396 attiecības: Abazīnu valoda, Abāss I Lielais, Abšeronas pussala, Abhāzi, Abhāzija, Abhāzijas grēda, Abhāzu valoda, Acalypta, Adžārija, Adigi, Adigu valoda, Akmeņkuitala, Alani, Aleksandrs Šaļimovs, Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis), Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs Jegorovs, Aleksandrs Tormasovs, Aleksandrs Zilpaušs, Alfons Piterāns, Alnis, Alpu kovārnis, Ammāna, Anapa, Andi (tauta), Ansis Lielgalvis, Antonesku diktatūra, Apkakles strazds, Armēņu valoda, Armēnijas kalniene, Arno Šikedancs, Artaksata, Arveds fon Šulcs, Asīrija, Atila, Augusts Lietavietis, Augusts Malvess, Ausainais cīrulis, Austrumeiropas līdzenums, Avāri, Azerbaidžāna, Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā, Azerbaidžānas odze, Šamils, Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi, Ģederts Odiņš, Ģemze, Ģemzes, Ģeosinklināles, Ūda (mūzikas instruments), ..., Ūdeņu čipste, Ūdensstrazds, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Ļaunā gundega, Žanaezena, Čečeni, Čerkeska, Čildiras ejālets, Čuņčiņš, Ādats, Ādolfs Teodors Kupfers, Āzijas lauva, Baklava, Baku, Baku pilsētas trase, Baltijas jūra, Baltkakla mušķērājs, Baltkrūtainais ezis, Baltmugurdzenis, Banānaugi, Barbarosa (plāns), Batuhans, Bārdainais grifs, Bezdelīga, Bikšainais apogs, Biljāra, Biodaudzveidības karstie punkti, Biruta Cepurīte, Bizoni, Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas, Brūnais āboliņš, Bulats Okudžava, Cekulainais cīrulis, Chrysolina analis, Chrysolina carnifex, Chrysolina cerealis, Chrysolina chalcites, Chrysolina coerulans, Chrysolina fastuosa, Chrysolina geminata, Chrysolina hyperici, Chrysolina limbata, Chrysolina marginata, Cikloheksāns, Dadzītis, Darels Krievijā (filma), Dārijs I, Dārza salāti, Dūdas, Džamāls al Dīns al Afgānī, Dižauzas, Dižknābis, Dižraibais dzenis, Dienvidosetijas diplomātisko misiju uzskaitījums, Dienvidrietumāzija, Divkrāsu koksngrauzis, Dolma, Dolmens, Donas armija, Dzeltenā stērste, Dzintra Knape, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Egļu krustknābis, Egejas civilizācija, Eirāzija, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas sloka, Eiropa, Eiropas kokvarde, Eiropas medus bite, Eiropas pilsētu uzskaitījums, Epiglotāls līdzskanis, Eremopīres, Erickiņš, Ernests Birznieks-Upītis, Ernests Rūdolfs fon Trautfeters, Ernests Rolavs, Evalds fon Kleists, Faringāls līdzskanis, Fazāni, Fazāns, Gaiļbiksīte, Gazvīna, Georgs Vilhelms Timms, Gerhards fon Mende, Glodene, Gludenā čūska, Grieķu trigonella, Groznija, Gruzīni, Gruzijas valsts zīda muzejs, Hašuri, Haplogrupa J (Y-DNS), Hazāri, Heti, Hinkali, Ibn Batūta, Ilgvars Pauls, Indoirāņu valodas, Inguši, Ingušu valoda, Irāna, Irānas Azerbaidžāna, Irānas britu-padomju okupācija, Islāms Eiropā, Ivande Kaija, Jasu miera līgums, Jānis Eglons, Jānis Fabriciuss, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Pauļuks (politiķis), Jēkabs Peterss, Jogurts, Jons Antonesku, Kaņepītis, Kabala (pilsēta), Kabardiešu valoda, Kaliteja, Kalmiku valoda, Kalniene, Kalnu ķeģis, Karačaju un balkāru valoda, Karabahas zirgs, Kartvelu valodas, Kaspijas tīģeris, Kauja par Kaukāzu, Kauja pie Kalkas upes, Kaukāza Albānija, Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi, Kaukāza valodas, Kaukāzs (kalni), Kaza, Kazbeks, Kādžāru dinastija, Kārklu ķauķis, Kārlis Eduards Eihvalds, Klinšu balodis, Kolhīdas zemiene, Komposta degunradžvabole, Krauķis, Krauklis, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu pasaule, Krievu—turku karš (1828—1829), Krievu—turku karš (1877—1878), Krimas hanistes aneksija, Krimas karš, Kučuk-Kainardžas līgums, Kušānu valsts, Kukurūzas kampaņa, Kurskas kauja, Laba, Laki, Lakstīgala, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku zvirbulis, Lavašs, Lāčupītes dendrārijs, Leopards, Lezgīnu valoda, Lezginka, Lielais dižkoksngrauzis, Lielais mārsilu zilenītis, Lielais piekūns, Lielais susuris, Lielā spēle, Lielā stērste, Lielā zīlīte, Lihas grēda, Lukass Ozoliņš, Maijvaboles, Mameluks, Mantegaca latvānis, Marģers Gūtmanis, Marmora krīklis, Maskavas metropolitēns, Mazais dūkuris, Mazais dzenis, Mazais mušķērājs, Mazais svilpis, Mazā ausainā pūcīte, Mājas plūme, Mājas strazds, Mūsu laiku varonis, Meža balodis, Meža cūka, Meža pūce, Meža susuris, Meža zīlīte, Mežābele, Melnais erickiņš, Melnā jūra, Melngalvas stērste, Melnpieres čakste, Meshetas grēda, Mihails Ļermontovs, Mihails Suslovs, Mikalojs Konstantīns Čurļonis, Militārisms, Minna Freimane, Mizložņa, Mizrahi ebreji, Molīnijas, Muflons, Muskares, Musketieris, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa, Nahu—dagestāniešu valodas, Niedrāju kaķis, Niedru stērste, Nikolajs Nikolajevičs, Operācija "Blau", Osetīnu valoda, Osmaņu impērija, Osmaņu impērijas kultūra, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Pabērzu smiltsērkšķis, Paceplītis, Padišahs, Padomju Sociālistiskās Republikas, Padomju Vidusāzija, Parastais zalktis, Parastā cidonija, Parastā vāvere, Paulis Zolts, Pauls Šīmanis, Pavedienu veronika, Pļavas čipste, Pēteris Aronietis, Pēteris Bagrations (ģenerālis), Peļkājīte, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais zaķis, Pelēkā vārna, Persiešu valoda, Picunda, Pirmais pasaules karš, Platknābis, Plovs, Pontijas ozols, Priežu dižkoksngrauzis, Priedes, Pundurērglis, Purva ķauķis, Purva pūce, Purva zīlīte, RATAN-600, Rūdolfs Pērle, Riekstrozis, Rioni, Rododendri, Rostovas rezervāts, Rudzupuķe, Rutuli, Saiga, Saldais ķirsis, Sarkanā klija, Sarkanrīklīte, Sarmatijas jūra, Sāmsalas dižpīle, Sārtgalvītis, Sīnāja un Palestīnas operācija, Sešplankumu celmgrauzis, Semīti, Sergejs Bodrovs jaunākais, Sergejs Jeseņins, Sevastopoles aplenkums (1941—1942), Sibīrijas stirna, Sila cīrulis, Sila strazds, Sjerranevada, Skrīveru dendroloģiskais parks, Skujkoku lielais koksngrauzis, Soči, Somzīlīte, Sosnovska latvānis, Staļingradas kauja, Staltbriedis, Stasis Raštiķis, Stirna, Stirnas, Sumbrs, Sunža, Svītrainā hiēna, Svilpis, Tabasarani, Tamga, Tarhūns, Taurs, Tīģeris, Tebulo, Termālie ūdeņi, Tetisa okeāns, Timurīdu lielvalsts, Timurs Mucurajevs, Trešais reihs, Troilus luridus, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Turcijas mūzika, Turcijas neatkarības karš, Turku impērijas, Turku kafija, Turku valoda, Tuvie Austrumi, Ugunspuķes, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Armēnijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gruzijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Upes zīriņš, Uvulārs līdzskanis, Vaboles, Vakarlēpis, Vīķe, Vidējais dzenis, Viesturs Šulcs, Vilkvālītes, Vladimirs Gelfands, Voldemārs Lange, Voldemārs Langenfelds, Voldemārs Megi, Voldemārs Skaistlauks, Zaļžubīte, Zaļziedu naktsvijole, Zīda magone, Zīdaste, Zeltgalvītis, Zemes kamene, Ziemeļkaukāza Imamāts, Ziemeļkaukāzs, Zilrīklīte, Zilzīlīte, 10. gadsimts, 1905. gada revolūcija, 2014. gada ziemas olimpiskās spēles, 505. gads. Izvērst indekss (346 vairāk) »
Abazīnu valoda
Abazīnu valoda (абаза бызшва) ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā galvenokārt abazīni Karačajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā (Krievijā).
Jaunums!!: Kaukāzs un Abazīnu valoda · Redzēt vairāk »
Abāss I Lielais
Šahs Abāss I Lielais (šâh Abbâs bozorg, dzimis, miris) bija piektais sefevīdu dinastijas šahs (valdnieks) un parasti tiek uzskatīts par varenāko šīs dinastijas valdnieku.
Jaunums!!: Kaukāzs un Abāss I Lielais · Redzēt vairāk »
Abšeronas pussala
Abšeronas pussala ir ap 60 km gara un platākajā vietā līdz 30 km plata pussala Kaspijas jūras rietumos Azerbaidžānā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Abšeronas pussala · Redzēt vairāk »
Abhāzi
Abhāzi (Apswa) ir viena no Kaukāza ziemeļrietumu tautām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Abhāzi · Redzēt vairāk »
Abhāzija
Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Abhāzija · Redzēt vairāk »
Abhāzijas grēda
Abhāzijas grēda ir Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Abhāzijas grēda · Redzēt vairāk »
Abhāzu valoda
Abhāzu valoda ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā galvenokārt abhāzi Abhāzijā un Turcijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Abhāzu valoda · Redzēt vairāk »
Acalypta
Acalypta ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst aptuveni 50 sugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Acalypta · Redzēt vairāk »
Adžārija
Adžārijas Autonomā Republika (Acharis Avtonomiuri Respublika) ir autonoma republika Gruzijas dienvidrietumos Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Adžārija · Redzēt vairāk »
Adigi
Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Adigi · Redzēt vairāk »
Adigu valoda
Adigu valoda (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda, arī čerkesu valoda, ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju).
Jaunums!!: Kaukāzs un Adigu valoda · Redzēt vairāk »
Akmeņkuitala
Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »
Alani
Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Alani · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Šaļimovs
Aleksandrs Šaļimovs Aleksandrs Šaļimovs (dzimis 1917. gada 12. aprīlī Tambovā; miris 1991. gada 4.februārī Sanktpēterburgā) bija padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors.
Jaunums!!: Kaukāzs un Aleksandrs Šaļimovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis)
Kristofs Gutavs Aleksandrs fon Meijendorfs (dzimis, pēc citām ziņām, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas valsts darbinieks un ekonomists.
Jaunums!!: Kaukāzs un Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Kaukāzs un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Jegorovs
Aleksandrs Jegorovs (dzimis, miris) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.
Jaunums!!: Kaukāzs un Aleksandrs Jegorovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Tormasovs
Aleksandrs Tormasovs (1752–1819) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Aleksandrs Tormasovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Zilpaušs
Aleksandrs Zilpaušs (dzimis Sanktpēterburgā (toreiz Ļeningrada), miris Džūkstē) bija diriģents.
Jaunums!!: Kaukāzs un Aleksandrs Zilpaušs · Redzēt vairāk »
Alfons Piterāns
Alfons Piterāns (1930) ir latviešu biologs, Latvijas Universitātes docents, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Alfons Piterāns · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Alnis · Redzēt vairāk »
Alpu kovārnis
Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Kaukāzs un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »
Ammāna
Ammāna (ʿAmmān) ir Jordānijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ammāna · Redzēt vairāk »
Anapa
Anapa ir kūrortpilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Anapa · Redzēt vairāk »
Andi (tauta)
Andi (pašnosaukums — Андал, Къӏваннал, Кохерал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām Krievijā (šodien tiek uzskatīti par avāru etnisko grupu).
Jaunums!!: Kaukāzs un Andi (tauta) · Redzēt vairāk »
Ansis Lielgalvis
Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis, miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ansis Lielgalvis · Redzēt vairāk »
Antonesku diktatūra
Jons Antonesku inspicē rumāņu kareivjus Ģenerāļa, vēlāk maršala, Jona Antonesku militārā diktatūra Rumānijas Karalistē bija no 1940.
Jaunums!!: Kaukāzs un Antonesku diktatūra · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Armēņu valoda
Armēņu valoda (հայերեն) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē.
Jaunums!!: Kaukāzs un Armēņu valoda · Redzēt vairāk »
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene (Haykakan leṙnašxarh;;, Somkhetis mtianeti;, al Murtafaeat al 'Arminia) ir kalnu sistēma Āzijā, Anatolijā un Kaukāzā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Armēnijas kalniene · Redzēt vairāk »
Arno Šikedancs
Arno Šikedancs (dzimis;, miris) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Arno Šikedancs · Redzēt vairāk »
Artaksata
Artaksata bija senās Armēnijas galvaspilsēta pie Araksas upes Ararata ielejā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Artaksata · Redzēt vairāk »
Arveds fon Šulcs
Arveds Karls Ludvigs fon Šulcs (dzimis, miris) bija Rinkulē dzimis vācu ģeogrāfs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Arveds fon Šulcs · Redzēt vairāk »
Asīrija
Asīrija uzplaukuma laikā Asīrija (akadiešu:𒀸𒋩, sīriešu: ܐܬܘܪ vai ܐܫܘܪ) bija Senās Divupes lielvalsts Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Asīrija · Redzēt vairāk »
Atila
Atila (dzimis ap 406. gadu, miris 453. gada martā), pazīstams arī kā Huņņu Atila, bija huņņu kagans no 434.
Jaunums!!: Kaukāzs un Atila · Redzēt vairāk »
Augusts Lietavietis
Augusts Lietavietis (1893—1984) bija latviešu ārsts toksikologs un higiēnists, alpīnists.
Jaunums!!: Kaukāzs un Augusts Lietavietis · Redzēt vairāk »
Augusts Malvess
Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Augusts Malvess · Redzēt vairāk »
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »
Avāri
Avāri (pašnosaukums: аварал, магIарулал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, lielākais no Dagestānas etnosiem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Avāri · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā
Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 14 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 12 reizes, debitējot 2008.
Jaunums!!: Kaukāzs un Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »
Azerbaidžānas odze
Azerbaidžānas odze jeb Šemahas odze (Vipera shemakhensis, arī Pelias shemakhensis) ir odžu dzimtas (Viperidae) neliela indīga čūska, kas sastopama Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā, ieskaitot Šemahas rajonu, kurš devis latīnisko sugas nosaukumu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Azerbaidžānas odze · Redzēt vairāk »
Šamils
Šamils (1797–1871) bija avāru garīdznieks un kaukāziešu brīvības cīnītājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Šamils · Redzēt vairāk »
Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi
"Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi" ir padomju televīzijas filmu cikls, kas sastāv no piecām filmām un 11 sērijām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi · Redzēt vairāk »
Ģederts Odiņš
Ģederts Odiņš (dzimis 1877. gada 29. janvārī, miris 1937. gadā) bija Latvijas pedagogs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ģederts Odiņš · Redzēt vairāk »
Ģemze
Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ģemze · Redzēt vairāk »
Ģemzes
Ģemzes, ģemžu ģints (Rupicapra) ir kazu apakšdzimtas (Caprinae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ģemzes · Redzēt vairāk »
Ģeosinklināles
Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ģeosinklināles · Redzēt vairāk »
Ūda (mūzikas instruments)
Ūda (ʿūd, — ‘koks’, ‘koksne’) ir viduslaiku un mūsdienu arābu pasaules stīgu mūzikas instruments, kas būtībā ir lauta bez ladas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ūda (mūzikas instruments) · Redzēt vairāk »
Ūdeņu čipste
Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazds
Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »
Īspirkstu cīrulis
Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »
Īspirkstu mizložņa
Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »
Ļaunā gundega
Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ļaunā gundega · Redzēt vairāk »
Žanaezena
Žanaezena ir apgabala pakļautības pilsēta Manghistau apgabalā Kazahstānā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Žanaezena · Redzēt vairāk »
Čečeni
Čečeni ir tauta, kas apdzīvo Kaukāza ziemeļu daļu un ir radniecīga citām vainahu tautām: ingušiem, baciem un Gruzijas kistiem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Čečeni · Redzēt vairāk »
Čerkeska
Čerkeska (krievu un) ir pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Kaukāzs un Čerkeska · Redzēt vairāk »
Čildiras ejālets
Čildiras ejālets 1609. gadā Čildiras ejālets (turku: Çıldır Eyaleti) bija Osmaņu impērijas teritoriāla vienība Kaukāza dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Čildiras ejālets · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Ādats
Ādats (āda — ‘paraža, ieradums’; daudzskaitlī —, adat) ir paražu tiesību un nacionālo tradīciju kopums, kas mantots no pirmsmusulmanisma laika, Ziemeļkaukāzā, Centrālāzijā un Dienvidaustrumāzijā — Čečenijā, Dagestānā, Tadžikistānā, Malaizijā, Indonēzijā, kā arī Filipīnu musulmaņu kopienā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ādats · Redzēt vairāk »
Ādolfs Teodors Kupfers
Ādolfs Teodors Kupfers (1799—1865) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu ģeofiziķis, metrologs un meteorologs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ādolfs Teodors Kupfers · Redzēt vairāk »
Āzijas lauva
Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »
Baklava
Dažāda veida baklava Baklava jeb pahlava ir Tuvo Austrumu un Kaukāza konditorejas izstrādājums – kārtainās mīklas saldums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baklava · Redzēt vairāk »
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baku · Redzēt vairāk »
Baku pilsētas trase
Baku pilsētas trase.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baku pilsētas trase · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltkakla mušķērājs
Baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baltkakla mušķērājs · Redzēt vairāk »
Baltkrūtainais ezis
Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »
Banānaugi
Banānaugi (Musa) ir daudzgadīgi banānu dzimtas zālaugi ar spēcīgu sakņu sistēmu, īsu stublāju un no 6 līdz 20 lapām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Banānaugi · Redzēt vairāk »
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Batuhans · Redzēt vairāk »
Bārdainais grifs
Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Bikšainais apogs
thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).
Jaunums!!: Kaukāzs un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »
Biljāra
Biljāra (tatāru: Биләр) bija viduslaiku pilsēta Volgas Bulgārijā, tās otrā galvaspilsēta līdz mongoļu iebrukumam Volgas Bulgārijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Biljāra · Redzēt vairāk »
Biodaudzveidības karstie punkti
Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti ir apdraudēti bioģeogrāfiski reģioni ar ievērojamu biodaudzveidību.
Jaunums!!: Kaukāzs un Biodaudzveidības karstie punkti · Redzēt vairāk »
Biruta Cepurīte
Mg.
Jaunums!!: Kaukāzs un Biruta Cepurīte · Redzēt vairāk »
Bizoni
Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Bizoni · Redzēt vairāk »
Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas
Pirmā pasaules karā kritušo krievu karavīru kapa piemineklis Jēkabpilī. Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas ir vieni no krievu karavīru Brāļu kapiem, kas atrodas Jēkabpils pilsētā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas · Redzēt vairāk »
Brūnais āboliņš
Brūnais āboliņš ir viengadīgs vai divgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Brūnais āboliņš · Redzēt vairāk »
Bulats Okudžava
Bulats Okudžava (dzimis Maskavā, PSRS, miris Klamārā, Francijā) bija gruzīnu-armēņu izcelsmes padomju / krievu dzejnieks, rakstnieks, scenārists, komponists, dziesmu autors un izpildītājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Bulats Okudžava · Redzēt vairāk »
Cekulainais cīrulis
Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Chrysolina analis
Chrysolina analis ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina analis · Redzēt vairāk »
Chrysolina carnifex
Chrysolina carnifex ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina carnifex · Redzēt vairāk »
Chrysolina cerealis
Chrysolina cerealis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 6 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina cerealis · Redzēt vairāk »
Chrysolina chalcites
Chrysolina chalcites ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina chalcites · Redzēt vairāk »
Chrysolina coerulans
Chrysolina coerulans ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 7 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina coerulans · Redzēt vairāk »
Chrysolina fastuosa
Chrysolina fastuosa ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 5 pasugas un viena variācija.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina fastuosa · Redzēt vairāk »
Chrysolina geminata
Chrysolina geminata ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina geminata · Redzēt vairāk »
Chrysolina hyperici
Chrysolina hyperici ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir divas pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina hyperici · Redzēt vairāk »
Chrysolina limbata
Chrysolina limbata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 4 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina limbata · Redzēt vairāk »
Chrysolina marginata
Chrysolina marginata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 16 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Chrysolina marginata · Redzēt vairāk »
Cikloheksāns
Cikloheksāns (C6H12) ir bezkrāsains, ūdenī nešķīstošs šķidrums ar vāju, īpatnēju smaržu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Cikloheksāns · Redzēt vairāk »
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Dadzītis · Redzēt vairāk »
Darels Krievijā (filma)
"Darels Krievijā" ir britu televīzijas kanāla "Channel 4" trīspadsmit sēriju dokumentālā filma par slavenā angļu dabaszinātnieka, rakstnieka un Džērsijas zoodārza dibinātāja Džeralda Darela ciemošanos Padomju Savienībā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Darels Krievijā (filma) · Redzēt vairāk »
Dārijs I
Dārijs I (Dārayava(h)uš), pazīstams arī kā Dārijs Lielais, bija Ahemenīdu impērijas valdnieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dārijs I · Redzēt vairāk »
Dārza salāti
Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dārza salāti · Redzēt vairāk »
Dūdas
Dūdas jeb somas stabules ir pūšamais mūzikas instruments ar gaisa tilpni un mēlīšu skaņas stabulēm.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dūdas · Redzēt vairāk »
Džamāls al Dīns al Afgānī
Saijeds Džamāls al Dīns al Afgānī (puštu/farsi: سید جمالالدین افغانی), arī Saijeds ad Dīns Asadābādī, (farsi: سید جمالالدین اسدآبادی), plašāk pazīstams kā al Afgānī (1838./1839. gads — 1897. gada 9. marts) bija politiskais aktīvists un islāma ideologs, kurš 19.
Jaunums!!: Kaukāzs un Džamāls al Dīns al Afgānī · Redzēt vairāk »
Dižauzas
Dižauzas ir ģints graudzāļu dzimtā, kura ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dižauzas · Redzēt vairāk »
Dižknābis
Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).
Jaunums!!: Kaukāzs un Dižknābis · Redzēt vairāk »
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »
Dienvidosetijas diplomātisko misiju uzskaitījums
Dienvidosetijas diplomātisko misiju karte Šis ir Dienvidosetijas diplomātisko misiju uzskaitījums.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dienvidosetijas diplomātisko misiju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumāzija
Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dienvidrietumāzija · Redzēt vairāk »
Divkrāsu koksngrauzis
Divkrāsu koksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Divkrāsu koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Dolma
Dolma Dolma jeb vīnogu lapu tīteņi ir sautēti gaļas, parasti jēra, rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dolma · Redzēt vairāk »
Dolmens
Kaukāzā, Gelendžikas apkaimē Īrijā Dolmens ( — ‘galds’, men — ‘akmens’) ir neolīta vai bronzas laikmeta megalītiska (veidota no lieliem akmeņiem vai akmens plātnēm) būve.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dolmens · Redzēt vairāk »
Donas armija
Donas armija bija īslaicīgi pastāvējušās Donas Republikas (oficiālā nosaukumā Vislielā Donas karapulka) militārie spēki un daļa no Baltās kustības Krievijas pilsoņu karā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Donas armija · Redzēt vairāk »
Dzeltenā stērste
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »
Dzintra Knape
Dzintra Knape (1940 - 2023) bija augu fizioloģe, dendroloģe, botāniķe, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā pētniece, Introdukcijas kokaudzētavas vadītāja un NBD skujkoku kolekcijas veidotāja.
Jaunums!!: Kaukāzs un Dzintra Knape · Redzēt vairāk »
Edvards Treimanis-Zvārgulis
Edvards Treimanis–Zvārgulis (īstajā vārdā Edvards Treimanis; 1866—1950) bija latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Edvards Treimanis-Zvārgulis · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Kaukāzs un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lūsis
Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Jaunums!!: Kaukāzs un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »
Eirāzijas sloka
Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas kokvarde
Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Eiropas pilsētu uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā iekļautas visas Eiropas valstis ar to pilsētām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eiropas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Epiglotāls līdzskanis
Epiglotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balsenes krokām pret uzbalseni (uzgāmuru).
Jaunums!!: Kaukāzs un Epiglotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Eremopīres
Eremopīres ir neliela graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Kaukāzs un Eremopīres · Redzēt vairāk »
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Erickiņš · Redzēt vairāk »
Ernests Birznieks-Upītis
Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Birznieks; —) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, izdevējs un bibliotekārs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ernests Birznieks-Upītis · Redzēt vairāk »
Ernests Rūdolfs fon Trautfeters
Ernests Rūdolfs fon Trautfeters (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas dabas pētnieks un botāniķis, kas bija specializējies Kaukāza un Vidusāzijas floras aprakstīšanā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ernests Rūdolfs fon Trautfeters · Redzēt vairāk »
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »
Evalds fon Kleists
Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Evalds fon Kleists · Redzēt vairāk »
Faringāls līdzskanis
Faringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Faringāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Fazāni
Fazāni (Phasianus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kurā ir 1 vai 2 sugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Fazāni · Redzēt vairāk »
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Fazāns · Redzēt vairāk »
Gaiļbiksīte
Gaiļbiksīte (Primula veris) ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Gaiļbiksīte · Redzēt vairāk »
Gazvīna
Gazvīna (Qazwīn) ir pilsēta Irānas ziemeļrietumos, Gazvīnas ostāna administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Gazvīna · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Timms
Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Mende
Gerhards Romāns fon Mende (dzimis, miris), bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu orientālists un turkologs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Gerhards fon Mende · Redzēt vairāk »
Glodene
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.
Jaunums!!: Kaukāzs un Glodene · Redzēt vairāk »
Gludenā čūska
Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).
Jaunums!!: Kaukāzs un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »
Grieķu trigonella
Grieķu trigonella (Trigonella foenum-graecum), arī grieķu sierāboliņš vai grieķu sieramoliņš, ir viengadīga tauriņziežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Grieķu trigonella · Redzēt vairāk »
Groznija
Groznija ir pilsēta Krievijas dienvidos, Čečenijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Kaukāzs un Groznija · Redzēt vairāk »
Gruzīni
Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kaukāzs un Gruzīni · Redzēt vairāk »
Gruzijas valsts zīda muzejs
Gruzijas Valsts zīda muzejs ir Gruzijas kultūras iestāde.
Jaunums!!: Kaukāzs un Gruzijas valsts zīda muzejs · Redzēt vairāk »
Hašuri
Hašuri ir pilsēta Gruzijas vidienē, Iekšējās Kartlijas mharē.
Jaunums!!: Kaukāzs un Hašuri · Redzēt vairāk »
Haplogrupa J (Y-DNS)
Haplogrupa J ir cilvēka Y-hromosomas DNS haplogrupa, ko sauc arī par J-M304.
Jaunums!!: Kaukāzs un Haplogrupa J (Y-DNS) · Redzēt vairāk »
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Jaunums!!: Kaukāzs un Hazāri · Redzēt vairāk »
Heti
Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.
Jaunums!!: Kaukāzs un Heti · Redzēt vairāk »
Hinkali
Hinkali uz šķīvja Hinkali ir gruzīnu virtuvei raksturīgi mīklas sainīši.
Jaunums!!: Kaukāzs un Hinkali · Redzēt vairāk »
Ibn Batūta
Abū Abdallāhs Muhammeds Ibn Abdallāhs al Lavātī at Tandžī Ibn Batūta (dzimis, miris 1369. gadā) bija berberu ceļotājs un ceļojošais tirgotājs, apceļojis daudzas pasaules zemes — Ziemeļāfriku un Austrumāfriku, Tuvo Austrumu zemes, Centrālāziju, Indiju, Dienvidrietumāziju, Ķīnu un Dienvideiropu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ibn Batūta · Redzēt vairāk »
Ilgvars Pauls
Ilgvars Pauls (1957) ir latviešu alpīnists.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ilgvars Pauls · Redzēt vairāk »
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Indoirāņu valodas · Redzēt vairāk »
Inguši
Inguši (Ġalġay) ir nahu tauta Kaukāzā, kas galvenokārt apdzīvo Krievijas Federācijas Ingušijas republiku.
Jaunums!!: Kaukāzs un Inguši · Redzēt vairāk »
Ingušu valoda
Ingušu valoda (ГӀалгӀай мотт, Ghalghaj mott) ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā galvenokārt inguši, kuri galvenokārt dzīvo Ingušijā un Čečenijā (Krievijā).
Jaunums!!: Kaukāzs un Ingušu valoda · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Irāna · Redzēt vairāk »
Irānas Azerbaidžāna
Irānas ziemeļrietumu provinces Irānas Azerbaidžāna jeb Dienvidazerbaidžāna (azerbaidžāņu: Cənubi Azərbaycan) ir vēsturiska un ģeogrāfiska teritorija Irānas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Irānas Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Irānas britu-padomju okupācija
Padomju un britu kareivji Irānā, 1941 TASS paziņojums par karaspēka kustību Irānā Irānas britu-padomju okupācija, Lielbritānijas un PSRS īstenota militāra operācija 1941.
Jaunums!!: Kaukāzs un Irānas britu-padomju okupācija · Redzēt vairāk »
Islāms Eiropā
Islāms Eiropā pēc iedzīvotāju īpatsvara Islāms Eiropā ir otrā lielākā reliģija reģionā pēc kristietības.
Jaunums!!: Kaukāzs un Islāms Eiropā · Redzēt vairāk »
Ivande Kaija
Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »
Jasu miera līgums
Ar zaļi-sarkano iezīmēta Krievijas iegūtā teritorija Jasu miera līgums tika noslēgts 1791.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jasu miera līgums · Redzēt vairāk »
Jānis Eglons
Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »
Jānis Fabriciuss
Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »
Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Pauļuks (politiķis)
Jānis Pauļuks (—) Latvijas politiskais un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jānis Pauļuks (politiķis) · Redzēt vairāk »
Jēkabs Peterss
Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski. Jēkabs Peterss (1886—1938) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jēkabs Peterss · Redzēt vairāk »
Jogurts
zemeņu jogurts trauciņā Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jogurts · Redzēt vairāk »
Jons Antonesku
Jons Viktors Antonesku (dzimis, miris) bija virsnieks Rumānijas Karalistes armijā, aizsardzības un ārlietu ministrs, premjerministrs no 1940.
Jaunums!!: Kaukāzs un Jons Antonesku · Redzēt vairāk »
Kaņepītis
Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaņepītis · Redzēt vairāk »
Kabala (pilsēta)
Kabala bija senā pilsēta un Kaukāza Albānijas galvaspilsēta (līdz 6. gadsimtam), kā arī liels tirdzniecības centrs līdz 15.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kabala (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Kabardiešu valoda
Kabardiešu valoda (къэбэрдейбзэ, qabardejbza), zināma arī kā kabardiešu—čerkesu valoda, ir Ziemeļkaukāza valoda, kas izplatīta Krievijas republikās Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kabardiešu valoda · Redzēt vairāk »
Kaliteja
Kaliteja (tulkojumā — labais skats) ir astotā lielākā pašvaldība un pilsēta Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu urbānajā teritorijā (aiz Atēnām, Pirejas un Peristeri).
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaliteja · Redzēt vairāk »
Kalmiku valoda
Kalmiku valoda (Хальмг келн) ir mongoļu valoda, oiradu grupas valoda.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kalmiku valoda · Redzēt vairāk »
Kalniene
Kalniene vai kalnzeme ir liela zemes platība (līdz pat vairākiem tūkstošiem km2) ar sarežģītu Zemes garozas konfigurāciju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kalniene · Redzēt vairāk »
Kalnu ķeģis
Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).
Jaunums!!: Kaukāzs un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »
Karačaju un balkāru valoda
Karačaju un balkāru valoda (Къарачай-Малкъар тил, Qaraçay-Malqar til) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā karačaji un balkāri.
Jaunums!!: Kaukāzs un Karačaju un balkāru valoda · Redzēt vairāk »
Karabahas zirgs
Karabahas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.
Jaunums!!: Kaukāzs un Karabahas zirgs · Redzēt vairāk »
Kartvelu valodas
Kartvelu valodas, agrāk Dienvidkaukāza valodas, ir valodu saime, kura izplatīta Kaukāzā, galvenokārt Gruzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kartvelu valodas · Redzēt vairāk »
Kaspijas tīģeris
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Kauja par Kaukāzu
Kauja par Kaukāzu ir nosaukums vairākām militārajām operācijām, kas Otrā pasaules kara Austrumu frontē norisinājās starp nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības bruņotajām pusēm Kaukāza reģionā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kauja par Kaukāzu · Redzēt vairāk »
Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kauja pie Kalkas upes · Redzēt vairāk »
Kaukāza Albānija
Kaukāza Albānija pirms 387. gada Kaukāza Albānija 5. un 6. gadsimtā Kaukāza Albānija, zināma arī kā Agvanka un Aluanka, bija vēsturiska valsts Kaukāzā, kas pastāvēja aptuveni no 2.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaukāza Albānija · Redzēt vairāk »
Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi
Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi ir padomju kinokomēdija, uzņemta 1968.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi · Redzēt vairāk »
Kaukāza valodas
Kaukāza tautu karte Kaukāza valodas Kaukāza valodas ir Kaukāza reģionā lietoto valodu kopums — no ārienes ienākušās valodas un vietējās kaukāziešu valodas, kuru pratēji dažreiz nepārsniedz viena ciema vai apgabala robežas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaukāza valodas · Redzēt vairāk »
Kaukāzs (kalni)
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaukāzs (kalni) · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Kaukāzs un Kaza · Redzēt vairāk »
Kazbeks
Kazbeks, arī Mkinvari vai Sena, ir aprimis stratovulkāns Kaukāzā, tā septītā augstākā virsotne.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kazbeks · Redzēt vairāk »
Kādžāru dinastija
Kādžāru dinastija (Selsele-ye Qājār) bija dinastija, kuru dibināja tjurku cilts kādžāru vadonis Aga Muhameds hans Kādžārs, uzveicot Zandu dinastiju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kādžāru dinastija · Redzēt vairāk »
Kārklu ķauķis
Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »
Kārlis Eduards Eihvalds
Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kārlis Eduards Eihvalds · Redzēt vairāk »
Klinšu balodis
Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »
Kolhīdas zemiene
Kolhīdas zemiene ir aluviāls līdzenums Gruzijas rietumos, Rioni upes lejtecē.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kolhīdas zemiene · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krauķis · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Kaukāzs un Krauklis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu pasaule
Doņecka (2014) Krievu pasaule ir Krievijas neoimperiālā ģeopolitiskā un ideoloģiskā doktrīna.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievu pasaule · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1828—1829)
Krievu—turku karš (1828—1829) bija turpinājums konfliktam starp Krievijas un Osmaņu impērijām, ko iesāka grieķu neatkarības karš.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievu—turku karš (1828—1829) · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Krimas hanistes aneksija
Feodosijā Krimas hanistes aneksija bija 1783.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krimas hanistes aneksija · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kučuk-Kainardžas līgums · Redzēt vairāk »
Kušānu valsts
Kušānu valsts teritorija (ap 100.—250. m.ē.). Kušānu valsts jeb Kušānu impērija (baktriešu: Κυϸανο, Kuṣāṇ Rājavaṃśa; ap 1.—3. gadsimtu) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā (105—250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kušānu valsts · Redzēt vairāk »
Kukurūzas kampaņa
PSRS pastmarka ar saukli "Kukurūza, tā ir gaļa, piens, sviests" Kukurūzas pastmarka Kukurūzas kampaņa bija PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova 1955.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kukurūzas kampaņa · Redzēt vairāk »
Kurskas kauja
Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943.
Jaunums!!: Kaukāzs un Kurskas kauja · Redzēt vairāk »
Laba
Laba jeb Labeža ir 240 kilometru gara Kubaņas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnodaras novadā un Adigejā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Laba · Redzēt vairāk »
Laki
Laki (pašnosaukums — Лак) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, kura galvenokārt apdzīvo Dagestānu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Laki · Redzēt vairāk »
Lakstīgala
Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Lakstīgala · Redzēt vairāk »
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Jaunums!!: Kaukāzs un Laukirbe · Redzēt vairāk »
Lauku balodis
Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lauku balodis · Redzēt vairāk »
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »
Lavašs
Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lavašs · Redzēt vairāk »
Lāčupītes dendrārijs
Lāčupes dendrārija taka. Lāčupītes dendrārijs jeb Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi ir 7,2 ha liela īpaši aizsargājama dabas teritorija Lāčupes kreisajā krastā Tukuma novadā starp Apšuciemu un Klapkalnciemu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lāčupītes dendrārijs · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Kaukāzs un Leopards · Redzēt vairāk »
Lezgīnu valoda
Lezgīnu valoda (лезги чIал) ir ziemeļaustrumkaukāza saimes valoda.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lezgīnu valoda · Redzēt vairāk »
Lezginka
Lezginku dejo uz terases Tbilisi Lezginka ir populāra dažādu Kaukāza etnisko grupu deja, ko mēdz dejot lezgīni un citas tautas Dagestānā, kā azerbaidžāņi, gruzīni, osetīni, adigi, arī armēņi un inguši, čečeni un karačajieši.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lezginka · Redzēt vairāk »
Lielais dižkoksngrauzis
Lielais dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga, kura ir oficiāli aizsargājama Latvijā kā pirmās kategorijas aizsargājamā sugaDmitrijs Teļnovs (2004).
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielais dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Lielais mārsilu zilenītis
Lielais mārsilu zilenītis jeb lielais zilenītis (Phengaris arion) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie lielo zilenīšu ģints (Phengaris).
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielais mārsilu zilenītis · Redzēt vairāk »
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielā spēle
Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielā spēle · Redzēt vairāk »
Lielā stērste
Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielā stērste · Redzēt vairāk »
Lielā zīlīte
Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »
Lihas grēda
Lihas grēda vai Surami grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnos, vienīgā nepārtrauktā Melnās jūras un Kaspijas jūras baseinus atdalošā ūdensšķirtne, kas savieno Lielo Kaukāzu ar Mazo Kaukāzu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lihas grēda · Redzēt vairāk »
Lukass Ozoliņš
Lukass Ozoliņš (—) bija Latvijas politiķis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Lukass Ozoliņš · Redzēt vairāk »
Maijvaboles
Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.
Jaunums!!: Kaukāzs un Maijvaboles · Redzēt vairāk »
Mameluks
Mameluks (arī memluks vai mameļuks, arābu valodā: مملوك, "valdījumā esošs"), kareivis, vergs, kas pārgājis islāmā un kalpo musulmaņu kalifam vai ajubīdu sultānam.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mameluks · Redzēt vairāk »
Mantegaca latvānis
Mantegaca latvāņa ziedkopas Mantegaca latvānis ir latvāņu ģints augs, kas Latvijā ievests un kultivēts kā krāšņumaugs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mantegaca latvānis · Redzēt vairāk »
Marģers Gūtmanis
Marģers Gūtmanis (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs un inženieris.
Jaunums!!: Kaukāzs un Marģers Gūtmanis · Redzēt vairāk »
Marmora krīklis
Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.
Jaunums!!: Kaukāzs un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »
Maskavas metropolitēns
235x235px Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu. Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro. Maskavas metropolitēns ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Maskavas metropolitēns · Redzēt vairāk »
Mazais dūkuris
Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »
Mazā ausainā pūcīte
Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »
Mājas plūme
Mājas plūme (Prunus domestica) ir rožu dzimtas plūmju ģints suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mājas plūme · Redzēt vairāk »
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mājas strazds · Redzēt vairāk »
Mūsu laiku varonis
"Mūsu laiku varonis" ir krievu rakstnieka Mihaila Ļermontova psiholoģisks romāns, kas tika izdots 1840.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mūsu laiku varonis · Redzēt vairāk »
Meža balodis
Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Meža balodis · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Kaukāzs un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Mežābele
Mežābele ir rožu dzimtas koks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mežābele · Redzēt vairāk »
Melnais erickiņš
Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melngalvas stērste
Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »
Melnpieres čakste
Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »
Meshetas grēda
Meshetas grēda, arī Adžārijas—Imeretijas grēda un Meshetijas grēda, ir kalnu grēda Kaukāza kalnu sistēmā, viena no galvenajām Mazā Kaukāza grēdām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Meshetas grēda · Redzēt vairāk »
Mihails Ļermontovs
Mihails Ļermontovs (dzimis Maskavā, miris Pjatigorskā) bija krievu romantisma rakstnieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mihails Ļermontovs · Redzēt vairāk »
Mihails Suslovs
Mihails Suslovs (dzimis, miris) bija PSRS valsts un partijas vadītājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mihails Suslovs · Redzēt vairāk »
Mikalojs Konstantīns Čurļonis
Mikalojs Konstantīns Čurļonis vai Mikalojus Konstantins Čurļonis (dzimis, miris) bija 19.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mikalojs Konstantīns Čurļonis · Redzēt vairāk »
Militārisms
Ziemeļkorejā Militārisms ir valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām valstīm, kā arī ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
Jaunums!!: Kaukāzs un Militārisms · Redzēt vairāk »
Minna Freimane
Minna Freimane (dzimusi Cīravas Jurģumuižā, - Kā dzimšanas datums 12. oktobris - pēc jaunā stila, miršanas dati nav zināmi) bija latviešu literāte, publiciste un ceļotāja.
Jaunums!!: Kaukāzs un Minna Freimane · Redzēt vairāk »
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mizložņa · Redzēt vairāk »
Mizrahi ebreji
Mizrahu ģimene Ziemeļirākā 1905. gadā Mizrahi (Mizrahim) jeb Austrumu ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojusies Tuvajos Austrumos, Kaukāzā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Mizrahi ebreji · Redzēt vairāk »
Molīnijas
Molīnijas ir graudzāļu dzimtas ģints, kura savvaļā ir sastopama Eiropā līdz Kaukāzam un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Molīnijas · Redzēt vairāk »
Muflons
Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Muflons · Redzēt vairāk »
Muskares
Muskares — asparāgu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Kaukāzs un Muskares · Redzēt vairāk »
Musketieris
Mūsdienu musketieru rekonstrukcija, kur šaušanas procesā tiek izmantotas stobra balsta dakšas un kvēldegļu musketes, kas Eiropā samērā aktīvi tika pielietotas no 15. gadsimta vidus līdz aptuveni 17./ 18. gadsimta mijai. Musketieris ir karavīrs, kurš galvenokārt ir apbruņots ar musketi, šāda veida kaujinieki lielākoties tika izmantoti Eiropas un citu pasaules daļu agrīno jauno laiku armijās.
Jaunums!!: Kaukāzs un Musketieris · Redzēt vairāk »
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa
Denrofloras nodaļa ir Nacionālā botāniskā dārza struktūrvienība, kurā tiek pētīta kokaugu sistemātika, ekoloģija un fizioloģija, veidota un uzturētas Botāniskā dārza kokaugu un Latvijas savvaļas floras kolekcijas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa · Redzēt vairāk »
Nahu—dagestāniešu valodas
Nahu—dagestāniešu valodas, arī Ziemeļaustrumkaukāza valodas, ir valodu saime, kura izplatīta Kaukāza ziemeļaustrumos, galvenokārt Krievijas republikās Dagestānā, Čečenijā un Ingušijā, kā arī Azerbaidžānas ziemeļos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Nahu—dagestāniešu valodas · Redzēt vairāk »
Niedrāju kaķis
Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »
Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Niedru stērste · Redzēt vairāk »
Nikolajs Nikolajevičs
Lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs saukts Jaunākais (dzimis, miris) bija cara Nikolaja I mazdēls, Krievijas karaspēka virspavēlnieks Pirmā pasaules kara sākumposmā (līdz 1915. gada 23. augustam).
Jaunums!!: Kaukāzs un Nikolajs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »
Operācija "Blau"
Operācija "Blau" jeb "Blau" plāns (Fall Blau), sākotnēji pazīstama kā operācija "Siegfried", bija 1942.
Jaunums!!: Kaukāzs un Operācija "Blau" · Redzēt vairāk »
Osetīnu valoda
Osetīnu valoda (ирон æвзаг) ir indoeiropiešu valodu saimes indoirāņu valodu atzara valoda.
Jaunums!!: Kaukāzs un Osetīnu valoda · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Kaukāzs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas kultūra
Osmaņu impērijas kultūra veidojās pakāpeniski, turkiem iekarojot ne-osmaņu tautas un, absorbējot šo tautu kultūru.
Jaunums!!: Kaukāzs un Osmaņu impērijas kultūra · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Jaunums!!: Kaukāzs un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Pabērzu smiltsērkšķis
Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophaë rhamnoides L.) ir eleagnu dzimtas divmāju krūmu vai koku augu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pabērzu smiltsērkšķis · Redzēt vairāk »
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Paceplītis · Redzēt vairāk »
Padišahs
Padišahs, arī padšahs, padešahs, badišahs un badšahs (persiešu valodā: پادشاه, osmaņu turku valodā: pâdişah) ir ļoti augstas pakāpes tituls, kas veidots no persiešu vārda liels (pati) un valdnieks jeb karalis (šāh).
Jaunums!!: Kaukāzs un Padišahs · Redzēt vairāk »
Padomju Sociālistiskās Republikas
Padomju sociālistisko republiku skaita un teritorijas izmaiņas no 1922. līdz 1991. gadam Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) bija padomju republikas, kas dažādos laika posmos no 1922.
Jaunums!!: Kaukāzs un Padomju Sociālistiskās Republikas · Redzēt vairāk »
Padomju Vidusāzija
Padomju Vidusāzija, 1922 Vidusāzijas tautības Padomju Vidusāzija izveidojās Krievijas Turkestānas vietā, padomju varai iznīcinot iepriekš pastāvējušo cara koloniālo pārvaldi un autonomos protektorātus - Buhāras emirātu un Hivas hanisti.
Jaunums!!: Kaukāzs un Padomju Vidusāzija · Redzēt vairāk »
Parastais zalktis
Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).
Jaunums!!: Kaukāzs un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »
Parastā cidonija
Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ.
Jaunums!!: Kaukāzs un Parastā cidonija · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Paulis Zolts
Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Kaukāzs un Paulis Zolts · Redzēt vairāk »
Pauls Šīmanis
Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pauls Šīmanis · Redzēt vairāk »
Pavedienu veronika
Pavedienu veronika (Veronica filiformis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pavedienu veronika · Redzēt vairāk »
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »
Pēteris Aronietis
Pēteris Aronietis (—) bija Latvijas inženieris, politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pēteris Aronietis · Redzēt vairāk »
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pēteris Bagrations (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Peļkājīte · Redzēt vairāk »
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »
Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »
Pelēkā vārna
Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Kaukāzs un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »
Persiešu valoda
Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Persiešu valoda · Redzēt vairāk »
Picunda
Picunda vai Bičvinta ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure pilsētciemats Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Picunda · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Platknābis
Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Kaukāzs un Platknābis · Redzēt vairāk »
Plovs
Plovs Plovs ir ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Plovs · Redzēt vairāk »
Pontijas ozols
Pontijas ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pontijas ozols · Redzēt vairāk »
Priežu dižkoksngrauzis
Priežu dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Priežu dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Kaukāzs un Priedes · Redzēt vairāk »
Pundurērglis
Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Pundurērglis · Redzēt vairāk »
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »
Purva pūce
Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).
Jaunums!!: Kaukāzs un Purva pūce · Redzēt vairāk »
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »
RATAN-600
RATAN-600 ir Krievijas Zinātņu akadēmijas Speciālās astrofiziskās observatorijas radioteleskops, kas atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Karačajā-Čerkesijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un RATAN-600 · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Pērle
Rūdolfs Pērle (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un izgudrotājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Rūdolfs Pērle · Redzēt vairāk »
Riekstrozis
Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Riekstrozis · Redzēt vairāk »
Rioni
Rioni ir upe Gruzijā, viena no Kaukāza galvenajām upēm.
Jaunums!!: Kaukāzs un Rioni · Redzēt vairāk »
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Jaunums!!: Kaukāzs un Rododendri · Redzēt vairāk »
Rostovas rezervāts
Rostovas rezervāts ir biosfēras rezervāts Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvi atrodas Krievijas Federācijas Dienvidu federālā apgabala Rostovas apgabala dienvidaustrumos Orlovskas un Remontņenskas rajonu teritorijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Rostovas rezervāts · Redzēt vairāk »
Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Rudzupuķe · Redzēt vairāk »
Rutuli
Rutuli (pašnosaukums — МыхаІбыр) ir tauta, kas pārsvarā dzīvo Krievijas Federācijas Dagestānas Republikā Kaukāza ziemeļu daļā un Azerbaidžānā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Rutuli · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Kaukāzs un Saiga · Redzēt vairāk »
Saldais ķirsis
Saldais ķirsis (Prunus avium) ir plūmju ģints suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Saldais ķirsis · Redzēt vairāk »
Sarkanā klija
Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sarmatijas jūra
Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sarmatijas jūra · Redzēt vairāk »
Sāmsalas dižpīle
Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »
Sārtgalvītis
Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »
Sīnāja un Palestīnas operācija
Sīnāja un Palestīnas operācija (angļu: Sinai and Palestine Campaign, turku: Sina ve Filistin Cephesi) bija militāru sadursmju sērija Pirmā pasaules kara Tuvo Austrumu karadarbības ietvaros.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sīnāja un Palestīnas operācija · Redzēt vairāk »
Sešplankumu celmgrauzis
Sešplankumu celmgrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sešplankumu celmgrauzis · Redzēt vairāk »
Semīti
Semītu valodu izplatība sakrīt ar semītu tautu izplatības areālu Semīti ir vienots termins etniskājām grupām, kas runā semītu valodās.
Jaunums!!: Kaukāzs un Semīti · Redzēt vairāk »
Sergejs Bodrovs jaunākais
Sergejs Bodrovs jaunākais (dzimis Maskavā, PSRS, miris Karmadonas aizā Ziemeļosetijā-Alānijā) bija padomju un krievu aktieris, kinorežisors, scenārists un TV raidījumu vadītājs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sergejs Bodrovs jaunākais · Redzēt vairāk »
Sergejs Jeseņins
Sergejs Jeseņins (dzimis Konstantinovas ciemā, Rjazaņas guberņā, miris Ļeņingradā) bija ievērojams krievu dzejnieks, imažinisma pārstāvis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sergejs Jeseņins · Redzēt vairāk »
Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) · Redzēt vairāk »
Sibīrijas stirna
Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »
Sila cīrulis
Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).
Jaunums!!: Kaukāzs un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »
Sila strazds
Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sila strazds · Redzēt vairāk »
Sjerranevada
Sjerranevada ir kalnu grēda Spānijas dienvidos, Andalūzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sjerranevada · Redzēt vairāk »
Skrīveru dendroloģiskais parks
Strūklaka Skrīveru parkā Skrīveru dendroloģiskais parks ir parks Aizkraukles novada, Skrīveru pagastā, ko 19.
Jaunums!!: Kaukāzs un Skrīveru dendroloģiskais parks · Redzēt vairāk »
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Soči
Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Soči · Redzēt vairāk »
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Somzīlīte · Redzēt vairāk »
Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi (introducēta).
Jaunums!!: Kaukāzs un Sosnovska latvānis · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Kaukāzs un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Stasis Raštiķis
Stasis Raštiķis (—) bija lietuviešu ģenerālis, Lietuvas armijas komandieris (1935 — 1940), kā arī kara ministrs (1938 — 1940).
Jaunums!!: Kaukāzs un Stasis Raštiķis · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Stirna · Redzēt vairāk »
Stirnas
Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia).
Jaunums!!: Kaukāzs un Stirnas · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Kaukāzs un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Sunža
Sunža (Sunžæ;;, Söçlƶa) ir upe Ziemeļkaukāza austrumu daļā, Terekas labā pieteka.
Jaunums!!: Kaukāzs un Sunža · Redzēt vairāk »
Svītrainā hiēna
Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Svītrainā hiēna · Redzēt vairāk »
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Svilpis · Redzēt vairāk »
Tabasarani
Ziemeļkaukāza federālajos apgabalos Tabasarani (pašnosaukums — Табасаранар) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tabasarani · Redzēt vairāk »
Tamga
Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.) Tamga (Tamga, tamgha, тамга) ir tjurku, mongoļu u.c. Eirāzijas stepes klejotāju tautu (kušanu, sarmatu, skitu, hazāru, alānu, tatāru), Kaukāza tautu (abhāzu), senkrievu, kumānu, ungāru, lietuviešu, irāņu u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā ģerbonis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tamga · Redzēt vairāk »
Tarhūns
Tarhūns ir Gruzijas izcelsmes gāzēts dzēriens, kura garšu veido estragons un to tradicionāli iekrāso zaļu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tarhūns · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Taurs · Redzēt vairāk »
Tīģeris
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tīģeris · Redzēt vairāk »
Tebulo
Tebulo vai Tulojlams ir kalns Kaukāzā, Austrumkaukāza augstākā virsotne.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tebulo · Redzēt vairāk »
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Jaunums!!: Kaukāzs un Termālie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Timurīdu lielvalsts
Timurīdu lielvalsts (Timuriyān), pašnosaukums Gurkāni (Gurkāniyān), bija tjurku un mongoļu lielvalsts mūsdienu Irānas, Kaukāza un Centrālāzijas teritorijās, kas pastāvēja no 1370.
Jaunums!!: Kaukāzs un Timurīdu lielvalsts · Redzēt vairāk »
Timurs Mucurajevs
Timurs Mucurajevs (čečenu: Тимур Муцураев; dzimis 1976. gada 25. jūlijā) ir čečenu dziedātājs un bijušais sportists.
Jaunums!!: Kaukāzs un Timurs Mucurajevs · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Kaukāzs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Troilus luridus
Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Troilus luridus · Redzēt vairāk »
Tumšā čakstīte
Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »
Tumšā pīle
Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »
Turcijas mūzika
Turcijas mūzika aptver vairākus mūzikas virzienus un tajā jūtama Centrālāzijas tautiskās mūzikas, Osmaņu impērijas tautu mūzikas (persiešu, Balkānu tautu un bizantiešu mūzika), kā arī mūsdienu Eiropas un Amerikas popmūzikas ietekme.
Jaunums!!: Kaukāzs un Turcijas mūzika · Redzēt vairāk »
Turcijas neatkarības karš
Turcijas neatkarības karš (turku valodā: Kurtuluş Savaşı vai İstiklâl Harbi) ir apzīmējums politiskiem un militāriem notikumiem pēc Osmaņu impērijas sakāves (kopā ar pārējām Centrālajām lielvalstīm) Pirmajā pasaules karā, kas bija turku revolucionāru atbildes rīcība pret Sabiedroto okupāciju.
Jaunums!!: Kaukāzs un Turcijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Turku impērijas
Turcijas prezidenta standarts (no 1983). Turcijas prezidenta simbols - 16 turku impērijas Turku 16 impērijas (politisks panturku apzīmējums - vēstures zinātnē netiek lietots, jo uzskaitītajām valstīm ar mūsdienu Turciju nav nekādas citas saistības kā vien tas, ka mūsdienu turki ir viena no daudzajām tjurku tautām; vēsturē zemāk uzskaitītās valstis zināmas kā "tjurku valstis") ir valstis, kuras tagadējā Turcija uzskata par savām priekštecēm.
Jaunums!!: Kaukāzs un Turku impērijas · Redzēt vairāk »
Turku kafija
Turku kafija. Turku kafija (vai Kahve — 'kafija') ir karsts dzēriens, ko pagatavo no smalkā pulverī samaltām grauzdētām kafijas pupiņām, tās vārot ūdenī ar cukuru (visbiežāk).
Jaunums!!: Kaukāzs un Turku kafija · Redzēt vairāk »
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Jaunums!!: Kaukāzs un Turku valoda · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Kaukāzs un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
Ugunspuķes
Ugunspuķes (Chamaenerion) ir naktssveču dzimtas ģints.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ugunspuķes · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Armēnijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Armēnijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Kaukāzs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Armēnijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā
Austrumeiropa Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā.
Jaunums!!: Kaukāzs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gruzijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Gruzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Kaukāzs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gruzijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Kaukāzs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Uvulārs līdzskanis
Uvulāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret vai ļoti tuvu ūkai, tas ir, vēl tālāk mutes dobumā, nekā velārie līdzskaņi.
Jaunums!!: Kaukāzs un Uvulārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaukāzs un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Vīķe
Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Vīķe · Redzēt vairāk »
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »
Viesturs Šulcs
Viesturs Šulcs (1952) ir latviešu botāniķis, ziedaugu un paparžaugu sistemātikas, taksonomijas un terminoloģijas speciālists.
Jaunums!!: Kaukāzs un Viesturs Šulcs · Redzēt vairāk »
Vilkvālītes
Vilkvālītes ir vilkvālīšu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 30 augu sugas.
Jaunums!!: Kaukāzs un Vilkvālītes · Redzēt vairāk »
Vladimirs Gelfands
Vladimirs Gelfands; padomju memuārists, vienīgais Vācijā vācu valodā publicēto padomju karavīra kara dienasgrāmatu autors.
Jaunums!!: Kaukāzs un Vladimirs Gelfands · Redzēt vairāk »
Voldemārs Lange
Voldemārs Lange (1907—1989) bija latviešu mežsaimniecības speciālists, botāniķis, dendrologs, kokaugu ekoloģijas, bioloģijas un ģeogrāfiskās izplatības pētnieks.
Jaunums!!: Kaukāzs un Voldemārs Lange · Redzēt vairāk »
Voldemārs Langenfelds
Voldemārs Langenfelds bija Latvijas Universitātes profesors, habilitētais doktors, zinātnieks, kurš aprakstīja visaptverošu ābeļu (Malus Mill.) ģints morfoģenēzi, taksonomiju un ģeogrāfisko izplatību.
Jaunums!!: Kaukāzs un Voldemārs Langenfelds · Redzēt vairāk »
Voldemārs Megi
Voldemārs Megi (dzimis, miris) bija grieķu-romiešu stila igauņu cīkstonis, Eiropas čempionāta medaļnieks, 3-kārtējs Igaunijas čempions.
Jaunums!!: Kaukāzs un Voldemārs Megi · Redzēt vairāk »
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Jaunums!!: Kaukāzs un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »
Zaļžubīte
Zaļžubīte (Chloris chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zaļžubīte · Redzēt vairāk »
Zaļziedu naktsvijole
Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha (Custer) Rchb.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zaļziedu naktsvijole · Redzēt vairāk »
Zīda magone
Zīda magone (Papaver rhoeas) ir viengadīgs magoņu dzimtas ziedaugs.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zīda magone · Redzēt vairāk »
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zīdaste · Redzēt vairāk »
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »
Zemes kamene
Zemes kamene ir kameņu ģints suga, kas pieder bišu dzimtai.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zemes kamene · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāza Imamāts
Ziemeļkaukāza Imamāts (čečenu: Имамат, avāru: Имамат) bija teokrātiska islāma valsts, kas pastāvēja no 1829.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ziemeļkaukāza Imamāts · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Jaunums!!: Kaukāzs un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »
Zilrīklīte
Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Kaukāzs un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Kaukāzs un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »
10. gadsimts
10.
Jaunums!!: Kaukāzs un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Kaukāzs un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
2014. gada ziemas olimpiskās spēles
2014.
Jaunums!!: Kaukāzs un 2014. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
505. gads
505.
Jaunums!!: Kaukāzs un 505. gads · Redzēt vairāk »