārente (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe.
Skatīt Karaļauči un Hanna Ārente
Hanss fon Krannhalss
Hanss fon Krannhalss (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu vēsturnieks, tulks, rakstnieks un grafiķis.
Skatīt Karaļauči un Hanss fon Krannhalss
Hanss fon Zēkts
Hanss fon Zēkts (—) bija Vācijas Impērijas virsnieks un vēlākais Reihsvēra izveidotājs, organizētājs.
Skatīt Karaļauči un Hanss fon Zēkts
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Karaļauči un Hanzas savienība
Haralds Rīpalu
Haralds Rīpalu (līdz 1938. gadam Haralds Reibahs; —) bija Igaunijas armijas un vēlāk Igauņu leģiona virsnieks.
Skatīt Karaļauči un Haralds Rīpalu
Harijs Marnics
Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.
Skatīt Karaļauči un Harijs Marnics
Heinrihs fon Kleists
Bernds Heinrihs Vilhelms fon Kleists (dzimis, miris) bija 19.
Skatīt Karaļauči un Heinrihs fon Kleists
Helmno
Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.
Skatīt Karaļauči un Helmno
Herkuss Mants
Herkuss Mants (dzimis ap 1225. gadu, miris 1273. gadā) bija no 1260. līdz 1274. gadam notikušās Lielās prūšu sacelšanās vadonis cīņā pret vācu ordeni un Ziemeļu krusta karu krustnešiem.
Skatīt Karaļauči un Herkuss Mants
Hermanis Ernsts Adolfi
Hermanis Ernsts Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu anatoms, Tērbatas Universitātes anatomijas profesors.
Skatīt Karaļauči un Hermanis Ernsts Adolfi
Hermanis fon Helmholcs
Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.
Skatīt Karaļauči un Hermanis fon Helmholcs
Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.
Skatīt Karaļauči un Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Hermanis Minkovskis
Hermanis Minkovskis (dzimis, miris) bija Lietuvas ebreju izcelsmes vācu matemātiķis.
Skatīt Karaļauči un Hermanis Minkovskis
Hermanis Vrangelis
Hermanis Vrangelis (1587–1643) bija vācbaltu diplomāts un valstsvīrs.
Skatīt Karaļauči un Hermanis Vrangelis
Historia Lettica
Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.
Skatīt Karaļauči un Historia Lettica
Hugo Vitroks
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.
Skatīt Karaļauči un Hugo Vitroks
Igors Garais
Igors Garais (Kēnigsberga - Ohaio) bija Latvijas un ASV šahists.
Skatīt Karaļauči un Igors Garais
Igors Rjabiņins
Igors Rjabiņins (1936) ir krievu virsnieks un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Karaļauči un Igors Rjabiņins
Imants Zauls
Imants Zauls (dzimis Rūjienā) bija latviešu inženieris, alpīnists.
Skatīt Karaļauči un Imants Zauls
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Skatīt Karaļauči un Imanuels Kants
Irina Vorkale
Irina Vorkale (dzimusi) ir Latvijas māksliniece, kas galvenokārt darbojas akvareļa glezniecības, zīda un keramikas apgleznošanas jomā.
Skatīt Karaļauči un Irina Vorkale
Iveta Apkalna
Iveta Apkalna (dzimusi Viļuma Rēzeknē) ir latviešu ērģelniece.
Skatīt Karaļauči un Iveta Apkalna
Jakobs Vilde
Jakobs Vilde (dzimis 1679. gadā, miris) bija Bauskā dzimis zviedru zinātnieks un Tartu Universitātes rektors 1707.
Skatīt Karaļauči un Jakobs Vilde
Jans Kohanovskis
Jans Kohanovskis (dzimis 1530. gadā, miris) bija poļu renesanses laika dzejnieks.
Skatīt Karaļauči un Jans Kohanovskis
Jākobs Mihaels Reinholds Lencs
Jākobs Mihaels Reinholds Lencs. Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz; 1751-1792) bija ievērojams "Vētru un dziņu" laikmeta dzejnieks.
Skatīt Karaļauči un Jākobs Mihaels Reinholds Lencs
Jānis Alksnis
Jānis Alksnis (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 Rīgas daudzstāvu mūra namu eklektiskajā un stateniskajā jūgendstilā, kā arī koka celtnes.
Skatīt Karaļauči un Jānis Alksnis
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Skatīt Karaļauči un Jānis Hodkevičs
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Karaļauči un Jānis Kurelis
Jānis Vasarietis
Jānis Vasarietis (līdz 1940. gadam — Jānis Zommers; 1922) ir latviešu skolotājs un puķkopis, liliju selekcionārs, radījis 260 liliju šķirņu.
Skatīt Karaļauči un Jānis Vasarietis
Jēkabs Frīdrihs Hincs
Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Skatīt Karaļauči un Jēkabs Frīdrihs Hincs
Jēkabs Lange
Kapa vieta Smiltenē Jēkabs Lange jeb Jakobs Lange (1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777).
Skatīt Karaļauči un Jēkabs Lange
Jelgava (stacija)
Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.
Skatīt Karaļauči un Jelgava (stacija)
Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Kurzemes provinces muzeja ēka, kurā dibināta Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas), ko lietoja arī loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" (1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.
Skatīt Karaļauči un Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Jevgēņijs Romanovs
Jevgēņijs Romanovs (dzimis, Kaļiņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2007).
Skatīt Karaļauči un Jevgēņijs Romanovs
Jirgens fon Hēns
Jirgens Arists Bernhards Viktors fon Hēns (Jürgen Arist Bernhard Viktor von Hehn, 1912—1983) bija vācbaltiešu vēsturnieks.
Skatīt Karaļauči un Jirgens fon Hēns
Johanness Kocs
Johanness Kocs (dzimis, miris) bija vācu šaha problēmists.
Skatīt Karaļauči un Johanness Kocs
Johans Eks (luterāņu mācītājs)
Johans Eks (Johann Eck vai ab Ecken, miris ap 1552) bija Reformācijas laika luterāņu mācītājs Rīgas Doma baznīcas draudzē (1526), Pērnavas draudzē (1528) Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes virsmācītājs (1536), Rīgas domkungs.
Skatīt Karaļauči un Johans Eks (luterāņu mācītājs)
Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Skatīt Karaļauči un Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.
Skatīt Karaļauči un Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Frīdrihs Herbarts
Johans Frīdrihs Herbarts (.
Skatīt Karaļauči un Johans Frīdrihs Herbarts
Johans Georgs Čarnevskis
Johans Georgs Čarnevskis (1766-1832) jeb Cernevskis (Zernewski) bija vācbaltiešu rakstnieks.
Skatīt Karaļauči un Johans Georgs Čarnevskis
Johans Georgs Hāmanis
Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Skatīt Karaļauči un Johans Georgs Hāmanis
Johans Gotfrīds Ageluts
Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".
Skatīt Karaļauči un Johans Gotfrīds Ageluts
Johans Gothelfs Lindners
Johans Gothelfs Lindners (1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks.
Skatīt Karaļauči un Johans Gothelfs Lindners
Johans Hāzentēters
Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.
Skatīt Karaļauči un Johans Hāzentēters
Johans Heinrihs Kants
Johans Heinrihs Kants (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs un luterāņu mācītājs.
Skatīt Karaļauči un Johans Heinrihs Kants
Johans Kristofs Bērenss
Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.
Skatīt Karaļauči un Johans Kristofs Bērenss
Johans Rīvijs (mācītājs)
Johans Rīvijs (Johann Rivius de Recklinghausen, miris pirms 1586), reizēm nepareizi dēvēts par Johanu Ringu, bija Reformācijas laika Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes, vēlāk Dobeles draudzes luterāņu mācītājs.
Skatīt Karaļauči un Johans Rīvijs (mācītājs)
Johans Valentīns Mēders
Johans Valentīns Mēders (dzimis, miris 1719. gada jūlijā) bija baroka laika vācu komponists, ērģelnieks un dziedātājs, kurš daļu no mūža pavadījis Rīgā.
Skatīt Karaļauči un Johans Valentīns Mēders
Johans Zāmuels Hillners
Johans Zāmuels Hillners (dzimis 1754. gada 17. janvārī, miris 1835. gada 2. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, vairāku teoloģisku rakstu autors, tajā skaitā arī latviešu valodā.
Skatīt Karaļauči un Johans Zāmuels Hillners
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Skatīt Karaļauči un Jonišķi
Jozefs fon Eihendorfs
Jozefs fon Eihendorfs (dzimis, miris) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.
Skatīt Karaļauči un Jozefs fon Eihendorfs
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Skatīt Karaļauči un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juris Maklakovs
Juris Maklakovs (dzimis) ir bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.
Skatīt Karaļauči un Juris Maklakovs
Justs Kristiāns fon Loders
Justs Kristiāns fon Loders (Justus Christian Loder; dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un medicīnas organizators.
Skatīt Karaļauči un Justs Kristiāns fon Loders
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Karaļauči un Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas dzintara muzejs
Kaļiņingradas dzintara muzejs ir muzejs Kaļiņingradā, kura ekspozīcija veltīta mākslasdarbiem no dzintara.
Skatīt Karaļauči un Kaļiņingradas dzintara muzejs
Kaļiņingradas jautājums
Kaļiņingradas apgabals (tumši zaļā krāsa) un Krievijas pārējā Eiropas teritorija (gaiši zaļā krāsā) Kaļiņingradas jautājums ir politisks jautājums par Kaļiņingradas apgabala turpmāko statusu.
Skatīt Karaļauči un Kaļiņingradas jautājums
Kaļiņingradas stadions
Kaļiņingradas stadions ir futbola stadions Kaļiņingradā, Krievijā.
Skatīt Karaļauči un Kaļiņingradas stadions
Kaļiņingradas zoodārzs
Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.
Skatīt Karaļauči un Kaļiņingradas zoodārzs
Karaspēka grupa "Vidus"
Karaspēka grupa "Vidus" jeb armiju grupa "Centrs" bija viena no trim Vācijas izveidotajām armiju grupām, kas Otrā pasaules kara laikā veica iebrukumu Padomju Savienībā.
Skatīt Karaļauči un Karaspēka grupa "Vidus"
Kauja pie Bukultiem
Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.
Skatīt Karaļauči un Kauja pie Bukultiem
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Skatīt Karaļauči un Kazimirs Būga
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (1775—1825) bija vācbaltiešu dzejnieks.
Skatīt Karaļauči un Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
Kazlu Rūda
Kazlu Rūda ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidrietumos, 27 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Marijampoles.
Skatīt Karaļauči un Kazlu Rūda
Kārlis Baltgailis
Kārlis Baltgailis (—) bija latviešu gleznotājs — batālists, latviešu strēlnieku cīņu tēlotājs, mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" loceklis.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Baltgailis
Kārlis Eduards Napjerskis
Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Eduards Napjerskis
Kārlis fon Brēverns
Kārlis Hermanis fon Brēverns (1704–1744) bija vācbaltiešu diplomāts Krievijas Impērijas dienestā.
Skatīt Karaļauči un Kārlis fon Brēverns
Kārlis fon Ostenzakens
Kārlis fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Dundagā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Piltenes apgabala, vēlāk arī Saksijas un Prūsijas valsts darbinieks un diplomāts.
Skatīt Karaļauči un Kārlis fon Ostenzakens
Kārlis Frīdrihs Burdahs
Kārlis Frīdrihs Burdahs ( —) bija vācu fiziologs.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Frīdrihs Burdahs
Kārlis Gustavs fon Zīverss
Kārlis Gustavs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Kārlis Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, 1772-1856) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Gustavs fon Zīverss
Kārlis Vilhelms Krūze
Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Vilhelms Krūze
Kārlis Vilhelms Kupfers
Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Vilhelms Kupfers
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Skatīt Karaļauči un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis Zemdega
Kārlis Zemdega (līdz 1935. gadam — Kārlis Baumanis, dzimis Cīravas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu tēlnieks.
Skatīt Karaļauči un Kārlis Zemdega
Kēnigsbergas tiltu problēma
Kēnigsberga XVII—XVIII gadsimtā (1652. gada karte) Kēnigsbergas septiņi tilti ir vēsturiski svarīga matemātikas problēma.
Skatīt Karaļauči un Kēnigsbergas tiltu problēma
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Skatīt Karaļauči un Kēnigsbergas Universitāte
Kēte Kolvica
Kēte Kolvica (dzimusi Šmite, mirusi) bija 20.
Skatīt Karaļauči un Kēte Kolvica
Kirils (patriarhs)
Kirils (dzimis kā Vladimirs Gundjajevs) ir Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.
Skatīt Karaļauči un Kirils (patriarhs)
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Karaļauči un Klaipēda
Klaipēdas osta
Klaipēdas osta ir osta Lietuvas pilsētā Klaipēdā.
Skatīt Karaļauči un Klaipēdas osta
Korporācija Masovia
Vapenis Korporācija Masovia ir vienīgā atlikusī akadēmiska studentu korporācija no Alberta Universitātes Karalaučos.
Skatīt Karaļauči un Korporācija Masovia
Krievijas Federācijas apgabali
apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.
Skatīt Karaļauči un Krievijas Federācijas apgabali
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Skatīt Karaļauči un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.
Skatīt Karaļauči un Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Karaļauči un Krievijas Impērija
Krievu Pareizticīgā baznīca
Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.
Skatīt Karaļauči un Krievu Pareizticīgā baznīca
Kristaps Reinholds Girgensons
Kristaps Reinholds Girgensons (1752—1814) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks.
Skatīt Karaļauči un Kristaps Reinholds Girgensons
Kristiāns Goldbahs
Kristiāns Goldbahs (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Skatīt Karaļauči un Kristiāns Goldbahs
Kristiāns Hūns
Kristiāns Hūns (1716–1784) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1760–1784).
Skatīt Karaļauči un Kristiāns Hūns
Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems (Christoph Dietrich Georg von Medem, 1721—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks.
Skatīt Karaļauči un Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Skatīt Karaļauči un Kristofs Harders
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Skatīt Karaļauči un Kuršu kāpas
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Skatīt Karaļauči un Kuršu valoda
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Skatīt Karaļauči un Latviešu literārā biedrība
Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums
Valstis, kurās Latvijai ir diplomātiskās misijas Šis ir Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums, neiekļaujot goda konsulus.
Skatīt Karaļauči un Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums
Latvijas futbola izlase 1935. gadā
Latvijas futbola izlase 1935.
Skatīt Karaļauči un Latvijas futbola izlase 1935. gadā
Latvijas futbola izlases spēles
Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 365 spēles, kurās izcīnījusi 113 uzvaras, 80 reizes spēlējusi neizšķirti, bet 172reizes zaudējusi.
Skatīt Karaļauči un Latvijas futbola izlases spēles
Latvijas Jūras akadēmija
LJA logo Latvijas Jūras akadēmija (LJA) ir akreditēta jūrniecības profesionālās izglītības un zinātnes valsts iestāde Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā, kurā sagatavo augstākā līmeņa jūrniecības speciālistus.
Skatīt Karaļauči un Latvijas Jūras akadēmija
Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā
Vēstniecības ēkas fasāde no Čapligina ielas puses Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā ir Latvijas Republikas galvenā diplomātiskā misija Krievijas Federācijā.
Skatīt Karaļauči un Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Skatīt Karaļauči un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Karaļauči un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Liborijs fon Bergmanis
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Karaļauči un Liborijs fon Bergmanis
Lidija Freimane
Lidija Freimane (dzimusi, mirusi) bija latviešu aktrise, tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām 20. gadsimta latviešu aktrisēm.
Skatīt Karaļauči un Lidija Freimane
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Skatīt Karaļauči un Lielā prūšu sacelšanās
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā.
Skatīt Karaļauči un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums
Valstis, kurās Lietuvai ir diplomātiskās misijas Lietuvas vēstniecība Kijevā Lietuvas vēstniecība Londonā Lietuvas vēstniecība Maskavā Ģenerālkonsulāts Sovetskā Lietuvas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā Lietuvas vēstniecība Parīzē Lietuvas vēstniecība Prāgā Lietuvas vēstniecība Varšavā Lietuvas vēstniecība Vašingtonā Šis ir Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums.
Skatīt Karaļauči un Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Karaļauči un Lietuvas krusta kari
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Skatīt Karaļauči un Lietuvas vēsture
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Karaļauči un Lietuviešu valoda
Lotārs Meiers
Jūliuss Lotārs fon Meiers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, līdz ar Dmitriju Mendeļejevu atklāja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Skatīt Karaļauči un Lotārs Meiers
Loviss Korints
Loviss Korints (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis.
Skatīt Karaļauči un Loviss Korints
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Skatīt Karaļauči un Luīze Šarlote no Brandenburgas
Ludvigs Štīda
Kristians Hermanis Ludvigs Štīda (1837-1918) bija vācbaltu anatoms.
Skatīt Karaļauči un Ludvigs Štīda
Makss Eberts
Makss Eberts (1879—1929) bija vācu vēsturnieks un arheologs, kura galvenā pētījumu tēma bija Baltijas un Dienvidkrievijas vēsture.
Skatīt Karaļauči un Makss Eberts
Marcipāns
Marcipāna cūciņas Marcipāns (no, Maza — 'miltu izstrādājums' un — 'maize') ir konditorejas izstrādājums, ko pamatā gatavo no sasmalcinātām mandelēm un cukura, cukura sīrupa (Francijā) vai medus.
Skatīt Karaļauči un Marcipāns
Martīna Mažvīda katehisms
Viens no diviem saglabājušamies katehisma eksemplāriem, Viļņas Universitātes bibliotēka Martīna Mažvīda katehisms ir Martīna Mažvīda lietuviski sarakstīta un Hansa Veinreiha 1547.
Skatīt Karaļauči un Martīna Mažvīda katehisms
Martijans Bekasovs
Martijans Bekasovs (dzimis) ir Latvijas krievu jurists un politiķis.
Skatīt Karaļauči un Martijans Bekasovs
Martins Benjamins Mellers
Martins Benjamins Mellers (-) bija Kēnigsbergā dzimis ķirurgs, kurš dzīvoja Kurzemē.
Skatīt Karaļauči un Martins Benjamins Mellers
Mārtiņš Zīle
Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).
Skatīt Karaļauči un Mārtiņš Zīle
Mērija Grīnberga
Mērija Grīnberga (1909—1975) bija latviešu arhivāre un muzejniece.
Skatīt Karaļauči un Mērija Grīnberga
Meitene (stacija)
Meitene ir dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene.
Skatīt Karaļauči un Meitene (stacija)
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Skatīt Karaļauči un Miķelis Valters
Mihails Kaļiņins
Mihails Kaļiņins (dzimis, miris) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks.
Skatīt Karaļauči un Mihails Kaļiņins
Mihails Miholaps
Mihails Miholaps (dzimis) ir bijušais Latvijas futbolists, uzbrucējs.
Skatīt Karaļauči un Mihails Miholaps
Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs
Olbijas Agrākā muzeja ēka Skitu akmens sieviešu tēli pie vecās muzeja ēkas Muzeja ekspozīcija 2022. gada februārī Apgabala bulgāriem veltīts stends Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs, ir muzejs Mikolajivā, Ukrainā, kas veltīts Mikolajivas apgabala vēsturei.
Skatīt Karaļauči un Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Skatīt Karaļauči un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Nord-Express
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara ''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).
Skatīt Karaļauči un Nord-Express
Notanga
Notanga (''Natangen'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Notangas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Notanga bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās galvenokārt mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, daļēji Gvardejskas un Bagrationovskas rajona, nedaudz arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Bartošices apriņķa teritorijā.
Skatīt Karaļauči un Notanga
Oļegs Dementjevs
Oļegs Dementjevs (- 1991) bija Krievijas šahists un treneris.
Skatīt Karaļauči un Oļegs Dementjevs
Oskars Štāfenhāgens
Oskars Štāfenhāgens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks.
Skatīt Karaļauči un Oskars Štāfenhāgens
Oto Augusts Rozenbergers
Oto Augusts Rozenbergers (dzimis, miris) bija Tukumā dzimis vācbaltiešu astronoms, komētu pētnieks.
Skatīt Karaļauči un Oto Augusts Rozenbergers
Oto Girgensons
Oto Kristofs Heinrihs Girgensons (dzimis, miris) bija Jaunpiebalgā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs, kritiķis un cenzors.
Skatīt Karaļauči un Oto Girgensons
Oto Kristofers fon der Hovens
Oto Kristofers fon der Hovens (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogistes muižnieks un politiķis.
Skatīt Karaļauči un Oto Kristofers fon der Hovens
Oto Nikolai
Kārlis Oto Ērenfrīds Nikolai (dzimis, miris) bija vācu komponists, diriģents un orķestra "Vīnes filharmoniķi" dibinātājs.
Skatīt Karaļauči un Oto Nikolai
Oto Vallahs
Oto Vallahs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Skatīt Karaļauči un Oto Vallahs
Otokārs II Pšemisls
Otokārs II (saukts arī Dzelzs un Zelta karalis; dzimis ap 1233. gadu, miris) bija Bohēmijas karalis no 1253.
Skatīt Karaļauči un Otokārs II Pšemisls
Padomju nams
Padomju nams 2002. gadā Padomju nams ir nepabeigta celtne Karaļauču (Kaļiņingradas) centrā, ko 1970.
Skatīt Karaļauči un Padomju nams
Pauls Saladins Leonharts
Pauls Saladins Leonharts (Poznaņa —, Kēnigsberga) bija Vācijas šahists.
Skatīt Karaļauči un Pauls Saladins Leonharts
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Karaļauči un Pēteris I
Petersburg
Petersburg bija kravas un pasažieru prāmis, kas 2008.
Skatīt Karaļauči un Petersburg
Pioņerska (pilsēta)
Pioņerska (līdz 1946. gadam — Neikūrene) ir kūrortpilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.
Skatīt Karaļauči un Pioņerska (pilsēta)
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Karaļauči un Pirmais pasaules karš
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.
Skatīt Karaļauči un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pjotrs Dubiņins
Pjotrs Dubiņins (dzimis, miris) bija padomju šahists, starptautiskais meistars (1950), ICCF lielmeistars (1962), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1952).
Skatīt Karaļauči un Pjotrs Dubiņins
Popes luterāņu baznīca
Popes luterāņu baznīca. Popes luterāņu baznīca ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Popē.
Skatīt Karaļauči un Popes luterāņu baznīca
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Karaļauči un Prūsijas Karaliste
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Skatīt Karaļauči un Prūsijas krusta kari
Prūsijas Sofija
Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.
Skatīt Karaļauči un Prūsijas Sofija
Prēgele
Prēgele vai Pregoļa ir upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Prēgele
Primorska (Kaļiņingradas apgabals)
Primorska (līdz 1946. gadam — Fišhauzene) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Primorska (Kaļiņingradas apgabals)
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Skatīt Karaļauči un Radzivila hronika
Rail Baltica
''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora. Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020). Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā.
Skatīt Karaļauči un Rail Baltica
Raimonds Bitenieks
Raimonds Bitenieks (dzimis Liepājā, miris) bija viens no Trešās atmodas aizsācējas kustības Helsinki-86 dibinātājiem.
Skatīt Karaļauči un Raimonds Bitenieks
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Karaļauči un Rīgas Doma skola
Rīgas loža "Jāņuguns"
Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.
Skatīt Karaļauči un Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas Mūzikas vidusskola
Rīgas Mūzikas vidusskola (agrāk internātvidusskola) bija profesionāli orientēta mūzikas vidusskola.
Skatīt Karaļauči un Rīgas Mūzikas vidusskola
Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā.
Skatīt Karaļauči un Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Karaļauči un Rīgas vēsture
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Karaļauči un Rīgas vēstures hronoloģija
Rihards Vāgners
Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.
Skatīt Karaļauči un Rihards Vāgners
Romowe Rikoito
Romowe Rikoito ir Glaba Niktorija 1995.
Skatīt Karaļauči un Romowe Rikoito
Rutgers no Brigenejas
Kurzemes bīskapa Rutgera zīmogs. Apliecošais uzraksts: S(igillum) Rotgeri Epi(scopus) Ecclesie Curoniensis. Rutgers no Brigenejas jeb Brigenejas Rutgers (miris ap 1404) bija Kurzemes bīskaps (1399–1404?).
Skatīt Karaļauči un Rutgers no Brigenejas
Salcietības zona
Īrijā Salcietības zona ir ģeogrāfiska teritorija, kas noteikta, pamatojoties uz to, vai augs spēj izdzīvot tās apstākļus, it īpaši minimālo gaisa temperatūru šai zonā.
Skatīt Karaļauči un Salcietības zona
Saldumiņš
"Saldumiņš" ir 2004.
Skatīt Karaļauči un Saldumiņš
Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS
Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts padomju militārā spiediena rezultātā tika parakstīts 1939.
Skatīt Karaļauči un Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS
Seces luterāņu baznīca
Seces evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Aizkraukles novada Seces pagastā.
Skatīt Karaļauči un Seces luterāņu baznīca
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Skatīt Karaļauči un Semba
Sembas pussala
Sembas pussala arī Sambijas pussala, mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala, ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Karaļauči un Sembas pussala
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Skatīt Karaļauči un Senprūšu valoda
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Karaļauči un Septiņgadu karš
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Skatīt Karaļauči un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Spilves lidosta
Spilves lidosta (agrākie nosaukumi: Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928—1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta) ir vispārējās aviācijas nesertificēts lidlauks Rīgā.
Skatīt Karaļauči un Spilves lidosta
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Skatīt Karaļauči un Staņislavs Leščiņskis
Starptautiskā lidosta "Liepāja"
Starptautiskā lidosta "Liepāja" (IATA: LPX, ICAO: EVLA) ir vispārējās aviācijas lidosta Dienvidkurzemes novada Cimdeniekos, 7 km no Liepājas centra un no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.
Skatīt Karaļauči un Starptautiskā lidosta "Liepāja"
Svetlija
Svetlija (līdz 1947. gadam - Cimmerbūde) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Svetlija
Tannenbergas kauja (1914)
Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības. Tannenbergas kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.
Skatīt Karaļauči un Tannenbergas kauja (1914)
Tatra KT4
Tatra KT4 ir tramvaju modelis, kuru no 1974.
Skatīt Karaļauči un Tatra KT4
Teodors Lihtenheins
Teodors Lihtenheins (1829. gadā Kēnigsberga — Čikāga) bija Vācijas un ASV šahists.
Skatīt Karaļauči un Teodors Lihtenheins
Tiune Sugihara
Tiune Sugihara (dzimis, miris) bija japāņu diplomāts un ebreju glābējs.
Skatīt Karaļauči un Tiune Sugihara
Traķēnes zirgs
Traķēnes zirgs jeb traķēnietis ir viena no siltasiņu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Prūsijā.
Skatīt Karaļauči un Traķēnes zirgs
Tramvaju satiksme Liepājā
''Herbrandt'' tramvajs Nr. 1 Lielajā ielā (20. gs. sākums). Tramvaju satiksme Liepājā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Liepājā.
Skatīt Karaļauči un Tramvaju satiksme Liepājā
Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs
Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.
Skatīt Karaļauči un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs
Vaiņodes dirižabļu lidosta
Vilciens pie Vaiņodes lidostas dirižabļu angāra. Vaiņodes dirižabļu lidosta jeb Vaiņodes gaisa kuģu osta bija Pirmā pasaules kara militārā lidosta, kas funkcionēja Vaiņodē no 1916.
Skatīt Karaļauči un Vaiņodes dirižabļu lidosta
Valērijs Agešins
Valērijs Agešins (dzimis Liepājā) ir Latvijas krievu politiķis, pārstāv partiju "Saskaņa".
Skatīt Karaļauči un Valērijs Agešins
Valērijs Žuravļovs
Valērijs Žuravļovs (dzimis Maskavā, miris Jelgavā) bija starptautiskais meistars šahā (no 1963. gada), kas trīs reizes ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātā.
Skatīt Karaļauči un Valērijs Žuravļovs
Valdemārs Ģinters
Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Karaļauči un Valdemārs Ģinters
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Skatīt Karaļauči un Vācu ordeņa valsts
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Karaļauči un Vācu ordenis
Vella kalpi
"Vella kalpi" ir 1970.
Skatīt Karaļauči un Vella kalpi
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Skatīt Karaļauči un Vilhelms fon Fermors
Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (1752-1832) ieņēma augstu vietu Vidzemes guberņas sociālajā hierarhijā 18.
Skatīt Karaļauči un Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs
Vilhelms Klumbergs
Vilhelms Klumbergs (1886-1942) bija vācbaltiešu tautsaimnieks un pedagogs.
Skatīt Karaļauči un Vilhelms Klumbergs
Vilkava
Vilkava pie Vilkavišķiem Vilkava ir upe dienvidrietumu Lietuvā, Vilkavišķu rajonā, Saimenes labā krasta pieteka.
Skatīt Karaļauči un Vilkava
Virbale
Virbale (vēsturiski līdz 1917. gadam - Veržbolova) ir pilsēta Lietuvā starp Vilkavišķiem un Ķībartiem.
Skatīt Karaļauči un Virbale
Vislas līcis
Vislas līcis, Kēnigsbergas līcis vai Kaļiņingradas līcis ir sekla sājūdens Baltijas jūras lagūna Polijas ziemeļaustrumos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Karaļauči un Vislas līcis
Vislas strēle
Vislas strēle (vēsturiski) ir Baltijas jūras pussala, kas atdala Vislas līci no Gdaņskas līča.
Skatīt Karaļauči un Vislas strēle
Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija
2020. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu un sieviešu volejbola turnīram varēja kvalificēties 12 komandas - 1 rīkotājvalsts, 6 labākās komandas FIVB Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā un 1 komanda katrā no pieciem kontinenta kvalifikācijas turnīriem.
Skatīt Karaļauči un Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Skatīt Karaļauči un Zahārijs Stopijs
Zalomons Hennings
''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.
Skatīt Karaļauči un Zalomons Hennings
Zēligs Kalmanovičs
Zēligs Hiršs Kalmanovičs (dzimis 1885. (pēc citām ziņām 1881.) gadā, miris 1944. gadā) bija Kuldīgā dzimis litvaku jidiša valodas filologs, tulks, vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Karaļauči un Zēligs Kalmanovičs
Zeļenogradskas rajons
Zeļenogradskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Skatīt Karaļauči un Zeļenogradskas rajons
Ziemeļrietumu federālais apgabals
Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Karaļauči un Ziemeļrietumu federālais apgabals
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Karaļauči un Ziemeļu krusta kari
1609. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1609.
Skatīt Karaļauči un 1609. gads Latvijā
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Skatīt Karaļauči un 1632. gads Latvijā
1685. gads Latvijā
Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.
Skatīt Karaļauči un 1685. gads Latvijā
1963. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1963. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Skatīt Karaļauči un 1963. gads Latvijā
1976. gada Latvijas čempionāts šahā
1976.
Skatīt Karaļauči un 1976. gada Latvijas čempionāts šahā
2004. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2004.
Skatīt Karaļauči un 2004. gada laikapstākļi Latvijā
2012. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2012.
Skatīt Karaļauči un 2012. gada laikapstākļi Latvijā
2014. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2014.
Skatīt Karaļauči un 2014. gada laikapstākļi Latvijā
2018. gada FIFA Pasaules kauss
2018.
Skatīt Karaļauči un 2018. gada FIFA Pasaules kauss
21. septembris
21.
Skatīt Karaļauči un 21. septembris
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Skatīt Karaļauči un 6. rezerves korpuss (Vācija)
9. aprīlis
9.
Skatīt Karaļauči un 9. aprīlis
Zināms kā Karalauči, Kaļiņingrada, Kēnigsberga.
, Dāvids Hilberts, Dītrihs fon Grīningens, Dītrihs fon Keizerlings, Dēnhofi, Deruluft, Dinamo (elektrotehnika), Dmitrijs Kuzmins, Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe, Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte, Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi, E. T. A. Hofmanis, Eduards Filips Kerbers, Eiropas autoceļš E28, Eiropas autoceļš E67, Eiropas autoceļš E77, Elīza fon der Reke, Elizabete Petrovna, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ernests Zerafims, Ernsts Johans Bīrons, Evija Krūze, Fēlikss Lūkins, Ferdinands fon Lindemanis, Filips Hiršfelds, Fjodors Vojeikovs, Florians Cenova, Francis Ādams Feihtners, Francis Leforts, Francisks no Moliano, Frīdrihs Beselis, Frīdrihs Georgs Ludvigs Lindners, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Frīdrihs Vilhelms Argelanders, Frīdrihs Vilhelms fon Taube, Fricis Alberts Lipmanis, Georgs Ludvigs Kolinss, Gerhards Barkhorns, Gerhards Remlings, Gožova Velkopolska, Gomeļas lidosta, Grosjēgersdorfas kauja, Guntis Vecgailis, Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals), Gurjevskas rajons, Gustavs fon Gižickis, Gustavs Reinhards, Gustavs Roberts Kirhofs, Gvardejska, Hanna Ārente, Hanss fon Krannhalss, Hanss fon Zēkts, Hanzas savienība, Haralds Rīpalu, Harijs Marnics, Heinrihs fon Kleists, Helmno, Herkuss Mants, Hermanis Ernsts Adolfi, Hermanis fon Helmholcs, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Hermanis Minkovskis, Hermanis Vrangelis, Historia Lettica, Hugo Vitroks, Igors Garais, Igors Rjabiņins, Imants Zauls, Imanuels Kants, Irina Vorkale, Iveta Apkalna, Jakobs Vilde, Jans Kohanovskis, Jākobs Mihaels Reinholds Lencs, Jānis Alksnis, Jānis Hodkevičs, Jānis Kurelis, Jānis Vasarietis, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jēkabs Lange, Jelgava (stacija), Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos", Jevgēņijs Romanovs, Jirgens fon Hēns, Johanness Kocs, Johans Eks (luterāņu mācītājs), Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Johans Frīdrihs fon Mēdems, Johans Frīdrihs Herbarts, Johans Georgs Čarnevskis, Johans Georgs Hāmanis, Johans Gotfrīds Ageluts, Johans Gothelfs Lindners, Johans Hāzentēters, Johans Heinrihs Kants, Johans Kristofs Bērenss, Johans Rīvijs (mācītājs), Johans Valentīns Mēders, Johans Zāmuels Hillners, Jonišķi, Jozefs fon Eihendorfs, Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis, Juris Maklakovs, Justs Kristiāns fon Loders, Kaļiņingradas apgabals, Kaļiņingradas dzintara muzejs, Kaļiņingradas jautājums, Kaļiņingradas stadions, Kaļiņingradas zoodārzs, Karaspēka grupa "Vidus", Kauja pie Bukultiem, Kazimirs Būga, Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs, Kazlu Rūda, Kārlis Baltgailis, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis fon Brēverns, Kārlis fon Ostenzakens, Kārlis Frīdrihs Burdahs, Kārlis Gustavs fon Zīverss, Kārlis Vilhelms Krūze, Kārlis Vilhelms Kupfers, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Kārlis Zemdega, Kēnigsbergas tiltu problēma, Kēnigsbergas Universitāte, Kēte Kolvica, Kirils (patriarhs), Klaipēda, Klaipēdas osta, Korporācija Masovia, Krievijas Federācijas apgabali, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Federācijas subjekti, Krievijas Impērija, Krievu Pareizticīgā baznīca, Kristaps Reinholds Girgensons, Kristiāns Goldbahs, Kristiāns Hūns, Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems, Kristofs Harders, Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Latviešu literārā biedrība, Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums, Latvijas futbola izlase 1935. gadā, Latvijas futbola izlases spēles, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Liborijs fon Bergmanis, Lidija Freimane, Lielā prūšu sacelšanās, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums, Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lietuviešu valoda, Lotārs Meiers, Loviss Korints, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Ludvigs Štīda, Makss Eberts, Marcipāns, Martīna Mažvīda katehisms, Martijans Bekasovs, Martins Benjamins Mellers, Mārtiņš Zīle, Mērija Grīnberga, Meitene (stacija), Miķelis Valters, Mihails Kaļiņins, Mihails Miholaps, Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Nord-Express, Notanga, Oļegs Dementjevs, Oskars Štāfenhāgens, Oto Augusts Rozenbergers, Oto Girgensons, Oto Kristofers fon der Hovens, Oto Nikolai, Oto Vallahs, Otokārs II Pšemisls, Padomju nams, Pauls Saladins Leonharts, Pēteris I, Petersburg, Pioņerska (pilsēta), Pirmais pasaules karš, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pjotrs Dubiņins, Popes luterāņu baznīca, Prūsijas Karaliste, Prūsijas krusta kari, Prūsijas Sofija, Prēgele, Primorska (Kaļiņingradas apgabals), Radzivila hronika, Rail Baltica, Raimonds Bitenieks, Rīgas Doma skola, Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas Mūzikas vidusskola, Rīgas Pasažieru stacija, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rihards Vāgners, Romowe Rikoito, Rutgers no Brigenejas, Salcietības zona, Saldumiņš, Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS, Seces luterāņu baznīca, Semba, Sembas pussala, Senprūšu valoda, Septiņgadu karš, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Spilves lidosta, Staņislavs Leščiņskis, Starptautiskā lidosta "Liepāja", Svetlija, Tannenbergas kauja (1914), Tatra KT4, Teodors Lihtenheins, Tiune Sugihara, Traķēnes zirgs, Tramvaju satiksme Liepājā, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Vaiņodes dirižabļu lidosta, Valērijs Agešins, Valērijs Žuravļovs, Valdemārs Ģinters, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vella kalpi, Vilhelms fon Fermors, Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Vilhelms Klumbergs, Vilkava, Virbale, Vislas līcis, Vislas strēle, Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija, Zahārijs Stopijs, Zalomons Hennings, Zēligs Kalmanovičs, Zeļenogradskas rajons, Ziemeļrietumu federālais apgabals, Ziemeļu krusta kari, 1609. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1963. gads Latvijā, 1976. gada Latvijas čempionāts šahā, 2004. gada laikapstākļi Latvijā, 2012. gada laikapstākļi Latvijā, 2014. gada laikapstākļi Latvijā, 2018. gada FIFA Pasaules kauss, 21. septembris, 6. rezerves korpuss (Vācija), 9. aprīlis.