Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Klēts

Indekss Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Satura rādītājs

  1. 55 attiecības: Asares muiža, Asigale, Šķilbēnu jaunā baznīca, Šķilbēnu vecā baznīca, Ērberģes muiža, Bauņu muiža, Bērzaine (Bērzaines pagasts), Bērzes muiža, Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta", Burtnieku mācītājmuiža, Dursupes muiža, Dvietes katoļu baznīca, Emanuels fon Zīverss, Gārsene, Gārsenes muiža, Graudu noliktava, Ikšķiles muiža, Jāņi, Jumts, Kalāči, Kalnmuiža (Kandavas pagasts), Kauks, Kazdangas pils, Kena muiža, Krišjāņu baznīca, Krustpils muižas parks, Latvieši, Lielvirbu muiža, Liepupes muiža, Lietuvas Tautas sadzīves muzejs, Mazozoli, Mazozolu muiža, Mārcienas muiža, Mežmuiža (muiža), Mežotnes muiža, Melnais plūškoks, Muiža, Nēķenu muiža, Nurmuižas pils, Odzienas muiža, Ogresmuiža, Pelēču muiža, Pieezere, Sabiles mācītājmuiža, Sējas muiža, Senā Ēģipte, Senās Romas armija, Siguldas Jaunā pils, Turaidas muiža, Turaidas pils, ... Izvērst indekss (5 vairāk) »

Asares muiža

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Asares muižas kungu māja jeb Asaru pils atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē.

Skatīt Klēts un Asares muiža

Asigale

Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Siguldas novadā.

Skatīt Klēts un Asigale

Šķilbēnu jaunā baznīca

Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Klēts un Šķilbēnu jaunā baznīca

Šķilbēnu vecā baznīca

Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Klēts un Šķilbēnu vecā baznīca

Ērberģes muiža

Ērberģes muiža, saukta arī par Taubes muižu, bija muiža Ērberģē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Skatīt Klēts un Ērberģes muiža

Bauņu muiža

Bauņu muižas kungu māja 1928. gadā. Bauņu muižas atjaunotā daļa 2013. gadā. Bauņu muiža bija gleznaina muiža ar plašu angļu stila parku netālu no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Matīšu pagastā pie autoceļa P16.

Skatīt Klēts un Bauņu muiža

Bērzaine (Bērzaines pagasts)

Bērzaine, agrāk — Jaunburtnieki, ir ciems Valmieras novada Bērzaines pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Klēts un Bērzaine (Bērzaines pagasts)

Bērzes muiža

Bērzes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bērzes pagasta Bērzē.

Skatīt Klēts un Bērzes muiža

Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"

„Sēļu sētas” ieeja Brīvdabas muzejs „Sēļu sēta” ir Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa, kas atrodas parkā netālu no Daugavas krasta Filozofu ielā 6.

Skatīt Klēts un Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"

Burtnieku mācītājmuiža

Burtnieku mācītājmuiža bija Vidzemes mācītājmuiža, kas atradās mūsdienu Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidaustrumu krastā pie Burtnieku baznīcas.

Skatīt Klēts un Burtnieku mācītājmuiža

Dursupes muiža

Dursupes muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Dursupes ciemā.

Skatīt Klēts un Dursupes muiža

Dvietes katoļu baznīca

Dvietes Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Klēts un Dvietes katoļu baznīca

Emanuels fon Zīverss

thumbnail Emanuels fon Zīverss (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.

Skatīt Klēts un Emanuels fon Zīverss

Gārsene

Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Klēts un Gārsene

Gārsenes muiža

Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagasta Gārsenē.

Skatīt Klēts un Gārsenes muiža

Graudu noliktava

Slovēnijā no 19. gadsimta sākuma. Graudu noliktava jeb graudu glabātuve ir specifiska ēka vai atsevišķa telpa klētī (apcirknis), kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi graudi.

Skatīt Klēts un Graudu noliktava

Ikšķiles muiža

Ikšķiles muižas kungu māja Daugavas krastā 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcija. Ikšķiles muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Ikšķiles muiža bija Rīgas pilsētas muiža, kas atradās Ikšķilē, Salaspils draudzes novadā.

Skatīt Klēts un Ikšķiles muiža

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Skatīt Klēts un Jāņi

Jumts

baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.

Skatīt Klēts un Jumts

Kalāči

“Kalāči” 2001. gadā “Kalāči” ir dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs, kas atrodas Liepas pagastā, Cēsu novadā.

Skatīt Klēts un Kalāči

Kalnmuiža (Kandavas pagasts)

Kalnmuiža, agrāk arī Kalnamuiža, ir ciems Tukuma novada Kandavas pagastā.

Skatīt Klēts un Kalnmuiža (Kandavas pagasts)

Kauks

Kauks lietuviešu mitoloģijā ir mantu nesošs mājas gars, pazemē, rijā, klētī vai istabā dzīvojošs mazs vīriņš vai sieviņa, kas dodot cilvēkiem labumu.

Skatīt Klēts un Kauks

Kazdangas pils

Kazdangas pils 2008. gadā Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Nodedzinātā Kazdangas pils Kazdangas pils ir muižas kungu māja Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta Kazdangā.

Skatīt Klēts un Kazdangas pils

Kena muiža

Pirmā pasaules kara. Kena muiža ir viens no kultūrvēsturiskiem arhitektūras objektiem, kas atrodas Jēkabpilī, Dambju ielā 19.

Skatīt Klēts un Kena muiža

Krišjāņu baznīca

Krišjāņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Klēts un Krišjāņu baznīca

Krustpils muižas parks

Krustpils muižas parks. 2010.g.. Krustpils muižas parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas labajā pusē, pils rajonā.

Skatīt Klēts un Krustpils muižas parks

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Klēts un Latvieši

Lielvirbu muiža

Lielvirbu muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Lielvirbu ciemā.

Skatīt Klēts un Lielvirbu muiža

Liepupes muiža

Liepupes muižas kungu māja (2014) Liepupes muižas kungu mājas pārbūve 2011. gadā Liepupes muiža senāk Liepupes muižas jeb Perniģeles muižas pils ir baroka stilā 1751.

Skatīt Klēts un Liepupes muiža

Lietuvas Tautas sadzīves muzejs

Ieeja muzejā Lietuvas Tautas sadzīves muzejs ir 1974.

Skatīt Klēts un Lietuvas Tautas sadzīves muzejs

Mazozoli

Mazozoli (agrāk arī Vitņēni) ir ciems Ogres novada Mazozolu pagastā.

Skatīt Klēts un Mazozoli

Mazozolu muiža

Mazozolu muižas kungu māja (2003). Mazozolu muiža atradās Mazozolu pagastā.

Skatīt Klēts un Mazozolu muiža

Mārcienas muiža

Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.

Skatīt Klēts un Mārcienas muiža

Mežmuiža (muiža)

Mežmuiža bija Jelgavas muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Augstkalnes ciemā.

Skatīt Klēts un Mežmuiža (muiža)

Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Skatīt Klēts un Mežotnes muiža

Melnais plūškoks

Melnais plūškoks (Sambucus nigra) ir viena no plūškoku sugām.

Skatīt Klēts un Melnais plūškoks

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Skatīt Klēts un Muiža

Nēķenu muiža

Nēķenu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu pagasta Nēķenē.

Skatīt Klēts un Nēķenu muiža

Nurmuižas pils

Nurmuižas pils skats no Pauluči albuma (1827). Nurmuižas pils ar 19. gadsimtā celto torni, kas nojaukts Bokslafa pārbūvē (1900).Nurmuižas pils vārti (20. gadsimta pirmajā puse). Nurmuižas pils pirms atjaunošanas (2000). Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16.

Skatīt Klēts un Nurmuižas pils

Odzienas muiža

Odzienas muižas plāna fragments. 1690. gads. (Sast. A. Bilmans. LVVA, 7404. f.,1. apr., 1666. l.) Odzienas pils pēc nodedzināšanas (1906). Odzienas pils tornis (2007). Odzienas muižas pils ir Odzienas muižas kungu māja, viena no zīmīgākajām neogotikas stila celtnēm Latvijā.

Skatīt Klēts un Odzienas muiža

Ogresmuiža

Ogresmuiža (agrāk arī Ogre) ir ciems Ogres novada Mazozolu pagastā.

Skatīt Klēts un Ogresmuiža

Pelēču muiža

Pelēču muiža ir neliela muiža Preiļu novada Pelēču pagasta Pelēčos, kas veidojusies 18. gadsimta beigās.

Skatīt Klēts un Pelēču muiža

Pieezere

Vidusbaltkrievija (Цэнтральная Беларусь) Paezere uz Baltkrievijas pastmarkas Pieezere, arī Piedzvina ir Baltkrievijas vēsturisks un etnogrāfisks reģions.

Skatīt Klēts un Pieezere

Sabiles mācītājmuiža

Sabiles mācītājmuiža bija Sabiles draudzes mācītāja muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisajā krastā uz rietumiem no Sabiles pilsētas.

Skatīt Klēts un Sabiles mācītājmuiža

Sējas muiža

Sējas muiža (agrāk) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.

Skatīt Klēts un Sējas muiža

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Skatīt Klēts un Senā Ēģipte

Senās Romas armija

Romiešu karaspēka attēlojums uz Marka Aurēlija kolonnas mūsu ēras 2. gadsimtā. impērijas periodā (mūsdienu rekonstrukcija Itālijā, 2007. gads). Senās Romas armija sevī ietvēra visas Senās Romas sauszemes un jūras karaspēka sastāvdaļas, kas galvenokārt pastāvēja ķēniņvalsts, republikas un impērijas laika posmā no aptuveni 753.

Skatīt Klēts un Senās Romas armija

Siguldas Jaunā pils

Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim Siguldas Jaunā pils celta 1878.

Skatīt Klēts un Siguldas Jaunā pils

Turaidas muiža

Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.

Skatīt Klēts un Turaidas muiža

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Skatīt Klēts un Turaidas pils

Veļu laiks

Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.

Skatīt Klēts un Veļu laiks

Vecmēmeles muiža

Vecmēmeles muiža bija muiža Vecmēmelē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Skatīt Klēts un Vecmēmeles muiža

Viļa Plūdoņa muzejs

Viļa Plūdoņa muzejs ir Bauskas muzeja struktūrvienība, kas atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagasta Lejeniekos.

Skatīt Klēts un Viļa Plūdoņa muzejs

Viensēta

Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.

Skatīt Klēts un Viensēta

Zaķumuižas kungu māja

Valdenrodes (Zaķumuižas) pils 20.gs. sākumā Zaķumuižas kungu māja (zināma arī kā Valdenrodes vai Zaķumuižas pils) atrodas Ropažu novada, Ropažu pagasta Zaķumuižā.

Skatīt Klēts un Zaķumuižas kungu māja

, Veļu laiks, Vecmēmeles muiža, Viļa Plūdoņa muzejs, Viensēta, Zaķumuižas kungu māja.