Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Aleirolīts, Arābijas-Nūbijas vairogs, Arheociāti, Augstākie vēži, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā laika skala, Žaunkājvēži, Baltijas klints, Baltijas sineklīze, Baltijas vairoga dienvidu nogāze, Baltika (kontinents), Drupieži, Ediakars, Ehiūri, Foraminīferas, Frīdrihs Šmits, Globotalamejas, Graptolīti, Hidrovizlas, Hiolīti, Inčukalna izcilnis, Jūras lilijas, Kaledonijas krokojums, Konodonti, Kutorginīdu kārta, Latvijas ģeoloģija, Latvijas pamatieži, Ledus laikmets, Lingulīdu kārta, Nafta, Onihofori, Ordoviks, Paleozojs, Pirmskembrijs, Policistīnas, Priāpuli, Pulkovas augstienes, Pushordaiņi, Sāļūdens, Sūkļi, Slēdzenes pleckāji, Spārnžauņi, Stolbi, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Tekstulariīdas, Termālie ūdeņi, Trilobīti, Tubotalamejas, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, ..., Vetulikolijas, Zilais kvarcs. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Kembrijs un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Arābijas-Nūbijas vairogs
Arābijas-Nūbijas vairogs (arī Āfrikas vairogs, Etiopijas vairogs, Afroarābijas vairogs, Arābijas - Nūbijas masīvs) ir vairogs, kas stiepjas no Sahāras un Āfrikas rietumu raga līdz Saūda Arābijas rietumu daļai austrumos un Madagaskara austrumu pusei dienvidos, aptverot Sarkano jūru.
Jaunums!!: Kembrijs un Arābijas-Nūbijas vairogs · Redzēt vairāk »
Arheociāti
Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.
Jaunums!!: Kembrijs un Arheociāti · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Kembrijs un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Kembrijs un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Kembrijs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Žaunkājvēži
Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase.
Jaunums!!: Kembrijs un Žaunkājvēži · Redzēt vairāk »
Baltijas klints
Baltijas klints Pakri pussalā Osmusāre Ontikas krasta krauja Baltijas klints jeb glints ir erodēta kaļķakmens klints jeb stāva nogāze aptuveni 1200 km garumā, kas sākas no Zviedrijas Ēlandes salas, šķērso Baltijas jūru, veido Igaunijas ziemeļu piekrasti un sniedzas Ļeņingradas apgabalā Krievijā līdz Lādogas ezeram.
Jaunums!!: Kembrijs un Baltijas klints · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Kembrijs un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltijas vairoga dienvidu nogāze
Baltijas vairoga dienvidu nogāze ir tektoniska struktūra (pārejas zona) starp Baltijas vairogu ziemeļos un Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi dienvidos.
Jaunums!!: Kembrijs un Baltijas vairoga dienvidu nogāze · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Kembrijs un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Kembrijs un Drupieži · Redzēt vairāk »
Ediakars
Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.
Jaunums!!: Kembrijs un Ediakars · Redzēt vairāk »
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kembrijs un Ehiūri · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Kembrijs un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šmits
Frīdrihs Šmits. Frīdrihs Kārlis Šmits (Friedrich Karl Schmidt,; 1832–1908) bija Krievijas Impērijas ģeologs, paleontologs un botāniķis.
Jaunums!!: Kembrijs un Frīdrihs Šmits · Redzēt vairāk »
Globotalamejas
Globotalamejas (Globothalamea) ir bentisku un planktona foraminīferu klase ar aglutinētu vai kaļķa, daudzkameru čaulu.
Jaunums!!: Kembrijs un Globotalamejas · Redzēt vairāk »
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Jaunums!!: Kembrijs un Graptolīti · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Kembrijs un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Hiolīti
Hiolīti (Hyolitha) ir izmirušu organismu grupa, kuru dažādās klasifikācijās vai nu tiek uzskatīta par gliemju klasi, vai arī par patstāvīgu dzīvnieku tipu.
Jaunums!!: Kembrijs un Hiolīti · Redzēt vairāk »
Inčukalna izcilnis
Inčukalna izcilnis ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē.
Jaunums!!: Kembrijs un Inčukalna izcilnis · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Kembrijs un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Jaunums!!: Kembrijs un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Kembrijs un Konodonti · Redzēt vairāk »
Kutorginīdu kārta
Kutorginīdu kārta (Kutorginida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kembrijs un Kutorginīdu kārta · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Kembrijs un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Kembrijs un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Kembrijs un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kembrijs un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Kembrijs un Nafta · Redzēt vairāk »
Onihofori
Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Kembrijs un Onihofori · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Kembrijs un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Kembrijs un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Jaunums!!: Kembrijs un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »
Policistīnas
Policistīnu pārstāvis — ''Nassellaria'' Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu.
Jaunums!!: Kembrijs un Policistīnas · Redzēt vairāk »
Priāpuli
Priāpuli ir savdabīgu brīvi dzīvojošu jūras tārpu tips ar sēdošu vai racēju dzīvesveidu.
Jaunums!!: Kembrijs un Priāpuli · Redzēt vairāk »
Pulkovas augstienes
Sarkanarmieši Pulkovas augstienēs kara laikā Pulkovas augstienes ir pauguru virkne Krievijas pilsētas Sanktpēterburgas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Kembrijs un Pulkovas augstienes · Redzēt vairāk »
Pushordaiņi
Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam.
Jaunums!!: Kembrijs un Pushordaiņi · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Kembrijs un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kembrijs un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Kembrijs un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Kembrijs un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Stolbi
Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Kembrijs un Stolbi · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kembrijs un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Kembrijs un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tekstulariīdas
Tekstulariīdas (Textulariida) ir foraminīferu kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas čaulas, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem (smilšu graudiņiem, sūkļu spīkulām, vizlas plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, kramaļģēm u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai kaļķa cementu, veidojot organisma ārējo apvalku.
Jaunums!!: Kembrijs un Tekstulariīdas · Redzēt vairāk »
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Jaunums!!: Kembrijs un Termālie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Kembrijs un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Tubotalamejas
Tubotalamejas (Tubothalamea) ir bentisku foraminīferu klase, kas iekļauj sevī foraminīferas ar divkameru vai daudzkameru aglutinētu vai kaļķa čaulu (vismaz juvenīlajā stadijā).
Jaunums!!: Kembrijs un Tubotalamejas · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Kembrijs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Kembrijs un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Zilais kvarcs
Zilais jeb Safīra kvarcs ir necaurspīdīgs līdz caurspīdīgs kvarca paveids zilā krāsā.
Jaunums!!: Kembrijs un Zilais kvarcs · Redzēt vairāk »
