Satura rādītājs
45 attiecības: Andrejs Saharovs, Apertūra, Atoma kodols, Atomfizika, Ščolkine, Džordžs Tomsons, Edvards Tellers, Elektronvolts, Ernests Rezerfords, Fēlikss Blohs, Fizika, Fotoelektronu pavairotājs, Frederiks Žolio-Kirī, Frenks Kērtiss Maikls, Geigera skaitītājs, Iļja Franks, Igors Tamms, Jakovs Zeļdovičs, Jānis Bērziņš (kodolfiziķis), Jūdžīns Vīgners, Jurijs Oganesjans, Juzefs Rotblats, Keiptaunas Universitāte, Kištimas katastrofa, Kritiskā masa, Līze Meitnere, Leo Esaki, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Manhetenas projekts, Manne Sīgbāns, Molekulārfizika, Neitrīno, Neitronijs, Neitrons, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Oļģerts Dumbrājs, Optika, Pāvels Čerenkovs, Pussabrukšanas periods, Radioluminiscence, Roberts Openheimers, Subatomāra daļiņa, Superdators, Tuneļefekts, Viljams Alfrēds Faulers.
Andrejs Saharovs
Andrejs Saharovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975.
Skatīt Kodolfizika un Andrejs Saharovs
Apertūra
Objektīva liela un maza apertūra Apertūra ( — ‘atvērts, atklāts, vaļējs’) ir termins fizikā.
Skatīt Kodolfizika un Apertūra
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Kodolfizika un Atoma kodols
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Skatīt Kodolfizika un Atomfizika
Ščolkine
Ščolkine ir Ukrainas pilsēta Krimas Autonomās Republikas Lenines rajonā.
Skatīt Kodolfizika un Ščolkine
Džordžs Tomsons
Sers Džordžs Padžets Tomsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Džordžs Tomsons
Edvards Tellers
Edvards Tellers (dzimis, miris) bija Ungārijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis, plašāk zināms kā "ūdeņraža bumbas tēvs", lai gan pats apgalvoja, ka viņam šāds tituls nepatīk.
Skatīt Kodolfizika un Edvards Tellers
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Skatīt Kodolfizika un Elektronvolts
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Skatīt Kodolfizika un Ernests Rezerfords
Fēlikss Blohs
Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Fēlikss Blohs
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Kodolfizika un Fizika
Fotoelektronu pavairotājs
spektrofotometra. Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.
Skatīt Kodolfizika un Fotoelektronu pavairotājs
Frederiks Žolio-Kirī
Žans Frederiks Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Žolio (dzimis 1900. gada 19. martā Parīzē, miris 1958. gada 14. augustā Parīzē) bija franču fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Frederiks Žolio-Kirī
Frenks Kērtiss Maikls
Frenks Kērtiss "Kērts" Maikls (Frank Curtis "Curt" Michel, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Frenks Kērtiss Maikls
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Skatīt Kodolfizika un Geigera skaitītājs
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Iļja Franks
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Skatīt Kodolfizika un Igors Tamms
Jakovs Zeļdovičs
Jakovs Zeļdovičs (dzimis, miris) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes padomju fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Jakovs Zeļdovičs
Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)
Jānis Guntis Bērziņš (1936–2017) bija latviešu fiziķis, habilitētais fizikas zinātņu doktors, LZA Kodolpētniecības centra direktors (1998-1999), LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.
Skatīt Kodolfizika un Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)
Jūdžīns Vīgners
Jūdžīns Pols Vīgners jeb Jenē Pāls Vigners (dzimis, miris) bija Austroungārijā dzimis Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, pēc tautības — ebrejs.
Skatīt Kodolfizika un Jūdžīns Vīgners
Jurijs Oganesjans
Jurijs Oganesjans ir Padomju Savienībā dzimis armēņu izcelsmes Krievijas kodolfiziķis, kurš tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem zinātniekiem smago ķīmisko elementu izpētē.
Skatīt Kodolfizika un Jurijs Oganesjans
Juzefs Rotblats
Juzefs Rotblats (dzimis, miris), zināms arī kā Džozefs Rotblats, bija Varšavā dzimis Apvienotās Karalistes fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Juzefs Rotblats
Keiptaunas Universitāte
Keiptaunas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Keiptaunā, Dienvidāfrikas Republikā.
Skatīt Kodolfizika un Keiptaunas Universitāte
Kištimas katastrofa
Katastrofas rezultātā piesārņotā teritorija. Kištimas katastrofa bija kodolavārija, kas notika ražotnē "Majak", kas atradās slēgtajā pilsētā Čeļabinska-40 (tagad — Ozjorska), Čeļabinskas apgabalā, Padomju Savienībā.
Skatīt Kodolfizika un Kištimas katastrofa
Kritiskā masa
Augšējā sfēra ir pārāk maza, lai notiktu ķēdes reakcija, jo liela daļa neitronu izkļūst ārā no tās. Vidējās sfēras izmērs ir pietiekams ķēdes reakcijai, jo sasniegta kritiskā masa. Apakšējā sfēra ir tikpat liela, kā augšējā, bet tai ir neitronus atstarojoša materiāla apvalks, tādēļ arī tā sasniedz kritisko masu Kritiskā masa kodolfizikā ir kodoldegvielas (skaldāmā materiāla) daudzums, pie kura sākas kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas uztur pati sevi.
Skatīt Kodolfizika un Kritiskā masa
Līze Meitnere
Līze Meitnere (dzimusi, mirusi) bija austriešu fiziķe.
Skatīt Kodolfizika un Līze Meitnere
Leo Esaki
Reona Esaki (dzimis), pazīstams arī kā Leo Esaki, ir Japānas fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Leo Esaki
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Skatīt Kodolfizika un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Manhetenas projekts
Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas.
Skatīt Kodolfizika un Manhetenas projekts
Manne Sīgbāns
Kārls Manne Jēorgs Sīgbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Manne Sīgbāns
Molekulārfizika
Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.
Skatīt Kodolfizika un Molekulārfizika
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Kodolfizika un Neitrīno
Neitronijs
Neitronijs ir īpašs vielas veids, kas sastāv tikai no neitroniem.
Skatīt Kodolfizika un Neitronijs
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Kodolfizika un Neitrons
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Skatīt Kodolfizika un Nobela prēmijas laureāti fizikā
Oļģerts Dumbrājs
Oļģerts Dumbrājs (1942–2022) bija latviešu fiziķis, LU CFI un Pašorganizējošo sistēmu kinētikas laboratorijas līdztrādnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Skatīt Kodolfizika un Oļģerts Dumbrājs
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Kodolfizika un Optika
Pāvels Čerenkovs
Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Pāvels Čerenkovs
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Skatīt Kodolfizika un Pussabrukšanas periods
Radioluminiscence
Radioluminiscence. Tritiju saturošas pulksteņa ciparnīcas spīdēšana Radioluminiscence ir luminiscences veids, kuru ierosina radioaktīvās sabrukšanas produkti: alfa daļiņas, gamma stari, protoni un neitroni.
Skatīt Kodolfizika un Radioluminiscence
Roberts Openheimers
Dž.
Skatīt Kodolfizika un Roberts Openheimers
Subatomāra daļiņa
Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.
Skatīt Kodolfizika un Subatomāra daļiņa
Superdators
''Blue Gene/P'' superdators ASV Superdators ir dators ar lielāko aprēķinu ātrumu, ko ir iespējams sasniegt kādā datortehnikas attīstības laika posmā.
Skatīt Kodolfizika un Superdators
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Skatīt Kodolfizika un Tuneļefekts
Viljams Alfrēds Faulers
Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.
Skatīt Kodolfizika un Viljams Alfrēds Faulers