Atvērt Google MapsSatura rādītājs
30 attiecības: Autoceļš A11 (Lietuva), Žemaitija, Bereks Joselevičs, Ceklis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti, Elizabete Jozefi, FK Minija (1962), FK Minija (2017), Joahims Baumanis, Klaipēdas apriņķis, Kretingas rajona pašvaldība, Kuldīga, Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263), Kursas dalīšanas līgums, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Lietuvas administratīvais iedalījums, Lietuvas pašvaldības, Lietuvas pilsētu uzskaitījums, Lietuviešu valoda, Mārtiņš Eduards Straumanis, Mēmeles komtureja, Megava, Oberosts, Pilsāts, Roberts Antinis (tēlnieks, 1898), Romowe Rikoito, Simons Pauļus, Tiškeviči, Verners fon Breithauzens.
Autoceļš A11 (Lietuva)
Autoceļš A11 Lietuvā Autoceļš A11 Šauļi-Palanga ir Lietuvas maģistrālais autoceļš.
Skatīt Kretinga un Autoceļš A11 (Lietuva)
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Kretinga un Žemaitija
Bereks Joselevičs
Bereks Joselevičs (—) bija ebreju tirgotājs un poļu armijas kavalērijas pulkvedis.
Skatīt Kretinga un Bereks Joselevičs
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Skatīt Kretinga un Ceklis
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Skatīt Kretinga un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti
Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti posmā Priekule—Purmsāti Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Priekules pilsētu ar Valsts robežu.
Skatīt Kretinga un Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti
Elizabete Jozefi
Elizabete Jozefi (dzimusi, miris) bija Saukā dzimusi vācbaltiešu rakstniece.
Skatīt Kretinga un Elizabete Jozefi
FK Minija (1962)
FK Minija bija Lietuvas futbola klubs no Kretingas, kas dibināts 1962.
Skatīt Kretinga un FK Minija (1962)
FK Minija (2017)
FK Minija ir 2017.
Skatīt Kretinga un FK Minija (2017)
Joahims Baumanis
Joahims Baumanis (1712–1759), arī Jukums Baumanis, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1747-1759).
Skatīt Kretinga un Joahims Baumanis
Klaipēdas apriņķis
Klaipēdas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos pie Baltijas jūras.
Skatīt Kretinga un Klaipēdas apriņķis
Kretingas rajona pašvaldība
Kretingas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Skatīt Kretinga un Kretingas rajona pašvaldība
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Kretinga un Kuldīga
Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krētenes un Impiltes kuršu karaspēks uzbruka savrupi uzceltajam Livonijas ordeņa cietoksnim Klaipēdā (''Memel'') Kuršu uzbrukumi Klaipēdai 1263.
Skatīt Kretinga un Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Skatīt Kretinga un Kursas dalīšanas līgums
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Kretinga un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Lietuvas administratīvais iedalījums
Lietuvas novietojums Lietuvas administratīvo iedalījumu veido 10 apriņķi, kuri sīkāk iedalās 43 rajonu pašvaldībās, 10 pašvaldībās un 7 pilsētu pašvaldībās.
Skatīt Kretinga un Lietuvas administratīvais iedalījums
Lietuvas pašvaldības
Pašvaldības (lietuviešu: savivaldybė, daudzskaitlī savivaldybės) ir Lietuvas otrā līmeņa administratīvais iedalījums.
Skatīt Kretinga un Lietuvas pašvaldības
Lietuvas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Lietuvas pilsētas ir apdzīvotas vietas Lietuvā, kurām ir pilsētas tiesības.
Skatīt Kretinga un Lietuvas pilsētu uzskaitījums
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Kretinga un Lietuviešu valoda
Mārtiņš Eduards Straumanis
Mārtiņš Eduards Straumanis (dzimis, miris) bija latviešu fizikālķīmiķis, Dr.
Skatīt Kretinga un Mārtiņš Eduards Straumanis
Mēmeles komtureja
Mēmeles (Klaipēdas) komtura zīmogs (1409). Melnas līguma. Mēmeles komtureja bija Livonijas ordeņa daļa, kuru pārvaldīja Klaipēdas pils jeb Mēmelburgas komturi ("komandieri").
Skatīt Kretinga un Mēmeles komtureja
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Skatīt Kretinga un Megava
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Kretinga un Oberosts
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Skatīt Kretinga un Pilsāts
Roberts Antinis (tēlnieks, 1898)
Roberts Antinis (dzimis, miris) bija Kaldabruņā dzimis lietuviešu tēlnieks.
Skatīt Kretinga un Roberts Antinis (tēlnieks, 1898)
Romowe Rikoito
Romowe Rikoito ir Glaba Niktorija 1995.
Skatīt Kretinga un Romowe Rikoito
Simons Pauļus
Simons Pauļus (dzimis) ir Lietuvas futbolists, pussargs.
Skatīt Kretinga un Simons Pauļus
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Skatīt Kretinga un Tiškeviči
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Skatīt Kretinga un Verners fon Breithauzens
Zināms kā Kretynga.